Transalp

Avatar

By tumšais 20.07.2005 04:24:13

Member+ · 485 comments

Sala team 41 vietā no 143. Lai veicās !

Avatar

By Paija 20.07.2005 09:50:03

Member++ · 540 comments

Ai ku žēl par Sisi... sad


XC.LV member since 2005

Avatar

By wheelie 20.07.2005 12:49:14

Member+ · 2,599 comments

sad(((((((


keep rollin'

Avatar

By Paija 21.07.2005 22:37:46

Member++ · 540 comments

reko Tiņa lapaa ziņo
***
adidas BIKE Transalp Challenge 2005 4. un 5. posmu Lelde izlaida pēc kritiena 3. posma startā. Eduards turpināja braukt pieslēdzoties citām komandām, cik saprotu, tad no organizatoru puses tur viss OK.

Mareks ar Ivaru turpina rādīt stabilus, un manuprāt ļoti labus rezultātus. Visas iespējas pēdējos posmos kāpties augstāk, apdzenot tos kas nebūs pareizi sadalījuši spēkus. Net tas nu tā.

Šodienas, 6. posma jaunums ir tas, ka Lelde atkal ir ierindā. Brūces sadziedētas, velo nolikts kādā Alpu šķūnītī jo uz starta izgāja ar Inta baiku. Ziņa no 40 km ir, ka Lelde rullē, 20 minūtes zaudē Marekam ar Ivaru un stundu atpaliek no līderiem.
****


XC.LV member since 2005

Avatar

By wheelie 22.07.2005 01:24:43

Member+ · 2,599 comments

smile))))))


keep rollin'

Avatar

By Eduards 24.07.2005 06:49:40

Member# · 2,686 comments

Transalps sekmiigi cauri, finiseejaam. Ir arii finishera t krekls. Leldei 5 posmi no 8. Brauciens fantastisks. Patiik sitie DH. Ieskatam, piemeeram 4. posmaa bija labie uphili, 2x pa 2 stundaam brauksanas uz pieci sesi kmh. Liideriem protams labaak. Nu bet anyway, 12 15 km kaapumi kas svaarstaas no 10 liidz 18 procentiem, grantene. Vai nav garsiigi... Un tad lejaa pa otru pusi. Ruulz. Sestajaa dienaa Lelde arii taisiija gandriz metriigus dropus pa akmenjiem, sanaaca arii viens jumps un metri 3, bet taa nebij domaats. 5. dienaa man max aatrums 78, bet paaris dzeki kas palika tikai ap 20 vietu bijusi 88km. Sodien 120 km liidz Jesolo, 30 km kalni, 90 soseja. Smagi. 5h 20. Gandariijums liels, it iipasi, kad atskatoties bija redzami peedeejie Alpu pauguri.... Sobriid Transalp party, viss notiek. Cik aprunaajos ar vairaakaarteejiem brauceejiem, tad sii gada Transalps bijis vissuuraakais no visiem.

Avatar

By SiSe 26.07.2005 06:22:37

Member++ · 775 comments

mēs i mājā! wink
paldies visiem, kas juta līdzi, atbalstīja (morāli un materiāli), kas pacieta mani un manu ņaudēšanu brīžos, kad vienīgā vēlme bija nogrūst ričuku kādā Alpu aizā, vai uzšaut visiem tiem, kuri izdeva šausalīgas skaņas (lasīt- krākšana) nometnē un cēlās jau 5os no rīta... utt.
sagurums pārāk liels, lai aprakstītu to, ka var ne tikai 2 h mīt pret kalnu, ka pēc n-to kalnu šķērsošanas un trasē pavadītām ~8 h ir jābrauc 1s no top 10 eu dh, ka atskatoties uz kalnu nekādi nevari saprast, kā esi ticis no kalna lejā un ka tas viss ir piedzīvots PA ĪSTAM.
enīvey- kkad jau tiks publicēts plašāka literārā izpausme .

arlabunakti. jāiet uz 24 h parubīties wink

Avatar

By LOOK 26.07.2005 13:47:53

Member# · 2,702 comments

Noteikti gaidam plašāku izklāstu par sacensībām, sadzīvi pārtraukumos, vispārējo norises kārtību utt. Labprāt dzirdētu jūsu viedokļus par to kā bijāt iedomājušies un kā patiesībā izvērtās pasākums ar samērā skarbu informatīvo piesitienu. Taču kā noprotu ar pienācīgu sagatavošanos brauciens sagādā arī patīkamas emocijas. Interese ir un tāpēc gribētos saņemt pēc iespējas vairāk detalizētu informāciju.


Karbons vienkārši brauc ātrāk!

Avatar

By Ints 29.07.2005 03:26:44

Member+ · 868 comments

Bet Alpu iekarotāji klusē!! smile

Avatar

By SiSe 29.07.2005 05:52:23

Member++ · 775 comments

mēs vēl i apdulluši no svaigā alpu gaisa.

Avatar

By IrenaB 30.07.2005 19:49:01

Member+ · 320 comments

...noteica SiSe un aizgāja vēl uz 24 h...

