Veixmi un turās! Kā gribētu šobrīd būt tur…
- dienas rezultāti:
http://sportchallenge.cz/mtbtrophy/vysledky.php?id_zavod=trophy_22
malači…turās !
Kur izvēlējāties dzīvot? Pilsētu apmēram zinu.
Šodien bija trakoti grūata diena! Finišēju pēc 6h rītdiena solās būt vēl trakāka jo sola lietu:-) 2 dienas dubļos nobeidza bemžu klucus! Baigā riteņu laušana sanāk visi maina gandrīz visu iespējamo! Šodien cilvēki nāca finiša pat pēc 11 distancē pavadītām stundām! Rītdien būs garākā diena redzēs kā ies! Sveiciens visiem LV, vairs nevaru parakstīt jo nāk miegs, ar labunakti… :-)
Apsveicam Kārli ar veiksmīgi nobrauktiem visiem 4 posmiem!
te var jau redzēt http://sportchallenge.cz/mtbtrophy/vysledky_general.php
Iespaidīgs DNF skaits!!!
Gaidam ne tikai Mareka komentārus par gonku…sevišķi par pedejo posmu!!!:)
Tie nav DNF, bet kas vēl nav finišējuši. Es tā saprotu.
Tur jau viss vēl notiek. Finišējušo skaits visu laiku palielinās…
Pardon…taada aizdoma jau bij’!;)
Sveiki visiem! Jau braucam mājās, izstājās tiešām daudz, pirmie divi posmi bija riktīga čerņa, otrajā posmā organizatori noteica kontrolaiku 1/2 distancei 5h, piebildīšu ka ļoti daudzi neiekļāvās! Pēdējās divas dienas bija vieglākas, jo trasē iekļāva ceļus :-) Kopumā DH sekcijas bija fantastiskas, bet up-hili graujoši, braukšanas laikā ne vienu vien reizi slavēju SEBu, kas nekaiš ripināt pa LV ārēm :-D (labi ir tur kur mēs neesam)
Kopvērtējuma ieskaitē tika 278 no 500, daudzi ļaudis izlaida vai izstājās kādā no posmiem līdz ar to netika kopvērtējumā!
Bet tu paskat kaadi labi rezultaati Kaarlim un Marekam (vairaak nevienu neieraudziiju no LV). Re ka no bezkalnainaas Latvijas atbraukushie var salikt simtus vieteejo B)
Labpraat dzirdeetu kaa gaaja un redzeetu trases foto :) Un finisha foto kur gan jau atkal kraasu var redzeet tikai uz amortiztora, kur tas shljuukaa :D
Šitik dubļaina gonka vēl nebija piedzīvota,katrā ziņā pirmajos divos etapos ,tiem braucējiem kuri trasē atradās apm aiz pirmajiem 100-150 daudzas vietas vairs nebija izbraucamas,un neatlika nekas cits kā ilgstoša stumšanās kalnā,bet ar to jau prieki nebeidzās.Brienot pa dubļiem brīžiem bija galvenais nepazaudēt tajos velokurpes. Daudziem lielo riepu īpašniekiem bija problēmas ar velo uzstumšanu dubļainajos kalnos ,jo riepas tā aplipa ar dubļiem ka rati bloķējās un ik pēc pārdesmit metriem bija jāstājas un jātīra rati un rāmis.Kārlis aizmirsa piebilst ka pēc tam sekojošie nobraucieni ja nebija galīgi dubļaini,akmeņaini un sakņaini tad noteikti atradās mākonī,līdz ar to redzamība nebija vairāk kā 10m. Mani pašu arī piebeidza ilgstošie kāpjamie gabali, kas atsaucās uz mazāk trenētām muskuļu grupām. Līdz ar to trešājā etapā ar asām sāpes saitēs, nogāju malā lai pataupītos pēdējai dienai,vēlāk gan pašam bija žēl jo izrādijās ka trešais etaps bija jau vieglāks,bet ko nu tur vairs. Pēdējais etaps bija jau krietni labāks kaut gan arī tur netrūka dubļu,akmeņu un sakņu. Etaps bija braucamāks gan augšā, gan lejā ,bet tas uzreiz bija ievērojamāks ar lielāku skaitu"mīksto". Katrā ziņā MTB Trophy un MTB Challenge salīdzināt nevar,tās ir divas dažādas gonkas.
Tiem kurus interesē dzīvošanas apstākļi varu pastāstīt,tā kā iepriekš sūtītām meiliem neviens neatbldēja un bijām nodrošināti ar transportu uz/no startu,finišu. Tad dzīvošanas sameklēšana uzvietas prasija pāris stundas,tika iesaistīts arī Istebnas tūrisma informācijas centrs,bet viņi neko sakarīgu mums nespēja sameklēt. Atradām blakus miestā Javorzynka istabiņas ar dušu un 2x ēdināšanu par apm 10Ls no cilvēka pa nakti. Līdz Istebnai ar auto kādas 7min.
