Atsaucās velotreka interesenti!

Šosejas riteņbraukšana Citas tēmas
1

Negribās sākt ar negatīvismu, apspriežot iemeslus kāpēc Latvijā, valstī ar bagātām velotreka tradīcijām nav vairs neviena treka(velodroma), tomēr, bez tā nevar, lai saprastu, kas tad traucē velotrekam Latvijā attīstīties. Šis ir tīri mans redzējums, izlasot vairākus rakstus un dzirdot dažādus viedokļus.

  • Sporta cilvēki, lielāko ties’ nav pārvaldītāji, saimnieki;
  • Sporta cilvēki nespēj apvienoties kādai kopīgai, bet visiem tik nepieciešamai idejai;
  • Esošās riteņbraukšanas institūcijās (federācija, sporta skolas) cilvēkiem nav intereses, entuziasma, motivācijas, varēšanas šādu jautājumu virzīt;
  • Treka treneri “izmirst”, sportisti aizbrauc. Paši, kādreiz trekā iesaistītie ir pasīvi(vismaz tāds rodas iespaids);

Šajā tematā, es personīgi (gan jau vēl kāds) vēlētos uzzināt cik ir tādu cilvēku, kuri aktīvi iesaistītos(ar to ko var) velotreka atdzimšanā un īsta treka tapšanā.

  • ar ziedojumiem, izveidojot nodibinājumu un ziedotājiem nākotnē dodot īspašas iespējas un statusu;
  • ar savām prasmēm, iespējām. Projektēšana, Eiropas fondu piesaiste, materiāli(arī ziedojums), atlaidēm, būvtehniku, zemes ierīkošanas darbiem/izmaksām, utt;
  • politiski un juridiski, veicinot projekta virzīšanu valsts/pašvaldības līmenī;
  • sponsorējumiem - piesaistītiem līdzekļiem, lai realizētajā objektā reklamētu savu zīmolu, produktu (piemērs: Cido Paņevežā).

Es redzu divus vispārējus variantus projekta realizācijai:

  • Novadā(lauku teritorijā), kā mazbudžeta variantu, kur pamatā ir tikai pats treks, stāvvietas automašīnai un kāda neliela ēka treka saimniecības/administrēšanas vajadzībām. Šis variants ir ļoti reāls esošai situācijai un realizējams pa kārtām. Iedvesmojošs paraugs: http://www.bouldervalleyvelodrome.com/
    Šāds projekts izmaksā pie Ls250 000.
  • Rīgā vai citā pilsētā. Slēgts(Indoor) velotreks kā pamat- , bet daļēja funkcija no multifunkcionāla kompleksā, līdzīga kā Cido halle Paņevežā. Tāda halle būtu interesanta pilsētā, kurā vēl nav arēnas, jo velotreka iekšpuse nodrošina pat lielāku platību(40x100m), nekā tā ir Arēnā Rīga(netālredzīgs projekts). Tomēr, tik lielu projektu, es personīgi asociēju tikai ar Rīgu un Jūrmalu. Šāds projekts sākas ar apmēram 16 milj.
    Nelielās pilsētās realizējams projekts, kurās velotreks ir pamatelements, treka nogāzēs pēc vajadzības tiek izvietotas pārvietojamās tribīnes, bet ārpus treka tribīņu praktiski nav. Neskatoties uz to, pašam trekam(Olimpiskā standarta) nepieciešama 120x60m liela telpa. Tie, tik un tā, ir visai lieli gabarīti pat priekš Ventspils, Liepājas, Daugavpils, Jelgavas būs vajadzīga ļoti īpaša politiskā griba un valsts līdzekļu piesaiste, lai kaut ko tādu realizētu.

Jāņem vērā, ka treks joprojām ir laba “niša” mūsu reģionā. Tuvākie treki ir Dānijā, Vācijā, Maskavā un Paņevežā. Manuprāt, Paņevežas trekam vajadzētu būt pārslogotam. Ja ne tagad, tad drīz(personīgs viedoklis).

Anniņmuižas(Rīgā, pie Imantas) projekts ir apklusis kopš 2005(pēc rakstiem). Acīmredzot, tur nav fanāta, kas lien pie Nila pa logu iekšā. iespējams, tur kādreizējam projekta bīdītājam ir lielāka interese par tenisa kortiem treka vidū un vilinošo saimniecisko darbību, nevis par treku kā sporta veidu un riteņbraukšanas bāzi. Grūti pateikt, bet rodas tieši šāds iespaids.

