Šim varu iedot arī garāku variantu GPXā, pēdējoreiz braucu pirms gada, un tur bija jau kārtīgi iebraukāts, atšķirībā no tā, kā bija gadus 4 atpakaļ: GPX
Netālu kāpā ir viens labs stāvs nobrauciens ar pāris sakņu plauktiem - labi, ka mani pieveda no otras puses, saņēmos un kārtīgi strādājot nobraucām. Pēc tam tikai ieraudzīju, kam tur ir lidots pāri 8O Ja būtu redzējis iepriekš, nez vai būtu nobraucis, kur nu vēl ar cietasti.
Ja iet rūna par tākam, vārbūt kāds var padālīties ar GPX no Vārnukroga?
Pronto GPX
Tieši vakar izbraucu, šis ir pa Buļļu kāpas korēm. Pirmā daļa braucama tikai vēlu rudenī vai agri pavasarī, vakar bija so-so.
Vārnu krogā - Baltajā kāpā taku ir vairāk nekā neskartās zemes , tur motociklisti visu ir izārdījuši, līdz ar ko tādam slaidam braucienam nerekomendēju, protams var atrast trajektorijas kur braukt, īpaši kad jau mazliet piesals virsma-
Ja ir spēka un varēšanas pa veloceļu līdz Jūrmalai un tad Ragakāpas liegumā un līdz Dzintariem var labi vizināties , arī bez GPS , jo tur tāpat viss ir labi readzams, tad zem tilta , mazliet var iebraukt mežā otrpus Lienes ielai un pa veloceliņu slaidi uz metropoli atpakaļ.
Nav nav visu izārdījuši, pamēģini manu GPX. Smilšaināks ir kāpā 0.0-4.7km pēc GPX, kur tie mocisti ārdās, ja nezina pareizās takas (pareizāk - virzienus), tur var iepērties milzu smilšu laukos. Nobraucieni pie Vārnukroga ir ok, vēlāk rudenī būs vēl labāk, kad samirks. Sausā laikā tur nav ko darīt, tas tiesa.
[quote=ksp]Pronto GPX
Tieši vakar izbraucu, šis ir pa Buļļu kāpas korēm. Pirmā daļa braucama tikai vēlu rudenī vai agri pavasarī, vakar bija so-so.[/quote]
Paldies.
Ja reiz esmu pieminēts, ka pie manis var trenēties, jāpastiprina. Jā, taisnība, un esmu Siguldā. Kārlis ir Ogrē.
Siguldā pilnīgi noteikti ir vairākas takas, ko tu ar pirmo reizi neizbrauksi, un ticamākais, neesi redzējis. Man pašam vēl spilgtā atmiņā (to nevar aizmirst) kā es pats pirmo reizi nobraucu Krimuldas serpentīnu pa taisno- kurā garā taisne aiz 2. virāžas, no tās pa vidu uz leju. Ja izskatās ka nevarēsi, tad nebrauc- ir zemākas vietas kur mācīties.
Patiesība ir tāda, kā Didzis raksta- nevis kur mācīties, bet KĀ mācīties, un vēlams pie KĀ, jo solo var, bet ir 2x lēnāk. Un kam tad ir tik daudz laika?
GPXi priekš mācīšanās neder. Riņķošana vai braukšana pa trasi nav mācīšanās. Skillu mācīšanās ir mērķtiecīgs process, kur tu atkārto vienu iemaņu līdz sanāk, un tad vēl 50 reizes. Tādā treniņā nobraukt reizēm sanāk labi ja piecus kilometrus. A maukt pa taku- nu tu iemācies maukt pa konkrēto taku, iespējams, ka ne pārāk ātri, un tas arī viss.
Tai pašā Carnikavā- ir taciņas gar jūru, bet vietām lielā kāpa ieiet dziļāk iekšzemē. Tur tad ir arī sarežģītāki elementi. Atrodi kaut ko, ko tā kā varētu, bet īsti nē, un sāc slīpēt. Jānobrauc tik no populārās takas un jābūt iekšā piedzīvojumu garam.
No savas šīs vasaras pieredzes varu pateikt, ka puiši mācīties nenāk. Nāk tikai meitenes, un beigās brauc labāk par puišiem. Džeki laikam lepni, ka visu māk paši. Tā ka forši, ka radusies šī diskusiju tēma.
^^ apmēram tas, ko es rakstīju, bet, ja pareizi sapratu, Didzis Sulcs oponēja, ka skillus var mācīties tikai ar treneri, un visas pārējās diskusijas ir liekas. Tam, savukārt, es nepiekrītu. Esmu gan piedalījies arī kādos 3-4 DH treniņos bariņā ar motivētiem audzēkņiem, progress tiešām jūtams.
Zini kā, abiem var būt taisnība, jo atbilde ir ļoti “it depends”, jeb atkarīgs no cilvēka. Man ir bijis, ka iedodu manuprāt labākos Yotube video (Ben Cathro un Ali Clarkson, starp citu), lai izpilda teorijas “mājas darbu” un mācamies ātrāk nākamajā praktiskajā nodarbībā par to tēmu, bet man saka “Labāk izstāsti tu pats, tad ir vieglāk saprast”.
Tajā pat laikā pats noskatos Catrho video par, piemēram, dropiem, un secinu, ka pats jau pāris gadus daru tieši tā kā viņš saka, un vislabākajā tehnikā, taču neviens to nebija man mācījis. Vienkārši mēs ar Siguldas čaļiem uzbūvējām mežā dēļu dropu uz nogāzes, mazliet augstāku par ceļgalu, un pirmajos lecienos cerējām ka nenositīsimies. Vēlāk es dēļ derībām nolecu tur tieši 50 reizes pēc kārtas vienā treniņā, un tā kā tas bija garlaicīgi, tad darīju ar īsu ieskrējienu, garu ieskrējienu, bez ieskrējiena, visādos veidos. Principā ar šo vienu mērķtiecīgo treniņu es nostiprināju savu dropošanu no “cerams būs labi” uz “ļoti labi”, un varēju Ogrē nobraukt lielo dropu līniju uz aklo, bez apskates, vienkārši sekojot kā otrais. Mūsu komandas Sanda brauca kā trešā, arī visu nolēca, bija pirmo reizi Ogrē vispār dzīvē, gandrīz ar sirdi aizgāja uz paša lielākā dropa, bet saprata ka bremzēt ir par vēlu, un nolēca. Nekādu kritienu, jo Siguldā samācījāmies. (Tā ir līnija pa kreisi no road gap virāžām, kas iziet uz grants ceļa.)