Gribēju arī es pievienoties sacensībās braucošo pulkam. It kā ikdienā ar velo pārvietojos bieži, tā kā braukt jau māku. Pagājušajā gadā nobraucu Ādažu velomaratonu un šogad Neatkarības dienas velomaratona tautu. It kā saprašanu par braukšanu esmu guvis, bet gribās kaut pilnā apmērā paņemt vienu no lielajiem seriāliem šogad vai nākamgad. Ērtāk jūtos uz asfalta vai vismaz stabilas grantenes, no kalniem tā kā nedaudz bail. Cik saprotu tad Vivus ir viskalnainākais, bet kā ir ar SEBu vai varbūt tomēr sākumā provēt Baltijas maratonus vai Maratoni.lv, kuri cik saprotu tad vislīdzenākie. Gribēju zināt vai ir kādas mazāk zināmas asfaltētās/gludās sacensības par kurām varētu amatieris nezināt?
:)
Tās ir divas dažādas lietas - MTB un šoseja. Izlem pats, gribi vienu, vai otru, vai abus.
No tautas šosejām tuvākajā laikā būs Ķekava, Jūrmala un Rīga (grupas) un Filter kauss (individuālais brauciens). MTB spektrs ir plašāks - skat. tepat kalendārā. Ja negribi tehniskas trases, Baložos un Vivusā nelien.
Nosacīti līdzenas ir Sportlat organizētās MTB sacensības - Apkārt Piebalgas ezeriem un Apkārt Burtnieku ezeram.
Vari 21. maijā izbraukt Baložus, sapratīsi kā tev “pa kalniem” iet. Tuvu Rīgai, distance apļos, var iemācīties izbraukt grūtākas vietas tās atkārtojot.
Tad Ķeguma maratonu, diezgan plakans, bet vietām ļoti interesants. Tad SEB siguldu, ļoti vienkārša trase tautai. Ja iepatīkas, vari pārsēsties uz Vivus un turpināt braukt arī SEB.
Ja gribās šoseju, tad šķiet tuvākais ir Ķekavas maratons, un kaut kādos vakaros Biķerniekos jābūt treniņu apļiem.
Absolūti nepiekrītu, ka SEB Sigulda ir ļoti vienkārša trase tautai, turklāt cilvēkam ir “no kalniem tā kā nedaudz bail”. Siguldas trasē ir 3 gari, stāvi kāpumi un tikpat ātri/tehniski nobraucieni, no kuriem baidīties.
IMHO, no SEB posmiem, neskaitot C-V, Sigulda ir vienkāršākais posms.
Nuuu… cilvēks jums prasīja ko līdzenu, bet jūs viņam Siguldas kalnus…
Nu gari grantenes kāpumi nav tie mtb kalni manā izpratnē. Un no tehniskā viedokļa neatminos tur absolūti neko tehnisku (kaut gan esmu to braucis tikai pēdejos 2 gadus), 2014 vienā vietā bij stipri dubļi, kas arī bija tehniskākais kas tur manuprāt ir.
Aizbrauc sestdien uz Daugavpili.Spriežot pēc video,tur nav jāuzvaktē, lai acis neizsprāgst no mīšanas dubļainā kalnā.
MTB ir savs šarms un aura. Lai nebūtu bail jābrauc treniņi mežā, turklāt neredzu pamata nebaidīties no šosejas tautas grupām, jo tur salīdzinot ar savām tehniskajām mtb braukšanas prasmēm jārēķinās ar “grupas faktoru”.
Es tieši iesaku Baložus izmēģināt. Aplis ir īss, neviens kalns nav augstāks par 7m, nekādi bīstami elementi trasē nav. Es domāju, ka šis ir īstais veids, kā sajust garšu un nenomocīt sevi līdz nāvei.
Paldies par ieteikumiem.
Izskatās, ka pagaidām tiešām pamēģināšu to pašu Ķekavu, Jūrmalu un Olaini. Laikam jau jānoprovē arī būs tie Baloži, lai saprotu ko vispār spēju.