Raksts: Kā grami pārvēršas sekundēs un metros

Avatar

By Delfins 15.04.2009 15:20:16

Member+ · 3,575 comments
LOOK wrote

vai amortizācijai strādājot ir citi ieguvumi.

nevajag stipri turēt un celt augšā - resp. rokās neaiziet tik daudz enerģijas. Citādi dabūs atsistas plaukstas ja neturēs visu laiku stipri.

onkulis wrote

dīvaini, bet esmu gan tikai ar līdzenu virsmu redzējis sad  vai vari kādu linku iemest?

taču lasi - "parastās ķiveres" - visām praktiski ir caurumi ventilācijai, nu tad tur arī veidojās virpulīši iekšā, kā tajā "golfa bumbiņā" smile

Avatar

By Ansis 15.04.2009 15:56:58

Member++ · 3,678 comments
LOOK wrote

Ansi, vai atceries daudzus gadus atpakaļ iesākām sarunu par spēka zudumu aprēķinu nebloķējot dakšu...

Jā. Pirms tiem daudziem gadiem es iesāku par to domāt, sapratu šī jautājuma būtību un atliku to malā. Grūti tas risinās, bet kas galvenais - priekš teorijas pārāk lielā mērā jāzin braucēja braukšanas stils, lai to varētu sarēķināt.
Lietas būtību varu paskaidrot. Apskatām paātrinājumu pa asfaltu, pieceļoties stāvus un pedalējot, liekot svaru arī uz stūres. Mīkstās dakšas braucēji zin, ka tādā gadījumā amortizators staigās uz iekšu-āru, ko, protams, pavada spārnotā frāze, ka tas nevajadzīgi noēd enerģiju. Tik tālu viss ir pareizi. Klupšanas akmens daudziem ir jautājums, vai cietās dakšas gadījumā, ja tāpat periodiski spiež uz stūri, enerģija nevajadzīgi neabsorbējas? Ļoti daudzi teiks, ka nē, bet tā ir fizikāli kliedzoša aplamība. Absorbējas tāpat kā mīkstās dakšas gadījumā, jo šo neracionālo enerģiju rada uzspiedieni uz stūres, kas abos gadījumos ir vienādi.
Viss knifs ir šīs enerģijas absorbēšanas relaksācijas laikā un kadencē. Pieņemsim, ka labajai kājai spēcīgs uzspiediens ir no plkst. 1 līdz plkst. 5. Ja vien kadence nav ļoti zema un ami dakšas gājiens ļoti mazs, ami dakša savam iespiedienam izmantos visu laiku, kurā kāja veic 1->5. Tāpēc nevienā laika brīdī nesanāks spēcīgs uzspiediens bez enerģijas atvilkuma amortizācijā.
Cietās dakšas gadījumā noamortizē tikai riepa. Par cik tā ir cietāka, tās gājiens uz iekšu-āru ir mazāks, tas notiek daudz īsākā laikā. Pieņemsim, ka no plkst. 1 līdz plkst. 2. Tātad šajā gadījumā mēs tiekam pie spēcīga uzminiena bez enerģijas atvilkuma no plkst. 2 līdz plkst. 5. (Ar ļoti lielu pusmīkstu riepu piem. no plkst. 3 līdz plkst. 5.)

Tātad, variējot dakšas cietību, kadenci un braukšanas stilu, ir iespējams iemanīties braukt tā, ka atvērta ami dakša neko sevišķi netraucēs. Šeit iespējami vairāki triki, piem. tik augsta kadence, ka dakša iespiežas vienreiz pilna apgrieziena laikā.

