Te būs trīs esejas no pirmajām 24h sacensībām tālajā 2003. gadā!!!

24 stundas adrenalīna!
Es gaidīju šo pasākumu kā svētkus, visas nedēļas garumā un pārdomāju katru sīkumu, lai neko neaizmirstu. Respektīvi sapratu ka šis week-end’s būs kas īpašs. Nekas tāds nav bijis un balstīties uz pieredzi nav iespējams. Visu nedēļu lija un no organizatoru puses jau bija nelielas bažas, ka trasē varētu būt dažas peļķes. Taču par trasi nedaudz vēlāk. Pirms šāda tipa sacensībām sevi ir ļoti jānoskaņo tieši morāli, jo organisms var strādāt daudz ilgāk nekā mēs iedomājamies, kas arī pierādījās sacensību laikā.
Pienāca agrs sestdienas rīts un sākām krāmēt mantas, Rīgā pa nakti lija, tā kā cerēt uz siltu un sausu laiku bija lieki, taču par spīti tam izvēlējos relatīvi gludas riepas - Kenda Klimax. Savam pāriniekam Mārtiņam gan iedevu vienu no pasaules top 10 riepām IRC Mythos un tas bija trāpīts. Nekad agrāk nebiju viesojies Smiltenes apkaimē, un tāpēc nebija ne mazākā priekšstata par reljefu un citām vietējām īpatnībām. Kā izrādās tur ir diezgan kalnains, vismaz priekš velo. Ļoti laicīgi ieradāmies Smiltenē un bez liekām grūtībām atradām vietu, kuru uz diennakti okupēs cilvēki ar MTB novirzēm. Pamazām kopā ar dalībniekiem un atbalsta locekļiem savilkās arī mākoņi (it kā starp citu). Vēl nelija. Pirmsstarta formalitātes un teltis arī dabas māte ļāva veikt bez lietus, paldies par to. Tuvojoties pl.12:00 jau nedaudz smidzināja, taču tas pilnīgi netraucēja un nemazināja optimismu visos pasākumā iesaistītajos. Kā jau LeMānā tika iedibināts pagājušā gadsimtā, tieši 12:00 tika dots starts dalībniekiem skrienot apmēram 200m līdz saviem braucamrīkiem, un tālāk izmetot slaidu loku pa auto trasi visi Montavitam cienīgā tempā devās pretim nezināmajam. Trase pirmajā aplī bija ar peļķēm un visādiem lielākiem un mazākiem šķēršļiem, taču tā vēl tālu nebija tā trase kuru vajadzēja mērot vēlāk, kad lietus pamazām, bet neatgriezeniski pieņēmās spēkā. Kā jau minēju lietus ne uz mirkli nemazinājās līdz pat svētdienas rītam un tad ar vairākiem pārtraukuma intervāliem pavadīja dalībniekus līdz finišam. Šoreiz viskritiskākais sacensību moments manuprāt bija tumsas iestāšanās. Trase jau bija tādā kondīcijā, ka lietus neko vēl vairāk sabojāt nespēja, un braukt nācās ļoti piesardzīgi ar neraksturīgu sasprindzinājumu ķermeņa augšdaļā. Pārvietošanās trajektorija pretēji braucēja pūlēm izvērsās līkločiem izmantojot visu iespējamo un neiespējamo trases platumu un par atsevišķu šķēršļu apbraukšanu nevarēja būt ne runas, ja jau pat pa gaismu vietām nācās pamēģināt kā braucas pa brikšņiem – respektīvi “off road”. Viss notika paļaujoties uz atmiņu, kura pēc maniem novērojumiem ir ļoti selektīva, un atceras tikai dažas raksturīgākās vietas, visus 17km pat pēc diennakts riņķošanas precīzi atcerēties neizdevās. Agrāk tumsā braukt nebija nācies, taču pēc pirmajiem varonīgi nolauztajiem 5km, sapratu ka lukturi labāk noregulēt