Avatar

By Ints 31.07.2005 03:56:55

Member+ · 868 comments

Kamēr Alpu iekarotāji vēl aklimatizējas,uzrakstīšu kā tas viss izskatījās no malas.Joarīes turbiju un To redzēju un pat bišķiņ sanāca pamēģināt.Kopējs rezumē:Iepriekšējā organiācijā ieguldīts milzīgs darbs.Dalībnieki pēc izvēles varēja dzīvot organizātoru sagādātās naktsmītnēs (skolas,armijas kazarmas ,kulturas nams vai muzejs),dzīvot kamperos(auto ar vasarnīcu uz riteņiem) vai arī meklēt viesnīcas un citus pārnakšnošanas variantus. Pēc pašu pieredzes sapratām ,ka sameklēt naktsmājas populārāku kalnu kurortu tuvumā ir diezgan problemātiski.Tomēr pilnīgi nejauši sanāca ka 80% no naktsmāju izvēles trāpijām pašā trases malā un varējām pārsteigt mūsu sportistus aratbalstu no neplānotām vietām.
Organizātori kārtoja Startus un finišus,dalībnieku mantu nogādi nākošā pieturas punktā,kārtību starta un finiša vietā organizēja vietēja vara ,tā kā arī tur gadījās kādas nebūšanas.Tāpat tika piefiksētas problēmas ar trases marķējumu,kas bija organizātoru pārziņā.Lielākās aktivitātes notika posmu finišos,jo tā kāstarts bija 8:00 no rīta
tad tas jau ir pats par sevi saprotams ka nekāda šova no rīta nav.Pēc finiša paēst,padzert viss tāpat kā pie mums,tikai putras vietā bulkas,desas,augļi kas nu kurā miestā ir noorganizēts,par barošanu trasē lai nu stāsta paši dalībnieki.Protams ka sacensību centrā bija pieejams plašs serviss. Maguras bremzēm (sīkāk prasat Leldei),SCOTT velo(Eduards) Sram,Mavic un citi.Visu salabo un pieregulē veči reizēm rāvās līdz nakts vidum.
Par trasi protams labāk zinās pastāstīt paši iekarotāji ,bet man izdevās izbraukt daļu no 2 etapa.Aizdzinu transportu līdz finiša ciemam "Neukirchen"ātri sastelēju ričuku un ar vēl vienu atbalstītāju pašoseju aizmināmlīdz iepriekšējam miestam "Wald" (sk.profilu 2.etapam). Aktīvi iekļāvāmies dalībnieku rindās , ņemotvērā mūsu fizisko kondīciju gājām garām visiem kā stāvošiem.Diemžēl bez iesīldīšanās biju pārforsējis sāka sāpēt kreisās kājas saites,bet neskatoties uz to ka es ik pa brīdim stājos lai atpūtinātu kāju ,mans temps bija lielāks kā dalībniekiem līdz brīdim kad tika sasniegta slaloma trase apm 2000 m.vjl.augstumā kur nu visi raiti zosu gājienā stuma savus ričukus kalnā.Kalna virsotnē gan es gan arī daži no sportistiem  kuriem reultāts nebija svarīgākais atļāvās iegriezties kafejnīcā un nofotogrāfēties 2400m.vjl.augstumā.Tālāk sekoja pats sarežģītākais šinī pasākumā- nobrauciens pa šauru,stāvu un akmeņainu serpentīnu lejā.Kas vēl sākoties mežiem papildinājās ar saknēm un strautiņiem.Tādiem nobraucieniem ir vajadzīūga pieredze.Reizes trīs sanāca stāties jo pirksti vairs neturēja bremzes.Kopumā 30km nepilnās 4stundās. Kopīgs secinājums ar mūsu varoņiem-kalnā augšā mēs ar viņiem konkurējam,bet lejā mums vēl ir jāmācās.
Nu tas pagaidām būtu viss,varbūt ka paši alpu iekarotāji spēs kaut ko sīkāk aprakstīt

Avatar

By Mareks 12.08.2005 20:05:17

Member+ · 128 comments

Ja kādam šeit ir grūti
transalp_060.jpg

Avatar

By Ints 13.08.2005 01:20:34

Member+ · 868 comments

Starp citu pievērsiet uzmanību džekam pirmajā bildē ar Nr.524,Viņš izpelnījās skatītāju un pārējo dalībnieku ovācijas visa maratona laikā,jo visu distanci veica ar vienu kāju. Cepuri nost šī cilvēka gribasspēka priekšā.
Nevis īdēt par to ka Ērgļos bija tikai viena šļūtene ar ko mazgāt riteni.

Last edited by Ints (13.08.2005 01:22:11)

Avatar

By Baltais 21.08.2005 05:22:07

Local.Auth · 5,425 comments

1.jpg

skaista tapete smile

Last edited by Baltais (21.08.2005 05:23:27)


Es nepārdodu, es palīdzu nopirkt!

Avatar

By Paija 22.08.2005 14:02:44

Member++ · 540 comments

šito gan uz tapetes neuzliks, bet nu... teksts.

No 16. līdz 23. jūlijam trīs valstu teritorijā – Vācijā, Austrijā un Itālijā – notika Eiropas sarežģītākās kalnu velosacīkstes Adidas BIKE Transalp Challenge 2005 (TAC – 2005). Pirmo reizi tajās piedalījās arī seši latvieši. Lelde Tipāne bija ne tikai vienīgā sieviešu pārstāve latviešu braucēju vidū, bet arī viena no retajām velobraucējām visā Transalp Challenge mērogā.

