mīkstā dakša ir ļoti laba nobraucienos, bet kā ir ar kāpumiem? man braukšana kalnā ar mīkstu dakšu liekas neērta. tas ir tikai tādēl, ka neesmu pie tādas vēl pieradis vai tāda braukšana tiešām ir neefektīva un pirms kāpumiem jāizmanto Lockout?
tāpēc jau tas lockout ir izdomāts…
ja braucot, piecelies kājās, mīkstā dakša amortizē tavu kāju spēku, līdz ar to tas mazāk nonāk pedāļos (ar visām izrietošām sekām).
Tas nav tik viennozīmīgi, tehniskos (ar akmeņiem, saknēm utt.) kāpumos nereti atmaksājas atstāt visu amortizējošu, un katru grumbiņu “izlaizīt”. Šeit jau vairāk nav runa par ideāliem apstākļiem un max spēka efektivitāti, bet par iespēju tomēr uzbraukt un amortizatorus izmantot kā enerģijas īslaicīgus buferus. Citiem vārdiem sakot, nereti noder kad pedālis, nevis cieti atduras, bet noamortizē un turpina rotāciju. Tādejādi “izniekojot” enerģiju nereti tiek pārvarēti neticami kāpumi.
labi, tad vienkārši būs vairāk jāpabraukā pa kalniņiem un jāpierod pie šupošanās
ja ir amortizators, kuram nav lockout - kalnos vnk ir ieteicams braukt seedus un viss!!
vienkārši un viedi vārdi! sēdus amortiņš neko nezog, tikai padara braukšanu stabilāku un līdzenāku
Vislabākais risinājums, ja var atļauties ir iegādāties braucamo ar FOX FX 80 dakšu ar automātisko lockautu, tad arī darbosies LOOKa variants par “izlaizīšanu”. Vienīgi lēts prieks tas nebūs jo tikai pati dakša maksā ~ 800 EUR. Noteikti lētāk sanāks kopā ar braucamo, atsevišķi vienmēr dārgāk.
var arii iztikt ar Manitou (spv) vai RS motion control (attieciigi sareguleetu)
fox ir daargs prieks maksimaalistiem.
Tā Fox FX80 dakša darbojas patiešām jauki. Man ir :)
jebkura amortizatora primārā funkcija (auto , moto, uc sportos- ari velo) ir nevis palielināt braucēja ērtības pret kratīšanos (kas ir svarīgs punkts ikdienā lietojamā transporta līdzeklī), bet gan nodrošināt pēc iespējas labāku saķeri ar ceļu vai trasi (labāk pievadīt vilces speku un uzlabot vadāmību)- pareizs amortizators nodrošina pastāvīgu saķeri ar virsmu arī uz grumbuļaina klājuma- tieši tāpēc pa grumbuļainu klājumu ari kalnā var būt labāk izmantot amortizatoru- sevišķi aizmugures- velkošajam ritenim, jo lai arī daļa kāju saražotā spēka aiziet nelietderīgi amortizatorā, toties tas, kas aiziet lidz ritenim, tiek lietderigak izmantots vilces spekam, nekā ar cieto.
Tiesi tāpēc ari sporta automobiļiem ir cietāka piekare, lai upurejot ērtības uzlabotu vadāmibu
priekšējais amortizators daļēji amortizē visu riteņa rāmi, vēl kā amortiņš darbojas braucēja kājas, tādēļ kāpumos aizmugures amortizators ir nevajadzīgs. Tā jau arī priekšējais apēd zināmu daudzumu enerģijas.
Par sporta automobiļiem - līdzīgi darbojas Cannondale LEFTY sistēmas amortiņi (“atiet” atpakaļ lēni - līdz ar to nav tik raksturīgās šūpošanās sajūtas, kas apēd daudz enerģijas.
Sporta automoīļiem, piekares ir zemas un amīši cieti, lai mašīna uz tā rēķna nelīgotos un vadāmība būtu “asāka”. Stingrākai piekarei, vadītājs labāk jūt mašīnu un stūre klausa labāk. F1 vispār brauc bez amīšiem… ;)
Tāpat arī velošosejā - amīši nav redzēti :D
Problēmas sākas kad ir negludumi, mašīnām ir jāvariē starp 2x ieguvumiem un ljaunumiem:
- mīkst amītis +labi turas uz seguma -pasliktinās vadāmība
- ciec amītis +laba vadāmība -slikti turas uz seguma
jaudas viņām ir pietiekošas, lai par to rupji runājot uztrauktos
A velosipēdistiem ar 3x ļaunumiem: - mīkst amītis +labi turas nelēkā uz bedraina seguma -pasliktinās vadāmība(1) -lieki tērējas enerģija
- ciec amītis +laba vadāmība uz cieta +enerģija nezūd -slikti turas, lēkā uz bedraina seguma
(1) grozies kā gribi, bet ir jūtams gājiens strauji izdarot kādu stūrēšanas, piebremzēšanas manevru.
