Kāds igaunis zaļi-baltā formā šķiet brauca pārī, bet biedrs nebija tāds monstrs. Tas arī bez stresa kapāja visos kalnos un tad gaidija pārinieku. Drusku par daudz liela atširība bija starp viņiem, bet varbūt pirmajam tā patika.
Šogad Latvijas braucēju pulciņš realitātē stipri atšķiras no internetā atrodamā. Esam tikai 6 braucēji. Kaspars un Uģis cīnīsies vīru konkurencē, Gundars un Raimonda jaukto pāru konkurencē, savukārt es un Iveta aizstāvēsim Latvijas dāmu godu. Esmu morāli nobriedusi cīņai, jo konkurentes izskatās spēcīgas – Igauņu SEBos pa pjedestāliem dzīvo. Reģistrējoties pārsteigums- 2 no viņām, piedevām tās spēcīgākās, startēšot miksos. Orgu Ivars vēl pabrauc man pa ausīm ka uz kausa jau uzreiz esot gribējis manu vārdu iegravēt:) Bet nesaki hops kamēr vēl neesi pārlecis.
Prologs: 7 km, tieši tāds pats kā pagājušajā gadā - 2 nopietnāki nobraucieni un viens neuzbraucamais kalns. Trasi būtiski interesantāku padara visu iepriekšējo nedēļu lijušais lietus. Ja no pagājušā gada palika nenokārtotas attiecības ar vienu nobraucienu, tad šogad tam uzmetot skatu skaidrs nav vērts riskēt - viss spīd un laistās kā ar sviestu ieziests. Nav nekāds sviests, bet parastā melnzemes un ūdens recepte kalnu padara nebraucamu un arī graviņas pretējo nogāzi ne tikai neuzbraucamu, bet arī grūti uzkāpjamu. Kājas slīd, bet kaut kā izdodas uzkārpīties. Pēc brīža seko nākamais pārsteigums - trases marķējums pilnīgi saprotams, bet kādēļ jābrauc pa varenu strautu ar duļķainu ūdeni? Vēlāk Ivars stāsta ka ūdens līmenis esot jau stipri nokrities iepriekšējā dienā esot bijis līdz rumbām. Pēdējais downhills - pa priekšu viens estiņš izpilda kaut ko stipri dīvainu un piezemējas zaru kaudzē. Tas vārdu plūdums laikam apzīmē lamas, labi ka nesaprotu ne vārda, tik apjautājos jau klasisko Are you ok? Esot ok, bet vārdu plūdi turpinās. Izvērtēju situāciju - pārinieks šo turpat jau gaida. Visa šī igauņa iznešanās nobiedē mani un šoreiz kalns paliek par uzvarētāju. Rātni notipinu lejā.
1.posms. 37 km tipiskā Rouge Sākums grantene, tad feinas taciņas, tad ne tik feinas - sakņainas, slīpas un slapjas. Posms ļoti tehnisks, brīžiem ātrāk ir skriet nevis braukt. No starta mēģinu sevi turēt grožos un nepārķert. Rīt un parīt arī diena. Paspēšu vēl iztrakoties. Tas gan izdodas līdz brīdim līdz pamanu priekšā abus spēcīgākos miksus. Nu ja nav manā grupā konkurences, tad ar šīm ar var cīnīties. Un tad kad azarts ņem virsroku atvedu šiem vairāk kā 10 minūtes. Labi pastrādāts! Diemžēl šis posms nerada vēlmi Ivetai turpināt sacensības nākošajā dienā, bet viņa tomēr finišē ātrāk nekā abi Igauņu meiteņu pāri. Malacis!