Mans konkrētais ierosinājums būtu: izveidot nodibinājumu(fondu), uz kura bāzes attīstīt jaunu, vai pārņemt nīkstošu projektu. Bet pirms tam, protams, būtu vēlams sanākt kādā diskusijā visiem tiem, kam velotreks kā ideja ir saistoša, un tiem, kas gan ar padomu, gan darbiem, gan līdzekļiem spētu to veicināt.

Šajā tematā aicinu izteikties tiem, kuri zin kaut ko par treka attīstību/neattīstību, lai iepriekš pieļautās kļūdas netiktu pieļautas nākotnē. Laipni aicināti izteikt savu vispārējo viedokli par tematu. Iespējams, kaut kur stāv dīkstošs angārs, kuru var iznomāt vai tā īpašnieks pats būtu ieinteresēts ieveidot tajā kaut ko unikālu - kaut vai 166m treku.
Piedevām - treks kļūst populārs pasaulē, ne tikai kā sporta veids, bet arī kā aktīvās atpūtas un līdzīgi domājošo sanāksānai. http://vimeo.com/19005844
Vairāki no tiem, kas iemēģinājuši mazo “Piena” bļodiņu, izteikuši vēlmi braukt īstā trekā. Lūk! Tātad, treks ir viens no sporta veidiem, kurš jāpamēģina lai iepatiktos. Paldies Redbull!

Noslēgumā, vēlētos atstāt mesidžu politiķiem un birokrātiem, kuri iespējams ieskatīsies šajā tematā: Visā pasaulē, pat vismazākās sporta būves tiek definētas kā lokālo/municipālo ekonomiku veicinoši elementi(tas būtu jāsaprot bez skaidrošanas). Tātad, izzūd pat vismazākais pretarguments velotreka tapšanai gandrīz jebkurā pilsētā.

2

Doma nav slikta un teoretiski minimalaas “arejaa apvalka” izmaksas nevaretu but lielakas par partikas lielveikala izbuves izmaksam - sienas, jumts, griida.
Jautajums par pasju treku, iespejams, ir atrisinams daudz vienkarsak nekaa sakumaa liekas. Nesen nejausji uzzinaju, ka Vaciesji esot mums atdevusji savu lietoto treku, kursj esot nedaudz isaks nekaa vajadzetu un sjis treks izjaukts it kaa esot Murjanjos.
Takaa izradaas, ka mums viss ir, bet uzstadisana un palaisana ir iesprudusi varas gaitenjos un birokratijaa.

3

[quote=Roberts]Doma nav slikta un teoretiski minimalaas “arejaa apvalka” izmaksas nevaretu but lielakas par partikas lielveikala izbuves izmaksam - sienas, jumts, griida.
Jautajums par pasju treku, iespejams, ir atrisinams daudz vienkarsak nekaa sakumaa liekas. Nesen nejausji uzzinaju, ka Vaciesji esot mums atdevusji savu lietoto treku, kursj esot nedaudz isaks nekaa vajadzetu un sjis treks izjaukts it kaa esot Murjanjos.
Takaa izradaas, ka mums viss ir, bet uzstadisana un palaisana ir iesprudusi varas gaitenjos un birokratijaa.[/quote]

Manuprāt, problēma nav varas gaiteņos, bet gan pašā augšā norādītajos trūkumos. Nevar šīs vācu dāvinātās konstrukcijas vienk. atstāt Ministrijas pārziņā(īpašums) un cerēt, ka šie birokrāti paši tagad risinās treka būvniecību. Bezcerīgi. Tas, ka konstrukcijas ir, tas ir labi. Tas ir 166metrīgam trekam, kuru var ietiplināt (cik noprotu) 80x40m angārā.
Vajag enerģisku cilvēku vai pat komandu, kas turpina šo projektu virzīt. Ar valsts sporta iestādēm(Murjāņiem) arī neko nevar zināt. Iespējams, šīs konstrukcijas Ministrija varētu uzticēt(vienojoties) kādai sabiedriskai sporta organizācijai, kurai izdotos veiksmīgāk atrisināt telpu problēmu.

