Nopietnu apspriešanu par šo tēmu neatradu.Ievadam:Kur slēpjas tā sāls braucot kalnā?Kur slēpjas tas ātrums un izturība uzbraukt kalnā?Vai galvenais rādītājs šeit ir w/kg,iedzimtība un gēni,jeb vnk kopējā trennētība?Šim sāpīgajam jautājumam gribētos profesionālu atbildi rast.
Pa asfaltu w/kg (trenē, w, met nost kg).
Pa smiltīm, dubļiem, saknēm klāt nāk tehniskais izpildījums: pedalēšanas vienmērīgums, labākās līnijas atrašana, svara sadalīšana, saķeres nodrošināšanai.
Sāls slēpjas inercē, piebraucot pie kalna :)
Nerunāsim par pauguriem,bet gan kalniem.Pieņemam kā kalnu ideāli līdzenu asfalta segumu 500-1000-3000m garumā.Ok,kaut vai Siguldnieks.
OK, tas nedaudz maina: Siguldniekā jābrauc tikai 2-4 minūtes, tik īsā distancē daudz kas ir galvā - jāspēj piespiest sevi paciest mocības.
Sāls slēpjas tajā, ka braucot kalnā ir nepieciešama stipri lielāka jauda, lai tiktu uz priekšu. Ar to arī sākas visas grūtības
Zemes pievilkšanas spēks braucot kalnā prasa daudz vairāk enerģijas nekā gaisa un rites pretestība braucot līdzenumā.
Nekādas nopietnas zinātniskas apspriešanas te nevajag, bet spēku gan. Kā krieviski saka: сила есть, ума не надо.
http://www.bikecalculator.com/ rekur kaut vai paspēlējies te ar kalkulatoru pamainot kalna slīpumu un te arī redzēsi, kas vajadzīgs, lai ilgi brauktu kalnā.
Vēl gribu piemetināt, ka braukt kalnā pedāļi ar spēku jāgriež cauri visam pilnam pedāļu apgriezienam, kamēr līdzenumā uzmin pāris pedāļu apgriezienus un tad ripo, ripo un ripo. Līdz ar to kalnā kājas piekūst ļoti ātri, inerces nav, atpūsties nevar ne sekundi.
Man patīk braukt ar pareizu sazobi, tā lai sēžot uz beņķa var uzmīties kalnā, lai nav jāstāv kājās un jālauž klaņi.
Piemēram, mēs braucām 14km garā kalnā ar vidējo 6-7% es salēdzos 34-32 un ar kadenci 100-110 kalna vidū jau apdzinu tos, kas, kalna sākumā, kājās stāvot, aizgāja man garām.
Man pašlaik teorija ar praksi neiet kopā.Kāpēc ir tā,ka potenciāli vājāks braucējs kalnā uzbrauc jūtami ātrāk,taču finišā nav tik ātrs.Kā saka-garnjak!Ok,bet kāpēc tas kalna minējs tajā pašā laikā pa taisno nevar paskriet,ja tā W/kg attiecība tik laba?
tāpēc, ka plakanā posmā ir maza nozīme tam, cik ir w/kg. tur nozīme daudz lielāka ir absolūtajiem vatiem.
Precīzāk - kg nav nozīme, bet gan aerodinamikai. Smagākam rumpim gan ir lielāks priekšas laukums, bet to var labi kompensēt lielāka jauda.
Kalnā braukt ar ko MTB vai asfaltnieku ? tur ir divi dažādi velo
bez pretenzijām uz profesionālismu/patieso viedokli:
piem ātrajam kalnā braucējam hipotētiski jauda P=500W; masa m= 70kg. P/m = 7.14 w/kg
Ātrajam plaknes braucējam P=600w, m=90kg; P/m = 6.66 w/kg. Kalnā neiet, pa gludo iet, jo dzīvsvars nekur nav jāceļ un jauda tomēr ir lielāka kā mazajam. Kaut kā tā.
Profesionāla atbilde bija fizikas stundā :)
Gribi labi braukt kalnā, tur arī trenējies.
Attiecīgi, pēc tavām domām vājākajam, kurš spēj uzbraukt kalnā, jādodas trenēties grupā - iesākumā atsēdēt un varbūt kādreiz arī vilkt.
Kā redzam no izcilajiem, daļa patiesības slēpjas arī iedzimtībā.
Vājāks vai stiprāks braucējš ir relatīvi un nesalīdzināmi jēdzieni. Tāpēc arī ir garņaki, sprinteri, razģeļšiki, ģeņeraļšiki utml. Katra braucēja priekšrocības izpaužas attiecīgā trasē- garajos kalnos, īsos stāvos pauguros līdzenumos utml. Tāpēc arī tava teorija neiet kopā ar praksi.
