Sveiciens!
Sēžot pie datora ziemas “sniegotajā” vakarā pēc kārtīga sporta zāles treniņa, aizdomājos tīri intereses pēc par Elites braucēju vidējiem rādītājiem… Respektīvi paskatījos šo video http://www.youtube.com/watch?v=ia3Pcc-q8Nc un sevi pamocot sporta zālē uz velo trenažiera interesē - kāds vidēji ir elites līmeņa braucējiem pulss un kadence gonkā, ja līderu vidējais ātrums grozās ap 30km/h un tādā tempā pavadot vairāk par 2h distancē?
lai mani piedod viedie, bet grūti šos nosaukt par eliti, daļa gan no tiem ir tādi tiešām, lūk tie, kas pa Baložu trasi lido ar 25 km/h vidējo ir vietējā elite, tur atšķirībā no SEB, nav vietas atpūsties, kautgan pieņemu, ka vidējie pulsi tur ir līdzīgi.
viss augstākminētais ir mans personīgais viedoklis, kas nepretendē uz kāda konkrēta personāža nopelšanu vai kā savādāk pazemošanu.
Cenšos negraut šo forumu un atbildēt cilvēkam par tēmu, nevis uzbraukt par Elites gradāciju utt :D Ja cienījamais autors despecs brauc ātrāk par video redzētajiem čaļiem, tad es pazemīgi klusēju un klausos!
To Bruno: rādītāji ir dažādi. Kadence 90-110, puls 140-190, bet viens rādītājs ir ļoti nozīmīgs - vati/kg, proti, cik liels spēks ir tava ķermeņa vienam kg! Aizejot uz sporta laboratoriju to nomēra un arī apstāsta kādam būtu jābūt un kā to uzlabot u.t.t. ;) Ja būs iespējams izvilks arī kāda sportista rezultātus un varēsi sevi samērīt ar Eliti ;)
Paldies par atbildi! Protams tīri provizoriski un vidēji dati mani interesē… detaļās jau protams saprotu, ka tas ir atkarīgs no individuālas fiziskās sagatavotības, trases reljefa, vēja, karstuma, pašsajūtas, utt… ;)
Pulsa absolūtos ciparus salīdzināt nedrīkst, ja nu vienīgi % no maksimālā.
Jā, interesanti tomēr kaut ko vairāk uzzināt par kadenci! Te forumos ir tūkstoškārt apviļātas tēmas par pulsiem un vidējiem ātrumiem, bet par kadenci praktiski nav runāts! Kā ir ar to? Cik daudz tā cilvēkam ir dabiski jau ierakstīta gēnos un cik daudz tā ir uztrenējama? Kā tas ietekmē braukšanu?
Jo, vērojot šo pašu Bruno pievienoto video, ir redzams, ka elites gala minēji tomēr vairāk ir tinēji, nevis kārdānisti! :)
Ja sacensībās nehalturē, tad vidējais pulss būs +/- daži BPM no LTHR (Lactate threshold heart-rate). Savukārt kādu W/kg spēj katrs uzrādīt pie LTHR arī nosaka spēju būt vai nebūt “elitē”. :)
Kadence ir jātrenē, taisnos gabalos parasti tin, grubuļainos kardanē. Bet diapazons atkarīgs no katra individuāli. Labam braucējam jāmāk braukt gan ar 60rpm, gan ar 130rpm.
[quote=makreckis]Jā, interesanti tomēr kaut ko vairāk uzzināt par kadenci! Te forumos ir tūkstoškārt apviļātas tēmas par pulsiem un vidējiem ātrumiem, bet par kadenci praktiski nav runāts! Kā ir ar to? Cik daudz tā cilvēkam ir dabiski jau ierakstīta gēnos un cik daudz tā ir uztrenējama? Kā tas ietekmē braukšanu?
Jo, vērojot šo pašu Bruno pievienoto video, ir redzams, ka elites gala minēji tomēr vairāk ir tinēji, nevis kārdānisti! :)[/quote]
Var rēķināt, kā ir ar to kadenci, ja praktiski visos nobraucienos, vai vienkārši lejā no kalna ir jāmin pedāļi lai neatpaliktu. Protams, lai ar 44x11 iztītu 50km/h, tas nav nekas pārcilvēcisks, bet vai var vajadzības gadijumā iztīt arī 70?
mazliet offtopic
ņemot vērā Latvijas SEBU reljefu, šaubos, tas protams tik mans viedoklis, varbūt kāds jau ir pārgājis, vai tautas un sporta elite pāries uz 10sp klaņiem kur lielākais zobs ir 42, jo tas nozīmētu, ka būs jātin vēl trakāk, lai tiktu līdzi.