Vēl viens jautājums ir: segums. karkass ir karkas, cik noprotu, treka izveidei nepieciešams gan latojums(gan jau parasts koks derēs), gan virskārta(sibīrijas priede jeb Latvijas saplāksnis)

Es personīgi arī nepiekrītu, ka trekam jābūt Murjāņos. Pārāk šaurs loks trenētos tur. Murjāņos labāk būtu izveidot kaut vai atklāto vai pusatklāto 250m treku. Bet slēgto vajag pilsētā, jo tas atrisinātu daudzu riteņbraucēju treniņvajadzības, nemaz nerunājot par atpūtniekiem.

4

Iespējams vajadzētu izteikt priekšlikumu par velotreka būvi pilsētā ar rītdienu-Ventspilī! Lemberga k-gs jau diezgan aktīvi atbalsta sportu.

5

Ventspilī bija treka tradīcijas http://www.ventspilnieki.lv/foto_galerijas/ventspils_pagatne/60/?i=581 . Bet bijušā treks tika vnk. nojaukts. Atkal: nav jēgas kaut kam pastāvet, ja apakšā nav interesenti, entuziasti, organizācija. Tas pat Liepājā: velosports tur vnk. izmiris - burtiski. Bet jaunie censoņi-fanāti neparādās. Ja arī vecie palikuši, tad viņi nemāk atbilstoši mūsdienām popularizēt savu lietu, minimāli informēt, ka kaut kas vispār notiek un ir pieejams.

6

Aizmirsti, mūsdienās LV pats pirms ko prasīs - cik būs atdeve (lasi: peļņa). Reāli - būs tikai zaudējumi, un tas nozīmē pašvaldībai/valstij jāsubsidē. Par biedru naudu ilgi nespēsi noturēt (treks jāapsilda ziemā un t.t.)
Arēnu faktiski uzbūvēja dēļ čempja. Nebūtu čempis - nebūtu arēnas, un pavecās ka treknos gados. Tagad tas neies cauri, ja nu vienīgi pie mums izcīna rīkot treka čempi, un tas valstij liks parūpēties par prestižu.

Par pašu projektu - pliks treks būs dārgi, vidū pilnīgi mierīgi ietilpst teniss/basketbols/volejbols. Turklāt var paralēli trenēties.

7

Ja grib, visu var uzbūvēt. Labprāt pievienotos domubiedru grupai. alldis@inbox.lv

8

Līdzīgs izklāsts šai problēmai :

http://sporto.lv/node/1331

9

[quote=vitamiins_xc]Aizmirsti, mūsdienās LV pats pirms ko prasīs - cik būs atdeve (lasi: peļņa). Reāli - būs tikai zaudējumi, un tas nozīmē pašvaldībai/valstij jāsubsidē. Par biedru naudu ilgi nespēsi noturēt (treks jāapsilda ziemā un t.t.)
Arēnu faktiski uzbūvēja dēļ čempja. Nebūtu čempis - nebūtu arēnas, un pavecās ka treknos gados. Tagad tas neies cauri, ja nu vienīgi pie mums izcīna rīkot treka čempi, un tas valstij liks parūpēties par prestižu.

Par pašu projektu - pliks treks būs dārgi, vidū pilnīgi mierīgi ietilpst teniss/basketbols/volejbols. Turklāt var paralēli trenēties.[/quote]

Es to visu zinu, un esmu tam gājis cauri, neskatoties uz to, ka tevis minētais “atdeves jautājums” ir gaužām primitīvs(šaurs), jo patiesā atdeve no sporta, jaunatnes sporta, aktīvās atpūtas, tūrisma veicināšanas nav aprēķināma tiešā veidā. Tas ir tad, ja par peļņu interesējās municipalitāte vai valdība. Par to visu var palasīt vairāk, jo šī jautājuma apspriešanai vajadzēs atsevišķu topiku.
Ja ir investors? Lūdzu - visas iespējas: lai rēķina telpu īres, abonimentus, iemaksas no sporta skolām, klubiem; koncertu, izstāžu, pasākumu rīkošanu, ienākumus no sponsora. Latvijā, kā zināms, pastāv vairāki pilnīgi bezcerīgi un pat mīnusus nesoši projekti, kuri bez valsts, pašvaldības un sponsoru atbalsta nemaz nevarētu eksistēt. Vienīgajam velotrekam Latvijā varētu būt pastāvīgāks noiets, jo nepieciešams tiem pašiem sportistiem-riteņbraucējiem, kuru skaits tikai pieaug.

