Braucot ar velo esmu apsaldējis kāju pirkstus. Tagad pie mazāka aukstuma salst. Šobrīd ir labi gan ziemas velo, gan ielas apavi, bet pie lielāka aukstuma un ilgāka ārā pavadītā laika tik un tā salst.
Domāju, ka salst, jo iepriekš slikto apavu dēļ apsaldēti.
Vai ir kāda pieredze ar apsaldējumu ārstēšanu? Esmu dzirdējis, ka vienreiz apsaldē un tagad visu laiku sals. Tā ir?
es savu laiku kājas apsaldēju ziemā -makšķerējot uz ledus!biju uzvilcis armijas zābakus un turklāt vēl par mazu!tas bija pirms 7 gadiem.Tagad nekādas sekas gan nejūtu,nezinu kā būs vēlāk!galvenais ir nodrošināt labu asinsriti!braucot ziemā ik pa laikam vajag apstāties un mēģināt pakustināt pēdas un tad jau būs labi!
atceries ka asinsriti ietekmē arī neveselīga pārtika,smēķēšana un tamlīdzīgas vielas!
p.s.iespējams tev nekas nav apsaldēts(jo man bija tā ka nagi pat nogāja nost)!!!
Pāries! Varbūt pat pēc 2-3 mēnešiem.
Man bija līdzīgi pēc Soču brauciena, daļa pirkstu gali bija nejūtīgi un sāpīgi. Pēc tam tikai nejūtīgi, jo sāpes pārgāja. Biju jau gandrīz samierinājies, ka atmiruši, bet pēc 2 mēnešiem viss ok. Tagad nejūtu sekas.
Savulaik divus gadus biju pavadījis aiz polārā loka,ziemelos.Tagad pie lielāka sala,-15 videji,salst rokas un kājas,pat nevar normāli paslēpot,kur nu vēl braukt ar riteni.Pagājuši jau 25gadi.
[quote=Gerids]Varbūt entuziasti var padalīties ar dzīves gudrībām, kā risināt salstošo kāju problēmu?
ķīmiskie, elektriskie sildītāji
laiku pa laikam paskriet
?[/quote]
1)Ķīmiskie der tikai ja piekļūst skābeklis, respektīvi, ja labi elpo. Pats biju lietojis ļoti daudz un efekts ir sākumā, pirmo pusstundu reāls, pēc tam tikai placebo, jo skābekļa esamība beidzas. Pēc 10 stundu mīšanas, vakarā izņemot ārā to ķīmisko plāksnīti, pēc mirkļa tā sāk karsēt, jo piekļūst atkal skābeklis. Varbūt lielāks efekts būs, ja ik pēc stundas kāju uz mirkli ņemt ārā, ļaut skābeklim piekļūt.
Paskriešana vai iešana noteikti palīdz, tas ir efektīgs līdzeklis. Bet vislabāk to darīt, kad jūti, ka drīz sāks sals, nevis kad jau ir pusnejūtīgi pirksti. :)
Svarīgi izvēlēties lielāka izmēra apavus lai ir starptelpa starp kāju(zeķi) un pašu apavu. Un nepārspīlēt ar zeķu daudzumu, jo ja zābakā kāja nebūs kurstīga, un nebūs starptelpas, tad sals noteikti. Vēl es pats cenšos kustināt kāju pirkstus arī brauciena sākumā, pat tad, ja vēl nav aizdomu, ka varētu salt, lai cirkulē asinis.
Ērtus apavus, kur var ievilkt visbiezākos Sealskinz. Ja ir ziemas klipšapavi vai nav problēma tādus iegādāties, būs pietiekoši. Parastiem pedāļiem jau var piemeklēt dažādus lētākus risinājumus.
Kā izpaudās tā apsaldēšana??
Bērnībā apsaldēju vienu pirkstu kājai līdz naga noiešanai - nags vēl tgd jocīgs, bet tā kāja nesalst.
Tāpat arī laivojot pirms 4iem gadiem esmu pārsaldējusi abas kājas tā, ka zem potītēm vairs vispār neko nejutu, bet tas bija tikai pāris h. Arī nekādu seku tfux3 nav…
Pievienojos visam Kaspara rakstītajam - censties kustināt pirkstus, apstāties, pastaigāt/paskriet, arī par apaviem.
