NoProblemo par šo faktoru arī biju iedomājies.

Egons39 vaina ir tajā, ka neizmanto savu potenciālu līdz galam braucot kedās un pats sapratīsi, ko esi palaidis garām! Būtu piķi izcēlis gan aizvakar, gan iespējams vēl iepriekš! Forši, ka esi ticis pie kurpēm, jāņem Vienībnieka podests! Vienīgais, kas iespējams satrauca, ka kāja vienkārši var nošļūkt no pedāļa un tad sekas hvz kādas, bet nu ir jau arī kadri bijuši ar nodilušām kalotkām, kas arī ir rezultējies kritienos. Tā kā neņem ļaunā!

lūsis, uz ko tēmēji par pucēšanos smalku velo kitu?

    Tā konkrèti nevienu personāżu, vispärīgi noverojumi. Protams, ļoti labi, ja rocība atļauj iepirkt labu riteni, skaistas drèbes un kurpes.

Tā kājās celšanās, lielā procentā, ir arī sūdīgas ģeometrijas un muguras sāpju apvienojums, ne tikai jaudas trūkums.

Kāds nezin kad līdz galam bilžas parādīsies????

https://youtu.be/Fr7GqLEVXuo?t=3209 te pirmās grupas kritiens pirms Jaunolaines no mana skatu punkta, kur Nr.1090 iepeld no sāna.

Konspirācija - kamera tika aizklāta brīdī, kad notiek saķeršanās

Ar tehnisko startu šādas situācijas būs vienmēr, jo relatīvi vājākie, parasti arī ar mazāko pieredzi, ilgāk būs grupā vai vispār būs grupā. Kaut vai paskaties, kas notiek, kad grupa iegriež uz apvedceļa 55+, šķist uz visām pusēm.
Kategorijas pie dažiem simtiem braucēju nav neviena orga interesēs, jo neticu, ka kāds organizēs, dažiem simtu braucēju 3 vai pat 4 atsevišķus tautas startus. Pretējā gadījumā mēs atgriežamies pie tā, ka visi joprojām startē kopā tikai ar dažādiem numuriem, ieskaitēm vai tml.
Es domāju, ka viena no komponentēm ir distanču pagarināšana, jo garāks ceļš var nomierināt prātus karstgalvjiem un pirms starta rūpīgāk izvērtēt gatavību. Noderētu arī gara starta taisne:D
Katram orgam jau tagad ir savs reitings un prāva datubāze, tādēļ sadalīt nav problēmu un to arī dara.

Taču kā jau minēja kritieni ir un būs visos līmeņos:/

Egons39 vaina ir tajā, ka neizmanto savu potenciālu līdz galam braucot kedās un pats sapratīsi, ko esi palaidis garām! Būtu piķi izcēlis gan aizvakar, gan iespējams vēl iepriekš! Forši, ka esi ticis pie kurpēm, jāņem Vienībnieka podests! Vienīgais, kas iespējams satrauca, ka kāja vienkārši var nošļūkt no pedāļa un tad sekas hvz kādas, bet nu ir jau arī kadri bijuši ar nodilušām kalotkām, kas arī ir rezultējies kritienos. Tā kā neņem ļaunā!

Jā, tagad es saprotu - ar kurpēm ir cita "garša" mīties, tikai līdz vienībniekam jāpierod.
Par laimi nevienās no sacensībām tā nav gadījies, ka noslīdētu no pedāļa.
Atvaino, iepriekš nedaudz aizsvīlos, jo ir apnicis ka katrās sacensībās ir kāds, kas izsaka kādu negatīvu piezīmi par to ka nav kurpju un tad vēl te..