Astotās velosacīkstes Transalp Challenge sākās Dienvidvācijas pilsētiņā Mitenvaldē. Astoņās dienās cauri Austrijai un Itālijai, pāri Alpu kalnu grēdām, pārbraucot 19 kalnu pārejas, gandrīz 1000 dalībnieki nonāca Jesolo, kūrortpilsētā netālu no Venēcijas. Trasi veidoja astoņi etapi, tās kopējais garums vairāk nekā 720 kilometru, savukārt vertikālā kāpuma summa vairāk nekā 22 000 metru. Katru dienu dalībnieki nobrauca no 70 līdz 120 kilometriem un pievārēja vidēji 2500 vertikālos augstuma metrus, dažas dienas pat vairāk nekā 3600. Salīdzinājumam – Siguldas serpentīnā ir tikai 70 metru augstuma starpības summa. Sacensību nolikums paredz, ka katrā komandā jābūt diviem braucējiem, kuri nedrīkst atpalikt viens no otra vairāk par divām minūtēm. Tas ir drošības apsvērumu dēļ – ja notiek negadījums, tad komandas biedrs var izsaukt palīdzību.

No Latvijas startēja Eduards Rēns un Lelde Tipāne, Mareks Marčenkovs un Ivars Sedlenieks, Jānis Virza un Aleksandrs Klukins. ''Transalp'' dalībnieki no Latvijas aktīvi nodarbojas ar velosportu, piedalās kalnu velosacensībās, regulāri trenējas. Vietējās sacensībās Lelde, nebūdama profesionāle, brauc elites klasē, startējot kopā ar profesionāliem velobraucējiem. – ''Transalp Challenge" piedalās tikai tie sportisti, kuri aktīvi trenējas un spēj izturēt fizisko un morālo slodzi, – stāsta Lelde. – Pēc veiksmīgi aizvadītām "VX Leģenda" sacensībām rudenī uzzināju, ka līdzīgs pasākums vasarā notiek Alpos. Šogad reģistrēšanās notika internetā, kur visas 500 komandu vietas tika aizņemtas nepilnas stundas laikā. Par dalību "Transalp Challenge" katram bija jāsamaksā ap 700 eiro. Transports uz sacensību vietu, tehnikas sagatavošana kalnu pārbaudījumiem – palika dalībnieku pašu ziņā – Latvijā atrast sponsorus dalībai šajā braucienā neizdevās.

Pirmais uztraukums radās jau reģistrācijas dienā, – pusstundu pirms starta konstatēju, ka manam ritenim nav priekšējās bremzes – disku bremžu sistēmā bija iekļuvis gaiss un eļļa bija sākusi tecēt. Labi, ka uz vietas bija autorizētais bremžu serviss, turklāt – bezmaksas. Startu katru rītu deva precīzi pulksten astoņos no rīta, atskanot "AC/DC" dziesmai "Highway to Hell" ("Ceļš uz elli" – lat.). Trasē pavadīju 6 līdz 8,5 stundas. Katru rītu cēlāmies ap sešiem, neraugoties uz milzīgo fizisko slodzi, gulēt iznāca ļoti maz, – pārdzīvojumos dalās Lelde. Alpos pēc saules rieta gaisa temperatūra pazeminās līdz aptuveni 10 – 15 °C, savukārt, tikko tā uzlēkusi, kļūst ļoti karsts – līdz pat 30 grādiem pēc Celsija. Arī trase ir daudzreiz sarežģītāka nekā Latvijas MTB sacensībās. – Piemēram, posms, kas bija atzīmēts kā braucams grants ceļš, īstenībā izrādījās 20 grādu slīpumā esoša slaloma trase. Visgrūtākie bija stāvie uzbraucieni un ilgstošā stumšanās pret kalnu, kad zem kājām ir milzīgi akmeņi vai slidenas saknes un dubļi, – stāsta Lelde. Viņa atceras gadījumu, kad sportisti vairākus kilometrus braukuši pret kalnu un tad tālumā ieraudzījuši nelielu platformu, pēc kuras nosprieduši, ka lielais kāpums ir galā: – Mēs uzbraucām līdz platformai, bet tai sekoja vēl viens kāpums augšup. Tā bija tikai otrā diena, un cilvēki jau sāka sev jautāt, kāpēc ir maksājuši tik lielu naudu par iespēju sevi pamocīt. Arī es sevi pieķēru pie domas, ka ļoti labprāt tālāk dotos uz pacēlāju. Toreiz mums nebija spēka pārvietoties ātrāk par 2 km/h.

Adrenalīna līmeni paaugstinājuši arī stāvie nobraucieni. – Nekad nebiju domājusi, ka pašai kādreiz būs jābrauc "downhils" (ātruma nobrauciens pa takām, akmeņiem, saknēm, ar pārlēcieniem, bieži visai bīstams), turklāt nevis ar šim sporta veidam speciāli aprīkotu velosipēdu, bet gan ar krosa divriteni. Vēlāk nesapratu, kā esmu tikusi lejā bez lielām traumām, jo bīstamākie nobraucieni nereti sekoja pēc trasē pavadītām 6 stundām. Maksimālais ātrums, ja nemaldos, man bija 75 km/h, bremžu diski bija sarkani un gaiss smaržoja pēc degošas gumijas, – atceras Lelde.

