Gribēju tikai atgādināt biedriem riteņbraucējiem, ka daudzi autovadītaji ir aizmirsuši par riteņbraucējiem.
Un nu ir nolēmuši sākt pārmācīšanu.
Esam uzmanīgi.
Un neiesaistamies liekās diskusijās un konfliktos.
braucu cauru gadu, šķērsoju rīgas centru vismaz 2x dienā pa ielas braucamo daļu, ar nekauņām satiekos diezgan reti un tas manā gadījumā nav atkarīgs no gadalaika.
Tiesa pārvietojos tā lai maksimāli netraucētu auto, bet arī lai pašam nebūtu jābrauc pa kupenām. Izvēlos ielas ar divām joslām vienā virzienā, lai mani var apsteigt, ja vasarā braucu pa Bruņinieku ielu, tad ziemā pa Lāčplēseni.
Un nevajag aizstāvēt tik savas tiesības, jādomā arī par citu cilvēku labsajūtu. Pieļauju ka tieši egoisms ir pats kritiskākais šādos konfliktos, kur visdrīzāk neviena puse negrib piekāpties.
No savas puses piemetīšu - neaizmirstiet, ka zināmai daļai šoferu acis atrodas dibenā. Rēķinieties ar to! :)
Riga ir tuvu paradizei. Musu satiksmes kulturu nevar salidzinat ar Tuvajiem austrumiem,par Afriku nemaz nerunasim. :)
Pilnīgi pareizi, egoisms ir tas, kas visu sajāj un traucē konstruktīvi risināt problēmas… :([quote=despecs]braucu cauru gadu, šķērsoju rīgas centru vismaz 2x dienā pa ielas braucamo daļu, ar nekauņām satiekos diezgan reti un tas manā gadījumā nav atkarīgs no gadalaika.
Tiesa pārvietojos tā lai maksimāli netraucētu auto, bet arī lai pašam nebūtu jābrauc pa kupenām. Izvēlos ielas ar divām joslām vienā virzienā, lai mani var apsteigt, ja vasarā braucu pa Bruņinieku ielu, tad ziemā pa Lāčplēseni.
Un nevajag aizstāvēt tik savas tiesības, jādomā arī par citu cilvēku labsajūtu. Pieļauju ka tieši egoisms ir pats kritiskākais šādos konfliktos, kur visdrīzāk neviena puse negrib piekāpties.[/quote]
Man viens gudrinieks izgaza priekšā no benzintanka izbrauktuves un uzspieda pa nažiem, izrādās gribēja parkoties turpat 5 metrus aiz benzintanka ceļmalā, knapi savācos…
Ir valstis kur vispār labāk ar velo nebraukt, āfrika un indija tās nav.
Parasti - tāds tādu atrod;)
Ir gadījies visādi, bet, lai būtu iemesls šeit taisīt tēmu, tik traki vēl nav bijis un, tfu, tfu, tfu, ceru, ka nevajadzēs arī.
Kas gribēs cepties, tas cepsies, kas negribēs, tam arī nebūs jācepas.
gandrīz šodien viens pārbrauca pāri, laikam vajadzēs iegādāties atstarotājus, baigi maz.
Jup, es ar pamanīju, ka cilvēkiem siltā saulīte sāk spiest uz galvu.
Brīvdienās paspēju “norauties”. Pa marķētu gājēju pāreju vēlējos šķērsot no apļa izejošu brauktuvi. Laicīgi apstājos, nokāpu no velosipēda un nepārprotami stāvot pie pārejas gaidīju, kad palaidīs. Viena mašīna piestāja un es stūmos pāri… protams atradās kaut kāda ragana ar pretenzijām, kas jau tuvojoties aplīt, nerādot pagriezienu, taurēja stāvošajai mašīnai. Kad biju gandrīz šķērsojis pāreju un pirmā mašīna sāka kustību, džips sākotnēji centās to apsteigt (lai gan tur labi ja 1.5 joslas), liekot man mukt malā. Kad es uz to atbildēju ar rokas mājienu (bez nekādiem agresīviem papildus žestiem), tik pat steidzīgi nolika pa nažiem un man nesaprotamā valodā sāka kaut ko agresīvi deklamēt.
Kad pāris reizes nākas saņemt tādu agresiju pilnīgi bez iemesla, kad bez pagriezieniem un jebkādas pieklājības nogriež ceļu, kad pie regulējamām pārejām var nemaz necerēt, ka kāds palaidīs, vai nolamā par zvaniņa džinkstināšau kāds pa veloceliņu dreifējošs āzis, neviļus parādās negācijas un cinisms, kas sāk izpausties arī braukšanas stilā un attieksmē pret citiem satiksmes dalībniekiem.
Parasti tie lielākie mutes brūvētāji ir tie, kas vismazāk ievēro noteikumus un ir bīstamo situāciju cēlonis.
