īsti ēl nesaprotu, un kas vēl par kurbuļiem ???
tas ir tad kad pedļī ir novietoti viens augšā otrs apakšā galējos stāvokļos?
Augšējā un apakšējā stāvoklī pedālim dauc spēku neieliksi, kas tur vēl ir neskaidrs???
noskaties video http://www.rotorbike.com/nueva/ingles/road_qrings_130bcd.htm
varbut taps skaidraks :))
Nu atvaino, es jau teicu ka īsti nesaprotu ( skat pirmo komentāru), tagad skaidrs, vienīgi, varēja nedaudz tiešāk jau pirmajā reizē pateikt, lai nebūtu jāzīlē kas tur bija domāts ar kurbuļiem utt.
Bet tik un tā paldies!
kurbuļi = klaņi
Uztvēra gan. Siltuma zudumi, darbinot atsperi uz savērpšanu, ir ļoti mazi - ar to ir kārtībā. Vidusskolā jau mācījāmies, ka atspere potenciāli uzkrāj enerģiju pēc Huka likuma E=kx^2/2, ko arī dod atpakaļ. Neatgriezeniskais zudums siltumā laba materiāla atsperei ir ļoti mazs, un vēl mazāks tāpēc, ka ka šajā gadījumā atspere savērpjas un atvērpjas gandrīz vai pilnīgi adiabātiski (= bez siltuma apmaiņas ar apkārtējo vidi). Šeit der atcerēties ideālas gāzes likumu p/T=const. Mums nav jāuztraucas, ka gāze, to saspiežot, sakarst; ja vien saspiesta gāze netdod siltumu apkārtējai videi, izplešoties līdz sākotnējam spiedienam, tā atdzisīs līdz sākotnējai T, un process būs izrādījies pilnīgi atgriezenisks. E-hub gadījumā tā atspere savērpjoties neuzsils pat par grāda desmitdaļu, un nepilnas sekundes laikā mazā noslēgtā telpā (rumbas iekšienē) neatdzisīs pat par 10%.
Visa spēle notiek ar enerģijas pārbīdīšanu noslēgtā ciklā. Ja mums ar E-hub to izdodas pārbīdīt no vietas, no kuras “droši var ņemt” uz “dead spot”, tad es ticu, ka savs pluss tai uzpariktei ir. Tikai jautājums, cik liels, jo ja šīs rumbas prezentētājiem ir slabō godīgi uzzīmēt grafiku, tad tiem fantastiski lielajiem skaitļiem es tāpat vien ticēt nevaru.
Ovālais zobrats, kas šūpo ķēdes spriegotāja pirkstu, ir tāds pats KERS kā E-hub. Pie tam atspere spiež pirkstu atpakaļ mums izdevīgajā brīdī. Vienīgais biopace trūkums attiecībā pret E-hub ir, ka biopace darbības ķēdītē ir vairāk mehānisku elementu: spriegotāja pirksta šūpošana, ķēdes spriegojuma maiņa. Uz šiem papildus elementiem mēs kaut kādu daļu papildus zaudējam - bet ne tik daudz, lai biopace neuzskatītu par KERS. Toties iegūstam arī pietiekoši daudz ar to, ka biopace ritmiskā pārnesuma maiņa, kas šai sistēmai ir galvenais, un E-hub’am vispār nav, strādā bez zudumiem.
Es nupat iedomajos par lenkja nobidem:
E-hub ir kautkadas galejas vertibas, pienjemsim, ka atspere ir diezgan stingra, un nobidas rumbaa par 5 gradiem.
Braucot ar kautkadu sakarigu parnesumu, 22/22 (tuvu 1:1) ieguvums bus minimals. Bet iedomajoties galejo 42:11 parnesumu, ieguvums var but lidz pat 5*3.8 = 19 gradiem. Parveidojot to par linearo attalumu kjedei pie priekseja parsledzeja, tas butu pietiekami daudz, lai butiski atvieglotu parslegsanos pret kalnu tieshi prieksejam parnesumam. Pakalejam tas ieguvums butu mazs, salidzinot ar kjedes posma garumu un viena zoba garumu.
(labojums)
tfu, sajaucu vietam puses:) taa iet kad nakti komentarus raksta. prieksejam zobratam tacu pagrieziens butu mazaks!
efekts butu tieshi tuvu 1:1, pret kalnu braucot.
nu bet jebkura gadijuma, tas E-hub varetu atvieglot parslegsanos, ja taa ir mazliet nokaveta :)
Man ir aizdomas, ka E-hub varētu dot tos 10% tikai pie noteiktas jaudas. T.i. tas ir maksimāli efektīvs tikai pie noteiktas kadences un noteikta spēka, kas pielikts pedāļiem, jo tai atsperei taču arī ir savs koeficients. Ja viņai pieliktu par daudz enerģijas tad tie grafiki (girzes momenta pielikšnas grafiks un E-hub jaudas atgriešanas grafiks) gadījumā stipri nenobīdās, un beigās nesanāk otrādāk? Nu piemēram, jauda tiek atdota vairāk tākā uz 75deg. un 255deg., bet paņemta pie 165drg. un 345deg.? Īsti nemāku fizikāli to izskaidrot, bet ir aizdomas ka tur viss nav tik ideāli.
Es atkal domā ka pārslēgšanās būtu grūtāka un vairāk čakarētu ķēdi. Tajā brīdī, kad tu uz to pus sekundi atslābini mīšanu, lai pārslēgots, atspere turpina vilkt ar +lielāku spēku. Rezultātā lauž ķēdi…
Ja pēkšņi pārstāj mīt, tad aizmugurējie zobrati parauj priekšējos uz atpakaļ. Ja gasha raksta, ka aizmugurējos izdodas savērpt par 5 grādiem, tad piem. ar pārnesumu 53/16 klaņus paraus atpakaļ par 5*16/53 = 1,5 grādiem. Vajadzētu varēt sajust, bet vispār tīrais nieks.
Lietojot zemāku pārnesumu, neizdosies uzspiest ar tādu pašu spēku, tāpēc atspere savērpsies attiecīgi mazāk kā par minētajiem 5 grādiem - rezultāts būs apm. tāds pats.
Lasu un pie sevis domāju - ja jau Ansis nav te uzrādījis savus aprēķinus par to atsperes darbības lietderību, tad laikam ir pārāk sarežģīti to izrēķināt. Vai arī jau uzmetot aci viņs ir ievertējis, ka nekas dižs tur nevarētu būt.
Apskatot tos testus man gan nekādi 10% jaudas pieauguma tur īsti neizskatījās. Kādi 3-4% vien . Pie kam minuši ar kadenci 55 -70 !!! Kaut kā pavisam dīvaini tas izlikās.
http://www.ehub.si/eng/slike/meritve-tabela1.gif
http://www.ehub.si/eng/default.asp?stran=meritve
Pilnīgi iespējams, ka datus ar lielāku kadenci uzrādīt nav ražotājam izdevīgi- ieguvumi pārāk mazi.
ovalais zobrats dod efektu tikai pie mazas kadences un pie ovala ir diezgan specifiska mišanās kas ir jaiemacas man sakuma bija pat sliktaki rezultati tikai kad tika nobraukti kadi 3000 km tad tikai sāc saprast kā jaminas un vel citi muskuli vairak tiek nodarbinati vairak un tie ir jātrene labs efekts ir mainot ovalos un apalos zobratus ik pec 1000 km