Protams, ka pliks treks (relatīvi lēts projets) var patāvēt viens pats, bet treks ēkā ir jāapvieno(tas viss ir augstāk minēts). Astanā treka vidū atrodas pat slidotava(iespējams - mākslīgais ledus vai skrituļslidām, jo pārāk dažāda temperatūras prasība). Treka vidū, un arī zem treka var atrasties daudz kas - variacijas ir bezgalīgas. Treka halle vai arēna var kļūt arī par administratīvo centru visiem riteņbraukšanas veidiem un biroji daudziem klubiem, velo veikaliem. Pat visparastākā, ārējā trekā bez jumta, tai pašā Ventspilī, iekšējā zālājā nodarbojās tie paši vieglatlēti.
Tāpēc, piedāvājums ir izveidot fondu, bet pirms tam, apvienot/iesaistīt cilvēkus, kuri ir eksperti/speciālisti jautājumos, kas attiecas uz apsaimniekošanu, mārketingu, projektēšanu, būvniecību, utt. tā lai projekts atpelna pats sevi.

10

[quote=atsācējs]Līdzīgs izklāsts šai problēmai :

http://sporto.lv/node/1331[/quote]

Jā. Ir lasīts. Ļoti noderīga informācija un vēsture. Bet te ir piemērs: Pūce nebija un nebūs projektu virzītājs. Tiešām, ja ir nopietns objekts, ir jāsaliek visi pamatojumi, realizācijas, apsaimniekošanas izmaksas, ieguvumi. Jo tā pati braukāšanās uz Paņevežu varētu šo to maksāt. ļoti labi, ka vispār ir kur aizbraukt - pastāv iespēja kaut ko reālu atsākt. Lasīju, ka varētu tikt veidota Latviešu komada trekā, kas Paņevežā trenētos. Uz turieni tak jābrauc, jādzīvo, jāmaksā aboniments, utt.

11

Tie, kas stāsta ka naudas nepietiek - fufelis. Tieši tagad atsākas lielās būvniecības, tiek atjaunotas lielas šosejas, Jelgavā par teju 7 miljoniem noslēgts līgums par gājēju tiltiņa un pāris celiņu būvniecību. To pažu zemgales olimpisko centru arī tikko pabeidza ar visu BMX trasi. Tikai jēga no tā centra nekāda, jo tie sporta veidi ko šis centrs piedāvā, ir iespējami jebkurā skolas sporta zālē. Bezjēdzīgs projekts, no tā ir jēga tikai stadionam, BMX trasei.
Esmu par to, ka treku ceļ līdzīgi kā Cido arēnu paņevežā, multifunkcionālu kompleksu ar iespēju arī organizēt visus sporta veidu pasākumus kas ienestu peļņu arēnai, jo pats treks tomēr peļņu nenesīs.
Pilnīgi pareizi Pūce saka, nav iespējams uzaudzināt kārtīgu riteņbraucēju bez treka. Austrālijā, Lielbritānijā visa jaunā paaudze nāk laukā no treka un šosejā uzrāda izcilus rezultātus. Lietuvā ir tieši tāpat, rezultātus jau nav tālu jāmeklē…
Kas attiecas uz tiem braucējiem ko pieminēji no Piena ‘treka’, tad diez vai tādus vajadzētu uzskatīt par īsta treka auditoriju. Vajag saprast ka trekā brauc ar treka velosipēdiem. Un tiem hipsteru krāmiem nav nekāda sakara ar treka velosipēdiem un vēljovairāk diez vai viņiem ir kaut mazākā nojauta par treka riteņbraukšanu, kultūru un disciplīnu.
Pliks treks nav risinājums, jo ziemā uz tāda trenēties nav iespējams un vasarā īsti nav jēgas.

