Piekriitu, ka nav kur droshi braukt pa celju … ja nu vieniigi dzilji laukos pa mazas noziimes celjiem, kur nebraukaa fuures, utt … un agri no riita, pirms 8:00 :)
Pa Riigu ar nav visai interesanti braukt, maz esosho velocelinju kaa arii ja brauc pa taadu, tad biezji jaabremzee deelj krustojumiem, gaajeejiem, utt
pa shauru shoseju ar auto braucot atkal ir gadiijies taa, ka seedi businjam aizmuguree un neko neredzi kas priekshaa … pretii naak normaala auto pluusma … peekshnji nelielaa pauziitee, kas pretpluusmaa izveidojusies businjsh pabrauc 1m pa kreisi lai … @%*#@$% … apbrauktu velobrauceeju … businjam tas sanaaca slaidi, nebremzeejot, bet man vairs tukshuma pretpluusmaa nav, kur izveikt droshu apdziishanas manevru, sabremzeeties ar vairs nevar paguut, naacaas iebraukt preteejaa virziena joslaa, lai apdziitu velobrauceeju, tachu tas notika max tuvu, tachu pretiimbraucoshajiem taapat naacaas raut malaa uz celja nomali … !$)!$%!#@
es tik par to, ka visaadiem busiem, smagajiem, utt, vajadzeetu laiciigi velosipeedistu apdzenot raadiit kreiso pagriezienu, lai zin, ka priekshaa ir shkjeerslis ko jaapbrauc vai ka grieziisies pa kreisi, lai var distanciiti palielinaat vai kaa citaadi
Cik nu ir gadījies, ripinot gan pa Daugavpils šoseju, gan Rīgas apvedceļu un vēl citur - respektēju auto, ja brauktuve plata - ripinu pa asfalta malu starp balto joslu un nomali - auto nav mani jāapdzen, bet pietiek ar apsteigšanu… Kur ir šaurāks asfalts - nākas mīt pa grants nomali, kad auto garām un redzu ka brīvs - atkal virsū un uzaudzēju ātrumu atkal… Ar šādu pieeju nav gadījies, ka dēļ manis bremzētu vai taurētu… ar skaidru galvu apseko situāciju un tad jau nebūs problēmu… :D
Un nekad neesmu braucis pretējā virzienā… Tik dulls es nebūšu jau nu nekad (elementāra doma - braucot vienā virzienā sadursmes ātrums būs auto-velo, jebšu parasti ap 70 km/h un vēl ar labām iespējām atlecot ielidot grāvī, braucot pretī - auto+velo, kas vidēji ir 110 km/h un ar milzīgu iespēju trāpīt auto stiklos un zem nākošā auto riteņiem…)
Domāju, ka braucot pa ielu/ceļu obligats būtu spogulis… Uz ia baltica mani nobraukuši būtu iespējams, ja tas nebūtu: fūri līkumā apdzina viens mudaks, bet aizmugueŗē braucošais nobrauca uz nomali man aiz muguras… Mani visdrīzāk nepamanīja, jo nebremzēja un nesignalizēja nekādā veidā, un tikai sspoguļa esamība ļāva šo situāciju apzināt, un laicīgi notīties…
Labi, ka tev tā paveicās. ;) Vienīgi spogulim mīnuss ir tas, ka vairums ir ļurīgi, līdz ar to rāda izplūdušu bildi, braucot pa mazākajiem nelīdzenumiem. Pats agrāk braucu ar spoguli, bet tas bija pavisam neveiksmīgs modelis - pēc pāris mēnešu lietošanas stiprinājums vienkārši nolūza vibrāciju dēļ. Varbūt vari iemest kādu bildi ar savējo?
Man ir tāds plastmasas, stūres galā iespraužams, ap 5 Ls maksāja… Īpaši nekratās. vienīgi jāuzmanās, ka nenolauž… Jau reizes 7 laikam nolauzis būšu…
P.s. uz ātro nesapratu, kā šite bildi pievienot … http://www.fotoblog.lv/rep/19290/?cid=42342 Pirmajā un pēdējā bildē mans spogulīts …
Tagad sāku likt tiesības uz C kategoriju un man pasniedzējs, bijušais ceļu policists, pievērsa uzmanību interesantam punktam, saucas viņš 227. Un skan tā: “Vietās kur velosipēda vaditāja traektorija krustojas ar citu transportlīdzekļu vaditāju traektoriju un velosipedistam ir braukšanas priekšroka, velosipeda vaditājam ir jānovērtē attālums līdz tuvojušajam transportlīdzeklim, viņa ātrumu UN JĀPARLIECINĀS PAR DROŠĪBU.” Citiem vārdiem sakot, tev, dargo velosipedist, ir jāpārliecinās ka tevi redz, ja nespēsi pastāstīt kā tu pārliecinājies par drošību, ja tevi notriec, var piemērot abpusēju atbildību un tu nedabūsi nekādu kompensāciju… Tas protams ja citi iesaistītie (notriecējs un CP) zina šo punktu, bet iesaku ņemt to vērā…;)
Labdien,
Palasot komentārus (arī citās interneta mājas lapās), ka sliktie ir autobraucēji no ikdienas velobraucēju pozīcijām vai velobraucēji ir sliktie no autovadītāju pozīcijām, varu ieteikt tikai vienu – VAIRĀK CIEŅAS VIENAM PRET OTRU; mūsu valstī tās ļoti pietrūkst.
Es esmu autobraucējs, kas tagad piebiedrojies velobraucēju pulciņam, un ļoti labi zinu, kā tas ir, kad tev mašīnas priekšā negaidīti ‘izlec’ ‘džigits’-velosipēdists, kas vispār nepaskatās ne pa labi, ne pa kreisi; tāpat arī zinu, kā tas ir, kad pēkšņi beidzas veloceliņš (Vecmilgrāvī virzienā uz Vecāķiem) un sākas šaurs ceļš ar ‘fūrām’ viena pēc otras, tad nezini, kur ‘mesties’: braukt caur krūmiem, pa meža takām, ‘riskēt’ pa ceļa malu vai pa to pašu veloceliņu ar skaidri norādītu zīmi un sadalījumu gājējiem un riteņbraucējiem, gājējs(i) pa ceļa vidu lepni slāj, ka ar velosipēdu jābrauc pa malu, pa zāli, lai tiktu garām….
Un piekrītu arī tam, ka ceļu satiksmes noteikumos un, galvenais, uz ceļa ļoti bieži ir neskaidras situācijas, kad īsti nezini, kam taisnība, kam galvenais ceļš, kam priekšrocības. Es kā autobraucējs tagad vēlreiz pārlasu noteikumus no velobraucēja viedokļa un daudz kur man nav īsti skaidrs.
CSN ļoti maz palīdz velobraucējam saprast, kā būtu drošāk un netraucējošāk braukt pa ielām. Vislabāk to visu izprot evolūcijas ceļā - brauc un mācies no savām kļūdām. Vēl var mēģināt aprunāties pie tējas krūzes ar kādu, kam lielāka pieredze. Bet katram braukšanas stils ir atšķirīgs un var izdalīt tikai vadlīnijas, ieteikumus, kas kādam derēs, kādam ne.
P.S. Vislielākās neskaidrības CSN no velosipēdista viedokļa saistītas ar veloceliņiem (un vēl šis tas ar ietvēm). Ātrais risinājums ir no tiem izvairīties.