2.posms 65 km tipiskā Haanja kalni, kalniņi un vēlreiz kalni. Savākuši pāri par 1000 augstuma metriem. Manuprāt posms nav tik tehnisks kā iepriekšējā dienā, bet toties ar ļoti lielām dubļu vannām, kurām es no sākuma tomēr cenšos godīgi skriet apkārt. Domāju ka tas attaisnojas jo klausoties tajās skaņās ko izdveš nabaga velosipēdi pēc viņu saimnieka mēģinājuma forsēt ātrumā dubļu vannas ir diezgan šausminošas. Mans pēc tādas saudzīgas apiešanās uzvedas ļoti godīgi – slēdzas labi. Brīžiem mistiskā spēku uzplūdumā spēju uztīt visos kalnos, brīžiem to vairs galīgi negribas, tad mierīgi eju. Prieks arī par viena nopietna( manuprāt) downhilla paņemšanu Tajā brīdī kad attopos ka tur ir stipri stāvs un sakņains ir par vēlu nokāpt. Labi šļūcu lejā, tūlīt būs kūlenis, bet nē, tādos brīžos izrādās ka māku gan aiz sēdekļa aizlīst gan arī pēc nelielas pastrīķēšanās gar riepu arī atpakaļ atlīst. Viss izdodas, bet vai es to darītu otrreiz? Diez vai! Zinu ka šodien atkal esmu priekšā iedomātajām konkurentēm, bet ne pārāk tālu, tādēļ visu laiku uzmanu aizmuguri, garām jau nelaidīšu. Tas arī izdodas. Šodien gan tikai 5 minūtes ievinnēju. Ēdot zupu sākas spēcīgs lietus un krusa, priecājos ka esmu finišējusi. Gundars ar Raimondu gan vēl trasē. Sēžam ar Uģi un Kasparu zem jumta un tiešām jūtam līdzi visiem kam vēl jābrauc. Vēlāk gan Gundars atzīstas, ka krusa esot bijusi stipri atsvaidzinoša un likusi saņemties lai tiek ātrāk līdz finišam. Alus un pirts vakarā šķiet godam nopelnīti:) Izbaudām pilnībā!
3.posms 67 km, tipiskā Ape. Nav tik sarežģīti , bet tādēļ nebūt nav vieglāk, jo šķiet ka uz grantenēm visi igauņi pārvēršas par Ārmstrongiem. Godīgi sēžu savai iedomātajai miksu konkurentei astē un gaidu izdevīgu mirkli lai notītos. Tādu izvēlos ļoti precīzi un Latvijas grāvi šķērsoju pirmā. Tālāk jau ausīs skan „Sweet home Alabama”. Alabamas vietā gan mēģinu iepīt Latvijas vārdu, bet sajūta tiešām ir kā mājās it sevišķi paveroties uz uzrakstu „Welcome to Latvia”, kuram izmantots igauņu „Welcom to Estonia” logotips. Tālumā jau vīd Drusku pilskalns. No latviešu līdzjutējiem protams Mairis tas pamanāmākais. Apjautājas vai negribu ko apēst, vai ar velo viss kārtībā. Tā kā viss ir kārtībā un konkurentes min uz astes, tad nestājos un mēģinu iekarot pilskalnu, bet šis man atkal neatdevās. Un ja visas dienas priecājos par skaistajām Igaunijas pļavām pilnziedā, tad Kornetu pļavas tās pārspēja pilnībā, jo pa naktsvijolēm braukāt man līdz šim vēl nebija nācies. Gribējās atlaisties un smaržot, smaržot …
Mežiņā gabaliņu pirms pēdējā dzirdināšanas punkta saķeru Uģi un kopā tad strādājam, līdz man neuznāk vēlme uzsēsties uz astes ātrajiem estiņiem. Sēžu, sēžu bet viņi tomēr ir stiprāki. Atlaižu un līdz finišam cīnos viena. Uģis mani praktiski noķer, bet vismaz ir sajūta ka esmu kārtīgi pastrādājusi. Finišā līdzjutēji un ātrākie braucēji aplaudē visiem finišeriem. Tā ļoti sirsnīgi.
Vēl pēdējais punkts uz i – pelde Rouges ezerā un atkal ir tik labi, ka negribas braukt mājās. Varbūt palikt uz nakts braucienu? Šoreiz nē, lai paliek kaut kas arī nākamajam gadam!
