Nee- galiigi nemaz nav taa. Protams, ka tukshaas taras izmeshana izraisa vides piegruzzoshanu, bet shajaa gadijumaa efekts ir negativs vairaak no esteetiskaa viedoklja, ka ano ietekmes viedoklja.
Tur jau taa lieta, ka biezzi vien mees kaa lietotaaji saskaramies tikai ar ljoti iisu produkta kopeejaa dziives cikla dalju un tadalj var skist, ka izlietota produkta vai iepakojuma izmeshana ari ir galvenaa negatiivaa ietekme uz vidi, bet vairumaa gadijumu tas ir tikai viens no ieverojami lielaka skaita aspektu.
Es pameeginaashu taa absoluuti aatri un bez skaitljiem, bet to nodemonstreet:
Njemam, piemeram, rokas pumpi (krievu parauga ar Al cauruli un virzulīiti teerauda stienii ar plastmasas rikturi) vai divroku pumpi metaala vai plastmasas caurulee ari ar virzuli un koka vai plastmasas rokturi. Pienjemsim, ka bez manometra.
Lai izgatavotu vienu vai otru pumpiiti nepiecieshams nedaudz metaala un plastmasas, kas jaaieguust (metaals- a) no ruudas, kas jaaizrok, jaatransportee un jaaparstraadaa vai arii b) daleeji vai pilniibaa no metalluuznjiem, kas praktiski tikai jaaparstraadaa (varbuut drusku arii jaaparvadaa pirms tam). Katrs no procesa posmiem, ja tas uz lietu attiecas- izrakt/transporteet/paarstraadaat rada kautkaadu piesaarnojumu +pateeree energiju, kuras genereeshanai ari ir izlietoti k.kaadi resursi); plastmasas (un gumijas) detaljaam gluzzi tas pats - a) no naftas, kas arii “jaaizrok” (jaieguust), jaatransporte, jaaparstraadaa jeb no b) otrreizeejaas plastmasas, kas tikai jaatransportee un jaaparstraadaa.
Kad rokas pumpiitis ir izgatavots, tam parasti izgatavo (vai arii nee) veel iepakojumu (ari nepiecieshams drusku materials +energija), kura funkcijas izveidzas tulit pec nokljushanas pie gala lietiotaaja. Tad to noteikti kautkur nedaudz transportee (energija) un tad mees to saakam lietot praktiski bez taalaakas negatiivas ietekmes uz vidi (izmantotais energijas avots-- cilveeka muskulju speeks- pilniibaa atjaunojams energijas resurss).
Ar CO2 pumpiiti pirmaa dalja ir liidziiga- arii tiek izgatavots pumpiitis (sk. ieprieksh). Tas noteikti ir mazaaks, tadelj izgatavojot, ticamaakais, tiks paterets mazak materiala un energijas. Piegade gala pateretajam un pardoshana (iepakojums tur…)- ari tas pats, BET atsiribas saakas leitoshanas faazee.
Atskiriibaa no rokas pumpiisha, CO2 pumpiitis barojas ar, kaa noprotu, baloninjiem, kuros ir saspiesta C02 gaaze. Taatad katrs riepas piepumpeeshanas akts prasa (pienejmsim, vienu vai varbuut vienu uz 2 riepaam, nezinu bet laivaikaa)- eventuaali tas prasa izlietot c02 baloninju(s), kas savukaart ir 1) jauzrazzo (atkal iegustot/apstradajot materialu +paterejot energiju visa taa rezultaataa generejot ari kautkadu piesarnojumu) un 2) japiepilda ar c02, kas atkal prasa energiju, lai to kondenseetu un saspiestu.
tad luuk, pielauju domu, ka ja mees skatamies uz to energijas un resursu pateerinju un vides piesarnojumu, ko njemot veeraa shii paliigriika pilno dziives gaajumu mums prasa piepumpeet 1, 2, 3…5, …15…50… N riepas ar vienu vai ortru panjeemienu, es sagaidu, ka kopeejaa negativaa ietekme uz vidi pie kautkaada ne paaraak liela “N” CO2 baloninjam saaks paarsniegt rokas pumpja radiito negatiivo ietekmi. un skaitam “N” pieaugot arvien peiaugs, kameer rokas pumpim, visticamaak, nepieaugs atkariibaa no piepumpeeto riepu skaita.
Es varbut iebraucu mazliet citaa teemaa, bet nav taa, ka tikai baloninja izmeshanaa ir probleema :) Brobleema ir visaa kjedee kopaanjemot.
Saprotams, ka energijas un piesarnjojuma daudzumi uz vienu pumpiiti ir nieciigi, bet ja njem veeraa, miljonu vai divus velobrauceeju velobrauceeju, kas pumpee riepas vairaaku gadu garumaa- nu, tur buus atskiriiba vai vinji visi pumpe ar roku, CO2 vai veel kaa savaadaak (ar el. darbinaamu kompresoru)… :))
Ja gribat par to parunaat, varam savaakties uz kaadu Simpoziju pie kastes alus ;)