Avatar

By pumpido 15.04.2009 21:53:39

Member+ · 322 comments

Ja pareizās proporcijās grib ņemt vērā visus svarīgākos parametrus, jānem talkā nevis parastā matemātika, bet augstākā - jāraksta vairāku pakāpju difernciālvienādojumi (atceros, ka pirms gadiem 25 es par to kaut ko mācījos toreizējā RPI (tagad tehniskā universitāte) un tiem vienādojumiem jābūt pulka sarežģītākiem par Anša un arī  tad tie būs tikai daļēji pareizi, jo droši vien būs japieņem, ka modelis ir absolūti stings, ka visa masa koncentrēta vienā vietā un t.t. . Anša modelis principā nav nepareizs. Tas parāda principālas lietas, bet tas arī ir viss, nekā vairāk.  Visu cieņu autoram, bet tādas ir manas domas. To pašu rezultātu mūsu dienās var sasniegt daudz vienkāršāk. Piemēram, paņem divus riteņus, brauc ar tiem ar vienu un to pašu ātrumu pa taisnu ceļu un mēra jaudu uz pedāļiem. Labākajam ritenim, lai sasniegtu to pašu rezultātu, būs zemāks jaudas patēriņš (patēretais darbs). Tā starp citu var labi piemeklēt no jaudas viedokļa opitimālo uzsēdi. Tādā pat veidā var testēt atsevišķas riteņa detaļas, piemēram, riepas, ratus vai dažādas stūres un ķiveres.


Neaizmirstiet, ja kas nepatiks, Jūs no šejienes ātri izdzēsīs.

Avatar

By raiter 15.04.2009 22:51:04

Member+ · 3,344 comments
Ansis wrote

....ami dakša savam iespiedienam izmantos visu laiku, kurā kāja veic 1->5. Tāpēc nevienā laika brīdī nesanāks spēcīgs uzspiediens bez enerģijas atvilkuma amortizācijā.
Cietās dakšas gadījumā noamortizē tikai riepa. .....

Tiktāl piekrītu.
Tomēr, ja Tu saki, ka aborbējamā roku uzspiediena enerģija ir vienāda , vai tad sanāk tā, ka relatīvi mīkstā segumā (zemes ceļš, mitras smiltis,... ja ne vēl ļaunāk  - dubļi vai sauss tuksnesis) pie mīkstas dakšas roku uzspiediena enerģija absorbējas dakšas gājienā. Savukārt pie cietas dakšas uzspiediena enerģija par visiem 100% iespiež ratu smiltīs. Tad sanāk ka tas klāņa gājiena iegūtais spēks, tiek noēsts uz pastiprinātas berzes un pretestības rēķina?


Avatar

By Ansis 16.04.2009 00:55:05

Member++ · 3,678 comments
pumpido wrote

Ja pareizās proporcijās grib ņemt vērā visus svarīgākos parametrus, jānem talkā nevis parastā matemātika, bet augstākā - jāraksta vairāku pakāpju difernciālvienādojumi...

Un integrālvienādojumi nekādā gadījumā?!
Integrālvienādojuma risināšanas apiešana ir augstākās fizikas metode.
Lūdzu uzraksti šai uzdevuma sakarā kaut vienu diferenciālvienādojumu un parādi to visiem!

Avatar

By pumpido 16.04.2009 11:11:57

Member+ · 322 comments

Ansi, kaut kur iepriekš lasīju, ka tu esot fizikas vai matemātikas doktors? Vai tas taisnība? Es tikai vienu gadu 1990.gadā biju RPI aspirants. Kopš tā laika ar matemātiku un eksaktām zinātnēm nodarbojies neesmu. Esmu pilnīgi visu aizmirsis. Atceros tikai apmēram to, ka ceļa pirmās pakapes atvasinājums pēc laika ir ātrums. Atruma atvasinājums pēc laika, jeb ceļa otrās pakāpes atvasinājums pēc laika ir paātrinajums un t.t. Tas pats ir ar leņkiskiem ātrumiem un paātrinajumiem. Ar mīnusu vienādojumos jābūt vismaz kādām četrām berzēm ar saviem berzes koeficentiem- rites beze, lineārā pretestība un t.t. Jūs te apspriežat kaut ko tādu, kā kāds ir dakšas svāstūbu iespaids uz patērēto jaudu. Dakša ir noteiktā leņķī pret taisnvirziena kustības vizienu. Tas nozīmē to, ka runa ir par vektoriem un t.t. Dakšas kustīgajām detaļām ir savs ātrums un savs paātrinajums un t.t. Galvenais, ko es gribēju teikt, ka to visu var noteikt ar citādām metodēm.