Paldies dievam, par laimi Tev pašam, tās velokurpes būs. Nav problēma, ka Tu zvetē ar kedām. Ja Tu esi tas čalis " Lizuma" kreklā, tad kā zinu no pieredzes, vari iedot " piepīpēt" ne vienam vien "sporta klases" censonim. Problēma ir tajā, ka Tu pats sevi pazemo citu acīs. Agrākos laikos braukt ar kedām oficiālās sacensībās, būtu līdzvērtīgi tam, ja Tu pirms starta uzvilktu velokreklu nevis ar uzrakstu " Lizums" , bet gan " Es esmu čaiņiks". Dīvaini, bet liekas, ka nevajadzētu pazaudēt tās skaistās tradīcijas un nerakstītos likumus, kuri tomēr ļāva lielākajai daļai braucēju lepni sevi ieskaitīt tajā īpašajā kategorijā " īsts riteņbraucējs" . Kādreiz nebija lielāka stresa par to, ka tu savu biedru/ konkurentu acīs peletonā tiki uzskatīts par "čaiņiku". Tam nebija nekāda sakara ar to vai Tu biji stiprs vai vājš. Par čaiņiku kļuva savas attieksmes pret sevi, citiem, inventāru, apģērbu, ēšanu, braukšanas iemaņām, godīgumu un vēl citu lietu dēļ.  Vēl šīs kategorijas džekus sauca arī par "indiāņiem" un vēl dažos citos mazāk populāros apzīmējumos. Saprotu, ka šobrīd ir demokrātija un tradīcijas tiek pārvērtētas ne tikai riteņbraukšanā, bet ceru, ka ne tik drīz kedas; kompresijas zeķes, velokaskas ar nadziņiem netiks uzskatītas par normu šosejas riteņbraukšanas sacensībās.

Egons39 vaina ir tajā, ka neizmanto savu potenciālu līdz galam braucot kedās un pats sapratīsi, ko esi palaidis garām! Būtu piķi izcēlis gan aizvakar, gan iespējams vēl iepriekš! Forši, ka esi ticis pie kurpēm, jāņem Vienībnieka podests! Vienīgais, kas iespējams satrauca, ka kāja vienkārši var nošļūkt no pedāļa un tad sekas hvz kādas, bet nu ir jau arī kadri bijuši ar nodilušām kalotkām, kas arī ir rezultējies kritienos. Tā kā neņem ļaunā!

Jā, tagad es saprotu - ar kurpēm ir cita "garša" mīties, tikai līdz vienībniekam jāpierod.
Par laimi nevienās no sacensībām tā nav gadījies, ka noslīdētu no pedāļa.
Atvaino, iepriekš nedaudz aizsvīlos, jo ir apnicis ka katrās sacensībās ir kāds, kas izsaka kādu negatīvu piezīmi par to ka nav kurpju un tad vēl te..

Paldies dievam, par laimi Tev pašam, tās velokurpes būs. Nav problēma, ka Tu zvetē ar kedām. Ja Tu esi tas čalis " Lizuma" kreklā, tad kā zinu no pieredzes, vari iedot " piepīpēt" ne vienam vien "sporta klases" censonim. Problēma ir tajā, ka Tu pats sevi pazemo citu acīs. Agrākos laikos braukt ar kedām oficiālās sacensībās, būtu līdzvērtīgi tam, ja Tu pirms starta uzvilktu velokreklu nevis ar uzrakstu " Lizums" , bet gan " Es esmu čaiņiks". Dīvaini, bet liekas, ka nevajadzētu pazaudēt tās skaistās tradīcijas un nerakstītos likumus, kuri tomēr ļāva lielākajai daļai braucēju lepni sevi ieskaitīt tajā īpašajā kategorijā " īsts riteņbraucējs" . Kādreiz nebija lielāka stresa par to, ka tu savu biedru/ konkurentu acīs peletonā tiki uzskatīts par "čaiņiku". Tam nebija nekāda sakara ar to vai Tu biji stiprs vai vājš. Par čaiņiku kļuva savas attieksmes pret sevi, citiem, inventāru, apģērbu, ēšanu, braukšanas iemaņām, godīgumu un vēl citu lietu dēļ.  Vēl šīs kategorijas džekus sauca arī par "indiāņiem" un vēl dažos citos mazāk populāros apzīmējumos. Saprotu, ka šobrīd ir demokrātija un tradīcijas tiek pārvērtētas ne tikai riteņbraukšanā, bet ceru, ka ne tik drīz kedas; kompresijas zeķes, velokaskas ar nadziņiem netiks uzskatītas par normu šosejas riteņbraukšanas sacensībās.

