Youtube ir atrodami klipi, kuros rādīts, cik daudz modernākie šosejnieki ievinnē 80-to gadu tēraudniekiem. Taču tos testus veic spēcīgi sporta braucēji ar 90-95% slodzi, un tēraudniekam bieži vien ir vecs oriģinālo riepu modelis. Mani interesēja jautājums, cik daudz klasika zaudēs sportiska tūrisma gadījumā (28 - 32 km/h), un beidzot manās rokās nonāca Colnago Tecnos Columbus Nivacrome steel.
Columbus caurules skaitījās tik labas, ka meistars Ernesto Colnago faktiski ignorēja alumīnija un skandija rāmja ēru, jo Tecnos pēdējā versija ar caurejošo dakšu tika ražota 1996-2000, pirmais karbona rāmis Colnago C40 1993.g. (pro komandai no 1994.g.). Es tiku pie Tecnos versijas (1993) ar vītnes dakšu, titāna L veida iznesumu un stūri, kā foto. Rati, protams, zemprofila, taču arī tumši zili, Ambrosio Excellence. Vēl tas ir pirmais sērijveida ritenis ar Cr-Mo dakšu ar pilnīgi taisniem zariem, ko esot nomodelējuši Ferrari tehniskajā laboratorijā (vairākos avotos lasāms fakts).
Ar šo 30 gadus veco godību braucu no Tukuma uz Kuldīgu un atpakaļ. Velo gāja kā padomju valdības Čaika, sīkas ceļa grambas nejūt vispār, fūres ar gaisa virpuļiem nerausta (zemas aploces, smags tievu cauruļu rāmis un dakša). Kalnos pie Kandavas un Sabiles tas rāpās augšup lēnāk par modernajiem vieglajiem, bet tikai par 1, max 2 km/h. Salīdzinot ar braucieniem līdzīgos laika apstākļos ar manu visnotaļ moderno triatlona sacensību riteni, es 3h 10min laikā (katrā virzienā) zaudēju tikai kādas 5 min. Baudījums no vēsturiskās elpas un braukšanas komforta noteiki lielāks par tām 5 min.
Taču jābūt reālistam - tādi riteņi, kamēr nav nonākuši īsta kolekcionāra vai fanātiķa rokās, gandrīz vienmēr pārdodas. Colnago 40-20 gadus vecu riteņu tirgus ir ļoti stabils, tāpēc ir iespējams labi novērtēt cenu. Ja kādu tā interesē (arī bez nodoma pirkt), atrakstiet PM, atbildēšu. Drīz būs arī foto ar oriģinālajiem ratiem.
es tieši arī nesen skatījos kārtējo youtube video, kur salīdzināja vintage vs modern. Un tie vintage riteņi vienmēr ir ar sliktām komponentēm. Reāli, ja būtu vienādas grupas un atšķirtos tikai rāmji, būtu interesantāk.
Interesantāk eksaktam testam, bet citādi, skrūvēt modernas 11, 12 sp karbona komponentes uz tērauda rāmja un metāliski mirdzošas Cr-Mo dakšas nozīmē totāli sabojāt velo stilu.
Shimano Dura Ace 12 sp sistēmai esot bijusi reklāma: “without Dura Ace 12 speed you can not be fast!”. Kāds uz šāda reklāmas plakāta bija pierakstījis klāt: “yeah, otherwise you’d be as slow as Marco Pantani, Jan Ullrich and Lance Armstrong!”
Interesantāk eksaktam testam, bet citādi, skrūvēt modernas 11, 12 sp karbona komponentes uz tērauda rāmja un metāliski mirdzošas Cr-Mo dakšas nozīmē totāli sabojāt velo stilu.
Shimano Dura Ace 12 sp sistēmai esot bijusi reklāma: “without Dura Ace 12 speed you can not be fast!”. Kāds uz šāda reklāmas plakāta bija pierakstījis klāt: “yeah, otherwise you’d be as slow as Marco Pantani, Jan Ullrich and Lance Armstrong!”[/quote]
Šis baigi smukais eksemplārs! Par modernejaiem velo runājot, jāņem vērā ka visi ražotāji katru gadu maksimāli spiež pirkt un pirkt ar kaut kādu nebūtisku jaunu fīču, tikai lai peļņa griestos, Tā reāli ikdienas braucējam 5 gadus vecs šosejnieks domāju ripos tieši tik pat ātri kā jaunais modelis, paņemot līdzīgas klases velo. Tāpēc Tavs atklājums par 5 min liekas tīri reāls. Bet ātrumu pārslēgšanās gan ir cits jautājums, slēgšanās modernajiem velo ir krietni plūstošāka un uzticamāka. Kā šim Colnago ar ātrumu pārslēgšanu gāja, ir ok?
Varbut vari uzrikot vel vienu sadu braucienu, bet stuti un iznesumu uzlikt karbona. Turp celja lai paliek stock, atpakal karbons. Un tad uzraksti kadas bija izmainjas.
Ps saprotu iespejams noteikti ineta sadi apraxti ir
Viss ir OK. Šifteri ir 2/3 - 9 sp Campagnolo Veloce. Tajos gados šifteri jau bija labi atstrādāti, Marco Pantani kalnos arī plosījās ar Campagnolo 9 sp, un viņš nežēlojās, ka slikti slēgtos. Tikai jāpierod, ka trosītes gājiens lielāks nekā šosejas Shimano.
Trosīšu apvalki man ir uzlikti pilnīgi jauni.
Campas vecie 9 un 10 ātrumu slēdži ir labākie, kuri jebkad bijuši. Mūsdienu karbona/shimano paaudze to nesapratīs. Nesapratīs arī trubiņu stiepšanu uz sporta skolas duvju kliņķa.
Pats rāmis sastāda ļoti mazu gaisa pretestības daļu. Ja saliksim modernas daļas uz jebkura laba tēraudnieka no top reynolds trubām, tas diži no mūsdienu rāmja neatšķirsies. Svarā jā, svars ir cita runa.
Steel is real :) 2019 gadā Oliver Naesen no AG2R Tour de France pēdējo posmu brauca ar tērauda Eddy Merckx Corsa. Piemēram, šāds te Corsa ar Super Record man izsauc diezgan vērtainas emocijas :) https://www.mycorsa.com/media/RRim7.jpg
Jaunākie testi rāda ko citu. GCN puiši salīdzina 1987.g. TdF un GdI TT ričuku ar modernu Ribble grupas brauciena velo. Viss uzsvars stāstījumā ir uz uzsēdes un rāmja aerodinamiku, otrajā vietā riepas. Vecais TT ričuks zaudē katastrofāli: uz 8 km viena braucēja testos 29 sek, otra 45 sek.
Zudumi transmisijā parasti sastāda līdz 12 W, kas ir daudz mazāk par gaisa pretestību, tāpēc tos nav vērts analizēt. Un 1987.g. ričukam tie ir līdzīgi mūsdienām, pat mazāki, ja mūsdienīgo 12 sp sistēmu darbina ar lielāku ķēdes lauzienu, un it sevišķi, uz mazā 10 T zobratiņa, kāda agrāk nebija, un kas ir +3W, jo ķēdes vilkme uz tik maza zobratiņa visu spēku neieliek griezes momentā.
Uzliec ļežaku battaglinam un tas nebūs lēnāks. Tur jau minēja, stūre plata un neviens nav ieinteresēts lai vecs velo ripotu tāpat kā testam iedots mūsdienīgs. Ar pilnīgi vienādu pasadku tas battaglins nebūtu lēnāks.
