No raksta saprotu, ka reģistrēt nav īsti obligāti, jo sodīs tikai tad, ja kādam būs pretenzija, kā arī pat policija neko nezināja par reģistrēšanu. Turklāt «Ja mērķis ir filmēt konkrētu notikumu, tā būs filmēšana, ja attiecīgi mērķis ir ilgstoši ko novērot un arī konstatēt kādu pārkāpumu, tā jau ir novērošana». Diez vai gonkās kāds ko novēro, sevišķi, ja tiek publicēts pilns video.

Bet ar Austrijām sviests. Vispirms saražo tehnoloģijas, kas ļauj visu un visus nofilmēt bez "upuru" ziņas, padara šīs tehnoloģijas (telefonus, kameras) lētus un pieejamus, un pēc tam aizliedz šīs tehnoloģijas izmantot un par izmantošu paredz 300 000€ sodu (ļoti "adekvāts" sods).

DVI papildu ienākumi + samērā lielās reģistrācijas izmaksas potenciāli samazinās aktīvistu skaitu, kas filmē pārkāpumus.

Jāreģistrē, ja izmanto - vienalga tiesai vai voyer pornsaitam.
Ja policija ieraudzīs, ka filmē ar nereģistrētu iekārtu, vari atrauties sodu.

Tipisks degradācijas laikmeta piemērs - opelists drīkst taurēt un nobraukt ļoti tuvu, gandrīz nonest velosipēdistu, bet tikmēr ļaunais filmētājs uz velo pat nedrīkst to ievietot internetā bez numurzīmes aizkrāsošanas.

90+% reģistrējamo ieroču LV nav reģistrēti, bet te dažas padomjlaika vecenes no vdi grib lai ķīniešu kameriņas reģistrē?

Ja sanāks iestāstīt tiesai vai kādam vēl, ka vienkārši esi filmējis "personiskām vai mājas un ģimenes vajadzībām" - t.i. lai viens pats vai kopā ar ģimenes locekļiem vakarā pie tējas krūzes apskatītos savu maršrutu, tad nav jāreģistrē. Taču šādā gadījumā nedrīkst izpaust trešajām personām.

Vai drīkst šādus ierakstus pēc tam iesniegt policijai, tiesai utt.? It kā FPDAL 10.panta 4.daļā ir tāda iespēja, taču tikai krimināltiesību jomā. Praktiski policija arī administratīvo pārkāpumu lietās man nekad neko nav prasījusi par reģistrāciju utt. Taču, iespējams, ja pārkāpējs norādītu uz to, ka pierādījums ir iegūts pretlikumīgi, tad teorētiski sodu viņam varētu arī nepiemērot, un tā vietā sodu dabūtu es.

Ir variants piereģistrēt. It kā nav pārāk liela summa, bet problēma ir vēl vairākos citos FPDAL punktos, kas padara filmēšanu par ne visai legālu lietu, pat ar reģistrāciju. Piemēram, 9.pantā paredzēts, ka pirms datu nodošanas trešajām personām jāinformē datu subjekts par savu vārdu, uzvārdu, adresi un datu apstrādes mērķi. Tagad jautājums, kā to izdarīt? Var jau piestiprināt uzlīmi pie transportlīdzekļa, bet kāda ir varbūtība, ka kāds to varēs izlasīt, automašīnai vai velosipēdam garām braucot? 1% varbūt arī sanāks izlasīt, 99% pat nepamanīs, ka tāda uzlīme ir. Turklāt par datu subjektu varētu tikt uzskatīts arī ielas malā stāvošās automašīnas vadītājs, kurš vispār nav klāt. Bet jau pēc filmēšanas pirms nodošanas policijai informēt datu subjektu nekādi nevar, jo nav zināma viņa adrese.

Un jebkurā gadījumā publicēt video YouTube utt. bez numuru un seju aizkrāsošanas nedrīkst (izņemot ja filmē pats savu draugu, un viņam nav iebildumu). Starp citu, vai kāds zina kādu video redaktoru, kas māk aizkrāsot sejas un reģistrācijas numurus?