Neaizmirstiet, ja kas nepatiks, Jūs no šejienes ātri izdzēsīs.

Avatar

By Ansis 16.04.2009 11:44:28

Member++ · 3,678 comments
pumpido wrote

Ansi, kaut kur iepriekš lasīju, ka tu esot fizikas vai matemātikas doktors? Vai tas taisnība? Es tikai vienu gadu 1990.gadā biju RPI aspirants. Kopš tā laika ar matemātiku un eksaktām zinātnēm nodarbojies neesmu. Esmu pilnīgi visu aizmirsis. Atceros tikai apmēram to, ka ceļa pirmās pakapes atvasinājums pēc laika ir ātrums. Atruma atvasinājums pēc laika, jeb ceļa otrās pakāpes atvasinājums pēc laika ir paātrinajums un t.t...

Baidos, ka taisnība gan.
Es tikai nesaprotu, kā cilvēks, kurš pats saka, ka visu ir aizmirsis, ņemas apstrīdēt tāda cilvēka veikumu, kurš neko nav aizmirsis. Smieklīgi, ka es varētu nezināt, ka ceļa pirmās pakāpes atvasinājums pēc laika ir ātrums - vēl jo vairāk tāpēc, ka vien. (11) es to daru uz otru pusi - integrēju ātrumu pēc laika, lai iegūtu ceļu. Un man nav nekādas vajadzības rēķināt paātrinājumu tīrā veidā, ja to ietver vispārēja ātruma funkcija pēc laika v(t).
RTI kurss acīmredzot ir mācījis diferenciālvienādojumu tehniku fizikālu uzdevumu risināšanā, bet nav iemācījis, kādos gadījumos to lieto/nelieto. To lieto gadījumos, kad pati procesa kodola funkcija ir dif. vien., piemēram, siltuma vadīšana vai stīgas svārstības. Tas nav mana uzdevuma gadījums.
Uzdevumus var rēķināt ne tikai vektoru interpretācijā, bet arī enerģiju interpretācijā. Un tas nav labi, kad pēkšņi uzrodas kāds, kurš cenšas pateikt, ka tā nevar.

Avatar

By pumpido 16.04.2009 12:12:30

Member+ · 322 comments

Var manīt, ka esmu tevi sirds dziļumos aizskāris, ko nemaz nebiju domājis darīt. Tu tā arī neatbildēji, vai esi fizikas vai matemātikas, vai varbūt inženierzinātņu doktors? Es varu pretendēt tikai uz nelielu zināšanu pārpalikumu inženierzinātnēs un domāju, ka šis gadījums ir tieši inženierzinātņu. Fizika un vēl jo vairāk matemātika nodarbojas ar pavisam citiem jautājumiem. Tāpēc tas būtu jārisina ar šajās zinātnēs pieņemtiem instrumentiem. Ir bijuši gadījumi, kad VDR zinātnieki, piemēram, esot savā laikā uztaisījuši darbojošos pneimatisku kompjūteru. Nekas nav neiespējams. Novēlu tev panākumus tavos zinātniskajos pētījumos.


Neaizmirstiet, ja kas nepatiks, Jūs no šejienes ātri izdzēsīs.