Izlasīju šo te un sapratu, kāpēc rodas tādas absurdas situācijas, kādu nesen redzēju MTB forumā - čalis jautāja, vai viņš vispār drīkst piedalīties TAUTAS klasē un kā tas izskatīsies, ja viņš startēs "kedās" un parastajos šortos! Un ja vēl palasa tekstus par komandu intrigām TAUTAS klasē, tad kādam kautrīgākam vispār var pazust vēlēšanās savā brīvajā laikā pāris reizes gadā nostartēt TAUTAS braucienā.

Ja tevi (nedomāju nevienu konkrēti) apdzen kāds vilnas zeķēs, kedās, plandošā T-krekliņā un ar ķiveri ar nadziņu (arī nedomāju nevienu konkrēti), tad tas nozīmē, ka ir nedaudz jāpatrenējas. Raksturlielumam ir jābūt tam, kā tu brauc, nevis tam, cik smukās drēbītēs un ar cik dārgu velosipēdu tu brauc. Taču tas ir tikai apsveicami, ja cilvēkam ir vēlēšanās un iespēja iegādāties labu un dāŗgu ekipējumu. Bet, stāvot uz TAUTAS brauciena starta, visiem derētu atcerēties, ka pilnīgi visi dalībnieki ir vienlīdzigi.

Te kāds rakstīja par starta numuru piešķiršanu. Bet visi rīkotāji taču šobrīd jau sastāda starta sarakstus pēc iepriekšējo maču rezultātiem. Un nedomāju, ka līdzvērtīgāku braucēju salikšana kopā mazinās kritienu skaitu. Vienu gadu braucu Vienības braucienu no vidus (ap 2000. vietu), nākamajā gadā no otrā koridora. Un no otrā koridora brauciens bija stresaināks, bija arī kritieni. Tāpēc, ka šajā sabiedrībā no katriem 10 braucējiem vismaz astoņiem ir ambīcijas, bet vidusdaļā un lejasgalā kā čempions jūtas tikai viens no 20. Kā jau te ir secināts, pareizas braukšanas kultūru nezina ne vieni, ne otri (protams, ar izņēmumiem), jo tas kā nekā ir TAUTAS brauciens, tāpēc šķiet loģiski, ka vairāk un nopietnāki kritieni var būt galvgalī, jo te papildus nāk arī ambīciju faktors.

Tāds nu man ir radies iespaids par TAUTAS velošosejas mačiem. Galīgi nepretendēju uz absolūto patiesību, vienkārši "čaiņika" viedoklis.

P.S. Šķiet, ka "čaiņiki" un "indiāņi" krāšņi tērptos sauc par "mamiliem"

Šis koments ir tikai vēl viens pierādījums tam cik muļķīgs ir apzīmējums " tautas klase" . Nav tādas tautas klases un nav, pirmkārt,jau pēc dažādajām spējām. Tas čalis par, kuru iet runa, cik novērtēju, ir ar diezgan augstām sportiskām ambīcijām.  Minēju, ka  'Čaiņiks" apzīmē vairāk kā tikai materiālās iespējas vai fizisku spēku. Tas vairāk apzīmē attieksmi un dažādas zināšanus un iemaņas. Ja džekam ir augstas sportiskas ambīcijas, bet viņš grib tās sasniegt ar kedām, tas nozīmē, ka kaut kas īsti neiet kopā. Visdrīzāk, ka džekam ir kālieto savam fiziskām spējām atbilstošs inventārs. Līdzīgi ir ar citām lietām - braukšanas iemaņām, tehniskiem elementiem utt. Tikpat labi ir ļoti daudz čaiņiku ar ļoti glauniem riteņiem un formām. Un man principā vienalga vai mani trasē apdzen džeks ūdenslīdēja tērpā, vai jauneklis kedās un džinsās, viņs joprojām ir un paliek čaiņiks. 

