Atgūties no Vējbakām

Brauktprieks Veselība, uzturs
1

Tā nu gadījās,ka bērnībā neizslimoju vējbakas. Tās sākās nopietni 30 aprīlī. ļoti smaga slimība,šodien pirmā diena,kad varu kaut ko parakstīt padomāt (izskatos briesmīgi)
Protams,ka domas par velo nav pazudušas(šodien jau izlaidu vienu sportlatu) ļoti gribas nokļūt uz kājām un braukt jau 11.maijā! Ārsti nevar neko konkrēti pateikt,kad būs labāk,tikai saka,ka citus nevarēšu vairs inficēt pēc 10 maija!
Varbūt vēl kādam ir bijusi līdzīga s’maga slimība sezonas vidū…kā tikāt atpakaļ uz velo?
Pašlaik esmu smagi nozāļots, bet lietoju daudz šķidruma(virs 5 litriem),lai izdzītu sliktās lietas ārā!
Nenovēlu pat vislielākajam ienaidniekam šādu slimību.

P.S. ja kādam neptīk,tad dzēsiet ārā topicu.

2

Jūtu līdzi.

3

Turas, CM noliks vienu svecīti uz veselības altāra par tevi .

4

oi, bļin, turies!

varbūt varu kā palīdzēt?

5

ar padomu tev nepaliidzeeshu, bet ceru, ka uz Krimuldu buusi atpakalj…mums tu komandaa vajadziigs, kaa tuksnesii uudens ;)

6

…bet pārējiem kā zivij tosteris :) (konkurence)

Turies!

7

Paldies,jums, novērtēju,ka man jūtat līdzi. šorīt ir jau pirmā diena,kad spēju sakarīgi parunāt!

8

ieteiktu par to 11. maiju ar dakteriem kārtīgi parunāt, jo pieņemu, ka kā jau jebkurš vīruss, arī vējbakas noslogo sirdi slimošanas briidii un sacensiibas iespeejams ir tas, ko Tavai sirdij vajadzees vismazaak… bet savādāk, ja dakteri laiž, ēd, tā it kā sportotu (jo tava sirds jau “sporto” tagad)