Daudz te muļķības sarakstītas.
Kalnā neuzvar w/kg. ja paskatāmies kalnā braucējus, tad var atšķirt 3 tipus. Pirmie ir tādi, kā mazie kolumbieši, spāņi. SVer zem 60Kg un kāpj kalnos pīpējot. Jose Rujano Unibet.com laikā brauca ar alumīnija Canyon, jo tik mazus no karbona vienkārši neražoja. Svēra viņš zem 50Kg. Tad ir tādi, kā Froome, Kontadors, Wiggins, Šleki, Ulrihs, kuri sver 60-70Kg, ir universāli, tāpēc arī cīnās par kopējo uzvaru daudzdienās. Tad ir tādi kā Armstrongs un īpaši jāizceļ Indurains, kuri sver ļoti daudz priekš kalnā braucēja, taču viņu spējas turēt lielu jaudu ilgstoši ir nepārspējama. Labi kalnā braucēji nav tikai jaudas un svara attiecību cipari, bet taktiska cīņa ar konkurentiem un savu prātu. Kalnā var uzvarēt 10-15 braucēji, bet uzvar tas, kurš ilgāk izcieš sāpes un nepadodas. Bieži šādu motivāciju var panākt ar dzelteno krekliņu, kā piemērs Voecklers 2012. gadā, kas katrā kalnu etapā ar visām pasaules sāpēm sejā tomēr izcīnīja 4. vietu kopvērtējumā.
Sprintā arī neuzvar kopējā jauda. Uzvar tas, kurš var sakārtot savu prātu tā, lai pēc nobrauktiem 200Km varētu pēdējos 2 kilometrus nobraukt tuvu kilovatam grūstoties ar citiem braucējiem un pēdējos 200-300 metru laikā iegriezt vēl vairāk. Tur atkal ir diva veida sprinteri, tādi kā Kavendišs, Caleb Ewan, tas pats mūsu Vainšteins, kuri ir augumā mazi, spēj izgriezt relatīvi lielu jaudu, tajā pat laikā nezaudējot ātrumu vēja pretestības dēļ. Tad ir tādi kā Greipels, Kitels, Degenkolbs, tas pats Kirsipuu kuri griež par 300-400w vairāk, nekā Kavendišs, taču lielu daļu no tā pazaudē vēja pretestības dēļ. Protams, kā minēju viss ir galvā, jo ne visi spēj braukt lecu pie pleca ar 70Km/h. Kā Kavendišs pats teica - testos viņš ir viduvējs braucējs, taču tests nav finiša līnija.
Kas attiecas uz atsevišķo startu, tad tur daudzi speciālisti arī labi brauc kalnos, tieši tā iemesla dēļ, ka spēj ilgstoši turēt augstu jaudu. Arī Cancellara un Martins var ļoti labi uzbraukt kalnā ja tas ir nepieciešams. Kira ir viens no labākajiem gregariem kalnā braucējiem.
Klasikas braucēji arī ir smagi un spēcīgi. Tādi, lai pakaļa nemētātos braucot pa bruģi. No klasikas speciālistiem uzreiz jāizceļ Magnus Backstaedt, kurš svēra tuvu 100Kg un tehniku lauza regulāri, taču tīrais spēks ļāva uzvarēt klasikas. Kalnā šādi braucēji nebrauc vispār.
Tāpēc es bieži ar ironiju attiecos pret tiem treneriem, kas skatās uz jaudas cipariņiem, kaut kādus grafikus liek priekšā un stāsta visādu tuftu. Paskatoties uz audzēkņiem, visiem svars tāds, ka jāsāk būtu ar 10% ķermeņa masas nomešanu, nevis jaudas cipariem. Un arī tad, kad masa būs nomsta nezaudējot jaudu, uzvarēs nejau tas, ar labāku jaudas un masas attiecību, bet tas, kas ziemā ir viens pats veicis garus un sūrus treniņus badā, salā un pilnīgā izmisumā kā tikt līdz siltumam. Tieši tādi braucēji arī vasarā uzvarēs, jo spēs pieciest visas grūtības līdz galam. Viss ir galvā.
Es arī par šito ilgi biju domājis. Mazliet skaidrāks palika.
DZ, ja būtu poga “LIKE” tad nospiestu :)
DZ, respect ! Interesanti palasīt bija. Pat pieseivoju to tekstu savā cycling info mapītē :)
DZ ir pacenties! Prieks lasīt :)