Lelde ar pārsteigumu noraudzījusies uz tiem sportistiem, kuri bija ieguldījuši lielu naudu tehniskajā aprīkojumā, treniņnometnēs, bet izstājās tādēļ, ka negribēja pārlieku sevi nomocīt: – Trešā etapa sākumā satiku kādu vācieti, kurš devās atpakaļ uz starta zonu. Jautāju, kāpēc viņš atgriežas. Sportists atbildēja, ka sacensības esot par grūtu un ir apnicis mocīties. Skatoties uz vismaz 2000 eiro vērto riteni, apģērbu un klausoties par 6000 nobrauktajiem treniņkilometriem un sagatavošanās nometnēm, tas nelikās ticami. Tad sapratu, ka milzīga nozīme ir psiholoģiskajai noturībai – ilgstoši paciest grūtības: sauli, karstumu, muskuļu sāpes, bezspēku.

Arī Lelde bija spiesta izlaist divus sacensību etapus. Pirmās tehniskās problēmas sāka vajāt jau pašā sākumā: – Pārdurta riepa, sabojātas kameras un pārrauta ķēde. Remontos pazaudējām apmēram stundu, vēl ļaunāku visu padarīja spēcīgais lietus un sliktā pašsajūta. Bija arī neliela avārija – vienā stāvā nobraucienā nesavaldīju stūri un ietriecos klints sienā. Vissmagākais bija trešais posms – garāmbraucošais sportists ar sava riteņa ragiem aizķēra mana velosipēda stūri. Abi braucamrīki saķīlējās, un es kritu. Pāri manam ritenim pārbrauca vesela sportistu grupa. Pašai ceļi un elkoņi asinīs, drēbes saplēstas. Blakus ieraudzījām kādu britu, kurš bija kritis uz galvas un gaidīja ātro palīdzību. No viņa aizņēmāmies priekšējo ratu, bet tas neglāba mani no izstāšanās – bija saliekts aizmugurējais pārslēdzējs... Man tas nozīmēja etapa beigas. Nekas cits neatlika kā stumties līdz starta zonai 15 km attālumā.

Leldes velosipēds nebija lietojams, taču atlikušos posmus ļoti gribējās braukt. Izlaidusi 4. un 5. etapu, Lelde apārstēja brūces, aizņēmās no kāda latviešu līdzbraucēja velosipēdu un "rullēja" tālāk. Tie jau bija Dolomītu Alpi, kur notika 6., 7. un 8. etaps. Tehniski šīs distances esot bijušas vieglākas nekā pirmie posmi. 8. posma finišā iebrauca visi seši latviešu braucēji. Lelde apgalvo, ka tas bijis neaizmirstams pārdzīvojums: – Kaut gan tagad esmu iekļuvusi pamatīgos parādos, turklāt arī velosipēda remonts izmaksāja palielu naudas summu, nenožēloju neko. Tas bija pārbaudījums manam gribasspēkam.

Last edited by Paija (22.08.2005 14:03:36)


XC.LV member since 2005

Avatar

By Aģents 22.08.2005 14:56:15

Member+ · 845 comments

Jā... Skaisti un skarbi!

Avatar

By SiSe 22.08.2005 16:36:11

Member++ · 775 comments

ehh, mazie špioni smile)

Avatar

By Grey 22.08.2005 16:44:39

Member# · 1,687 comments

Nu, bet SiSe ... Tev likās, ka mēs visi tagad lauku avīzi pirksim? smile

Patiesībā jau 6000 treniņkilometri sezonā ir pamaz. Es pagājšsezon nobraucu apmēram tikpat ar visu savu neregulāro braukšanu. SiSe, cik Tev jau šosezon?

Avatar

By Eduards 24.08.2005 01:31:48

Member# · 2,686 comments

Eeeeh.. žurnālisti smile ...  Nedaudz precizējumi.
Tās trakās temperatūras maiņas bija tikai un vienīgi Dolomītos, kur dziļas ielejas, un saule agri aizslēpjas un vēlu parādās. 2-3 dienas, citur tā nebija. Uz startu tāpat jāiet īsajā tērpā, vai vislabāk, ja garo varētu 3 min pirms starta atdot līdzjutējiem. Augšā kalnos, kad virs 2000m, arī auksti, un vienmēr. Tur gan jāskatās, uz cik ilgu laiku, varbūt nav vērts vilkt papildus, jo tikai uz īsu brīdi. Rekomendēju veja vesti+rociņas, vai arī tikai rociņas. Pats pabraucu gan ar silto jaku, gan lietus jaku, neviena nerullēja. Ja izvēle starp šīm, tad siltā jaka, pat lietū.
Manuprāt, visa trase bija braucama, pat tur, kur mēs stūmām. Patiešām braukt nevarēja tikai 4.7km 3. dienā, un ~300m 8. dienā. Galu galā, braucamību mēra pēc līderiem. smile) Secinājumi no vakaros rādītajiem dienas video momentiem. Kur man bija ērti 1-2 1-3, tur šamie kā spēlējoties...

DH bija nosacīti, normālas XC trases smile) Nebija neviena 2 metrīga dropa, 5 metrīgi jumpi ar nebija..

Es domāju, ka pēdējie posmi bija fiziski vieglākie, taču tehniskajā ziņā tieši Dolomītu taciņas bija visinteresantākās un grūtākās. Katrā ziņā mirstamā gonka nebija, galvenais psiholoģijā. Tā nopietni vakarā "neko vairs negribējās" tikai pēc 3. dienas, kad divatā ar džeku no 501. komandas vilkām grupu dienas pēdējos 30 km (prieks vēl, ka tai komandai arī uzvilku un izkārtoju finišu), un pēdējā dienā līdzenumā, kad visas priekšējo ķeršanas bija uz mani vienu.