Paldies dievam, par laimi Tev pašam, tās velokurpes būs. Nav problēma, ka Tu zvetē ar kedām. Ja Tu esi tas čalis " Lizuma" kreklā, tad kā zinu no pieredzes, vari iedot " piepīpēt" ne vienam vien "sporta klases" censonim. Problēma ir tajā, ka Tu pats sevi pazemo citu acīs. Agrākos laikos braukt ar kedām oficiālās sacensībās, būtu līdzvērtīgi tam, ja Tu pirms starta uzvilktu velokreklu nevis ar uzrakstu " Lizums" , bet gan " Es esmu čaiņiks". Dīvaini, bet liekas, ka nevajadzētu pazaudēt tās skaistās tradīcijas un nerakstītos likumus, kuri tomēr ļāva lielākajai daļai braucēju lepni sevi ieskaitīt tajā īpašajā kategorijā " īsts riteņbraucējs" . Kādreiz nebija lielāka stresa par to, ka tu savu biedru/ konkurentu acīs peletonā tiki uzskatīts par "čaiņiku". Tam nebija nekāda sakara ar to vai Tu biji stiprs vai vājš. Par čaiņiku kļuva savas attieksmes pret sevi, citiem, inventāru, apģērbu, ēšanu, braukšanas iemaņām, godīgumu un vēl citu lietu dēļ.  Vēl šīs kategorijas džekus sauca arī par "indiāņiem" un vēl dažos citos mazāk populāros apzīmējumos. Saprotu, ka šobrīd ir demokrātija un tradīcijas tiek pārvērtētas ne tikai riteņbraukšanā, bet ceru, ka ne tik drīz kedas; kompresijas zeķes, velokaskas ar nadziņiem netiks uzskatītas par normu šosejas riteņbraukšanas sacensībās.

Izlasīju šo te un sapratu, kāpēc rodas tādas absurdas situācijas, kādu nesen redzēju MTB forumā - čalis jautāja, vai viņš vispār drīkst piedalīties TAUTAS klasē un kā tas izskatīsies, ja viņš startēs "kedās" un parastajos šortos! Un ja vēl palasa tekstus par komandu intrigām TAUTAS klasē, tad kādam kautrīgākam vispār var pazust vēlēšanās savā brīvajā laikā pāris reizes gadā nostartēt TAUTAS braucienā.

Ja tevi (nedomāju nevienu konkrēti) apdzen kāds vilnas zeķēs, kedās, plandošā T-krekliņā un ar ķiveri ar nadziņu (arī nedomāju nevienu konkrēti), tad tas nozīmē, ka ir nedaudz jāpatrenējas. Raksturlielumam ir jābūt tam, kā tu brauc, nevis tam, cik smukās drēbītēs un ar cik dārgu velosipēdu tu brauc. Taču tas ir tikai apsveicami, ja cilvēkam ir vēlēšanās un iespēja iegādāties labu un dāŗgu ekipējumu. Bet, stāvot uz TAUTAS brauciena starta, visiem derētu atcerēties, ka pilnīgi visi dalībnieki ir vienlīdzigi.

Te kāds rakstīja par starta numuru piešķiršanu. Bet visi rīkotāji taču šobrīd jau sastāda starta sarakstus pēc iepriekšējo maču rezultātiem. Un nedomāju, ka līdzvērtīgāku braucēju salikšana kopā mazinās kritienu skaitu. Vienu gadu braucu Vienības braucienu no vidus (ap 2000. vietu), nākamajā gadā no otrā koridora. Un no otrā koridora brauciens bija stresaināks, bija arī kritieni. Tāpēc, ka šajā sabiedrībā no katriem 10 braucējiem vismaz astoņiem ir ambīcijas, bet vidusdaļā un lejasgalā kā čempions jūtas tikai viens no 20. Kā jau te ir secināts, pareizas braukšanas kultūru nezina ne vieni, ne otri (protams, ar izņēmumiem), jo tas kā nekā ir TAUTAS brauciens, tāpēc šķiet loģiski, ka vairāk un nopietnāki kritieni var būt galvgalī, jo te papildus nāk arī ambīciju faktors.

