Ja nekļūdos, tad sporta pasākumos arī ir dalības maksa un to rīkošanai bieži vien tiek izmantots brīvprātīgo darbs juridiskas personas interesēs … vai tā būtu dubultā morāle vai arī tagad sporta pasākumu rīkotājiem būs jārēķinās ar līdzīgiem sodiem?!? Kā tur īsti ir?
Viens santīms arī var būt samaksa par padarīto darbu, tikai lai tad VID izdomā cik PVN sanāk :D
Ja jau tas brīvprātīgais zin, ka uzņēmums gūst peļņu, un tāpat labprāt palīdz ar savu darbu, tad kēpēc ne?
Imo tas nozīmē, ka problēmu nebūtu, ja būtu 162 “Līgums par brīvprādīgā darba veikšanu starp A un B\n Es, Vārds Uzvārds, piekrītu veikt brīvprātīgo darbu priekš SIA MIA \nParaksts, Datums.”
?
Piemērs.
Sporta klubs organizē pasākumus par maksu, no kuras nomaksā nodokļus. Pasākuma organizēšanā iesaista savus biedrus. Bez maksas. Palīdz brīvprātīgie bez samaksas. Nav paša galvenā - vienošanās par veicamo darbu apjomu un samaksu. Praktiski tas nozīmē, ka brīvprātīgais jebkurā brīdī var pagriesties un aiziet, tajā pat laikā nekādu samaksu par savu izpalīdzēšanu neprasa. Viss uz mutiskas vienošanās pamata. Vai šo situāciju var interpretēt kā darba attiecības? Manuprāt, nav līguma pazīmes - noteikti pienākumi un tiesības abām pusēm.
Laikam šis nav īstais forums, kur apspriest problēmu, bet varbūt atrodas kādi argumenti, lai aizstāvētu sporta kluba pozīciju, ka līgumi par brīvprātīgo bezatlīdzības darbu nav nepieciešami un tāpēc situāciju nedrīkst uzskatīt par darba attiecībām.
Tad jau politiķu lobēto pavasara kopšanas talku arī var uzskatīt par darbu un atbilstoši iesaistīto brīvprātīgo skaitam pašvaldībai uzlikt sodu.
Ir būtiska atšķirība - stāvēt pie kases un pārdot (komercdarbība, kur persona X ar atbilstošām zināšanām/pienākumiem dara darbu), starp - stāvēt trases malā vai grābt lapas (un kā jau minēja “var pagriezt muguru un aiziet”). Otram gadījumam var būt praktiski jebkas, kas nav saistīts ar tiešo peļņu/naudas plūsmu vai noteiktiem pienākumiem (ar sankcijām).
Saruna ievirzās filozofēšanā. Ar to gribu teikt, ka jāatmet malā izjūtas un intuīcija - nepieciešams dzelzsbetona arguments likuma normu veidā. Pagaidām ir tikai pieņēmumi, kuri balstās uz loģiku vairāk vai mazāk.
Tik pat labi var apsūdzēt visus festivāla apmeklētājus par nedeklarētu ienākumu saņemšanu. Pēc loģikas: ja būtu algots darbaspēks nevis brīvprātīgie, biļetes maksātu dārgāk, tātad katrs apmeklētājs ir saņēmis ieguvumu - starpību starp biļetes cenu un cenu, kura būtu algota darbaspēka gadījumā. No šī ienākuma nav nomaksāti nodokļi… Protams, ka es šo tekstu uzrakstīju provokācijai un nevajag tērēt laiku un nervus, lai mani pie prāta vestu.
Mēģināšu ieviest juridisku skaidrību:
Koncerts neabšaubāmi ir komerciāls pasākums no sākuma līdz galam. Skatītāji maksā par to ka to skatās, savukārt organizators un mākslinieki uz to nopelna. Pie tam konkrētajā gadijumā brīvpratīgie veica klaji komerciālas frunlcijas (aproču /t.i. biļešu/ kontroli un suvenīru tirdzniecību)
Sporta pasākumā ka Nordea maratons vai SEB maratons atšķiras ar to, ka maksu maksa paši dalībnieki (kuri piedalās) nevis skatītāji. Nenoliedzu, ka organizators beigās var gūt arī peļņu, bet pasākumu mērķis un būtība ir atšķirīgi.
Brīvprātīgo palīgu izmantošana bez maksas ir iespējama gadijumā ja brīvprātīgais veic kādas sabiedriskas funkcijas - t.i. labdarība, pedagoģija, pašdarbība, kārtības uzturēšana un uzkopšana. Šajā gadījumā sporta pasākuma tehniska nodrošināšana arī var tikt uzskatīta par sporta pedagoģisku darbu.
Jebkurā gadijumā, pareizi būtu ka abas puses , organizators un brīvprātīgais noslēdz vienošanos. Svarīgi ka vienošanā nav noteikta nekāda maksa, jo ja brīvprātīgais raksta ka " veic darbu" bet “atsakās no atlīdzības” tad pēc likuma irganizatoram būtu janomaksa par viņu likuma noteiktie nodokļi:)
Taču, ja vienošanās precīzi paredz, ka brīvprātīgais dara sabiedriskas funkcijas, un ka tas ir brīvprātīgi, tad no VDI un VID problēmu nevajadzētu būt.
Svarīgs arī fakts, ka abpusēja vienošanās arī precīzi noteiktu abu pušu pienākumus, tai skaitā paša brīvprātīga (lai izslēgtu situāciju, kad , piemēram Cēsu velomaratona trases uzraugs lasa grāmatu, un daļa braucēju aizbrauc nepareizā virzienā).
