Sveiki velomeni,
Padalieties ar pieredzi par kadences sensoru. Vai un kā, tas uzlaboja jūsu braukšanu, pašsajūtu, kādi bija reālie ieguvumi? Vajag man tādu? Es sevi vairāk uzskatu par veloklaidoni ne sportistu. Kad sanāk piedalos kādās sacensibās, vasarā uzmočīju šoseju, bet mana mīļakā disciplīna ir gari pārbraucieni dabā ar MTB. Protams, ka visi grib braukt ātrāk un tālāk - ar kadences datiem tas kaut ko dos, vai tas vairāk tāds sacensību/treniņu gadžets?
mežā ir samērā grūti ievērot labu pastavīgu kadenci. bet par sliktu nenāks, noteikti. uz grants un asfalta gan labi palīdz izvairīties no zemās, ar kuru noteikti ilgtermiņā var nobraukt mazāk, nekā ar augstu kadenci
Ja nepildi specifiskus treniņu uzdevumus ar kadenci, tad nav baigās vajadzības.
Pats sekoju kadencei tikai specifiskajos uzdevumos, braucot longride kadencei nesekoju.
Nesportista pieredze, sajūtas. Kad man tāda mērītāja nebija , varēju tikai iedomāties, tagad kad zinu kādi ir mani vidējie rādītāji, un ar kādiem spēj profi, varu pasmaidīt. Vai man tas kaut ko dod, diezin vai. Visiem rādītājiem ir statistikas nozīme tikai tad , ja veic sistemātisku trennēšanos, tad var redzēt vai vingrinājumu kopumam ir rezultāts un kāds.
[quote=Jorgo]Sveiki velomeni,
Padalieties ar pieredzi par kadences sensoru. Vai un kā, tas uzlaboja jūsu braukšanu, pašsajūtu, kādi bija reālie ieguvumi? Vajag man tādu? Es sevi vairāk uzskatu par veloklaidoni ne sportistu. Kad sanāk piedalos kādās sacensibās, vasarā uzmočīju šoseju, bet mana mīļakā disciplīna ir gari pārbraucieni dabā ar MTB. Protams, ka visi grib braukt ātrāk un tālāk - ar kadences datiem tas kaut ko dos, vai tas vairāk tāds sacensību/treniņu gadžets?[/quote]
Te es tikai viens tāds :D
Piecus gadus braucu ar kadences sensoru, tad pazaudēju un turpinu braukt bez. Neesmu kļuvis ne ātrāks, ne lēnāks.
Piekrītu, ka kadence svarīgāka šosejai vai uz ruļļa, un ja jāpilda kaut kādi īpaši treniņu uzdevumi. Tas varētu būt svarīgāk trekistiem vai šosejas sprinteriem. Iekš MTB ir tā ka jāprot braukt ar jebkādu kadenci, no nulles līdz maksimumam.
Man kadences sensors stāvēja ilgus gadus uz velo, bet reāli neatceros ka es būtu sekojis līdzi šim rādītājam.
No treniņu perspektīvas:
Sacensībās par to nav jādomā, jābrauc pēc sajūtām.
Ja iemīļotā kadence ir optimāla un nav problēmu pabraukt ar 60 vai 120 rpm, tad savu laiku labāk tērēt citur.
Ir redzētas kadences paaugstināšanas treniņu programmas, kurās iesaka intervālus, kurus atstrādā teju uz maksimālo, ap 120 rpm,
Balstoties uz to, ka kājas ir ieklipsētas, ir arī treniņu uzdevumi, kuros vienu kāju pilnībā atslābina, bet ar otru cenšas uzgriezt un noturēt līdz 110 rpm. Tā var konstatēt savu tizlāko kāju.
Tie jau varētu būt nākamā līmeņa uzdevumi ar citiem mērķiem.