Protams, var jau teikt, ka pa daļai man bija sēņošana, un taisnība jau vien būs. Ja redzēju, ka sanāk tik braukšana uz 5kmh, tad ne reizi nekautrējos stumt (stumšana tik pat ātra), un tā pat iet garām tiem, kas brauc.
Tiesa, apmēram zaudējums 10 min uz stundu no manis paša tempa- taču- ar SiSi viņas temps, un ar Egonu (džeku no Vācijas), tas vairs nebija svarīgi. Grūti braukt uz 99.99%, ja apziņā ir, un vēl Egons to pašu laiku pa laikam atkārto "Race is over for both of us". smile) Škrobe. SiSe apstiprinās, ka 4. dienas startā biju ne savā sejā sad

Vienu zinu noteikti- NAKAMGAD ATKAL! Ar "īsto" psiholoģiju nu nav tik grūti smile Zinu ar ko un kā gribu braukt kopā, ir varianti gan MIX, gan MEN, zinu, kas vajadzīgs gandarījumam, zinu kaudzi sadzīvisku lietu, kas ievērojami atvieglo ikdienu un pašu gonku... Tā ka, drīz man atsākas treniņi ar konkrētu mērķi!

Avatar

By LOOK 24.08.2005 14:11:11

Member# · 2,702 comments

Neslēp sveci zem pūra, tieši Tevis aprakstīto arī gribas uzzināt plašāk. Nianses sadzīvē un lietas kuras sac. grūti iedomāties cilv.kurš nav iepriekš piedalījies (piem. apģērbs, līdzi ņemamais minimums instrum. utt.). Tapat gribas uzzināt (precizēt) ko tieši nodrošināja organizators katram dalībniekam un kas vēl bija pieejams (ar vai bez maksas). Gribas iespējami labi sagatavoties, tāpēc arī interesē, pat itkā nenozīmīgi sīkumi. 8)

p.s. varbūt kļūdos, bet domāju ka tie kuri ir godam nolauzuši LeMānu, psiholoģiski ir gatavi arī šādam pasākumam.


Karbons vienkārši brauc ātrāk!

Avatar

By Eduards 25.08.2005 06:45:51

Member# · 2,686 comments

Kādā brīvākā brīdī noteikti uzrakstīšu vairākus rakstus par Transalpu. Domājams, ka viens būs par pašu pasākuma organizāciju, otrs par satiktajiem dalībniekiem, un tad vēl ceru uzrakstīt visu 8 dienu dienasgrāmatu. Piezīmes katru vakaru tur rakstīju.

Par niansēm un noderīgiem sīkumiem noteikti izstāstīšu, nav jau ko sēdēt uz tās informācijas. smile) Ak jā, šajā pasākumā nenozīmīgu sīkumu nav. Ja tās ir 8 dienas, tad viss kļūst svarīgs.

Nu, piemēram. Faktiski organizatori nodrošina pilnībā visu. Par tiem samaksātajiem 705 eiro viss bija. Dzīvošana, mantu transports, ēšana rītā/vakarā un trasē. Saču laikā iztērēju tikai Eur 1.50. Suvenīrus neskaitam, tie neietekmē rezultātus smile
Velo forma bieži vien tika mazgāta katru vakaru. Ja bija lietus diena, tad bez variantiem. Līdz nākamajam rītam izžūt nepaspēj. Vajag 2 komplektus. Lai gan, parasti jau pusstundu pēc starta pilnīgi sausu formu varēja izgriezt- sviedri.
Ēšana ok, paēdis vienmēr, varbūt kādreiz gribējās mazliet vairāk, ja tā agrāk aizgāja uz pasta party. Baro vietējais ciemats, citam sanāk labāk, citam sliktāk. Es ne reizi nesūdzējos, ka nebūtu paēdis.

Instrumenti? Tik cik trasē. Seškantes, CO2, 1-2 kameras. Ja sanāk slikti- vienu kameru aizņemāmies no garāmbraucoša dalībnieka, viņš atdeva pēdējo. Pats arī DH nobraucienā stājos, un palīdzēju citiem, atdāvināju bez domāšanas- puisim rezerves kamera izrādījās arī caura. smile Ķēdes instruments. 2x nācās pielietot. Var gadīties sagriezt riepu, pats redzēju 2-3 cm griezumus. Sākumā gan vedu Twister Supersonic riepu līdzi, beigās gan tikai līmlenti.

Serviss uz vietas līmenī. Nezinu, kā vispārējo remontu, taču Scott serviss bija līmenī. Pēc 4. dienas man bija apnicis, ka neslēdzas lāga aizmugurējie ātrumi (trosīte ar dubļiem), atstāju servisā. Tā kā bija tur liela rinda, teicu, ka lai apskatās tikai to un nekavē ar mani laiku. Kad atgriezos, mans dubļainais ričuks bija notīrīts (ar lupatiņu!) spožs, trosītes un apvalciņi nomainīti jauni, un viss for free! Katrā ziņā rekomendēju braukt ar oficiālo servisa partneru inventāru. Apskaties, kas sponsori. Cik atceros, bija Scott, Cube, Rocky Mountain, Ghost, Mavic, Magura, RockShox bezmaksas servisi, katrs strādā tik ar savējiem. Ja vajag detaļas, tad par ļoti labu cenu varēja dabūt. Shimano, Sram, Maxxis, vēl daži. Atceros, par tiem, kur pats jautāju. XTR ķēde 30 eiro, Maxxis kevlaara riepa 16 eiro...