Manuprāt, Tu mēģināji ieviest emocionālo skaidrību, vadoties pēc izjūtām.
Likumiskā būtu šāda:
Biedrību un nodibinājumu likuma 8.pantā
(http://www.likumi.lv/doc.php?id=81050).
8.pants. Brīvprātīgais darbs
(1) Biedrībām un nodibinājumiem ir tiesības nodarbināt personas brīvprātīgā darbā. Par brīvprātīgo darbu uzskatāms bezatlīdzības darbs vai pakalpojumu sniegšana, ko veic fiziskā persona, nestājoties ar biedrību vai nodibinājumu darba tiesiskajās attiecībās, un kas ir vērsts uz biedrības vai nodibinājuma statūtos noteiktā mērķa sasniegšanu.
(2) Pēc personas pieprasījuma par brīvprātīgā darba veikšanu noslēdzams rakstveida līgums, norādot veicamo darbu un tā izpildes termiņu.
(3) Persona, kura veic brīvprātīgo darbu, var prasīt tādu izdevumu segšanu, kas radušies brīvprātīgā darba izpildes gaitā, ja tas noteikts biedrības vai nodibinājuma statūtos vai valdes lēmumos.
(1)Tātad viss ir atkarīgs, kas rakstīts attiecīgās biedrības statūtos. Ja tie paredzēja šādu pakalpojumu nodrošināšanu kaut kādu statūtos paredzēto mērķu sasniegšanai, tad VDI var iet bekot.
(2)Ja personas nav izteikušas vēlmi slēgt rakstveida līgumu, tad VDI var iet vēl vienu māju tālāk.
(3)Šis punkts pat ļauj kaut kādu maksu saņemt, biedrība pratīs to noformēt kā izdevumus, kuri brīvprātīgajam radušies veicot brīvprātīgo darbu (te papūloties var sabāst iekšā tīri pieklājīgus tēriņus). Tātad teorētiski VDI var iet dillēs.
Protams, nezinot biedrības statūtus un to pielietojumu konkrētajā gadījumā, nevar komentēt konkrēto gadījumu.
Rezumējums. Ja biedrība plāno savos pasākumos nodarbināt palīgus un nesmērēt papīrus un nejaukt galvu ar nodokļiem, tad vispirms jāsakārto statūti, uzmanīgi jānoformulē nolīgto brīvprātīgo darbs (ja vēlas var līgumu drošībai uzrakstīt) un jāizdomā, kā atlīdzību par pašaizliedzīgo palīdzību noformēt kā brīvprātīgajam pienākošos tēriņu atmaksu. Vienkārši.
Mēs te ieslīgsim juridiskajā diskusijā… Baidos ka šis jautājums neaprobežojas vien ar Biedrību un nodibinājumu likumu. Vērā jāņem darba likumdošana, nodokļu likumdošan utt…
Tieši tā - juridiski jārisina jautājums. Citētajos likuma punktos viss ir pateikts. Nav nekādu citu likumu vai ministru kabineta noteikumu, vai VID instrukciju, kuras būtu spēcīgākas par likumu, kurš reglamentē biedrību darbību. Glavenais teksta fragments :“nestājoties ar biedrību vai nodibinājumu darba tiesiskajās attiecībās”. Tātad viss, kas nosaka darba tiesiskās attiecības (darba likumdošana, nodokļu likumdošana utt.) šajā gadījumā neattiecas uz procesu.
Domāju, ka ar to arī varam slēgt diskusiju un skaidrība ir ieviesta.
Mazliet gribu pakomentēt.
[quote=Likumi.lv]http://www.likumi.lv/doc.php?id=81050
2.pants. Biedrības un nodibinājuma jēdziens
(1) Biedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kas nodibināta, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, kam nav pelņas gūšanas rakstura.[/quote]
Šajā gadījumā ir tā, ka SIA organizē koncertu un šajā (komerciālā) projektā iesaista Biedrību. Biedrībai ir tiesības izmantot brīvprātīgos, taču šeit faktiski sanāk, ka tieši viņi nodrošināja peļņas gūšanu konkrētajam SIA.
Tā kā esmu mazliet pazīstams ar VDI funkcijām, varu pastāstīt, ka galvenās divas ir:
- nelegālā nodarbinātība;
- darba drošība/arodslimības/nelaimes gadījumi.
Tātad šeit vēl viens aspekts ir tāds, ka, ja brīvprātīgais veicot darbu, gūtu kādu traumu, SIA par to neatbildētu.
“taču šeit faktiski sanāk, ka tieši viņi nodrošināja peļņas gūšanu konkrētajam SIA”
Konkrētajā Positivus gadījumā tā sanāk. Organizātori gājuši diezgan tālu, ja pat suvenīru tirgotāji arī bijuši brīvprātīgie. Viss ir atkarīgs no tā, kādi ir konkrētās biedrības statūti un kā noformētas attiecības un pienākumi starp biedrību un Positivus.
Štrunts par Positivus - tā ir viņu galvas sāpe. Man interesēja jautājums kā tāds, lai sporta pasākumos ir skaidrs rīcības plāns un juridiski nav pieļautas kļūdas.
Shis isti nebija briivpratiigais darbs man liekaas, tas bija darbs ar iespeeju bez maksas uztureeties pasaaakuma vietaa un noteikti bija kaut kaadas iespeejas paveerot pasaakumu. Un shaada prakse tieshaam tiek pielietota daudz kur pasauleee.
Liekaas ka tiek jauktas divas dazhaaadas lietas un jauceejs soreiz ir VID.
Tas ka nav nosleegti liigumi ir cits staasts.