Avatar

By Ansis 16.04.2009 12:39:18

Member++ · 3,678 comments

1994. LU augstākās izglītības grāds vispārīgajā (fundamentālajā) fizikā pēc 5 gadu apmācības programmas (gads pirms parādījās reducētā 4 gadu bakalaura programma).
1996. LU maģistra grāds fizikālās elektronikas specialitātē.
1999. LZA ekspertu komisijas fundamentālās fizikas teorijas eksāmens zinātņu doktora līmenim. 
1999. Pjēra un Marijas Kirī (Parīzē) zinātņu doktora grāds cietvielu fizikā. Aizstāvēts angļu un franču val.
2001.-2003. Brēmene, Baireita (Vācija) kvalifikācijas paaugstināšana eksperimentālās fizikas metodēs.

Avatar

By pumpido 16.04.2009 14:42:47

Member+ · 322 comments

1999. Pjēra un Marijas Kirī (Parīzē) zinātņu doktora grāds cietvielu fizikā.... Visu cieņu tev. Eksaktajās zinātnēs man ir tikai 1990.gada RTU inženiera elektromehāniķa diploms un viens gads tur pat aspirantūrā. Vēl reizi gribu uzsvērt, ka es neesmu nekādā gadījumā domājis tevi kaut kādi noniecināt. Es tikai izteicu savu viedokli, ka tas uzdevums jārisina citām metodēm. Atmetot to, ka muskuļu enerģija, kas to istēmu darbina, rodas ķīmisku reakciju rezultātā, ritens pēc būtības ir ir mehāniska dinamiska sistēma, kurā rites kustība tiek pārveidota linerārā taisnvirziena kustībā. Šādu sistēmu var aprakstīt ar diferenciālvienādojumu sistēmas palīdzību. Vienādojuma vienā pusē nosacīti būtu visas kustības- otrajā tas, kas to visu kustina.  Katrā atsevišķā momentā šīs sistēmas abas puses ir līdzsvarā (vienlīdzīgas). Tādi būtu mani prātvēdera prātojumi....


Neaizmirstiet, ja kas nepatiks, Jūs no šejienes ātri izdzēsīs.

Avatar

By Ansis 16.04.2009 15:06:43

Member++ · 3,678 comments

"Es tikai izteicu savu viedokli, ka tas uzdevums jārisina citām metodēm"

To var risināt ar citām metodēm, bet tas noteikti nav jārisina ar citām metodēm. Risināšanas metodi katrs fiziķis var izvēlēties pats. Galvenais, lai risinājuma gaitā nerastos plankumi, kuriem nevar tikt pāri. Ja tādi rodas, tad ir jāmeklē cita risināšanas metode.
Mūsdienu augstākajā teorētiskajā fizikā Stīvens Hokings risina Visuma jautājumus ar kvantu astrofizikas metodi, bet Rodžers Penrouzs pēc vispārīgās relativitātes teorijas. Viņi abi iegūst rezultātus, kas ir salīdzināmi. Un piem. Hokings neraksta, ka Penrouzs ar tām laiktelpas liekuma līnijām patiesībā neko paīstam nevar sarēķināt, jo vajag obligāti rēķināt ar kvantu varbūtībām un fluktuācijām - kā Hokings to dara.

Avatar

By raiter 16.04.2009 20:56:19

Member+ · 3,344 comments
Ansis wrote

1....zinātņu doktora grāds cietvielu fizikā. ....

Visu cieņu, Doktora kungs, (jo puse no Tavu titulu nosaukmiem man ir pilnīgi svešvārdi)...
Tomēr atgriežoties topikā, man palika neatbildēts jautājums par to cieto dakšu un roku izpiediena enerģiju kura riepu iegrūž smiltīs...


Avatar

By Anakins 16.04.2009 21:50:02

Member · 11 comments

Bravo Ansim netikai par pamatīgo un interesanto pētijumu, bet arī par pārliecinoši mierīgo savas teorijas aizstāvību pārgudro viszinātāju priekšā. Otrais darbs pat liekas stipri grūtāks, jo prātvēderiem pētījums pie vienas vietas, meklējot sprunguļus un ieganstus lai kaut nedaudz nodemonstrētu savu iedomāto erudīciju.
Bēdīgi ka šis sindroms ir bieži sastopams mūsu politiķos, un tapēc arī esam tieši tur kur esam.