Pats kadencei nesekoju, bet ar jaudas mērītāju nāk arī kadences dati. Ja lieku iekšā jaudu tuvu FTP, tad parasti tas ir 100-110 rpm, kur 100 jūtās jau diezgan lēni, bet ap 103-105, ir vislabākās sajūtas. Cik esmu par to lasījis, tad pavisam zemās kadences ir sliktas slodzes uz ceļiem dēļ, bet citādi, kas jūtas spēcīgi un ātri - būs labi.
Savā attīstībā īsti neatradu vietu kadences treniņiem, bet neesmu arī ne profesionāls braucējs, ne treneris. Beigu beigās gribu teikt, ka man liekas praktiski lieks sensors.
Pieredzējušie šosejas braucēji automātiski paši atrod savu optimālo kadenci un neiespringst. MTB braukšanā nekāda tīrā pedaļāža nesanāk, jo visu laiku ir jāraustās un jāmīca ar spēku, tādēļ iesācējiem un vidēja līmeņa braucējiem nav ko iespringt par kadences mērītāju.
Labāku efektu dos pareiza pulsometra lietošana, bet tas ir atsevišķs temats!!
Vairākas reizes parādās ideja, ka MTB jāmāk braukt ar dažādu kadenci, un tā ir taisnība. Kā treneris varu piebilst, ka dažādība var izveidoties tikai tad, ja to trenē. Tiesa, tāpēc nevajag treneri, lai to izdomātu :) Pats varu komfortabli uzgriezt ap 150-160rpm. Maksimums ir bijis iziet ārpus Garmin ekrāna (displejā ir vieta pirmajam ciparam būt tikai “1” trīsciparu skaitlī).
Pirmssākumos man bija Cateye velo kompītis ar diviem vadiem un kadences sensoru. Toreiz kadenci netrenēju, bet no tā ka zināju, ka optimāla kadence ir 80-90, tad arī pamazām kadence no 75 pacelās 80+ robežās. Nākamais lēciens kadencē bija jauns mtb ričuks, un tas, ka no vecā tika uztaisīts fiksītis. Tas pacēla manu kadences spēju krietni pāri simtam un maksimumu tuvu 200. Joprojām atceros, kā Vienības braucienā no Turaidas kalna griezu 180rpm (3 reizes sekundē!). Fiksītis ar laiku izjuka, taču kadences spēja palika.
Ko es varu ieteikt, divi padomi: vai nu 1) reizēm uztaisīt kadences kāpinājumus, kad pārslēdzas uz vieglāku pārnesumu un turpina mīt nemainīgu tādu pašu ātrumu. Pacelsies maksimumālā kadence, kas palielinās komfortablo diapazonu; vai arī 2) nedomāt par šo jautājumu. Tiklīdz paliek grūti, tā tapat organisms aizies uz sev ierasto kadenci, kas ir tik cik tobrīd visvieglāk. Plašs kadences diapazons ir labi, bet tā ir vidēja prioritāte.
GCN arī sadzirdēja jautājumu par kadenci: https://www.youtube.com/watch?v=5ccotFZwjn4
Šeit arī mazliet par kadenci papļāpājām :)
https://fb.watch/hRBdDdMr5I/
Man deva, kā iesācējam… Man bija slikti ieradumi, tendence “lauzt klaņus”. Kadence atgādināja pārslēgties lielākā zobratā un patīt.
Garajos gabalos vai garos kalnos man ir vieglāk ja ik pa laikam mainu kadenci.
Sensors jau nav dārgs. Pamēģini.
Nu vot i parunājām. Kas iesaka griezt 200, kas saka ka pofig rasa, vajag lauzt))))
Diezgan bezjēdzīga diskusija. Cilvēki ir dažādi un katram ir sava taisnība. Skaidrs, ka kadences sensors pats par sevi nepadarīs nevienu ne lēnāku ne ātrāku. Ir cilvēki, kam vienkārši patīk daudz braukt un viņi to dara, kā prot. Ja veselība laba un visu dara ar galvu, tad arī bez kadences sensora brauks un bēdu nezinās. Ir cilvēki, kuriem patīk vērot un analizēt - viņiem kadences sensors sniegs papildu izziņas avotu, kaut kādus papildu skaitļus, ko analizēt un vērtēt to ietekmi uz pašsajūtu dažāda veida izbraucienos. Ja ikdienas izbraucienos tevi interesē tikai nobraukto kilometru skaits un aktuālais pārvietošanās ātrums, tad uz kadences sensoru var neiespringt, jo no tā ir jēga tikai tad, ja datus saproti un mācies no tiem par sevi.