tālumā, kaut arī detaļas pamanīt tādejādi nevar, kopaina par apkārtējo vidi ir skaidrāka un līdz ar to braukt var ātrāk. Laika apstākļi ieviesa korekcijas arī trases konfigurācijā, pirmais tika izņemts autotrases mālainais posms, vēlāk gan tehnikas slēgto parku, gan maiņas zonu nācās pārcelt uz asfaltēta pamata kuru lietus nekādi neietekmēja. Ļoti patīkami bija sajust organizatoru gādību un askētisko sacensību vietas noformējumu kompensēja ļoti sakarīga dīdžeja izvēlēta mūzika un atraktīvs sacensību gaitas komentārs. Tas ļoti palīdzēja uzturēt možumu tik skarbos apstākļos, jo ap 12 naktī daudziem nemīlīgo laika apstākļu dēļ viss bija jau piegriezies līdz klinķim. Nemanot pienāca rīts un atnesa sev līdz gaismu. Tas ļoti motivēja ar jaunu sparu mesties trasē un ņemt vagu. Rīta cēliens pagāja ļoti ātri un gaidītais finišs pienāca pavisam nemanot. 24 stundas bija nolauztas un iestājās tāda labi padarīta darba sajūta. Tā ir īsta komandu cīņa nevis viena indivīda spēju pārbaude. Ir ļoti patīkami sajust komandas biedra, mehāniķa un pavāra gādību kopējās lietas maksimālai virzībai. Domāju ka šāda tipa sacensībām ir nākotne arī Latvijas mērogā un nākamā gada sezonu jau ir grūti iedomāties bez šāda formāta MTB aktivitātēm. Pamēģiniet un jūs sapratīsiet, šī lieta ir tās garšas vērta.

© Raimonds (LOOK)

2 dienas - 2 gonkas
Ir cilvēki, kas atwaļinājumu pavada ļoti saprātīgi, piemēram, gulšņā pie jūras, dodas pie vecmāmiņas vai piknikā uz Sāremā utt.
Arī man bija tāda iespēja, taču ritenis ņēma virsroku un es atpūtas vietā netikai aizbraucu uz Kandavas krosu, bet pašā jaunā darba cēliena priekšvakarā pamanījos vismaz startēt 2ās interesantās MTB sacensībās - 30. augustā 24h sacensībās Velo-Lemāna Smiltenes pusē un 31. augusta pašā vakarā Valkā.
Sestdienas rīts Apē pienāca pietiekami apmācies un vēss, lai saprastu, ka nekāda medusmaize jau pie Tepera ezera nevienu negaida, taču - kas jādara, jādara. BA3 tiek ieriktēts mans SCOTT 2ritenis, paņemtas lielās somas, lai pēc tam atgrieztos metropolē. Tuvojoties Smiltenes aplim, logā jau sitās lietus lāses un mani pārņem patīkama kņudoņa, kā jau pirms gonkām. Tas tikai norāda, ka nebija ne mazākās sapratnes par to, kas ir 24h braukt ar riteni, lai gan biju jau padsmit stundas ar riteni pa neceļiem vazājies arī EŽU rallijos...
Tā un tā - darām, kas darāms sponsoru Madara'89 veikalos un dodamies uz sacensību epicentru, kur jau ieradušies lielākā daļa mačsacīkstes dalībnieku un "fenu". Pie s/k TEPERIS (tā?) slienas lielākas un mazākas telšu pilsētiņas, notiek reģistrēšanās un velosipēdu komplektēšana, kāds droši vien dodas iesildīšanās aplī un ierij vajadzīgās tabletītes (informācija, ka Gepis ir Dopinga kontroles vadītājs parādas tikai īsu brīdi pirms starta 8-D). Gaisotne starta finiša zonā ir atraisīta un draudzīga, ko lielā mērā veicināja konkursā izraudzītais vakara vadītājs, orators un DJ. Šitā muldēšana bija kā saule lietus laikā.