Avatar

By Ansis 16.04.2009 22:36:29

Member++ · 3,678 comments

Paldies, Anakin!:)
Šeit vēl tikai viegls vējiņš uzpūš, salīdzinot ar pseidofizikas popularizētāju referātu atspēkošanu. Pirms kādiem 7 gadiem no Krievijas zinātnieka (?) Šipova līdz Latvijai atvēlās torsionu lauku teorija. Nodzēsām Latvijā to "kūlas ugunsgrēku" visai ātri un labi. Runā, ka Šipovs ar tās teorijas popularizēšanu Krievijā esot nopelnīgis miljonus. Kā, to šeit neviens nesaprot... bizness krievu stilā.

Raiter, es mazliet vēlāk atbildēšu.

Avatar

By Ansis 16.04.2009 23:44:46

Member++ · 3,678 comments
raiter wrote

Tomēr, ja Tu saki, ka aborbējamā roku uzspiediena enerģija ir vienāda , vai tad sanāk tā, ka relatīvi mīkstā segumā (zemes ceļš, mitras smiltis,... ja ne vēl ļaunāk  - dubļi vai sauss tuksnesis) pie mīkstas dakšas roku uzspiediena enerģija absorbējas dakšas gājienā. Savukārt pie cietas dakšas uzspiediena enerģija par visiem 100% iespiež ratu smiltīs. Tad sanāk ka tas klāņa gājiena iegūtais spēks, tiek noēsts uz pastiprinātas berzes un pretestības rēķina?

Tas ir ļoti labs jautājums!
Sākumā jāpaskaidro, kas ir elastīga, kas neelastīga deformācija.
Elastīga ir tāda, pēc kuras deformētais ķermenis atdeformējas atpakaļ, līdz ar to atdodot atpakaļ deformācijā ielikto enerģiju. Dakšas ami iespiešana un cietās dakšas gadījumā riepas iespiešana ir elastīgās deformācijas.
Neelastīga ir tāda, pēc kuras iespiedums paliek, un enerģija atpakaļ netiek atdota. Tas ir iespiedums mīkstā ceļa segumā: smiltis, dubļi, sniegs.

Tālāk svarīgākais ir saprast, kāpēc mēs droši runājam, ka ami dakša (vai pusmīksta riepa) noēd enerģiju, ja es augstāk rakstu, ka tās ir elastīgās deformācijas, kas enerģiju atdod atpakaļ? Tāpēc, kā tās to enerģiju atdod atpakaļ mums neizmantojamā virzienā, proti, 'steering tube' virzienā uz augšu. Lūk šeit, ja kaut ko puslīdz precīzi rēķina, bez vektoru fizikas neiztikt (pumpido piegājiens).

Tātad:
1. Ja zem mīkstas ami dakšas ir smiltis, lielāko uzspiediena enerģijas daļu uzņems ami dakša, bet atdos to neizmantojamā virzienā.
2. Ja zem cietās dakša sir smiltis, lielāko uzspiediena enerģijas daļu uzņemts smiltis. Lielākā uzspiediena enerģijas daļa netiks atdota atpakaļ.

Izvēlies no diviem neizdevīgiem gadījumiem mazāk neizdevīgo...

Avatar

By LOOK 17.04.2009 08:29:42

Member# · 2,702 comments

Pirmajā gadījumā gluži neizmantojamā virzienā tā atdotā enerģija nepazūd, jo viss velo nosacīti kustas ap aizmugurējā riteņa asi. No kā var secināt ka aptuveni pusi no dakšas kustības veiks arī klaņu centrs. Gadījumā ja pulsācija nesakrīt ar kadenci, tad varētu veidoties arī k-kas pozitīvs (jo dakša var kustēties arī kopējot virsmu).