Te jau izskanēja viedoklis, kas saskan arī ar manu pieredzi - dažādos apstākļos ir diezgan grūti novērtēt kadenci “pēc sajūtām”. Braucot augšā kalnā man bieži ir sajūta, ka es ļoti tinu, bet kadences sensors saka, ka “stampāju” ar 80 rpm, plakanajos intervālos liekas, ka “laužu klaņus”, bet kadences sensors saka, ka tinu ar 100 rpm. Un taisnība ir arī tiem, kas saka, ka vieni paši šie skaitļi pilnīgi neko nepasaka un no tiem nav jēgas :)
Braukšana kalnā velošosejā mūsdienās iezīmē tendenci, kuru daudzi speciālisti uzskata par nepareizu.
Skriešanā, kur nav tehnisko palīgierīču, ir gluži dabīgi, ka, skrienot kalnā, kāju muskuļiem jāspiež spēcīgāk. To var samazināt ar īsāku soli, biežākiem soļiem, bet tomēr. Šosejas velo zelta laikmetā mazākais pr. zobrats (BCD 130 vai 135 mm) bija 39T, un 9 sp kasetei lielākais 21T vai 23T. Ar tādu pārnesumu ņipri brauca arī augšā kalnos.
Mūsdienās šosejas kasetēm lielākais zobrats ir plašā diapazonā, nosacīti, 25-30T. Priekšā kļūst populāri kompaktie klaņi (BCD 110 mm), 1x sistēma (tādā gadījumā kaseti liek līdz 32-34T, kā agrāk MTB), vai pat 3x, kas agrāk skaitījās kalnu tūrisma variants. Īsi sakot, filozofija ir, lai kalnos augšup varētu braukt ar tikpat mazu piepūli kā līdzenumos, taču braucot lēni un tinot.
Tad lūk, speciālisti ar klasisku uzskatu par šosejas riteņbraukšanu teiks, ka daudz pareizāk ir braukt kalnā ar 39/23T uz 70 rpm nekā pilnīgi bez piepūles tīt uz riņķi kaut kādu 34/28T.
[quote=Ansis]Braukšana kalnā velošosejā mūsdienās iezīmē tendenci, kuru daudzi speciālisti uzskata par nepareizu.
Tad lūk, speciālisti ar klasisku uzskatu par šosejas riteņbraukšanu teiks, ka daudz pareizāk ir braukt kalnā ar 39/23T uz 70 rpm nekā pilnīgi bez piepūles tīt uz riņķi kaut kādu 34/28T.[/quote]
Ja runa ir par īstu šosejas riteņbraukšanu un īstiem kalniem, tad tur tendenci iezīmē tikai tas, kas ar lielāku varbūtību ļaus sportistam uzvarēt. Un lai ko arī teiktu “klasisku uzskatu” piekritēji, ja sportists ar augstāku kadenci spēs saglabāt svaigāku kāju izšķirošajam uzbrukumam pret kalnu, tad tā arī būs pareizāka pieeja. Agrāk arī ITT brauca ar mežonīgu “kardānu”, bet mūsdienās kaut kā PRO peletonā nemana, lai kāds kardanētu ar 70 rpm. Protams, nav arī kaut kādas iedomātās ideālās kadences - tad, kad runa ir par maksimālu atdevi, tad pieslēdzas arī katra cilvēka individuālās īpatnības un katram ir sava ideālā kadence.
Bet šī jau ir cita diskusija :)
reku čaļi māk kadenci
https://www.facebook.com/reel/1259745194591076/?s=single_unit