bremžu un pārslēdzēju rokturi?!
vai tās ir lietas, pie kurām turas ar rokām? nē!
tātad - sviras.
pārslēdzēju sviras. ēēēē. gari un neērti kaut kā tomēr. ir un būs šifteri.
varbūt slēdži? īss un ērts vārds, bet tautā mēdz sajukt ar pārslēdzējiem. un tad panesās [apzināti lietoju nepamatotu garo ā] - “tie slēdži uz stūres” un “nu tie slēdži, kas apakšā”, vai arī “tie pārslēdzēji uz stūres” un “nu tie pārslēdzēji, kas apakšā”.
spriegotājs ņifiga [apzināti lietoju ru žargonu] nav labs apzīmējums pārslēdzējam, jo viņa [apzināti lietoju personu vietniekvārdu] funkcija ir pirmkārt slēgt. singlspīdam ar vertikālajiem dropautiem [labāk nemaz nemēģināt to pateikt latviski]: jā, spriegotājs, jo viss, ko viņš dara, ir - spriego.
nu, nu kā vēl varētu nosaukt pārslēdzēju, īsi, viegli izrunājami un nepārprotami, a?
hēbeļi.
skan briesmīgi, bet ne tuvu ne tik briesmīgi, kā “bremžu ručkas”.
tā nu ir sanācis, ka latviski par hēbeļiem sauc tikai bremžu sviras, atšķirībā no vācu mēles, kur ir gan bremshebel, gan schalthebel.
pilnīgi nepārprotams vārds. tāpēc man patīk.
čaškas saukt par bļodām man neceļas mēle, jo visai tai štellei kopumā ir maz vizuālas līdzības ar sadzīves priekšmetu “bļoda”. tai pat laikā man ausīs griež “kaļosi”.
rati, jopcik, rati!
ērti, īsi, skanīgi un totāli latviski.
man arī nav prokolu. man ir mīkstie.
manuprāt, ļoti ērti termini.