12:00 atskanēja šāviens. Starta. Vairāk kā 30 indivīdu nojoņoja 200m pa ideāli dubļaino autotrasi un paķēruši velosipēdus, ierakstīja pamatīgu lapu LV MTB vēstures grāmatā - pirmā 24h gonka ES kandidātvalstī bija sākusies. Lai gan bija zināms, ka jābrauc būs līdz 31. augusta 12:00 ātrums trasē nebija no mazākajiem un liels bars dalībnieku centās pēc iespējas ātrāk veikt 17km garo apli. Iekavās jāieraksta, ka reti kurš no Montavit posmiem bija tik smags - īsta krosa trase, ar kāpumiem, psihiem nobraucieniem un tas viss +- diennakti...Sakarā ar to, ka daži no pašā priekšā braucošajiem pamanījās nedaudz nomaldīties, kā pirmais uz maiņu ieradās 16. komandas dalībnieks (nu es!) un nokļuvu preses krustugunīs - intervija www.smiltenestv.lv un autogrāfi prasīja savu, tāpēc nokavēju nākošo maiņu un FOX dabūja braukt vēl vienu apli. Pa to laiku lietus pieņēmās spēkā un vēsums kāpa kaulos. 4. aplī devos vienlaikus ar pirmo 3 vietu ieguvējiem un līdz kādam 7.km braucām mierīgi kopā, taču tad izrādījās, ka priekšā vidējam zobratam nevar uzticēties - ķēdi rāva uz augšu un no normālas uzbraukšanas smilšainajos kalnos sanāca čiks. Arī nobrauciens no "torņakalna" nesanāca kā pēc grāmatas, un vajadzēja palūrēt, kas tad īsti notiek tajos krūmiņos līkumā . Vārdu sakot šīs tehniskās ķibeles bija kā pirmie priekšvēstneši, ka diezvai mums izdosies noturēt šo 4. vietu vai pat uzlabot to, jo būsim godīgi, neba jau mēs tikai piedalīties domājām...Kad es braucu 2 apļus pēc kārtas (tas bija apmēram 6. stundā pēc starta) jau sāka parādīties pirmās domas, ka jākāpj nost, jo ritenis īsti negāja, lai brauktu pienācīgā ātrumā un neko nedeva arī mazgāšana un eļļošana, jo dubļi bija VISUR un ar katru apli trase kļuva arvien mīkstāka. Sēdod teltī un drebot kā apšulapai, cerēju, ka FOX atbrauks un metīsim mieru - ka nav ta nav!, bet šis ierodas un saka, da, tu ko?- Braucam! un mierīgi aizmočī vēl vienā aplī Lāb, es ar pārģērbjos, uzvelku pēdējo sauso kārtu ar visām garajām biksēm, kas tika taupītas aukstajai naktij un gaidu, kad nu varēšu pārņemt stafeti, kad jau bija apritējusi ~stunda, sapratu, ka nav jau arī šim tik viegli, hehehe!
Tad beidzot no meža izbrauc arī FOX un es jau nesos pēc baika, lai svaigs un sauss ienirtu dublīšos, bet FOX paceļ balto karogu un mēs laimīgi beidzam šīs aizraujošās sacīkstes starp cilvēci un saprātu. Paldies Okša mammai par siltajiem makaroniem un sausajām drēbēm, kuras varēja uzvilkt. Mēs gan izstājāmies ap 20:00, bet no notikumu vietas notināmies tikai ap 22:00. Organizatoru sarūpētajā peļķē notika velomazgāšana, lēkāšana uz 1 kājas ācēdēcē ritmos, sirsnīga čalošana ar zilrokaino, pozitīvo tēlu no Friteks komandas. Viņi ražojot saldēšanas iekārtas.....Tam vakaram tā kā par daudz , bet cilvēki tikai brauca un brauca. Malači!
Komandas 16 un 27 aizbrauca uz Dakteru ielu, normāli pārnakšņoja un 31. augustā ieradās pie Tepera, lai noskatītos vēsturisko finišu. Man, protams, žēl, ka 2. vietas ieguvēji neieguva 1. vietu, bet vienalga "nekāda naida, visu cieņu" uzvarētājiem!!! Uzvar jau stiprākais. Un tāpat liels paldies visiem dalībniekiem, kas pieteicās un piedalījās. nu un www.30draugi.lv jau vispār bez komentāriem - var apskaust jūsu izturību un uzņēmību!!! pēc šitā pasākuma, domāju, ir vismaz www.90draugi.lv
Otrās sērijas sākums.