Karbons vienkārši brauc ātrāk!

Avatar

By pumpido 17.04.2009 09:33:29

Member+ · 322 comments

Tālāk svarīgākais ir saprast, kāpēc mēs droši runājam, ka ami dakša (vai pusmīksta riepa) noēd enerģiju, ja es augstāk rakstu, ka tās ir elastīgās deformācijas, kas enerģiju atdod atpakaļ? Tāpēc, kā tās to enerģiju atdod atpakaļ mums neizmantojamā virzienā, proti, 'steering tube' virzienā uz augšu. Lūk šeit, ja kaut ko puslīdz precīzi rēķina, bez vektoru fizikas neiztikt (pumpido piegājiens).....
=>Nevis bez vektoru fizikas, bet bez vektoru mehāniskas..... Teorētiski, ja dakša būtu vārsta pretējā vizienā, intensīvi to ar rokām spaidot, par kādiem procentiem varētu paātrināt visas sistēmas (riteņa) kunstrību, bet tā kā dakša ir pavērsta leņķī pretēji visas sistēmas kustības viszienam, energija, spiežot uz dakšu, vai nu izsējas (absorbējas) riepā un gruntī, vai pat nedaudz bremzā visas sitēmas kustību uz priekšu.  Jebkuš to var pats izmēģināt eksperimentāi- sākt braukt vienmērīgā ātrumā un vienlaicīgi spiest ar rokām uz dakšu- vai ritenis paātrināsies, vai no katra uzspiediena bremzēsies. es domāju, ka bremzēsies, jo nozīme te ir spēka vektora pielikšanas vietai un virzienam. Tādi mani prātvēdera prātojumu.....


Neaizmirstiet, ja kas nepatiks, Jūs no šejienes ātri izdzēsīs.

Avatar

By KKTK 17.04.2009 10:42:07

Member+ · 2,298 comments

Nu tad nepumpējam dakšu! Ceļamies kājās, bet nevis minam ar ķermeņa svaru, bet ar muskuļiem. Labo kāju minam, bet ar labo roku (vai pat abām) it kā velkam stūri uz augšu. Rezultātā pedāļi tiek mīti, bet priekšējā dakša netiek tik daudz šūpota.

Avatar

By pumpido 17.04.2009 11:04:21

Member+ · 322 comments

Var jau mēģināt raut visu laiku dakšu uz augšu un uz priekšu. Buratāji jau arī buras kustina..... Es gan domāju, ka pareizi ir tiešī otrādi- pēc iespējas uz dakšu bez vajadžības nespiest. Kā piemēru inženierzinātnēm varu nosaukt ovālos priekšējos zobratus. Ir izpētīts, ka spēka vektors, ar kādu griež pedāļus, visu apgreiziena laiku mainās. Tas mainās nedaudz pēc virziena un pēc vērtības. Iznāk kaut kas līdzīgs ovālam. Lai to kompensētu un spēks, kas viza riteni būtu pēc iespējas vienmērīgāks, arī uzkonstruēja ovālos zobratus. Pie tam katram atsevišķam cilvēkam tā vektoru digramma nedaudz atšīktras. Dažādi cilveki pedāļus griež dažādi. Tad arī tādus zobratus būtu jākonstruē katram braucējam atsevišķi.


Neaizmirstiet, ja kas nepatiks, Jūs no šejienes ātri izdzēsīs.

Avatar

By KKTK 17.04.2009 12:50:17

Member+ · 2,298 comments

Ovālie zobrati uz katru minienu loca pakaļējā slēdža atsperi wink

Avatar

By KarlisB 17.04.2009 13:57:08

Member+ · 911 comments
KKTK wrote

Ovālie zobrati uz katru minienu loca pakaļējā slēdža atsperi wink

Bet ātrumu tas nemzina...