Piem. līdzenā līkumā piebremzējot, tā vietā lai tu perfekti justu līkumu leņķi un varbūtēju priekšas izslīdēšanu,
amītis visu izbojā - nolaižoties piebremzējot :|
Ar velo kāpumam viennozīmīgi amītis traucē. Augšā braucot ātrums nav TĀDS ka rac uz nelīdzenuma palecas un lido.
Augšā braucot tu tak nepārtraukti spied felli pie zemes!
Vot jautājums ir kā labāk darīt piem. kājās pielecot un ātri apdzenot uz ~taisna bet nelīdzena ceļa?
Amītic ciet tev dod 100% izmantotu uzrāvienu, bet traucē vadīt lēkājoša stūre.
A mīksc amītis, labi vadās, bet sanāk lieli enerģijas zudumi…
Man jau domāt ka ja ir nepieciešams tiešām pāris desmit metros apdzīt kādu tad jālido ar ciet amīti,
vainu apdzīsi vai izlidosi kautkur ;)
ak dievs nu juus tik daudz muljkjiibas sarunaajaat.
pakaljeejais amiitis nav vajadziiigs kaapumos? tad juus neesat normaalus kaapumus redzeejushi.
kaa buutu ar saknjainu staavu nogaazi smiltis un/vai dublji, klaatu ar siikiem un videejiem akmenjiem paaris kilomertu garumaa?
pameegjini piecelies kaajaas! sakjere zuud uzreiz. cik ilgi tu uz cietaa seedeesi, katru sakni izjuutot kaa speerienu pa di#$u? nedaudz piepacelsi dibuaa un amortizeesi pats ar kaajaam, uzliekot veel papildus slodzi taa jau nomociitajiem musiishiem? veelu veiksmi un labi gan ka tu esi tik trenneets :)
amiic sakjeri uzlabo vienkaarshi nereaali. speeka zudumi- kaada shuuposhanaas seezhot? un es pienjemu ka neviens nebuus tik slims lai celtos kaajaas.
vieni vieniigi speeka ietaupiijumi.
par Lefty- tas arhaiskais dempings ir leens ne jau deelj kaadas gudras domas 8)
bez tam pastaav iespeeja to padariit aatraaku, ko lielaakaa dalja arii dara.
leenaaks dampings noder tikai kaapumos un liidzenaa trasee, lielaa aatrumaa tas ir galiigi garaam.
"Sporta automoīļiem, piekares ir zemas un amīši cieti, lai mašīna uz tā rēķna nelīgotos un vadāmība būtu “asāka”. Stingrākai piekarei, vadītājs labāk jūt mašīnu un stūre klausa labāk. F1 vispār brauc bez amīšiem… ;) "
Man jāsaka, ka diemžēl vējš nerodas no tā, ka koki kustās:))) Kāpēc lai masīna nelīgotos- pati līgošanās jau nekāda ļaunuma pati par sevi nerada:)))- stūrei jau tāpat tiek klausīts:)) TIKAI- šīs līgošanās sekas ir samazināta saķere ar ceļu (pagriezienā tiek atslogoti iekšējie riteņi, tātad reāla saķere paliek tikai 2 riteņiem!!!) Nākamais- šīs līgošanās iemesls ir pārāk mīksta piekare (amortizators un atspere) priekš dotā manevra. F1 brauc bez amīša- taču piekare tāpat ir regulējama, un amortizators tautas parastēkajā izpratnē nav vajadzīgs, jo nelīdzenumi trasē tuvojas nullei + pie tāda ārtuma pastāvīgu saķeri (kuras koeficients pat tuvojas 2 (vienkāršā variantā nevar būt vairāk par 1- paradokss:))) nodrošina antispārns. tieši 1. iemesla dēļ arī šosejā nav amīšu- nav izteiktu nelīdzenumu, bet amortizāciju un arī saķeri nodrošina gumijas riepa un gaiss tajā. teorētiski, lai samazinātu rites pretestību, varētu lietot absolūti cietas riepas ar tādas pašas, kā paslaik, gumijas pārklājumu tām, bet diemžēl tad zudīs SAĶERE, kas nodrošinās vilces spēku:)))
"* mīkst amītis +labi turas uz seguma -pasliktinās vadāmība
- ciec amītis +laba vadāmība -slikti turas uz seguma" - false!!!- VIENKĀRŠI KATRAM SEGUMAM IR NEPIECIEŠAMA PAREIZĀ PIEKARE, LAI NODROŠINĀTU PASTĀVĪGU UN STABILU SAĶERI AR CEĻU ( stingra un ātri reaģējoša piekare ir vajadzīga samērā gludam segumam, lai ātri reaģētu uz ļoti biežiem mikronelīdzenumiem- F1 un velošoseja, “mīkstāka”(gājiens uz iekšu un lielāks gājiens) ir nepieciešams, lai saduroties ar nelīdzenumu uz augšu, pats transporta līdzeklis netiktu pamests uz augšu, tādējādi vispār zaudējot saķeri. Tomēr gājienam uz leju jābūt pietiekami ātram un spēcīgam, lai bedres gadījumā nezustu saķere