Kas gatavi? Manuprāt, pat tautas klases simtnieks ir spējīgs 1-2 atsevišķus posmus nobraukt bez pretenzijām uz augstu rezultātu. Finišēt.. nezinu.. Ja Lemānu spēj braukt kapājot no sirds līdz pat finišam, tad arī Transalpā būs ok. Takho 120 spēt aizbraukt otrā aplī- jautājumu vairs nav. Pats reti kad kādā kalnā miru nost, man tas bija tikai vēlviens šķērslis ceļā līdz jūrai. Zināju, ka gandrīz katra diena būs vismaz 6 stundas smaga darba, un ka būs normāli, ja garākās arī 8-9 stundas. Tur kalnos kilometrus neskaitīju, tikai laiku. Nevis vēl tikai 11 km līdz augšai, un tad 13 lejā, un finišs, bet gan ~2h līdz augšai, un 20 minūtes tur, otrā pusē.

Nākamgad ar mašīnu vairs negribas.. Lidošu. Pārāk grūti ceļā turp 25 un atpakaļ 25 stundas nosēdēt. Un cenas ziņā- tas pats vien būs.

Avatar

By SiSe 26.08.2005 05:39:23

Member++ · 775 comments

-> Grey. man neērti rakstīt, cik km man bija līdz TAC.. smile  +galīgi nebija cerības, ka visi te "MV" pirks. ta jau man drīzāk vajadzēja FHM publicēties... wink
bet tam džekam tie 6000 km nebija pa līdzenumu. -nopietns darbs kalnos. +viņam vajadzēja būt psiholoģiski daudz noturīgākam, jo pēc profesijas un amata viņš bija ugunsdzēsējs- glābējs. bet tas nu tā.

-> Eduards. nezinu, cik žurnālista, cik manas atmiņas vaina smile + tas raksts ir krietni saīsinātākā variantā, nekā bija paredzēts un diezgan virspusējs priekš r-braucēju auditorijas.

Par tām pašām temperatūras maiņām- nu bija jau tā, ka pus7/7 no rīta, kad visi dodas brokastīs, lēnām uz startu, tad bez garās jakas neiztikt. taču tikko kā sāk braukt un pirmie 5 km ir aiz muguras, tā jau ir baigi karsti. pašai nav, bet rekomendētu rociņas/kājiņas. daudzi pat nevilka nost, tikai norullēja. tas pats vakarā- vakariņās gājām garajās bixēs+ nereti pa lielam džemperim virsū. jā, virs 2000 laikam paliek bik vēsāks. bet, ja turpina mīties, tad bij ok, kā nekā- ir nācies dažreiz vairāk salt gaidot autobusu. smile citi stājās malā, paralēli dokumentālo filmu uzņemšanai un izjūtu fiksēšanai, tinās garās jakās. atšķirībā no Eduarda, lietū man labāk patika lietus jaka, vismaz sajūta, ka viss nav slapjš+ neiet smiltis šortos. pirmajā dienā, ietrāpijām visās nebūšanās pēc kārtas- caura kamera, nenormāli slikta pašsajūta jau tikai 2.stundā un riktīgs negaiss kalnos tā, ka pat ar brillēm neko neredz.  +pēc tam vēl 3 kameras, ķēde un riepa. un tas viss man- vienai. teju varējau vai nelaimju izredzēta sajusties smile
kalnos par braucamajām/ stumjajām daļām Eduards izteicās savādāk. es centos max daudz braukt, jo nokāpjot ir ļoti, ļoti grūti. un pēc tam stumjoties, sāku sev dot atlaides- izbaudi nespēku un ainavas nesteidzoties :-)
DH nebija nosacīti. tas bija pietiekoši nopietni. Ne velti radās teiciens :"Dodiet latvietim labāk vēl 2us serpentīnus nevis vienu nobraucienu." Nu nav mums tās pieredzes braukšanā ātri uz leju. Vai arī baiļu/ pašsaglabāšanās instinkta par daudz.
Loģiski, ka 3.posms Tev bija grūts- bijām palikuši pēdējie, kad es izstājos un bija jāķer rokā visi ~1000 braucēji. arī par 4.Tev taisnība- tad jau varēja aizvien mazāk un mazāk priecīgas un daudzmaz sakarīgas sejas redzēt. a man atkal ar 4.posmu sākās beigais besis- no TAC camp stūmos uz starta zonu, lai pēc tam sagaidītu LV auto un dienu pavadītu kopā ar viņiem, visi garāmbraucošie redzot manu necilo, sadragāto drandaļetu izteiktu līdzjūtības un apbrīnu kā to ar dabūt+ n-tās reizes vāciski jau biju stāstījusi, kā tas viss notika, palika pašai sevis žēl, jo- nejutos vairs piederīga viņiem. biju skatītājs no malas. tiesa gan, vēlāk, sagaidot braucējus pēc pirmā kalna, redzēt gonku visu no malas bija ļoti interesanti. Piemēram, vērot reakcijas uz uzmundrinājuma saucieniem. Tajā dienā, pārdzenot Ivara mašīnu, bija iespēja vairāk laika veltīt kalnu ainavu skaistumam, nevis zemes, seguma, akmeņu vai līkumu pētīšanai. Brīžiem ar auto pat likās grūtāk, nekā ar velo līkumot augšā un lejā pa tiem serpentīniem smile

