nesāp kājas pēc SEB posma... kāpēc?

Kā tu vari spriest par cilvēka pulsiem ja pat pats pulsometru nelieto…??? Nezinot sliekšņus un cilvēka trenētības pakāpi secinājumus izdarīt ir visai grūti pat profesionālim.

Jautājumu būtību tomēr nesaprotu - kāpēc ir jāsatraucas kad nekas nesāp? Vai tu satraucies katru reizi kad treniņā neesi sadūries?

Nu es zinu, ka enerģijas dzērieni palīdz, bet nu tīri principiāli man viņi nepatīk, turklāt dzert īsti nav laika. Tiesa, nedomāju, ka viņi palīdz pret sāpēm - drīzāk pret enerģijas trūkumu :)

19, spriest varu tāpēc, ka šo to esmu palasījis pēdējās dienās. Trenētam cilvēkam pulss būtu zemāks, tātad pieņemu, ka baisi trenēts viņš nav. Kolēģis (es teiktu, viduvēji trenēts), piemēram, nemaz gribēdams uz velo vai skrienot nevar dabūt dabūt viņa minētos pulsus. Nu un lai tie “vidēji 170-180” būtu kaut cik droši tik ilgā laika posmā, tad viņa MSR būtu jābūt nu vismaz 220-230, kas neizklausās diez ko reāli. Nu tas tā - iz lasītā pēdējās dienās. Teksti no sērijas “viņai pulss treniņos bija ap 180, pašsajūta labi, ārsti šokā, mira 21 gada vecumā sirds problēmu dēļ” arī neizklausās diez ko iepriecinoši.
edit: būtu es labāk paklusējis ;) Taisnība vien ir - ar vispusīgu lasīšanu vien nepietiek, lai spriestu par citiem.

Man ir liidziigi, apm 1,5h sodien vizinaajos, nu pulss 130+, daudz nenobraucu, ap 30km, bet pa kalnainu apvidu, aatrums mainaas no 5km/h staavus minoties kalnaa liidz pat vairakiem simtiem metru un nobraucieni liidz pat max 67km/h shodien uz lielaako zobratu prieksaa mazaako aizmuguree, kaajas juut, kad minaas, tagad 2h pec treninja/braukaashanas juutu kaajaas vieglu nogurumu, citreiz pat nejuutu. Nesatraucos, ja kaajas nesaap. vieglaak pasham.

Enerģijas dzērieni palīdz arī šķelt pienskābes. Principiāla nepatika? Nē nu ok, ja tu priecājies par to, ka organisms slodzes laikā zaudētos minerāļus izsūc no kauliem, vai noārda muskuļu šūnas, dēļ ogļhidrātu trūkuma, tad uz priekšu…

Laurelz, viegls nogurums ir viena lieta, sāpes dienu vai divas pēc slodzes - cita…

MKetner, neesam pirmā paaudze, kas nodarbojas ar sportu ;) Nu netrenējos es 6x nedēļā pa 6 stundām dienā, lai man būtu jāatjaunojas ar saujām vitamīnu un litriem enerģijas dzērienu.
Edit: tā iz pieredzes… Bērnībā trenējos jiu-jitsu. Sākās vasara ar intensīviem treniņiem - ja līdz tam bija 3x nedēļā pa pusotrai stundai (laikam), tad vasarā bija 5 vai 6 reizes nedēļā ar stipri lielāku ikdienas slodzi. Pirmās 2-3 nedēļas katru dienu sāpes kājās, vēderā un visās citās iespējamajās ķermeņa daļās bija tādas, ka nevarēja ne apsēsties, ne piecelties, ne apgulties - neko. Dažu nedēļu laikā organisms tomēr “iemācījās” tikt galā ar to slodzi, sāpes pamazām pārgāja. Morāle - ja organisms nav satrenēts līdz maksimumam, tad ir nevis jāsūc enerģijas dzērieni, bet jātrenē organismu. Kad organisms ir satrenēts tuvu maksimuma, tad var sākt domāt par enerģijas dzērieniem, uztura bagātinātājiem un tml lietām, ja dikti gribas dzīvi veltīt sportam. Nu tas tā - mana nostāja :)

19, par to uztraukšanos - tas nav gluži uztraukums, drīzāk vēlme noskaidrot teorētisko pamatojumu novērojumiem.