12

[quote=Kaspars]Tie, kas stāsta ka naudas nepietiek - fufelis. Tieši tagad atsākas lielās būvniecības, tiek atjaunotas lielas šosejas, Jelgavā par teju 7 miljoniem noslēgts līgums par gājēju tiltiņa un pāris celiņu būvniecību. To pažu zemgales olimpisko centru arī tikko pabeidza ar visu BMX trasi. Tikai jēga no tā centra nekāda, jo tie sporta veidi ko šis centrs piedāvā, ir iespējami jebkurā skolas sporta zālē. Bezjēdzīgs projekts, no tā ir jēga tikai stadionam, BMX trasei.
Esmu par to, ka treku ceļ līdzīgi kā Cido arēnu paņevežā, multifunkcionālu kompleksu ar iespēju arī organizēt visus sporta veidu pasākumus kas ienestu peļņu arēnai, jo pats treks tomēr peļņu nenesīs.
Pilnīgi pareizi Pūce saka, nav iespējams uzaudzināt kārtīgu riteņbraucēju bez treka. Austrālijā, Lielbritānijā visa jaunā paaudze nāk laukā no treka un šosejā uzrāda izcilus rezultātus. Lietuvā ir tieši tāpat, rezultātus jau nav tālu jāmeklē…
Kas attiecas uz tiem braucējiem ko pieminēji no Piena ‘treka’, tad diez vai tādus vajadzētu uzskatīt par īsta treka auditoriju. Vajag saprast ka trekā brauc ar treka velosipēdiem. Un tiem hipsteru krāmiem nav nekāda sakara ar treka velosipēdiem un vēljovairāk diez vai viņiem ir kaut mazākā nojauta par treka riteņbraukšanu, kultūru un disciplīnu.
Pliks treks nav risinājums, jo ziemā uz tāda trenēties nav iespējams un vasarā īsti nav jēgas.[/quote]

Nesmu kategorisks pret pliku treku: Pliki treki ir visā pasaulē un arī mūsu platuma grādos. Nezinu, vai ziemā tos var lietot, bet vasarā noteikti būs labāk elpot svaigu gaisu, nekā turpināt pa telpām. Tātad, pat ja ir telpu treks, labi, ja ir iespēja braukt ārā(runājot par specialistiem). Pret mikro/minitreku braucējiem un hipsteriem es nebūtu kategorisks. Cik esmu gājis internetā cauri trekiem, tie mēdz būt atvērti plašai publikai, gan ar personīgiem, gan izīrējamiem divriteņiem. Pirmajā tekstā ieliku linku ar video, kur somu velotusētāji patusē Paņevežā. Vēsturiski, tā jau arī bija treka problēma, ka sports kļuva nepublisks, bet tagad, kad visi fixiji nāk modē, trekam tā ir lieliska iespēja publiskoties. Pie tam, tā ir lieliska iespēja arī parastiem riteņbraucējiem ziemā.

13

Par treku pievienojos, ja būtu tāds treks tepat Rīgā, es būtu gatavs pat maksāt abonentmaksu, lai varētu trenēties ziemā no rītiem vai vakaros pēc darba.
Tak tanī pašā Arēna Rīga kāpēc tādu opciju izlaida???

14

Diez vai es gribētu līst uz treka ar tam paredzētām 150eur zīda līmējamām riepām kur iepriekš braucis kautkāds pajols kurš uz treku atbraucis smilšainām ielas riepām. Treks ir diezgan specifisks sporta veids nevis izklaide undergraunda māksliniekiem ar pašizpausmes problēmām.

15

Kāds, laikam, būs uzkāpis uz varžacīm. Tomēr, visus tevis nosauktai kategorijai pieskaitīt nevar. Man, piem, nav nekas pertīm, ka velobraukšana tiek pasniegta arī kā stilīga un moderna lieta. Dubļaino riepu problēmu var kontrolēt. Arī riepu tīrītājus/birstes var ieviest. Bet pamatā, domāju, ka jālieto izīrējamos divriteņus. Katrā ziņā, tās visas ir detaļas.
Saskatu arī vienu citu problēmu: esam izlutinājušies tā, ka treku obligāti gribās redzēt tādu, kurā var uzreiz rīkot pasaules čempi. Ar šī brīža sporta un tūrisma anti-politiku un konsekvences trūkumu uz augsta ranga pasākumiem cerēt ir grūti.
Domāju, ka jāapsver arī iespēja izveidot sākumā kaut ko ļoti pieejamu, nedārgu, kur nav jātrīc par skrambiņu sibīrijas priedes dēlītī. Sākumā cilvēki ir jāieinteresē ar šo specifisko sportu nodarboties, jeb izmantot to kā aktīvās atpūtas veidu. Galu galā, tagad nav nekā. Grūti pateikt, kurš no variantiem ir realizējamāks un optimālāks.
Protams, ideālā gribētos tā, ka treks ir uzreiz pilnībā noslogots no rīta līdz vakaram, nav nekādas problēmas ar apsaimniekošanu, telpām, komunālajiem. Bet šādu scenāriju grūti paredzēt.