Papildinājumi par to kā TAC shēma strādā:
1.izdomājam pietiekties; jau laicīgi atrodam anketu, aizpildam un esam kaujas gatavībā.
2.esam pietiekoši modri, nenokavējam pieteikšanās laiku, kura ir tik katastrofāli maz.
3.sekojam izmaiņām, informācijai,oficiālajiem paziņojumiem utt.
4.pakošanās, kravāšanās utt. pārtiku līdzi tik, cik pa ceļam noēd un atpakaļ vajadzēs. rezerves daļas var piepirkt uz vietas bez lielām problēmām. uz vietas neko extra neprasās, ja nu kādam pie dienišķās vakara "pastas" gribas dzērienu ar ~4,6%, vai arī pēc finiša kādu itāļu gelatti uzēst. Nezinu kā citiem, bet mani ļoti apmierināja braukšana busiņā ar atvēsinātu gaisu, filmu vakariem un jautru kompāniju. Protams, ir nogurdinoši, it sevišķi šoferītim, vai tiem, kuriem busiņā pa vidu jāsēž, bet vismaz ir rezerves transports, ja gadās pavisam atplīst, vai vajag ričukus samainīt gonkas laikā.
5.ierašanās. ar baigo skriešanu, paspējām 5dienas vakarpusē, pastāvam rindā, dabonam id kartes ar v.,uzv., kom.nosauk, un brokastu/vakariņu apmeklējuma kontroles vietām. + TAC jersey, kurš man trāpās nelielas mini kleitas izmērā- 2XL. sajūtos svarīga:) vajadzēja nākt ātrāk, jo vācieši nav ņēmuši pierē to, ka katrs, kas pasūtīja kreklu, norādīja savu izmēru. tad ejam uz 2o izdales punktu, kur iedot parastos t-kreklus, samet sponsoru dāvaniņas- čupiņu ar želejām, batoniņiem, dzeramo pudeli un vēl laikam kko.
nakšņošana vācu armijas kazarmās. vakariņās aizejam vēlu un dabonam tik plikus makaronus ar tomātu mērci. dzēriens jāpērk+ jāmaksā "pfand"- nodoklis par pudeli.
guļam uz grīdas, ričukus turam netālu. iesaku piepūšamo matraci, kā bija rakstījuši paši dalībnieki :" TAC jau tāpat ir pietiekoši smags, tāpēc nevajag par tādu pārvērst arī gulēšanu". smile bet nodrošinieties tad arī ar labu pumpi. un neaizmirstiet par spilvenu, paladziņu un guļammaisu (plānu sedziņu neiesaku, jo uz rīta pusi sāk salt). +baterijas- vēlams uz pieres liekamās, jo liela daļa iet gulēt jau ~22/~23, kad arī slēdz nost gaismu.
5. rīts. pirmie aktīvisti jau sāk rosīties ap pus6, bet normālie ceļas ap +/- 6iem.
brokastis: var iet formā, paēst, uzreiz uz apsargāto parku pēc ričuka, iesildīties un uz startu. mantas savāc, saliek milzīgajā, hokeja somai ekvivalentā un atdod pārvedējiem.
dažreiz izdevīgāk bija iet uzreiz, nekārtojot mantas, ātrāk izstāvot rindu pēc ēdiena un tad iet savākt pekelītes. tas viss pie nosacījuma, ja dzīvo Transalp camp. vēl var dzīvot viesnīcā, vai Transalp Caravane- īpaši atvēlēta vieta dzīvojamām mašīnām.  Cilvēki, kuriem šis nebija pirmais TAC tomēr paliek uzticami dzīvošanai nometnē- esot cits fīlings. Protams, jārēķinās, ka naktī dzird ne tikai purkšķus, murkšķus, ritmisku/neritmisku krākšanu, bet arī, ka no rītiem džeki lien meiteņu wc, jo savējās nevar ieiet smakas/rindas dēļ.:) njā, britu puikas apstiprināja, ka daži labi sakāmvārdi par vīriešiem ir taisnība... smile
arī dušas pēc gonkas mēdz būt alpu avotu karstumā līdzīgas. ar to jārēķinās.
drēbes mazgā ar rokām. iesaku līdzi 3 komplektus īsās formas+garo jaku/rociņas, kājiņas+ lietus jaku. pašai bija krietni mazāk, bet no kļūdām jāmācās. taisnība, ka slapja forma izžūst jau pēc 20.min. un tad pēc 10.min jau atkal ir slapja.
starts: vienmēr precīzs kā šveices pulkstenis- 8.00 no rīta, izņemot 1-o dienu, kad tas bija 11.00, atskanot AC/DC dziesmai "Highway to hell". 3. koridori. mēs parasti bijām B- liels un pa vidu. kamēr tikām līdz starta līnijai, tikmēr jau 3-4 min. ir pagājušas. pirmie 5-7 km pa līdzenumu- tā teikt: "labrīt tauta, debesis vaļā, iesildieties!!" tālāk jau viss aptuveni skaidrs- kalni un nobraucieni utt. pa vidu 2i ēdināšanas punkti. 1ā elektroniski pārbauda vai braucēji nav ar max 2min starpību iebraukuši. var uzpildīt ūdeni, en.dzēr., paņemt grieztus banānus, en.batoniņus. Itālijā jau bija pa grezno- nenormāli labi arbūzi, keksi u.c. visādu labumu, kuru dēļ braucēji uzturējās tur ilgāk nekā vajadzētu:)
6.finišs: nonākam pie aptuvenas sajēgas, kas esam un kur tieši. bik pastaipāmies, ir iespēja uzēst; nomazgājam ričukus; ja nav jāremontē- atstājam apsargājamā parkā un dodamies uz nometnes vietu savest sevi daudzmaz cilvēcīgā paskatā. gulēšana ir tenisa kortos, hokeja hallēs, skolās uz grīdas. somas jau stāv noliktas vietā, kur katrai komandai ir ierādīta gulēšana. Pēc tam vakariņas.
Par servisu uz vietas: tiešām izdevīgi braukt  ar oficiālo sponsoru partneru ričukiem/ komponentēm. Manai oldskūlīgajai magurai i blīves, i klučus par velti nomainīja.
Populārākie baiki, pēc maniem novērojumiem bija, cube, scott, specialized s-works, stevens, cannondale;  tad pa dažiem bergamont, meridām, trekiem , ghost, focusiem un  rocky mountain. populārākās kurpes: 1nozīmīgi Sidi, dzeramsomas- camelpack-i, pedāļi- olu kuļamie (egg-beater). brilles- salīdzinoši populāras- adidas. rūdiju maz. neiesaku tumši tonētās, jo bija vairākas vietas, kur ātrums liels+ par tumšu, piemēram, cauri tuneļiem. ķiveres- bell, giro etc. ja grib braukt ar komfortu, tad iesaku nežēlot naudu masāžām pēc gonkas, nomierinošajiem un prettulznu u.c. krēmiem.