Atkal saakas interneta visziniishu lekcijas no seerijas: Es te “daudz” palasiiju internetaa (vai veel labaak Forumos) un tagad esmu speciaalists, un varu juus konsulteet :D
Arī nesaprotu, priekš kam šī tēma tika uzsākta?!
Man tas izskatās pēc tievas meitenes klaigāšanas, ka tā ir pieņēmusies svarā, lai tikai citi viņai teiktu, ka viņa taču ir slaida! Tā teikt, uzprasās uz komplimentiem.

Nu ar formu man tā ir kā ir - pagājšvasar ar velo palīdzību nolaidos no 120 uz 105kg uz 1.9m augumu. Pulss un spiediens man paaugstināts visu laiku, bet kājas varētu būt rūdītas, jo kopš bērnības katru ziemu, kā tik ir sniegs, pamatā tika pavadīta uz kalna slēpojot (sava trase), skolas laikā spēlēju arī basīti, volejbolu, “kačājos” :) un forma bija ciešama, tik pēdējos 5-6 gadus (pēc augstskolas) biju palaidies - slodze uz kalna bija tā pati, tik bij problēmas ar vielmaiņu un pieņēmos svarā. Tad, lecot pa tramplīnu, izgriezu atkal kreiso celi, tad pa vasaru nokliboju un sabeidzu arī labo celi - kaulu ārsts ieteica braukt ar velo (skriet vairs nedrīkst). Tā nu pagājšvasar vidū atsāku braukt ar veļuku, no jūlija līdz oktobrim 1.5tk noripināju, šoziem stipri uzspiedu uz distancenēm, jo kopš bērnības sāpēja mugura (staigā 2 diski), tiku pat līdz neiroķirurga konsultācijai, bet tad masiere ieteica klasiku kā labas zāles -palīdzēja (muguras muskulatūras nostiprināšana). Ā - un ceļi abi vairākkārt atsaldēti- motociklists kopš vidusskolas. :)
Par pulsu - ar kādreiz braucu bez pulsometra cik nu varēju - likās OK, bet tagad paskatoties saprotu, ka varēja būt stipri par daudz. Liekas, būtu bailes uzzināt, cik man pulss bija toreiz, jo tagadējie rādītāji ir jau ar paškontroli (zinu, ka ar 160-170 vidējo varu braukt ilgi). Pulsometru atkal iegādājos, lai kontrolētu sirdi, jo pieaugot svaram, pieauga arī sirds pārsitienu gadījumu biežums - (iedzimts). Par laimi, nu jau laikam ir forma, kad sirds vairs nesūdzās, jo pārsitieni ļoti reti.
Jā - un atgriežoties pie sāpēšanas - pirms “resnajiem” laikiem, man ar sāpēja kājas pēc treniņiem vai sacensībām, bet tagad nesāp. Un jā - nesāp ne ar, ne bez enerģijas (pulverīša) dzērieniem (esmu lietojis 2 sacensībās).
Braucu tautu ap 1000 vietu šogad (ja finišēju :D ).
Tā lūk! Manu veselības stāvokļa izklāsts. :) Saudzējiet veselību!!! Pagaidām labi, bet jūtu, ka būs grūtas vecumdienas… :(

Gribēju neko nerakstīt, bet par cik tēma ir zem “Riteņbraukšana iesācējiem” pieņemu, ka citiem tas varētu būt aktuāli.