Ja pirksti/pēda jau ir nejutīgi, tajā brīdī lieliski palīdz novilkt nost apavus un basām kājām pastaigāt pa sniegu vai iekāpt kādā ūdenī (ja tas ir pie tādiem grādiem, kad viss vēl nav sasalis), var pastaigāt pa kādu citu raupju virsmu - lai asinis kaut kā iekustinātu pēdās (personīgi man rīvēšana ar sniegu nelīdz, staigāšana - gan). Tas, protams, viss pie nosacījuma, ja tikai vēl nejutīgs viss, nekas vēl briesmīgi nesāp un nav vēl nekāds jauns apsaldējums noķerts.
Kad stingums drusku samazinās/pazūd, saaut kājas atkal un var doties tālāk. Parasti man pēc šādām aktivitātām pēdas pamatīgi uzkrast un ilgu laiku vairs nesalst vispār. Bet, ja apavi kaut kur spiež u.tml., tad gan jāatkārto… :)
Imho tas ir labāk nekā ciesties, kamēr nonāks kādā siltākā vietā…
Pirms 27 gadiem slēpojot apsaldēju ausis (nonāca āda līdzīgi kā pēc saules apdegumiem). Kopš tā laika, ausis aukstumā sāk sāpēt, bet ja ir atbilstoša cepure, tad nav problēmu.
[quote=sursurs]Kā izpaudās tā apsaldēšana??
Bērnībā apsaldēju vienu pirkstu kājai līdz naga noiešanai - nags vēl tgd jocīgs, bet tā kāja nesalst.
Tāpat arī laivojot pirms 4iem gadiem esmu pārsaldējusi abas kājas tā, ka zem potītēm vairs vispār neko nejutu, bet tas bija tikai pāris h. Arī nekādu seku tfux3 nav…
[/quote]
Man izpaužas, ka pēc brauciena salst un diezgan sāp pirksi. Salst pat mājās, kur ir silts un citiem ir silti, man ir auksti kājām un pirksti sāp.
Saprotu, ka nav tik traki kā citiem, bet patīkami nav.
Par laimi āda un nagi nost vēl neiet :)
[quote=KasparsS]
1)Ķīmiskie der tikai ja piekļūst skābeklis, respektīvi,…[/quote]
Paldies par info!
Principā var upurēt vecos apavus (tos nedaudz perforējot no apakšas) un mēģināt ierīkot ventilāciju, lai kaut kā iedarbinātu ķīmisko apsildi.
Visa šī ziemas salsts/nesalsts lieta ir ļoti individuāļa, vienam salsts jau pie -5 grādiem, cits pufaiku valā brauc -20, un viņam silti. Katram cilvēkam asinsrite ir savādāka, it sevišķi ekstremitāšu galos. Es ari esmu no tiek salīgajiem:)
Brīvdienās izbraucu ar siltu zeķi un pliku apavu (bez mokasina pāri), pēc 1h sāka salt. Domāju nav apavu vaina, vienkārši kājas apsaldētas.[/quote]
Ja ir totāls izmisums, bet ar ričuku (nopietni un pietiekami daudz) braukāties gribas, tad ir vērts ieguldīties uz elektriskajiem pēdu sildītājiem. Tas ir ieguldījums, bet, iespējams, ka ir tā vērts. Ja ir interese, dod ziņu te forumā, es salikšu saites uz, manuprāt, nepieciešamo komplektu. PS. Man pašam tādi ir bērniem kalnu slēpošanai. Par cik uz ričuka arī pašam ļoti salst kāju knaģi (uz kalna ne tik ļoti), tad apsveru arī sev klipšu zābakos tādus ielikt. BET, neesmu uz velo to mēģinājis.
Kāds ir šīs metodes zinātniskais izskaidrojums? Slēgta vide + nelīdzena virsma (masāža) + mitruma absorbējoša?[/quote]
No teorijas - Vislabākā siltumizolācija esot nekustīgs gaiss (atskaitot vakuumu). Varbūt tur tā atslēga? :) http://www.angelfire.com/folk/privatmaja/wmk.html - siltumvadītspējas koeficienti pamatojumam.
Officiālāk: http://likumi.lv/doc.php?id=56049