nu man visgrūtākās bija pirmās 3 h. pēc tam pieradu big_smile

lielākais besis? - tas, ka nedabūju/ nenopelnīju finisheru zaļo t-kreklu. tam tiešām ir LIELA vērtība. tāpēc respect Ivaram, Marekam un Eduardam, kuri godam nolauza visu TAC.

tas īsumā viss. arlabunakti !

Avatar

By Eduards 26.08.2005 11:19:30

Member# · 2,686 comments

Zini ko, SiSe? TAC kaut kā ietekmē cilvēkus- mēs abi tagad rakstam iekš XC.lv garus postus tikai ap diviem naktī smile

P.S. Tikko biju izbraucis ar ričuku smile))

Avatar

By Eduards 26.08.2005 11:32:31

Member# · 2,686 comments

Par startu. Tātad, ir 3 koridori, A, B un C. Koridoros stājas pēc vietas kopvērtējumā (1. posmā- pēc numuriem). A bija MEN 1-50, W- 1-12, MIX 1-20. B- MEN-51-150, W- 13-beigām, MIX 21- beigām. C- džeki 151- beigām, kā arī visi, kas ārpus kārtas.
Starts ir bez stresa. I mean, GANDRĪZ neviens startā neraujas par katru cenu uz priekšu, pa katru mazāko brīvo vietiņu. Netiek lieki izraisītas avārijas situācijas. Bija pat tā, ka noņemot koridorus atdalošas lentas, mēdza palikt brīvi laukumi, nesakrējām kaudzē.
Kur ir starts? Vairāki starti bija vecpilsētu centros. Un dalībnieki stāv nevis viena garā līnijā, bet at atzariem.
Iztēlojieties Doma laukumu, starts Daugavas virzienā starp Domu un Unibanku. A koridors būs laukumā, koridors izveidots no barjerām. B koridors stāvēs uz ieliņas kas gar Saeimu, savukārt C uz Smilšu ielas, kur Parex, bez tam pēdējie no C vēl būs Līvu laukumā. BEZ TAM, B nesāks braukt, kamēr A aste nebūs viņiem garām, un C nebrauks, kamēr pēdējie no B nebūs pabraukuši garām. Stresa nav. Vienkārši nespēju kaut ko līdzīgu iztēloties Latvijas gonkās. C taču visu apgāzīs. smile))

Avatar

By LOOK 26.08.2005 14:26:08

Member# · 2,702 comments

Ļoti jauki, pamazām tā bilde top skaidra. Varētu teikt pat samērā vilinoši. Tas ka Jums kaut kādā mērā neveicās, tikai pastiprina vēlmi nākamgad revanšēties un attiecīgi sagatavojoties sasniegt pilnvērtīgi finišu .
Kā ir ar trases marķējumu, gabals paliels, visur lentas nesavilksi?


Karbons vienkārši brauc ātrāk!

Avatar

By Eduards 26.08.2005 15:02:52

Member# · 2,686 comments

Sacensībās bija leģenda, vesela grāmatiņa. Šogad pirmo reizi VISA trase bija marķēta. Lentas gan nebija, taču bija Transalpa bultu plāksnītes, uz asfalta bija zaļas bultas, kas norādīja virzienu. Apdzīvotās vietās krustojumus un līkumus regulēja tiesneši/policija, vajadzības gadījumā piebremzējot mašīnas.