Ja arī netīšām gadās, kādam godīgam vadītājam patraucēt, parasti tas beidzas ar pamāšanu, situācijas korektu risinājumu un mierīgu ceļu tālāk.
Vēl gan gribas piemest, ka katru pavasari parādās arī kaudze veco riteņbraucēju, kas pa ziemu ir aizmirsuši ceļa kultūru, braukšanas iemaņas, kā arī jauni, tāpēc pirmos mēnešus jāuzmanās no neadekvātiem un neveikliem manevriem arī attiecībā uz divriteņu biedriem.
Man ir teorija, ka tie ļaudis, kas bradā pa veloceliņu un tiek apzvanīti no mūsu puses, vēlāk iekāpj auto un necienīgi izturas pret mums. Tāpēc iesaku apdomāties par variantu klusiņām apbraukt “dreifējošos āžus”. Parasti vietas pietiek.
321, pieļauju, ka arī mums labāk jāseko līdzi ne tikai tam kas notiek priekšā pakaļā, bet arī sānos
makaroni, man jau ar sanāk, bet cenšos nežestikulēt, labāk pasmaidīt :)
averza, esmu mēģinājis nedžinkstināt, gājējs pēdējā brīdī sadzirdot manu tuvošanos mainīja trajektoriju, man nekas, bet gājēs biš lidoja, kontakts plecs plecā.
Citi lamājas, kad klusu viņiem aizvējo garām… ej nu uzmini, kā kuram izpatikt. Bet ja nopietni…
No drošības viedokļa, zvaniņš būtu obligāti jālieto, vienlaikus pārliecinoties, vai apstājoties, līdz var braukt. Nevar jau zināt, vai nespērsies pēkšņi atmuguriski, sāņus, vai neraus kādas mašīnas durvis vaļā.
Pie tam, uz veloceliņa nav jābūt un šķērsojot var taču kaut nedaudz pievērst uzmanību situācijai ap sevi, takā apvainoties par to ka viņu pabrīdina nav nekāda pamata.
Zvaniņš vispār nav nekāda palama. Mūsu sabiedrība kaut kā slimīgi viņu uztver. Un ja laicīgs brīdinājums un miermīlīgs kustības regulēšanas paņēmiens provocē uz agresīvu braukšanu un nekulturālu uzvedību, tur galva jālauza medicīniskajai komisijai nevis velosipēdistiem.
Uztais troļļa seju un brauc virsū… lielākoties darbojas. It īpaši, kad velo ir galvenais ceļš.
Man arī nācies strauji sabremzēties uz velo ceļa, kad gājēji vienkārši klīst, runā pa telefonu un pēkšņi maina virzienu! Iesaku arī uzmanīties pie pieturām, kur garām iet velo ceļš, tur vispār ir vājprāts, kas reizēm notiek. It īpaši pēc plkst. 17.00, kad visi steidzas mājās! Bet kopumā, uzmanamies arī paši un tad jau sadzīvosim:)
janvārī man uz veloceliņa nogrieza ceļu autovadītāja. Viņai caurums bamperī man saskrāpēts pedālis, bet varbūt man nekas. :)
Trakākais ka es steidzos :(
Grūtāk bija pārliecināt ka es esmu cietušais un viņa vainīgā :)
Kad stundu runāja ar apdrošinātājiem beigās palūdza manu rāmja nummuru , kuru pat es neidevu beigās.
Un atstāju tikai savu telefona nummuru.
Ha, man komisks gadījums uz veloceliņa. Autovadītajam labais pagrieziens krustojumā, pāri veloceliņam. Viņam jāsagaida zaļā bulta papildsekcijā. Viņš bultu nepamana un brauc. Kad es nenokāpjot no velo pa nemarķētu veloceliņu (gājēju pāreju) braucu pāri, tas neapmierināts pēdējā brīdī sabremzē, uztaurē. Es pie sevis nosmejos…
Vajag vienkārši mēģināt paredzēt situācijas un apbruņoties ar bezgalīgu pacietību, mēģināt uztvert visu pozitīvi. Jāpieņem, ka citiem ir vienkārši slikta diena.
Visas problēmas rodās no tā ka kaut kur jaskrien - tapēc piebremzēsim steigu.
Pa lielam jāsteidzas visiem:) Tie, kas dzīvo, pieņemsim Rīgā, lēnu garu aizmin uz mājām. Ja man sanāk uz darbu viens gals 33 km, tad pilsētā, kas līdz Juglai sanāk 10 km, negribās iesēsties aiz kāda lēni braucoša. Tad nu pilsētas posms sanāk tāds sacensību variants:) Un protams pakārtoti visādas neordināras situācijas…
[quote=despecs]
averza, esmu mēģinājis nedžinkstināt, gājējs pēdējā brīdī sadzirdot manu tuvošanos mainīja trajektoriju, man nekas, bet gājēs biš lidoja, kontakts plecs plecā.[/quote]
Parasti tieši zvanīšanas rezultātā gājēji sāk neprognozējami, stresaini mainīt trajektoriju :)