Katrā ziņa katram iesaku vismaz vienreiz izmēģināt arī tādus mačus !!!
Neviens, pat vislielākais optimists vissaulainākajos sapņos, nevarēja iztēloties, ka trešajā (garākajā) dienā dubļi būs tikai līdz 1 čekpointam, bet tālāk +/- Bikechallenge tipa trase- galvenokārt sausi, cieti un gari serpantīna kāpumi, arī daži nobraucieni pa serpantīniem (bija, protams, arī pāris skarbie).
Tā kā būtībā Ints izstājās informācijas trūkuma dēļ.
Uģis trešo dienu nolēma atpūsties, lai 4. dienā varētu pilnvērtīgi likt lietā pirmajās 2 dienās iegūto pārliecību DH posmos (braucot tur, kur līdz šai dienai viennozīmīgi kāptu ar kājām).
Kārlis un Mareks uzrādīja pārsteidzoši labus rezultātus. BAIGIE MALAČI!!!
Manuprāt, apbrīnas cienīgu uzcītību un gribasspēku ir nodemonstrējis vīrs, kurš finišējušo sarakstā ir pārliecinoši pēdējais, otrajā un trešajā dienā finišējot “klajā laukā” (laika ņemšanas ierīce jau bija novākta), distancē pavadot attiecīgi 11 un gandrīz 9 stundas.
Pat GG bija manāmi sarūgtināts par to, ka jau tā smagā trase ir tik ĻOTI DUBĻAINA + daudzviet meža tehnikas izvandīta. Nākošgad Beskidy tiek plānoti uz jūlija sākumu ar cerību uz sausāku laiku, bet trases tiek gatavotas ar vēl dūšīgākām augstumu līknēm (šoreiz metri un kilometri bija otršķirīgs faktors).
nu dzeki… izlasot visu šo ir sajūta, ka esat caur elli gājuši… apbrīnoju šito izturību un arī rezultātus…! :) Lai veicas turpmāk!
Hū, tagad nedaudz atpūties varu uzrakstīt vairāk par Beškidu pasākumu!
Aizbraucām vienu dienu iepriekš iekārtojāmies ļoti jaukā viesnīcā „Szarotka”, kalna galā, kuru Uģis bija rezervējis.
Pirmajā vakarā izminām pa vietējiem celiņiem tādā ļoti mierīgā tempā, visa apkārtne atradās vienā lielā biezā mākonī, redzamība 30-100m, varēja uzreiz just auto sēdētās 13h, kājas īsti labi negriezās.
Organizatori uzreiz teica, lai liek vistrakākās riepas – noderēšot!
Pirmais posms 48km kāpumu summa 1806m, pirms 1.posma plānoju tikt cauri ~2.5h un iztikt ar līdzi paņemtu vienu fļagu 0.75l kuru pildīt katrā no diviem dzeršanas punktiem! Baigi optimistiski biju sevi novērtējis, rezultātā līdz pirmajam dzeršanas punktam braucu ~2h un nācās bišķīt paciest slāpes, kas, protams, par labu rezultātam nenāca! Trase pilna ar dubļainiem, akmeņainiem, sakņainiem kāpumiem un tādiem pašiem tikai ievērojami stāvākiem nobraucieniem. Neiztiku arī bez kritieniem, kuru iemesls bija priekšā kūleņojoši braucēji, vienā no tādiem gadījumiem pielocīju aizmugurējo ātrumpārslēgu, kuru pēc tam 3reizes taisnoju, lai kaut cik normāli slēgtos. Pēc ½ distances, Latvijā ekselenti, strādājošie X.O. grifšiti vairs negribēja slēgties un prasīja abu roku piepūli. Trosīšu apvalki bija pilni ar dubļiem. Cimdi un rokturi mālaini un slideni dažas reizes nācās mazgāt pat ar dzeršanas šķidrumu! Finišs 3.5h un nogurums kolosāls! Apbrīnoju vīrus, kas šo trasi spēja nobraukt ar V-bremzēm, tādu nebija maz un lēni arī viņi nekustējās! Visiem no LV bija līdzīgas problēmas ar tehniku ātrumi, bremzes…
Vakarā riteņa ķīlēšana, tiek viss mazgāts un tīrīts locīts atpakaļ. Gatavojamies rītdienai, kad ir vēl garāka trase (Viesnīcas restorānā tiek ēsti tikai makaroni, sākumā porcijas bija tādas pamatīgas, bet lielā pieprasījuma dēļ pamazām saruka nācās ēst divas ), visas ilūzijas par vieglu pasākumu zudušas.