  • pēc pēdējās dienās lasītā tomēr nevajadzētu izdarīt slēdzienus, ka kāds ir vai nav trenēts un ka pulss ir par augstu vai zemu
  • tas ka kāds nevar dabūt “tādus pulsus” uzreiz nenozīmē ka tas ir slikti. Bieži nespēja pulsu celt līdz tā maksimālajam slieksnim liecina par pārtrenēšanos.
  • gonkā pulss vienmēr ir augsts vai ļoti augsts - tāpēc tā ir gonka. Lai brauktu ilgu laiku un to darītu ātri ir jātrenējas. Braucot īso vai garo distanci man šādi pulsi šķiet pilnīgi normāli.
  • Bīstami tas var būt tad, ja ir problēmas ar sirdi vai ja cilvēks netrenējas (vai trenējas nepareizi) un tad izdomā uzstādīt olimpiskos rekordus. Par treniņu metodiku še pat var palasīt kaut ko, lai vismaz nedarītu neko aplamu.
  • mīti par enerģijas dzērieniem un želejām ir daudz. MKetners jau iezīmēja dažus no potenciālajiem riskiem cilvēkam, kurš ir apbruņojies ar šādiem uzskatiem.

Vēl jo projām neredzu jēgu šim topikam…

tagad jau pat populārajā literatūrā sāk uzsvērt, ka pulsometrs NAV īstais vienīgais un superprecīzais mērinstruments pēc kā vadīties, jo pulss ir SEKAS slodzei - pēc viņa nevar noteikt ne laktātu, ne nogurumu, ne jaudu - ir jāieklausās savā ķermenī. savukārt cik es esmu lasījis, tad sacensībās pulss ir normāli, kad ir 90-95-100% no max (ja muldu, kāds palabo lūdzu)

Ja jau esi pēdējās dienās ko salasījies, tad acīmredzami esi izlaidis nodaļu par to cik ilgi Tev pietiek ar šķidrumu, ko uzņem pirms starta! Nav laika? Ja dzertu, tad zaudētu kādas 2min? no 2h 40m rezultāta?!

Un palasi arī par atšķirībām starp “enerģijas dzērieniem”(lai ko arī Tu ar to domātu) un vienkāršiem cukursīrupiem! Tāpat arī palasi cik ātri organisms izrij cukurus, kas Tev bija pirms starta, vēl jo vairāk tas attiecas uz netrenētiem rumpīšiem. Sporta dzērieni nav nekāda inde vai dopings, to nu būtu jāsaprot jau laicīgi.

Ja cilvēks domāja par enerģijas dzērienu Red Bull vai līdzīgiem, tas nav tas labākais, bet vislabāk pirkt tādas lietas sporta uztura veikalos nevis Rimi.

Rimi jau nav veikals :] Tā ir dzīve.

Pārmetumus par manis izteiktajām lietām par citiem pieņemu - piekrītu, ka nav diez ko labi/pareizi spriest par kādu tikai pēc lasītā (gan “pieredzes” trūkums, gan konkrētā cilvēka nepazīšana). Centīšos no tā turpmāk atturēties ;)

cx, par 2 minūtēm arī pārmetums vietā. Laika ziņā jau neko daudz nemaina. Nēnu ja sāk slāpt, tad dzeru, tiesa, ūdeni, nevis enerģijas dzērienu.

Bet…

[quote=Deryl]Arī nesaprotu, priekš kam šī tēma tika uzsākta?!
Man tas izskatās pēc tievas meitenes klaigāšanas, ka tā ir pieņēmusies svarā, lai tikai citi viņai teiktu, ka viņa taču ir slaida! Tā teikt, uzprasās uz komplimentiem.[/quote]
Šis gan “izskatās nepareizi”. Kāpēc topiks radās - jau rakstīju. Nevis tāpēc, lai tagad lasītu spamu par un ap visu pēc kārtas, bet tāpēc, ka labi zinu, ka man kājas mēdz sāpēt pēc 10x mazākām slodzēm 5x mazākā laika posmā. Nu un nesaprotu, kāpēc pēc tik lielas slodzes sāpju nav - pa manam būtu loģiski, ja es 3 dienas nevarētu ne staigāt, ne uz velo uzkāpt (pēc daudz mazākām slodzēm uz kājām tā gadās 1-2 dienas pēc slodzes). Nu vot kas tajā lielajā slodzē ir tas, kas novērš sāpju rašanos?