Pēc apbrīnojami labajām 1/2dienām dodamies atpakaļ uz bāzes nometni, jo šovakar taču esam nolēmuši aizbraukt uz netālo rajona centru Valku, kur 3. reizi notiks nakts MTB sacensības. Pēc pagājušā gada zinājām, kas tas par pasākumu, kas par trasi, par patīkamajiem Valkas skatītājiem, kas atbalstīja ikvienu braucēju un lika cīnīties no visa spēka, tāpēc arī gribējās nobraukt pēc iespējas labāk un pacīnīties par kādu no 6 godalgotajām vietām. Tuvojoties Valkai mazliet uzlija un mums jau pietika ar Lemānu, tā ka nezinājām vai vispār stāsimies uz starta līnijas, taču estrādes un trases rajonā viss bija kārtībā. Lai gan cilvēku netik daudz kā 2002. gadā (tomēr laika apstākļi un 7dienas vakars, kā arī droši vien pilsētas svētku programma ) kopumā sporta klasē piedalījās vairāk kā 20 dalībnieku un arī kādi 5-6 meistari no Igaunijas, tai skaitā sieviešu klases uzvarētāja (arī vienīgā dalībniece, tā ka meitenes-sasparojieties un sākat vai sāciet braukt).
Starts 20:30, kad ir jau diezgan tumšs, tāpēc arī jālieto lukturīši. Kā pirmie aizbrauc apmēram 6-7 cilvēku grupa, kur ir 2 galvenie favorīti V.L un R.L., tāpēc mēģinu turēties cik tuvu vien var. Trases kopējā distance bija ~24km, kur bija jābrauc 2 6km garie apļi un 6 2km garie. Lielajos apļos bija neliels kāpums pēc starta, izbraukšana pa meža celiņu, pa vasaras māju rajonu un asfalta posms, kur arī bija lielākie ātrumi (mans kompis rādīja 49,5km/h). No asfalta ass līkums iekšā mežā un jāslēdz lampas, jo tumsa nežēlīga, trase mīksta un līkumos pa saknēm arī pietiekami slidena. Šķērsojam upīti (labi, ka pa tiltu ) uzkārpamies dubļainā kalnā un tad jau klāt biatlona trase ar apgaismojumu un salijušām mīkstām skaidām. Pāris kalnos augšā, pāris lejā un jau esam pie estrādes, kur nomēram 1. apli un dodamies atkal mežā. Joprojām turos pirmajā grupā un pie dārza mājiņām mani panāk FOX, kas tikai priecē, jo varam kopā pasēdēt astē V.L un R.L. pamazām apdzenam 2 priekšā braucošos un 4atā sākam riņķot pa mazajiem apļiem. Kā saka, kreklu jau īsti neplēšam un negaidīti vienkārši, varētu pat teikt bez cīņas ar favorītiem sadalam pjedestālu un Lemanās komanda Nr.16 ir izcīnījusi dubultuzvaru šajā nakts MTB gonkā Valkā. Savukārt komadas Nr.27 pārstāvji ieguva 5. un 8. vietu, par ko arī riktīgs prieks. Ļoti operatīvi notiek diplomu sarakstīšana, balvu pasniegšana, fotosesija un došanās mājup.
Čau, eju gulēt!

© Baltais (JBB)

...runātāja dienasgrāmata...
Nenormāli līst lietus. Satiekos ar brāļiem Pokemoniem un sākās nedēļas nogales piedzīvojumi.
Zvanu Šmigam un jautāju - cikos mums jābūt Smiltenē? Atbilde skanēja – Šovakar.
Mērķis skaidrs šovakar jābūt Smiltenē, bet pirms tam vēl viens tuss Dārziņos, jo Kociņam ir pienākusi kārtēja dzimšanas diena. Apmēram 30 minūtes braukājot pa Dārziņiem atrodam īsto vasarnīcu, kur aktīvi tiek sumināts jubilārs. Pirmo reizi sastopamies ar lietu, lai arī tas nepārtrauc līt visu laiku tusējamies ārā. Izlozējam, ka turpmāk auto vadīšana būs Ūpja pienākums, tādēļ viņu uzsēdinam uz Kolas, bet pārējie aktīvi sākam tukšot grādīgos dzērienus. Publikā daudz redzētas sejas. It īpaši uzjautrināja kāda kopīgā (Pelmeņa, Šmigas un Gogas) paziņa, kas centās dziļāk iepazīties ar visiem vīriešu dzimtas pārstāvjiem, kamēr viņas dārgais draugs gulēja. Zauls ātri veica frizūras uzlabošanas darbus un tas nozīmēja, ka esam gatavi doties uz Smilteni tiesāt, vadīt un izklaidēt pasākumu „Velo lemāna 2003". Ierodamies Smiltenē apmēram 3.30 no rīta. Pa ceļam no Šmigas noskaidrojām, ka tiesnešu pulcēšanās 5.40 pie autotrases. Nevilcinoties tiek pieņemts lēmums naktī negulēt.