16

janx – interesanti un sakarīgi uzrakstījis.Nedaudz jau šī tēma te bija cilāta.
Šķiet Murjāņos vācu atdāvinātais treks,karkas(?) jau nopuva 90 gadu sākumā.
Cik labs vai lietderīgs bija viņu dāvinājums – nemāku spriest…Anniņmuižas pasākums Rīgā nomira šķiet jau ap 2003 g…bija jau tā lieta diezgan pabīdījusies uz priekšu (cik saprotu,to bīdīja Japiņš),bet politiskās galvas nevarēja vienoties par otkata sadalīšanu.
Protams,dīvaini,ka ar tik bagātām treka tradīcijām,kā LV jocīgi,ka nav sava treka…
Lai tādu pasākumu realizētu,mūsu valstiņā ,mūsdienās vajadzīgs baigais lobijs…

17

[quote=Andersons]Par treku pievienojos, ja būtu tāds treks tepat Rīgā, es būtu gatavs pat maksāt abonentmaksu, lai varētu trenēties ziemā no rītiem vai vakaros pēc darba.
Tak tanī pašā Arēna Rīga kāpēc tādu opciju izlaida???[/quote]

Jebkurā gadījumā, par treka izmantošanu būs kādam jāmaksā. Vai nu pats par abonimentu(kā fitnesa zālē), jeb par tevi maksā pašvaldība ja esi zem sporta skolas. Kādam, varbūt rodas dažreiz ilūzija, ka tādas lietas mēdz būt par velti. Izņēmums ir gadījums, ja objektu uzbūvē pašvaldība ar mērķi piedāvāt objekta izmantošanu par velti savām sporta iestādēm, bet pārējiem par maksu, lai vismaz daļēji nosegtu apsaimniekošanas izdevumus.
Arēnu rīgu “bīdīja” šaurs loks interesentu, kuriem nebija tālredzīga arēnas apsaimniekošanas un ekspluatācijas plāna. man kā BMX fanam bija ideja bīdīt pasaules kausa posma organizēšanu arēnā, bet tā pieejamā platība ir par mazu. Jāteic, ka to pat grūti nosaukt par arēnu normālā izpratnē, ja tajā var ievietot tikai mazākos sporta spēļu laukumus.

18

Priekš sporta skolas sen jau esu stipri par vecu, bet kāpēc gan ja nu sanāk savilkt galus nenopirkt abonementu, tas noteikti sanāktu lētāk ne kā doties labi tālu prom uz kaimiņzemes treku.

19

Atradu dažus ciparus un faktus no Mančesteras treka:

  • trekā ikdienas brauc vidēji 123 braucēju, ieskaitot jauniešus no 8 gadi, beidzot ar pensionāriem līdz 80 gadiem. Nomā pieejami 90 dažāda izmēra divriteņi;
  • tai pašā trekā Džeisons Kuealijs uzsāka savu karjeru vienkārši iemēģinot braukšanu pa treku, tikai 4 gadus pirms olimpiskā zelta izcīnīšanas(1000m) Sidnejā;
  • trekā darbojas dažādas treniņprogrammas, kas paredzētas dažādu specialitāšu attīstīšanai;
    Jāteic, ka treks darbojas pēc boulingcentra sistēmas, kurā ir nopakots viss. Vari rīkot savas blitz sacensības, kurās tiek nodrošināts laika tablo, rekordu uzstādīšana, sesiju “pieskata” profesionāls treneris. Labs paraugs kā apsaimniekot trasi. http://www.nationalcyclingcentre.com/
20

Mums Dienvidu tilts nav līdz galam pabeigts. Tas tā, ieskats uz “iespējām”…