Un jebkurā gadījumā publicēt video YouTube utt. bez numuru un seju aizkrāsošanas nedrīkst (izņemot ja filmē pats savu draugu, un viņam nav iebildumu).

Šodien LTV ziņu sižetā atpazinu sievas tēvu.
Esmu 100% pārliecināts, ka viņam atļauju neviens nejautāja, vai ir vērts vērsties tiesā?

"Viens likums, viena taisnība"... noooot.

SEBa (un arī citu sacensību) nolikumā ir punkts "Piesakoties sacensībām, dalībnieki apliecina, ka piekrīt sacensību laikā uzņemto fotogrāfiju un videomateriālu izmantošanai sacensību organizatoru vajadzībām."
Atliktu vienoties ar orgiem, lai dalībnieku uzņemtos foto/video saliek savā lapā/ youtube kanālā utt., ja nu kādam valsts reketierim šausmīgi sagribētos piekasīties. Jo gala beigās visi taču kāro apskatīt pēc iespējas vairāk bilžu/video no sacensībām, un vēlams -  ar sevi kadrā.

http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/krustpunkta … ri.a66339/

Videoreģistrators. Neskatījos viģukus, nav laika/vēlmes pagaidām. Vai par tādu ir uzskatāms arī parasts fotoaparāts ar video iespēju, smārtfons, GoPro u.tml. kameras?

Un kas ir tad, ja es vienkārši filmēju braucienu, bet tad viens kretīns mani nones un vēlos izmantot video kā pierādījumu?

Atbilde no DVI uz manu epastu:

Atbildot uz Jūsu 2016.gada 14.marta elektroniskā pasta vēstuli informējam, ka saskaņā ar Eiropas Savienības tiesas 2014.gada 11.decembra spriedumu lietā C-212/13 ir noteikts, ka ja ar videonovērošanas sistēmu tiek uzraudzīta arī publiskā telpa, šīs tiesību normas izpratnē nav datu apstrāde tikai un vienīgi personiskām vai sadzīviskām vajadzībām. Pēc analoģijas šo tiesas spriedumu var attiecināt arī uz videoreģistratoru izmantošanu privātajās automašīnās.
Papildus informējam, ka personas datu apstrādes reģistrācija Datu valsts inspekcijā nodrošina veiktās personu datu apstrādes risku izvērtēšanu un tajā skaitā vai pārzinis nodrošina Fizisko personu datu aizsardzības likuma prasības.

Pieminētais tiesas spriedums, izcēlums mans:

The second indent of Article 3(2) of Directive 95/46/EC of the European Parliament and of the Council of 24 October 1995 on the protection of individuals with regard to the processing of personal data and on the free movement of such data must be interpreted as meaning that the operation of a camera system, as a result of which a video recording of people is stored on a continuous recording device such as a hard disk drive, installed by an individual on his family home for the purposes of protecting the property, health and life of the home owners, but which also monitors a public space, does not amount to the processing of data in the course of a purely personal or household activity, for the purposes of that provision.

Tā nu man šķiet, ka DVI publikācija un ziņu sižeti ir vienkārši cilvēku baidīšana, jo, redz, videoreģistratora lietošana automašīnā vēl automātiski nenozīmē, ka to vajag reģistrēt.

No šodienas par foto- un videoierakstu, kas pārkāpj fiziskās personas privātumu (nelikumīgi vāktas neizpaužamas ziņas), publicēšanu YouTube, Facebook utt. (ārvalsts organizācijas) var dabūt 10 gadus cietumā.

http://likumi.lv/ta/id/88966-kriminallikums#p-588980

85.pants. Spiegošana

(1) Par neizpaužamu ziņu nelikumīgu vākšanu nolūkā tās nodot vai to nodošanu ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecību vai par citu ziņu nelikumīgu vākšanu vai nodošanu ārvalsts izlūkdienestam tā uzdevumā tieši vai ar citas personas starpniecību —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.