Anderson, starp citu, ja sportisti runā par enerģijas dzērieniem, tad saprotu, ka runa ir par sporta enerģijas dzērieniem, nevis par rimi/maximas variantiem. Bet nu vienalga kaut kā šķiet, ka viņi vairāk ir piemēroti sportistiem, nevis netrenētiem cilvēkiem… Nevarētu būt tā, ka netrenēts cilvēks sadzerās, “sajūt spēku” un nodzen sevi daudz vairāk nekā vajadzētu? Organisms pēc tam par to neprotestētu?

Tu paskaties, kas tajos “sporta dzērienos” ir sastāvā - tur ir cukurs, kurš uzsūcās ātrāk kā tas, kurš cukurtraukā, kā arī dažādi sāļi, kuriem jāaizvieto izsvīstie.

Nu k-kas līdzīgs man bija pagājšgad Smiltenē, kad pirmo reizi papromēju pulverīti - pēc tam bija grūti… Bet, laikam pats vainīgs, ka neizlasīju un iztempu pudeli 2-3 piegājienos, pietam beigu galā. Šogad Cēsis-Valmiera iemalkoju ik pa laikam regulāri un pašsajūta bija laba gan sacensībās, gan pēc.

Sporta dzērieni vispār mēdz būt visai dažādi un arī to iedarbība ir dažāda. Pie tam esmu novērojis, ka iedarbība ir arī visai subjektīva - vienam der viens, citam otrs.

“Sadzeroties” sporta dzērienu nekādu kosmisku spēku pieplūdums nav jūtams. Toties ir bijis tā, ka pieķer sevi pie domas, ka spriežot pēc nobrauktās distances vajadzētu jau būt besim, bet tā nav.

Nu k-kas līdzīgs man bija pagājšgad Smiltenē, kad pirmo reizi papromēju pulverīti - pēc tam bija grūti… Bet, laikam pats vainīgs, ka neizlasīju un iztempu pudeli 2-3 piegājienos, pietam beigu galā. Šogad Cēsis-Valmiera iemalkoju ik pa laikam regulāri un pašsajūta bija laba gan sacensībās, gan pēc.[/quote]

Lasu un brìnos. Džeki, ja jùs ísti nezinat, tad nevajag pùst miglu citiem acìs un maldinàt citus nezinàtàjus! Varbùt tiešàm palasiet sastàvu. Nu nav tur sporta (vai kà paši saucat “enerğijas”) dzèrienos nekas pàrdabisks. Cukuri, vitamìni, u.c., mineràlvielas, kas pie fiziskas slodzes tiek izvadìts no organisma.

Domāju ka ar tiem dzērieniem un želejām ir tāpat kā art visām citām lietām. Atkarība no devas, jebkas var būt gan zāles gan inde. Ja tos lietos katrā treniņā, tad, iespējams, ar laiku var iedzīvoties kādās problēmas. Tāpat problēmas būs garantētas, ja dienā apēdīsiet puskilogramu sāls vai cukuru. Bet šņabis noteiktā laikā un devā nāk tikai par labu. :)

Man jautājums pulsometru lietotājiem. Ko tad jūs darāt kad sāk iet pāri „sarkanajai līnijai"?

[quote=Chucky]

Lasu un brìnos. Džeki, ja jùs ísti nezinat, tad nevajag pùst miglu citiem acìs un maldinàt citus nezinàtàjus! Varbùt tiešàm palasiet sastàvu. Nu nav tur sporta (vai kà paši saucat “enerğijas”) dzèrienos nekas pàrdabisks. Cukuri, vitamìni, u.c., mineràlvielas, kas pie fiziskas slodzes tiek izvadìts no organisma.[/quote]
Stāstu, kā bija. Nebija pirmā gonka, tā ka zinu, kā parasti jūtos pēc tām un kā jutos toreiz. Un kāpēc nevarētu būt, ka sirdij nepatika, ka es vispirms nodzinos tāpat, kad vairs nevilka, tad pret beigām sadzēros pulveri? Arī esmu no tiem, kas var nobraukt 30-50km trenīņrežīmā nepadzeroties. P.S. Vairs tā nedaru. :)

“Man jautājums pulsometru lietotājiem. Ko tad jūs darāt kad sāk iet pāri „sarkanajai līnijai”?"

Atpūšos - minos lēnāk, neminos no kalna.