zem viņa gara brīvības lielā mērā slēpjas garīgā atpalicība.

Patīk, ka foruma biedri spēj noteikt diagnozes nekontaktējoties ar personu klātienē Droši vien kāds līdzīgi domāja par mums, kad Andrejsalā būvējām ērmriteņus - arī starp mums bija ļoti dažādi cilvēki, kaut gan no otras puses - mūsu bija samērā daudz, tādēļ mūsu uzvedība varbūt bija "normas" robežās, bet JG darbojas viens, nav apkārt līdzīgie, viņš izceļas, tā vien prasa pēc vērtējuma ne?

+

Biju,..div dien nevaru sakopot domas,..ta vēl tas Garkalnes negadījums.
Atpazina,..nobirdinajam prieka asariņas,..pakavējamies kopējas atmiņās.
Kāmēr iet runa par mums,..par jaunību,.par pagatni-cilvēks ka cilvēks. Ka tiek aizskarta viņa velo pasaule,..viss,..zūd saikne ar realo pasauli,..vienas fantāzijas,..viņš ir pro braucējs,..viņa tehnika ir kosmosa tehnoloģiju produkts,..viņam ir sponsori,..utt,..utt.
Pastāstiju par sevi,..par sasniegumiem,..tad saka uztvert kā lidzīgu. Dzīvo izteikti nabadzīgi,..partiek no ogam,..sēnem,..blakus dzīvojoša mamma uztur(kā nopratu). Ir bijusi invaliditates pensija,..atteicies,..lai nefigurētu papīros kad parakstīs līgumu.
Bij bieži jāpartrauc viņa fantāziju plūsma,..lai kaut ko uzzinatu par realitāti. Uz vienībniekiem brauc ar savu hodu iepriekšēja diena -160 km,..nakšņo Rīgā ,krastmalā uz benkīšiem,..neguļ,..uztraukums pirms gonkas. Cik nopratu Japinš viņu pielaiž bez maksas,.tamdēļ ar Japiņu un RB sauc par saviem galvenajiem sponsoriem.
Ar ko vamram palīdzēt..? Da ar jeb ko,..rati,..pakaļ parslēdzēji,..trosītes,..parslēdzēji uz stures,..riepas,.kameras ,.ķēdes.Riteņi ir pilns viņam,.tik japalīdz savest kartībā. Savākšu ar kādu drēbju čupiņu,. Apsoliju pirms gadu mijas atbraukt.

Latvijā vajag vairāk šādus cilvēkus! Viņš dara to kas viņam patīk, nesagādā problēmas citiem un spēj pašpārliecināti informēt pasauli par saviem uzskatiem.

Vaitad tagad jau nav?

Kaut ko "darīt lietas labā" nozīmētu mēģināt atgriezt sabiedrībai pilnvērtīgu cilvēku, nevis dāvināt viņam velo detaļas.
Padomājiet, ja bērns līdz skolas vecumam neprot izlasīt nevienu vārdu un neizrāda interesi pazīt burtus, tad slikti ir tie vecāki, kuri turpina viņam dāvināt rotaļu klucīšus.
Pārmaiņu deviņdesmitajos gados es dzīvoju Jūrmalā netālu no Neiroloģisko krīžu centra. Mēdzu runāties ar vienu ārsti, vēlāk arī ar diviem pacientiem. Tie pacienti visvienkāršākajā veidā centās aizbēgt no realitātes, piem., ja neviens pie viņiem neieradās iekasēt elektrības un telefona rēķinu, viņi iedomājās, ka var nemaksāt, neviens neatnāks un aiz rokas nenoķers. Tad lūk, kad nervu krīzes saasinājums bija pārgājis, ārstu uzdevums bija pārliecināt tādus, ka atnāks un noķers gan, un ārsti (man liekas, tajā iestādē audzinātājus atsevišķi neizdalīja) ar pacietīgu pārliecināšanas darbu centās ar tādiem pacientiem kopā aiziet uz tuvāko pasta nodaļu, lai rēķinus nomaksātu. Ja pacientam pašam nebija naudiņas, zvanīja visiem radiem un draugiem, lai kāds to uzņemas, un atklāti, lai pacientā radītu vēlmi neblamēties draugu priekšā. Īsi sakot, spieda pacientam atgriezties realitātē, un daudzi tā rezultātā izķepurojās.
Es saprotu, ja nevienam no forumiešiem nav uzņēmības un laika būt ārstam un audzinātājam vienā personā, bet es uzrakstu, ko nozīmē darīt lietas labā. Un ja šis gadījums nav tik smags, tad jo labāk.

Jau arī  domaju par to,..tālu Jānis dzīvo,..uzņemties risku un "paņemt pie sevis",..un gadījuma ja nesanak atmest atpakaļ kā kucēnu kas bērnam apnicis...Bet tā doma maisās pa galvu,..varetu būt izcils kurjers.

Nu karbona riteni vinjam nu tochna nevajag. Prieksh kam, lai visu laiku jābaidās, ka nozags kamēr vinjsh celjo uz Vienībniekiem. Vai arī, lai nekad nevarētu atljauties jaunu kaseti, kad orginālā būs nobraukta.
Drīzåk, kad redzat sacenēs.pasveiciniet, vai ja sanāk uzcienājiet ar zupas skjīvi un parunājaties.
Pasaule ir raiba, Jānis ir iekljāvies kā māk, pashpietiekams, aktīvs un veselīgs. Parastais stāsts ir nodzershanās un dzīvoshana no bērnu pabalstiem un soc dienastiem uz kakla...