2. posms tases grūtības ziņā bija vēl smagāks, ļoti daudz stumšanās, stumjamies ne dēļ stāvuma, bet dēļ dubļiem, ritenis kļuvis 2x smagāks un atgādina plīšu lācīti! Līdzīgas tehniskās problēmas ātrumi negrib slēgties! Otrajā posmā kādā no nobraucieniem uz kāda no akmens pārsitu riepu. Lai nomainītu kameru stūmos līdz vienam kalnu strautiņam, kur riteni nedaudz atmazgāt, lai nav jāpiepilda rati ar dubļiem… Mans supervieglais pumpītis bija kaut kur pazudis, nācās aizņemties, aizlienētais nedarbojās (pilns ar dubļiem), aizņēmos vēl vienu, kurš pumpēja. Posma pēdējos 15km atteicās abas bremzes, divas dienas dubļos bija pilnībā noēdušas bremžu klučus, līdzu dievu, lai tikai nebūtu traku nobraucienu, jo no visa spēka spiežot bremzes efekts minimāls, bet skaņa graujoša! Marekam bija līdzīgas problēmas…
2.posms bija visgrūtākais un ar bažām tika gaidīta rītdiena, kad jāpieveic būtu visgarākā distance ~80km… Bruņojos uz 3. posmu pamatīgi sarunāju ar Poļiem jaunus bremžu klučus, organizatori bija ļoti atsaucīgi un pēc 2h atveda no blakus ciema man interesējošo produktu, nomainīju visas trosītes un apvalkus, beidzot ātrumi sāka slēgties sakarīgi (nepatika man, tas single-speed)! Solīja lietu…
3.posma rītā paldies dievam spīdēja saule, un pamatīgi dubļi bija tikai pirmos ~20km, pārējais salīdzinoši sauss un braucams, rezultātā līdz finišam atvedu pusi pārtikas un vienu 0.75l dzēriena pudeli.
4. posms bija vis vieglākais tikai 51km…
MTB Trophy visi ieguvām milzīgu pieredzi, ir 100 un 1 nianse, kuru nezināju un tādēļ zaudēju dārgo laiku.
Tehnikai jābūt vairāk kā perfektai, ietaupītais laiks pēc posma riteņa sakopšanai trīskārtīgi atspēlēsies distancē ar defektiem, pēc katra posma pilnībā jāpārbauda viss ričuks… 4. posmā braucu, bez kamieļa un pēdēja brīdī atklāju, ka pudeļu turētājs ir gandrīz jau atskrūvējies, pazudusi pudele var maksāt ļoti dārgi (laika izteiksmē).
Neatsverama bija palīdzība no savas atbalsta brigādes, līdzi bija mana draudzene Alise un kopā ar Zīriņu profesionālo palīdzību tiešām daudz varēja atvieglot dzīvi trasē gan pēc sacensību atpūtā.
Konstatēju, ka riteņa iespējas pārvarēt šķēršļus ir daudz lielākas nekā var iedomāties ar katru stundu (akmeņainajos, sakņainajos, dubļainajos) nobraucienos, par bīstamiem neuzskatīju ar vien lielākus akmeņus un saknes, iztaisnojās trajektorijas un palielinās ātrums.
Interesanti pavērot paša reakciju uz slodzi nāk ārā tādas lielas kuras 1 dienas maratonos LV konstatēt nav iespējams, vislielākās problēmas sagādāja sāpošā mugura, kura nebija radusi stundām ilgi strādāt braucot kalnā!
Vēl ir daudz nianses visas nemaz nevar uzrakstīt!
Katrā ziņā Latviešu kompānija visu braucienu bijā vislabākā un palīdzēja noturēt možu garu un optimismu!
Paldies par interesanto rakstu!
No rakstītā sanāk, ka jāņem līdzi vesels rezerves daļu komplekts. (Ne tikai rezerves kameras un riepas)
Saprotu, ka pagājušogad mums MTB challenge baigi paveicās ar laiku. Sāku domāt kā gatavoties, gadījumā ja tur šogad trāpīsies lietains.
Kādas riepas tad bija vispiemērotākās šajā pasākumā, ritīgas traktorenes vai diezgan gludas?
Ar kādu riteni brauci, FS vai HT?
Paldies Kārli par rakstu!
Atļāvos to ielikt arī žurnālā, ja ir pretenzijas dari man to zināmu!
Nu bet protams, ka līdzi jāņem vismaz trīs pāri bremžu kluču, rezerves spriegotājs, troses un apvalki puss ritenim. Jauna ķēde, rezerves spieķi un radziņi arī var noderēt. Pārējais jau mazgāšanas un ēļļošanas pričendāļi gan ķēdei, gan trosēm.
Jā supports ļoti noder, pat ja pac spēj normāli kustēties, tad pēc trases un paēšanas galva dažreiz negrib strādāt un aizmirstās izdarīt elementāras lietas, piem. izkārt izmazgātās drēbes :]
Pēc aprakstiem un atceroties to vienu slapjo dienu pagājušogad varu nedaudz iztēloties, kas tur darījās pirmajās dienās. Tā teikt - piedzīvojumu mači :] Gandrīz vai jāsaka, ka malači, ka atgriezāties bez traumām. Ik pa laikam kūleņojoši cilvēki un tik daudz izstājušo noteikti nebija organizatoru mērķis.
:))) nu es tak teicu ka upgreidojas skilli :D