Nu tad tā, šovasar plānoju aizbraukt līdz Varšavai. Rakstu to šeit diezgan laicīgi, tam nevar nepiekrist, bet tam ir iemesli :) Principā negribētos vienam braukt, jo kā mēs zinam - kompānijā ir interesantāk, jautrāk, ok, protams arī drošāk. Pagājušo gadu braucām 3 cilvēki ideāla kompānija uz Palangu, man vēl tagad siltās atmiņās Vytautas un Karloss(puiši ķivere jūsu priekšā tiek noņemta) :) Nu bet pie lietas, man atvaļinājumu dod jūlijā, tapēc varbūt ir kāds smadzeņu invalīds(tā mani sauc darbā, jo nekāpju nost no velo pat ziemā!), kam vasarā gribas, aizbraukt kur tālāk kā dienišķā jūrmala(tas par rīdziniekiem :) ). Informēju laicīgi, lai var ieplānot ko interesantu un moska varam sadomāt mīties kopā?
Ļoti aptuvenais plāns - līdz Waršai 2 dienās(no manas mājas 666km, tāds ļoti zīmigs cipars … ), viena diena uz vietas saārstēt vaļējās asiņojošās brūces(poļiem ir viens fantastisks dzeramais goda vārds neatceros, bet viņu vietējais šņabīts, dievinu … :D )un maukt atpakaļ. Stipri šaubos ka atpakaļceļš būs paveicams 2 dienās, tāpēc es orientējos uz 3 dienām. Turpceļā ir daudz, pāri par 300km vienā dienā, mans max ir 180, bet ir uz ko tiekties, ceru ka uz vasaras vidu būšu optimālā formā lai to paveiktu. Jā, es arī zinu ka Velomens šo distanci ir paveicis vienā piegājienā, bet es sevi tomēr nedaudz mīlu lai ko tādu paveiktu :D
Tas bija mans sakāmais šovakar, cerams kādam aizķersies smadzeņu šūnā un kad tuvāk jūlijam šo tematu pacelšu uz augšu būs cīņu biedri un aizvējš garantēts :)
Nu tad tā, nedaudz par to kapēc braukt pa n-taijem simtiem dienā! Mana motivācija - patīk iegriezt pedāļus, jo tālāl, jo ilgāk jo labāk. Man maz interesē ainava aiz velobriļļu stikliem, man patīk sajūta ko dod visa diena pavadīta uz velo. Exkursiju ar apskates objektiem mēs varam taisīt kopā ar mammām, draudzenēm vai omēm, šis ir variants, kad braucam līdz vaļējai brūcei dibenā un degošiem kāju muskuļiem pēc 10h sprinta :) Yeahh, ands that’s one hell of a sprint :))
Es zinu, ka katram savs, ir pietiekami daudz cilvēku, kam šis plāns liksies stulbs un bezjēdzīgs, bet būs daži, kam šis pasākums varētu aizķert un mērķauditorija principā ir šie daži. Jo nav mērķis novākt 20 cilvēku grupu, pietiks ar 5 cilvēku kolektīvu ar aptuveni vienādu spēku samēru. Līdz jūlijam vēl laika kudī tālu, pašlaik, kas tāds būtu fiziski neīzstenojams pēc ziemas pamiera, bet ir 4 mēneši laika lai muskuļiem apjomu dabūtu dubultā un jūlijā 200km varētu nobraukt bez pamperbiksēm! :))
Par datumiem, laicīgs pasākuma pieteiciens, lai tiem, kas būtu ieinteresēti būtu laiks saplānot savu vasaras atvaļinājumu.
Ja aiz briļļu stikliem notiekošais neintersē, tad kāda velna pēc jādzenas uz Varšavu pa tiem piebāztajiem ceļiem un jācīnās ar fūrēm. Var tak tos pašus km salasīt par mazāk svarīgiem LV ceļiem un pašu veselībai būs daudz drošāk.
Pašam sev un citiem teikt es aizbraucu 2 dienās līdz Varšavai ir daudz zīmīgāk un izklausās daudz lielāks sasniegums, nekā stāstīt, ka pa latviju, lai savāktu 666km pa mazāk svarīgiem ceļiem, biju tur un tur, tad nogriezos tur… utt. Pasākuma mērogs ir daudz lielāks.
Sieva darbā un sāp kājas no pēdējo dienu skriešanas un līdz ar to nebija nekas labāks, ko darīt šovakar :) Kas bija plānots var redzēt augstāk, kas no tā visa sanāca ir izlasāms šeit http://mcdrevich.wordpress.lv/2012/11/15/apgrieztais-svetcelojums-1-dala/ Uzsākts rakstīt labu laiku atpakaļ, šovakar gandrīz pabeigts kopā ar vīna pudeli
Līdz vasarai tāls un ilgs ceļš, bet blociņā iezīmēšu, kas zin, varbūt pievienošos kādu gabaliņu. Pašam gan, pēc pagājušo Jāņu 48h nomoda 800-nieka, sirdij tuvāks formāts - “Mauc tik tālu un ilgi kamēr vairs nevar acis vaļā noturēt!”
“Sila jest, uma nenado” - tā laikam var motivēt šo plānu. Un par to ka prāta nav jau liecina kaut vai fakts, ka šajā maršrutā daļa iet pa autobāni, kur ar velo vispār ir stingri aizliegts braukt. Labāk gan būtu mēģinājuši nobraukt kādu XCO pasaules kausa posma trasi - nenokāpjot. Vai vēl skaistāks izaicinājums - piemēram - no Milānas līdz Romai gar piekrasti pār monstrāliem kalniem. Tam olas par švaku vai kā?