Tāds nu man ir radies iespaids par TAUTAS velošosejas mačiem. Galīgi nepretendēju uz absolūto patiesību, vienkārši "čaiņika" viedoklis.

P.S. Šķiet, ka "čaiņiki" un "indiāņi" krāšņi tērptos sauc par "mamiliem"

Mans novērojums pēdējos gados ir, ka pirmā paka ir palikusi lielāka (līdz ar to arī bīstamāka), jo cilvēki sākuši kaut ko vairāk saparast par riteņbraukšanu, vismaz, kas ir aizvējšs . Kritieni daudzās gonkās ir bijuši tiešam pastulbi kritieni, maigi sakot uz līdzenas vietas, bieži vien stulbuma pēc.

Manuprāt, pretēji organizatoru paustajam, tieši tehniskais starts Tautā rada bīstamas situācijas, jo visi spiežās līdz startam pilnīgi neskatoties ne pa labi, ne pa kreisi, kā rezultātā rodās dažādu līmeņu braucēju ķīselis, kas palielinoties ātrumam veido kritienus. Nost ar tehnisko startu!

Latvijas problēma ir tā, ka mums nav kalnu, kas ir bijis kalnos patrenēties sapratīs, tur nevar atsēdēt, vai nu tu vari vai nevari, tur liela daļa no atsēdētajiem atbirtu, un finišā atbaruktu nevis 60 cilvēku paka, bet grupiņas pa 8-15.cilv. kas neradītu bīstamas situācijas. Jūrmalā, ne Olainē, ne Ķekavā un citur trases kofigurācija ir gandrīz līdzena. Pietiktu ar pāris nopietniem pauguriem, lai šo problēmu atrisinātu, bet tas jādara organizatoriem.

Diskusija par kedām un apģerbu Tautā ir absurda un vispār nav inteliģenta, tur pēdējos koridoros visi mauc ar kedām un viss ok, šeit čalis piesaistīja uzmanību, jo brauca ar kedām pirmajā pakā.  Ja traucē kedas jāiet uz sportu, lai gan pāris gadus atpakaļ viens igaunis Rīgas velomaratonā vinnēja sportu kedās, jo bija aizmirsis velokurpes mājās.

Sausais atlikums. 1) Nē, tehniskajam startam. 2)Ieliekam trasē pāris paugurus 3) Mazliet garāka distance (Lai gan orgi diez vai to darīs, jo pēdējie būs parāk ilgi jāgaida)

Last edited by Rust Chole (24.08.2016 10:30:11)

Drīzāk smieklīga ir situācija ar mūsmāju profkomandu braucējiem, kas sporta distancē varonīgi cīnās ar amatieriem, protams, no tiem atraujas un tad finišā iebrauc, rociņās sadevušies vai arī "čikājas" par to, kurš tad "uzvarēs" (pašu publiska deklarācija Ķekavas sacensībās šogad).

Es teiktu, ka ir izveidojusies savdabīga amatieru klase, kas īsti nav vairs tauta un nebrauc arī sportā (es nebraucu sportā, jo kā strādājošs cilvēks nevaru veltīt tik daudz laika treniņiem, nav arī  komandas, tehniskā nodrošinājuma, medicīna utt., otrkārt nobraukt jau varētu, bet gribas mazliet izbaudīt braucienu, nevis ar pēdējiem spēkiem karāties kaut kur astē.

šim pilnībā piekrītu - > Attiecīgi, lielu uzlabojumu drošībā varētu panākt, ja tie regulārie TOP 200 braucēji apgūtu zināšanas, iemaņas un arī vienkārši sporta ētiku un savstarpējo cieņu.