FS 29er

Avatar

By Andersons 17.04.2009 16:50:59

Member+ · 2,640 comments

Ne visi ovālie zobrati loca to pārslēdzēju, tas ir atkarīgs kāda forma tam zobratam, tātes domāju.


Team Velo+ Bottari Baltic
From 10km ITT to 1,500km ultra.

Avatar

By Delfins 17.04.2009 17:02:35

Member+ · 3,575 comments
pumpido wrote

Lai to kompensētu un spēks, kas viza riteni būtu pēc iespējas vienmērīgāks

Principā, pēc teorijas, muskulim jo vienmērīgāka slodze, jo sūdīgāk, jo nedabū atpūsties.
Līdz ko arī pierāda, ka praktiski visi izmanto apaļos smile  Citādi jau sen visi sēdētu uz ovāliem, ja būtu kaut 1% garantēts labums

Avatar

By raiter 17.04.2009 21:34:38

Member+ · 3,344 comments

Ui, pēdējos 10 komentus pārsmējos... big_smile big_smile big_smile

Paldies Ansi par skaidrojumu. Sapratu vienu - sparīgāk jāmin pedāļi smile


Avatar

By kasio 18.04.2009 14:25:21

Member++ · 561 comments
Delfins wrote
pumpido wrote

Lai to kompensētu un spēks, kas viza riteni būtu pēc iespējas vienmērīgāks

Principā, pēc teorijas, muskulim jo vienmērīgāka slodze, jo sūdīgāk, jo nedabū atpūsties....

shis ir nedaudz offtopiks, bet ir nosaciitas 2 muskulju sisteemas(katra kaaja kaa 1 sisteema), liidz ar to tas nav labs arguments, jo visi muskulji dabuus atpuusties.

Avatar

By kasio 24.04.2009 08:31:29

Member++ · 561 comments

Starp citu par peetiijumiem... man interesanti buutu divu virtuaalu brauceeju (modelju) sacensiiba 2 trasees:
1) kaadaa liidzenumaa
2) kaadaa kalnu trasee(riekstukalnaa)

Brauceeju atshkjiriibas buutu to svars un jauda.

Ja jaudiigaakais ir labaaks liidzenumaa un vieglaakais labaaks kalnos, vajadzeetu buut iespejai optimizeet jaudu un svaru kaadam treshajam (modelim) kursh vienliidz labi brauktu gan kalnaa gan liidzenumaa.

svara un jaudas lielumus vareetu ieguut no kaadiem sportistiem kuri bijushi testeeties uz veloergometra.

Avatar

By Ansis 24.04.2009 10:42:56

Member++ · 3,678 comments
kasio wrote

Starp citu par peetiijumiem... man interesanti buutu divu virtuaalu brauceeju (modelju) sacensiiba 2 trasees:
1) kaadaa liidzenumaa
2) kaadaa kalnu trasee(riekstukalnaa)

Brauceeju atshkjiriibas buutu to svars un jauda.

Ja jaudiigaakais ir labaaks liidzenumaa un vieglaakais labaaks kalnos, vajadzeetu buut iespejai optimizeet jaudu un svaru kaadam treshajam (modelim) kursh vienliidz labi brauktu gan kalnaa gan liidzenumaa.

svara un jaudas lielumus vareetu ieguut no kaadiem sportistiem kuri bijushi testeeties uz veloergometra.

Ja atvēlētu tam laiku, to varētu sarēķināt...
Svaru un jaudu optimizēt ir grūti cilvēka organisma īpatnību dēļ. Cik es esmu lasījis, tiek apgalvots, ja intensīvi trenējas kādā izturības sporta veidā, organisms pats nostabilizējas uz svaru un muskuļu apjomu, kas tam ir optimālais - attiecībā pret vielmaiņu, svīšanu u.tml. Svaru veiksmīgi uzdzen piem. hokejisti, bobsleja stūmēji, bet neviens no tiem nav izturības sporta veids.