Paturpinot offtopicu - varbūt kāds, kas cītīgi pieraksta visus savus datus, var padalīties ar maksimālajiem ātrumiem SEB vai kādu citu seriālu posmos? Varbūt nemaz nav tik bieži tie 50 un 70km/h…
Da labi kaadi 70 km/h SEBos no kalna varbuut bet taa aja ir ap 50 km/h jau ir ok taisna gabala Elitei.
Es nezinu kapeec taa ir bet piemeeram Niderlandee lielaaka dalaja krosos un MTB lieto 38-42 priekshaa un 10sp. Pats arii tadu pirkshu un redzees kaa buus. Lai gan Rausis teica ka man buus jaamaina uz 44T.
Es pat teikšu tā ka līdzenumā vairāk spēlē lomu absolūtie W bet kalnainākās trasēs atkal vairāk spēlē lomu W/kg.
Latvijas skriešanā bija viens ļoti labs piemērs. Pirms kādiem 5 gadiem vienam 30+ g.v. skrējējam vecvecāki aizgāja viņsaulē, viņš pārdeva lauku mājas un izlēma, ka pāris gadus padzīvos uz ietaupījumiem un depozīta procentiem, nestrādās, tikai trenēsies skriešanā.
Tas skrējējs nebija ne īpaši apdāvināts, ne centīgs, “eksperimenta” sākumā vienīgais bonuss bija savāktais info, kā trenējās tie daži Latvijas skrējēji, kas kaut ko bija sasnieguši. Tad lūk, jau pēc viena gada viņš bija stiprāks par savu amatieru grupiņu, karājās kaut kur vidū starp amatieriem un “profiem”. Pēc diviem gadiem pusmaratonos un maratonos (divus laikam noskrēja) varēja ieķerties “profu” grupā.
Secinājums tāds, ka elementāra sajēga par treniņu darbu + elementāra centība + viss laiks treniņiem, atpūtai un miegam dod rezultātu.
Ko tad viņš darīja?
- Ziemas sezonā sirds L-hipertrofēšana (bāzas likšana). Viņš to sāka darīt pa 4-5 h divos treniņos dienā. Starp treniņiem miegs.
- Martā un aprīlī spēka treniņi. Pirms tiem viņš bija izgulējies, pēc tiem viņš pareizi paēda un atkal gāja gulēt.
- Maijā ātruma treniņi. Tie ne-sprinteriem tādā vecumā ir kā zobu sāpes, bet ja tu katru rītu atmosties ar apziņu, ka nestrādā - dienas ir veltītas, lai izdarītu tieši to, tad dienu agrāk vai vēlāk tu saņemies un to arī dari!
- Sacensību periodā - starp mačiem stiepšanās un daudz atpūtas.
Šāda idille mums mirstīgajiem diemžēl nespīd!
(4. Sacensību periodā - starp mačiem stiepšanās un daudz atpūtas ) Kaut ka neticas ka tikai tas, tad jau skreja macus katru 3 dienu vai.Par rezultatu sasniegsanu ar 1-3 lidzekliem ja .
Skriešanas pusmaratons un maratons nav nekāda pastaiga (es domāju ja skrien ātri un uz robežas). Viegls skrējiens tiešām ir tāda vien “stiepšanās”.
[quote=Ansis]Latvijas skriešanā bija viens ļoti labs piemērs. Pirms kādiem 5 gadiem vienam 30+ g.v. skrējējam vecvecāki aizgāja viņsaulē, viņš pārdeva lauku mājas un izlēma, ka pāris gadus padzīvos uz ietaupījumiem un depozīta procentiem, nestrādās, tikai trenēsies skriešanā.
Tas skrējējs nebija ne īpaši apdāvināts, ne centīgs, “eksperimenta” sākumā vienīgais bonuss bija savāktais info, kā trenējās tie daži Latvijas skrējēji, kas kaut ko bija sasnieguši. Tad lūk, jau pēc viena gada viņš bija stiprāks par savu amatieru grupiņu, karājās kaut kur vidū starp amatieriem un “profiem”. Pēc diviem gadiem pusmaratonos un maratonos (divus laikam noskrēja) varēja ieķerties “profu” grupā.