3.40 Apciemojam Lipinena māju. Iepriekš ar Metru 1,59 (pasē 1,57) vienojāmies, ka viņa mūs sagaidīs un laipni uzņems Lapinena villā. Pēc neilgās zvanīšanas pie Lapinena mājas durvīm secinājām, ka neviena nav mājās un devāmies viņus meklēt.
3.45 Benzīntankā iepērkam dāvanas Ķūķim dzimšanas dienā un dodamies viņu sveikt. Jubilārs esot atplīsis, tā noskaidrojām no viesiem. Pārliecinājāmies, ka jubilārs ir nerunājams un nav pieceļams. Papildinājām Džoņa gultu ar snowborda dēli, atvadījāmies no viesiem un devāmies projām.
3.55 Noskaidrojām, ka Lapinena Honda ir izbraukusi kopā ar viņa vecākiem, tas nozīmēja, ka Lapinens ir mājās un ir kļuvis neviesmīlīgs. Tiek nolemts viņu pāraudzināt. Piebraucot pie Lapinena villas, tiek meiģināts izspiest viss iespējamais no MAzdas audio iekārtas, atskaņojot grupas Mumij Troļļ plati. Pievienojam disko gaismas – Tuvās, tālās, gabarīti, Tuvās, tālās, gabarīti, Tālās, Tālās. Pievienojam skaņas elementus, kas iegūstami, uzspiežot uz Mazdas stūres vidējās daļas. Nav reakcijas. Zinot, ka Lapinena kaimiņiem ir varen naidīgi un viņiem varētu nepatikt mūsu performance, nolemjam to pārtraukt. Padauzām ar lāpstām pa logiem. Nav reakcijas, bet ir apziņa, ka Lapinens ir iekšā. Apstaigājam māju, lai pārliecinātos, ka visi logi un durvis ir ciet. Un re, kā gadījies, kā nē – pagraba logs ( 30 * 40 cm) ir vaļā. Nolemjam palūkoties, kas Lapinenam pagrabā. Pirmais pagrabu iekarot dodos es. Veicot pārgājienu pāri visam, kas atrodas Lapinena pagrabā, nokļūstu līdz pirmajam stāvam un veicu izšķirīgo triecienu Lapinena guļamistabai, paldies Dievam viņš tur bija. Pēc tam tika atvērti vārti pārējai karaspēka daļai un Lapinena villa bija iekarota. Kārtīgi izārdījāmies, izdzinām no gultas vietas Metru Piecdesmit Deviņi un Lats Divdesmit, uzcēlām istabā uz jaunā parketa telti un tad jau bija pienācis laiks doties tiesāt velo lemānu.
5.40 Vienlaicīgi ar Šmigu ierodamies trasē. Sadalām pienākumus – Zauls un Šmiga marķē trasi uz vietas, Pelmenis un Pokemons marķē trasi visas tās garumā. Joprojām škiet, ka tas bija negodīgi, jo pēc vētrainās nakts, trase bija kļuvusi smagāka nekā pirms tam. Vēl vairāk kaitināja tas, ka Šmiga iepriekšējā vakarā jau bija izmarķējis 9/10 daļas trases un mēs braucām marķēt tikai 1/10 daļu, kas bija vistālāk un spraust kilometru atzīmes. Dusmas bija par to, ka pēdējos spēkus tērējām, mūsuprāt nevajadzīgi pienākumu veikšanai. Pamatīgi nokaitināja Šmigas velosipēds, kura ātruma pārslēdzēji panāca to, ka ritenim bija neliels lidojiens mežā, kam sekoja frāze – tad jau labāk iet ar kājām.
8:10 Beidzam marķēt un mērīt trasi, joprojām dusmas un milzīgs nogurums
8:30 Nolemjam, ka nepiecie�ams pabrokastot. Tiek piecelts Uldis un Rasa un piteiktas brokastis trīs personām ar nosacījumu, ka paši atbrauc mums pakaļ. Viss notiek bez sarežģījumiem
10:00 Atgriežamies trasē. Liela daļa dalībnieku jau ieradušies. Ieradies arī DJ Blanco un varam iemeiģināt nākamo 26 stundu instrumentu – mikrofonu. Kā Velo Lemānas pasākuma officiālais dzēriens tiek noteikts – viss, kas vājāks par 38 grādiem. 11:45 Starta šāviena izmeiģinājums. Diezgan neveiksmīgi.