“* mīkst amītis +labi turas nelēkā uz bedraina seguma -pasliktinās vadāmība(1) -lieki tērējas enerģija” - nav tik svarīga amīša mīkstums, cik pareizs amītis, vadāmība nepasliktinās, ja ir pareizs amītis, tikai uzlabojas, jo uzlabojas saķere, ar enerģiju ir jāspēlējas- vai zaudējumu uz grumbuļaina ceļa neatsver lielākais iespējamais vilces spēks pateicoties labākai saķerei
" ciec amītis +laba vadāmība uz cieta +enerģija nezūd -slikti turas, lēkā uz bedraina seguma" - laba vadāmība nevis uz cieta bet līdzena ceļa, jo tāpat nekas nav pa lielam (izņemot mikronelīdzenumus, kurus amortizē gaiss riepās) nav jāamortizē, un saķere arī bez amortizatora ir laba, enerģija tiešām nezūd, jo nav jau kur:))), atkal jāatgādina, ka runa ir nevis tikai par cietību, bet gan par amortizatora darbības raksturlīkni:)))
TĀPĒC ARĪ SPORTĀ IR REGULĒJAMAS PIEKARES ATBILSTOŠI TRASEI (gan cietība, gan attiecība spēkā (un arī ātrumā) gājienam uz iekšu un āru) savādāk jau varētu iztikt tikai ar dažādas cietības atsperēm:))))
Pēc visa iepriekš rakstītā jāpienāk pie secinājuma, ka piekari analizējot nav pareizi aprobežoties ar “ciets” un “mīksts”:)))
Ceru, ka viss bija saprotami, ja nē, varu paskaidrot arī smalkāk:)))
P.S. Un tāpēc arī lētajam amortizatoram ir jēga tiem, kas brauc pēc piena uz veikalu pa “trepes” granti, jo vismaz rokas un pakaļu tik stipri nekrata, kā arī tomēr pasargā no riepas pārsišanas, bet saķere gan var būt pat reizēm sliktāka, nekā ar cieto dakšu:))))- tieši šī uzdevuma dēļ jau tās labās dakšas ir tik “sarežģītas”
interesanti rakstiet - prieks lasīt!
“pakaljeejais amiitis nav vajadziiigs kaapumos? tad juus neesat normaalus kaapumus redzeejushi.
kaa buutu ar saknjainu staavu nogaazi smiltis un/vai dublji, klaatu ar siikiem un videejiem akmenjiem paaris kilomertu garumaa?” - ABSOLŪTA TAISNĪBA NO PRAKTISKAJIEM LIETOTĀJIEM:)))
Drīzāk jau tādos apstākļos var bloķēt priekšējo amortizatoru, ja ātrums nav tik liels, lai jūtami pasliktinātu stūrēšanu:)))
tā celšanās vai necelšanās kājās tomēr ir viena dīvaina padarīšana. celsies kājās - būs vieglāk uzbraukt, bet patērēsi vairāk spēka; necelsies kājās - būs grūtāk braukt, bet spēku ietaupīsi…
Par kājās celšanos Armstronga grāmatā bija ļoti izsmeļoši. Ja kāpumu var pievarēt 7-8 sek. tad celies kājās un griez cik spēka. Savukārt ja kāpums garāks, sēdi pēc iespējas ilgāk un turi kadensu tā lai pulss nebūtu pārāk tuvu max.
var jau iemaaciites seezhot efektivi izmantot kjermenja augshdalju un rokas, liidziigi kaa tas notiek staavus minoties.
pašlaik tieši trenējoties strādāju pie fubar minētās metodes - pa pusei stāvus, svaru nevirzot uz priekšu, piepalīdzot kājām ar ķermeņa (muguras, preses, roku) muskuļiem. Nelielus kāpumus tā pievārēt ir gana efektīvi ;)
garā kāpumā cenšos sēdēt pēc iespējas ilgāk, kad jūt ka muskuļi “sitas ciet”, pārejam uz mīšanos “pusstāvus” un uzreiz stāvus (nelecam kājās), “dejojot” nodarbinot citus muskuļus. efektīvi, darbojas (vismaz manā gadījumā)
jāpiebilst, ka no personīgās pieredzes, stāvus minoties kāpumos, ir jācenšas saglabāt pietiekams kadenss, ne mazāk kā ap 80 apgr/min, citādi zūd ātrums