Bildes:
http://picasaweb.google.com/raugenoorteklubi/TourDeRougeProloog#
http://picasaweb.google.com/lipp.aivar/TdRouge2009#
http://picasaweb.google.com/RihoEver/RougeTuur2009#
http://picasaweb.google.com/kristiinv/RougeTuur2009#
Rezultāti:
http://www.sportinfo.ee/sportevent/task/results/rid/1183/id/601/lang/7/
Nu esmu tikusi arī pie Interneta un varu uzrakstīt savas emocijas par Tour de Reugi. Protams malači visi, kuri finišēja! Apsveicu Ingrīdu ar kausu! Malacis!
Protams varu tikai par pirmo dienu uzrakstīt, jo no otrās un trešās vienkārši nobijos…vai palika sevis žēl. Neko nezināju par prologa kārtību un tāpēc savlaicīgi jau ap 14:00 ierados Reugē. Izrādās, ka starts man bija tikai 15:45.
Prologa mālainā upes kalniņā biju uz sāniem, bet tas jau vēl nebija nekas -trakākais šķita slapjais sakņainais posms gar ezeriem atpakaļceļā, kur aizķēros aiz baļķa un novilku uz acīm, pazaudējot velodatoru, kurš laikam nebija kārtīgi piestiprināts…meklēju un atradu…Tur mani arī Raimonda ar Gundaru panāca…Cik man kompītis rādīja, tad to veicu 37 minūtēs.
Pēc tam 18:00 sākās 37 km garais posms. Nu bija jau grūti tajos pirmajos 15 km, bet nu tā jau kārtīgam MTB pienākas -gan augšā, tad lejā. Pirms starta saplīsa dzeramā soma un cerības uz ūdeni izpalika (šausmīgi gaidīju dzeramo punktu, kuram pēc kartes bija jābūt 21 km, bet pēc mana kompja iznāca 24 km…). Nu pēdējie 5km atkal gar tiem ezeriem bija traki -taciņas platums 20 cm, slapjas saknes -nu tas man kā galīgai tehniskai neprašai bija murgs. Pēdējos 3 km to vien darīju kā kāpu nost un gāju…Visu laiku prātā bija doma, ka esmu pēdējā, un bija pilnīgi neērti ar domu, ka braucu tos 37 km 3 stundas un mani tur vakara krēslā gaida finišā. nabaga ceļa rādītāji, tie arī tur dabūja nīkt mūsu dēļ. Es nezināju, ka aiz manis vēl kāds ir…Mēs trases pēdējo posmu veicām kopā ar kādu jaunāku igauņu puisi, kuram arī šī bija pirmā Tour de Rouge, tas kaut kā šō vainas apziņu atvieglināja.
Šogad kaut kā nesanāk tik daudz pabraukāties kā pagājušajā gadā, tāpēc varbūt arī škiet tik grūti. Bet tā kā jau februārī pieteicos, tad kauns bija nebraukt. Bet vismaz sev esmu apstiprinājusi savu spēku iespējas un robežas.
Svētdien jau plkst.11:00 biju ieradusies ar līdzjutēju komandu Drusku kalnā, bet…starts bija tikai 12:00 (pamatīga putra galvā!) Piedodiet mīļie tautieši, ka Jūs nesagaidīju, bet lūdzu Mairim nodot sveicienus no manis.
Sabildēju igauņu bāleliņus, kuri kā traki nesās kalnā (monstri ārmstrongi…) Ja salīdzinām ar pagājušogadu,kad kalnā uzbrauca tikai daži, tad igauņi ir baigi labā formā -praktiski visi pirmie desmit un arī vēlak (līdzi jutu līdz kādiem 13:30) uzbrauca Drusku kalnā. Te arī manas bildes: http://picasaweb.google.lv/iesacejs/TourDeRouge2009# gan tikai ar igauņiem…
Nezinu, secinājums viens -vairāk jābrauc. Varbūt mēģināšu nākamgad atkal.