12:00 Starts. Ir arī skatītāji, līdz ar to ir arī kam komentēt trasē notieko�o.
Varen aktīvi tiek komentēts viss trasē notiekošais pēc pirmā apļa. Kaut kad tagad sākās lietus, kas nepārstāj līt 23 stundas. Zvans no Ulda no pilsētas centra – visa mūsu runāšana, esot dzirdama pilsētas centrā. Tā kā organizātori nebija teikuši, ka mums ir jāinformē par trasē notiekošo visus 6400 Smiltenes iedzīvotājus, tiek nolemts runāt klusāk. 14:00 Pirmā pasākumu vadītāju maiņa, jo Pelmenim rokas ir sasalušas ragā.
Komentējam pārsvarā vienu un to pašu – No trases iznāk, nr., komanda, vārds uzvārds, trasē aiziet…. 16:00 Nosalst Zauls un Pokemons. Pelmenis kārtīgi uzsildās ar Tomicka līdzi paņemto dziru un viss atkal var notikt
18:00 Dziras efekts beidzās un tiek modināts Zauls un Pokemons, lai nāk runāt. 30 stundu laikā dabūju siltu ēdienu – karbonāde ar kartupeļiem un salātiem. Klāt ļoti labi iet kafija ar 50g Šarlote. Sākumā iekārtojos pie Metrs Piecdesmit Deviņi un Lats Divdesmit Lapinena mašīnā. Lapinena limuzīns ( 70 gadu žigulis) tiek atzīts par labu esam priekš ēšanas, bet ne priekš gulēšanas. Bet kā jau latviešiem pēc ēšanas nāk gulēšana, tad šo procesu izlaist nevarēja. Kopā ar daiļajām būtnēm pārceļamies uz MAzdu. Uzsākās gulēšana.
21:00 Tomicks informē, ka tūlīt man uzbruks meitenes, kuru džekam trasē ir palicis slikti. Sākumā domāju, ka Tomicks joko, bet pēc minūtes ļoti stresainas meitenes ir klāt uz sāk runāt par 8 punktu, lielu ceļu un draugu, kam ir slikti. Vēl pamiegam saku, lai tikai brauc pa zemes ceļu un gan jau viņu draugs atradīsies. Tiek prasītas kartes u.t.t. uz ko atbildu, nekā sarežģīta nav. Brauciet tikai par to ceļu. Tad arī miegs beidzās un nāk apziņa, kā tā taču nevar un cilvēkiem ir jāpalīdz. Dodos trasē kopā ar meitenēm. Zēnu atradām uz ceļa viss tālākajā punktā no starta- finiša maiņas zonas. Pokemons un Zauls iet gulēt.
24:00 Pokemons un Zauls ceļās. Es nevaru iemigt. Pavadu laiku organizātoru būdiņā jautri tērzējot ar Udžu, Mariku, LApinenu, 1,59 m un Ls 1,20, Mazo Pastaru un pārējiem. Aizbraucu uz māju un pārvelku sausas drēbes. Ūpis saldi guļ siltā gultā – tas kaitina. Piezvana draudzene un informē, ka guļ mājās siltā gultā un skatās TV, tas kaitina vēl vairāk. Ārā joprojām līst. Tas nomierina.
2:45 Zauls un Pokemons saka, ka vairs nevar izturēt un es pārņemu vadību. Apkārtnē novērojamas tikai dažas dzīvības pazīmes. Tiek nostādīts mērķis komentēt visu nakti. Trasē vidēji 6 – 7 komandas. Boksos divi mehāniķi patstāvīgi darbojās. Udža pielējis pilnas acis ar kompotu savāc savā mašīnā m 1, 59, kamēr Ls 1,20 izklaidē bārmeni Andri. Pie Dj pults kompāniju sastāda Ķūķis, Džonis un Valdža. Izveidojās DJ kolektīvs „Valdžas" Valdža meklē dziesmas, Ķūķis liek diskus diskmašīnā un mixē gabalus.