Šis koments ir tikai vēl viens pierādījums tam cik muļķīgs ir apzīmējums " tautas klase" . Nav tādas tautas klases un nav, pirmkārt,jau pēc dažādajām spējām. Tas čalis par, kuru iet runa, cik novērtēju, ir ar diezgan augstām sportiskām ambīcijām.  Minēju, ka  'Čaiņiks" apzīmē vairāk kā tikai materiālās iespējas vai fizisku spēku. Tas vairāk apzīmē attieksmi un dažādas zināšanus un iemaņas. Ja džekam ir augstas sportiskas ambīcijas, bet viņš grib tās sasniegt ar kedām, tas nozīmē, ka kaut kas īsti neiet kopā. Visdrīzāk, ka džekam ir kālieto savam fiziskām spējām atbilstošs inventārs. Līdzīgi ir ar citām lietām - braukšanas iemaņām, tehniskiem elementiem utt. Tikpat labi ir ļoti daudz čaiņiku ar ļoti glauniem riteņiem un formām. Un man principā vienalga vai mani trasē apdzen džeks ūdenslīdēja tērpā, vai jauneklis kedās un džinsās, viņs joprojām ir un paliek čaiņiks.

Piekrītu, ka nosaukums "Tautas klase" īsti neatspoguļo reālo situāciju, jo ir izveidojusies ap 200 braucēju liela grupa, kurus precīzāk būtu apzīmēt par "Sporta sprinta klasi" (garo Sporta distance viņi dažādu iemeslu dēļ nevēlas braukt). Pieņemsim, ka viņus atdalītu no Tautas ar apmēram 60-70 km garu distanci. Nekas daudz jau nemainītos, nu vienīgi grupā nebūtu to dažu īsto Tautas braucēju, kuriem tagad reizēm tomēr izdodas aizķerties grupā. Varbūt tas, ka distance būtu garāka, padarītu braucienu mazāk stresainu. Nu bet kādas gan zināšanas un iemaņas var prasīt no tautas braucēja, kurš mačos piedalās labi ja pāris reizes sezonā? Man gan liekas, ka tāds braucējs ir potenciāli mazāk bīstams (jo apzinās savu vietu) nekā kāds ambiciozs ērglis. Attiecīgi, lielu uzlabojumu drošībā varētu panākt, ja tie regulārie TOP 200 braucēji apgūtu zināšanas, iemaņas un arī vienkārši sporta ētiku un savstarpējo cieņu (varbūt, ka divi pēdējie punkti ir pat svarīgāki par specifiskajām zināšamām). Pārējie tūkstoši, kas ir aiz muguras, viņiem absolūti netraucē.

Reljefa Olainē, Ķekavā un Jūrmalā nav, tā ka kalni atkrīt kā dabiskais grupas retinātājs. Izdalīt vēl kaut kādas papildus klases un kategorijas pie esošā dalībnieku skaita nešķiet loģiski. Tā kā būs vien visiem jāsadzīvo.

Hm, man gan ir pretēja uztvere - ja redzu, ka (jebkurā nodarbē, sporta veidā) kāds ar sliktāku ekipējumu, pēc skata nesportiskāks vai tml. ir pārāks par mani, tad saprotu, ka pats esmu "čaiņiks" un daudz ko izšķir paša roku veiklība, spēks un meistarība

vislabākais piemērs, ko pats esmu redzējis, bija Lukševica gājiens Tukumā pirms pāris gadiem, nez, viņš cietušajam atvainojās pēc tam?) ko tad tautā var gribēt, izdzīvošana "katram par sevi".

Šo arī labi atceros... braucu tieši blakus. Pilnīgā bezsakarā nogāza čalīti. Piebraucu viņam klāt, pajautāt, vai viņam tas liekas normāli, atteica, ka pats tas čalis vainīgs! Tātad ir braucēji un ir cirvji, tāda ir dzīve.

Braucēju un sacensību kategorijas atrisinātu visu šo jezgu.. bet var teikt, ko grib, sportā vienalga nav tik traki, kā "tautā".