Secinājums tāds, ka elementāra sajēga par treniņu darbu + elementāra centība + viss laiks treniņiem, atpūtai un miegam dod rezultātu.
Ko tad viņš darīja?
- Ziemas sezonā sirds L-hipertrofēšana (bāzas likšana). Viņš to sāka darīt pa 4-5 h divos treniņos dienā. Starp treniņiem miegs.
- Martā un aprīlī spēka treniņi. Pirms tiem viņš bija izgulējies, pēc tiem viņš pareizi paēda un atkal gāja gulēt.
- Maijā ātruma treniņi. Tie ne-sprinteriem tādā vecumā ir kā zobu sāpes, bet ja tu katru rītu atmosties ar apziņu, ka nestrādā - dienas ir veltītas, lai izdarītu tieši to, tad dienu agrāk vai vēlāk tu saņemies un to arī dari!
- Sacensību periodā - starp mačiem stiepšanās un daudz atpūtas.[/quote]
Zinot to ka Pro un gandriz pro skrējēji skrien 2-4maratonus sezonā tad sanāk garš staipīšanas un atpūtas cikls ar atrunu ja sezona nav 1mēn. gadā!
p.s. ar skrieshanu esmu uz jus tapec ludzu neuztvert komentāru personīgi!
Maratonus 2…4 (labāk pat 1…3) gadā jā, bet konkrētais censonis ņēma klāt arī vairākus pusmaratonus un apvidus skrējienus.
Ja interesē, no Latvijas labākajiem skrējējiem jauniņais Valērijs Žolnerovičs Latvijas rangā vairākus gadus grozījās ap otro vietu (parasti aiz Mareka Florošeka), bet šosezon viņš izvirzīja sev mērķi pārliecināties, vai var izdzīvot tikai no M un 1/2 M prēmijām. Pats uz savu galvu kļuva par profu, pēc pāris mēnešiem bija Latvijā stabili labākais - nu, to ne katrs varētu. 2011.g. sezonas laikā viņš Latvijas skrējēju konkurencē vinnēja visu, kur piedalījās, krājās naudas prēmijas pa 200-500 EUR. Neesmu lasījis un runājies, vai pietiks līdz nākamajai vasarai, bet līdz Jaungadam pietika noteikti.
Morāle tāda, ka panākumi sākas ar drosmīgu soli dzīvesveida mainīšanā, ja vien visu laiku negrozies pro sportista dzīvesritmā. Ja par mērķiem stiprāks neizrādās slinkums, tad jau gada laikā vajadzētu nonākt krietni virs saviem vecajiem cīņu biedriem - 8 h d.d. sloga nesējiem.
P.S. Š.g. oktobrī Sportlat seriāla ietvaros Biķerniekos notika šosejas duatlons. Dalībnieku ļoti daudz, un uz tā fona triatlona veterāni V40 grupā krietni sasparojās, četri no viņiem pirmajā desmitā starp visiem! Tiem četriem (ceturtais es pats:) vismaz pēdējā pusgadā nebija 8 h ar treniņiem nesaistita darba diena.
Priecē, ka no mana pirmā posta ir uztverta tā būtība, neskatoties uz vairākiem offtopic’iem ;)
[quote=Ansis] (…) 4-5 h divos treniņos dienā. Starp treniņiem miegs.
2. Martā un aprīlī spēka treniņi. Pirms tiem viņš bija izgulējies, pēc tiem viņš pareizi paēda un atkal gāja gulēt.(…).[/quote]
Ansi, tas ir kosmoss… To visu var, ja nav bērnu, nav darba, un nav datora (lai xc.lv spamu rakstītu :D ). Bet kā jau Andersons te rakstīja, tad laikam tomēr 90% sportistu un amatieru Latvijā ir vienkārši misrstīgie, un šādu (neabšaubāmi pareizu) sporta režīmu ievērot nevarēs.
Atgriežoties pie topika: pagājsvasar te forumā pie TdF bija links, kur onlainā varēja raedzēt TdF profu rādītājus trasē. Tur arī bija tādi, kuriem pie 40+km stundā ripinoties (pelotonā) pulss 105 :). Savukārt Kančelaras velo demonstrācijas video, kur tehniķis rādīja datora rādījumus, Kančelaras vidējais pulss posmā 154.
Bet nu ko nu mums skatīties uz TdF varoņu rādītājiem :D