4:00 Ķūķa organisms nespēj pretoties uzņemtajam alkahola daudzumam asinīs, bet gulēt nevar aiziet neatspēlējot Credo dziesmu par jaunā gada eglīti. Liekot šo dziesmu, Ķūķa organisms sāk žegoties un daļēji izdalīt indīgās vielas. Zēni mani pamet, bet pēdējā dziesma tik labi ietekmē m 1,59, ka viņa nolemj pamest Udžas mašīnu un uzsākt dejas.
4:15 – 5:15 diskutējām ar m1,59 par dažādām dzīves jomām (joprojām esmu viņai pateicīgs par man veltīto laiku šajā vēlajā nakts stundā)
5:15 Arī VIP beidzot ir ieradies palūkoties, kas notiek. Paldies par silto šņabi. Pieceļās arī Udža, jo bez m 1,59 viņam kaut kā neguļoties. Ls1,20 nolemj sarīkot Rīta Rosmi un pamodināt visus guļošos.
6: 45 Pieceļu Zaulu un pasaku, ka es vairs nevaru izturēt. Izdzenu no mašīnas arī Pokemonu un iekārtojos blakus Pastaram jaunākajam.
10:00 Priekš manis agrs rīts. Bet komentēšanā nekas nav mainījies no trases izbrauc, trasē dodās, vēl atlikušas tik un tik stundas. Pa nakti m1,59 un Ls1,20 man salasījušas sēnes melleņu vietā. Nolemju, ka sēnes ar pienu tomēr nav tas pats, kas mellenes ar pienu un tāpēc tās pat nepameiģinu.
11:00 Parunāt grūti. Komandas lēnām stājās ārā, paldies Dievam. Sāk spīdēt saule. Atklājās, ka esmu pazaudējis m1,59 saules brilles. Moka sirdsapziņa.
12:00 Viss ir beidzies. Dalībnieki tiek sūtīt uz dušām un pusdienās, bet trīs komandas spītīgi negrib atgriezties no trases. Vienojamies, ka apbalvošana būs 14:00.
12:30 Pusdienas. Beidzot ieraugu cik satraumēts ir Zooms, mazliet žēl. Pusdienas garšīgas. Pie galda vienojamies., ka apbalvošanas ceremoniju vadīs Šmiga.
13:50 Sākam cilvēkus pulcināt uz apbalvošanas ceremoniju.
14:00 Dodu vārdu Šmigam. Viņš nevar parunāt un atdod mikrofonu man. Nezinu, ko īsti teikt, jo esmu stipri lēns un nezinu kādas nominācijas īsti ir balvojamas. Lielākā daļa no komandām pēc apliecinājumu rakstiem nav ieradušies, bet protams ir ieradušās tās komandas, kurām apliecinājumu raksti dažādu apsvērumu dēļ netika sagatavoti. Pjedestāls izskatījās skaisti. Mikrofons strādāja ar lielām pauzēm. Beigās nolemjam apbalvot labāko sieviešu komandu. Paši nezinām īsti kura tā ir, paldies Dievam iniciatīvi uzņēmās MSG kurjers dāmas un pašas piesakās kā labākā Dāmu komanda. Iedodam krūzīti arī atraktīvākajam mehāniķim un tad jau atkal vārds Šmigam. Šoreiz viņš laikam kaut ko pateica.
Ilgais ceļš uz Rīgu. Auto vada Ūpis. Vecāsmammas vārda diena. Sigulda. Brūkošās kraujas pie Turaidas pils. Vakariņas. Langstiņi. Rīga. Auto mazgāšana. Mazda uz kārtīga akmens Mārupē. Secinājums, ka pacelt MAzdu es nevaru. Draudzenes skūpsts. Aristoteļa svētki. Stāvlaukums. Gulta. Vairāk neko negribu. Joprojām neko negribu!

© Pelmenis 01.09.2003 (viens no 30draugiem)

Uzdzināt ka jūs puiši man nostaļģiskas atmiņas!
Jā tas bija jauks pasākums savulaik - un bija prieks to organizēt

Un pats labākais tanī visā bija, tas pozitīvisms, kas pēc visām nobrauktajām 24 stundām nāca no braucējiem.
Kaut pārguruši un četrāpus bet visi bija gatavi pēc gada ierasties atkal. Pat balvas cilvēkiem nebija svarīgas - galvenais, lai ļauj viņiem 24h stundas no vietas braukt pa mežu

asaras saskrien acīs