nu es nebiju domājis naudas ziņā, pie tam atšķirība ir simboliska - starp tautu un sportu, es domāju (par Veselību tāpat viss skaidrs).

laikam jau vismaz unibankaa sporta, gan tieshaa gan paarnestaa noziimee beegot no lielaa briesmiigaa puulja nu briesmiigi ir tautas klases starti un ne tikai, aplja pirmaa treshdalja arii ir sviests.
vispaar jau esmu tipisks tautenieks, jo  ehem, treneejos maz lai neteiiktu ka netreneejos vispaar.

nu taas distances ir garas, baigaa koma uz beigaam, ja temps normaals, tomeer treneetiem purniem paredzeetas.

Man šī sezona būs tikai otrā, braukšu tāpat, tautā.

Sporta klase, objektīvi, man ir par smagu, - neesmu vēl gatavs 60 km braukt uz laiku. Vienkārši, lai izvairītos no pārslodzēm. Tāpat jau gadās aizbraukt uz gonku, kad visu nedēļu ir slinkots un tas ir samērā neveselīgi.

offtopiks:
sporta klasee visvairaak speekus panjem ne jau garaa distance, bet gan tas, ka temps ir nenormaali aatrs.
visu laiku tu esi spiest pienjemt kaadas grupas tempu, ja vien brauc daudzmaz taktiski, un ja taa ir speeciiga grupa, baigi nokausee.
vienam braukt arii nav gudri, taa nu tu ar shausmaam konstatee ka sirds straadaa sarkanajaa zonaa, bet kaapt aaraa no vilcieninja arii nevar, uzreiz pii iestaasies

Dalījumu tautas/sporta klasē es formulētu citādi: īsāka/garāka distance- man šķiet, ka tieši tā to uztver igauņi un masveidā, neskatoties uz fiz. sagatavotību/nesagatavotību brauc garāko gabalu. Viņiem vienkārši tā ir iegājies un tas liekas normāli.
Tātad, lai LV notiktu līdzīgi, mums visupirms ir jālauž pašu psiholoģija sevī pašos, nevajag sporta klasei pieiet kā stiprāko grupai, bet vienkārši kā garākam braucamajam gabalam. Bet(!)- tam jānotiek masveidā, un tad mēs tie paši tautenieki satiksimies atkal tajā pašā baŗiņā, tajos pašos konkurences un azartiņa apstākļos, tajās pašās fiz. iespējās, tikai garākā distancē.
No savas pieredzes: braucu trešo gadu, un pirmos divus arī biju pārliecināts šī šobrīd visizplatītākā viedokļa piekritējs- ka man sporta distance par garu, jo nav un nevar būt pietiekamas trenētības, gadi arī jau 2x20, ka savus 90kg staipīt tik garu gabalu ir bezcerīgi smagi utml. Tomēr uzdodot sev jautājumu- kāpēc igauņos vienā mierā braucu garo gabalu, secinu, ka:
1. Tas nav fiz. daudz smagāk, jo- spēki ir tik, cik nu ir, tie vienkārši jāsadala uz 2x garāku gabalu.
2. Temps nav anormāli augsts/augstāks, jo garo gabalu brauc VISI, un sev piemēroto tempa grupu atrod vienmēr.
3. Azarts un interese paliek, jo garo gabalu brauc VISI, tuss un konkurence ir no sākuma līdz beigām.
4. Tas, ka finiša protokolā sevi jāmeklē nevis 25., bet 225-ajā rindiņā, ir pilnīgs bleķis, jo mūsu mērķis nav noskriet Rietumu banku, un pārējais ir pašapmāns. Tieši otrādi- var objektīvi redzēt, cik katram pietrūkst līdz "jaunajiem perspektīvajiem".
...Nesaku, ka rīt pāreju uz "garo distanci", bet tādas ir manas, agrāk pārliecināta "tautenieka", šīpavasara pārdomas.

Arī es pievienojos tiem, kuri distances drīzāk dalīt īsajās un garajās un tautas, jeb veselības, kur brauv visi. Pamatojums ir praksē redzams - t.s. Elites klasē brauc pāris desmiti regulāri trenējošies sportisti, bet pārējie ir vairāk /mazāk aktīvi velomīļi, kuriem īsā distancce par īsu . Savukārt t.s. Tautas klasē pa priekšgalu diezgan labi sagatavoti velomīļi, kurī vēl īsti nav sportisti/pusprofiņi, bet trenējas daudz maz regulāri un ne pavisam nav  svētdienas braucēji. ( var redzēt pēc rezultātie, ka tie pirmie no tautas, kad pārgāja starp sezonām uz t.s. Elites klasi ir ap 50-80 v.  ) . Dažiem vienkāŗsi labāk patīk būt pirmajiem sētā, nekā n-desmitajiem elitē .
Mana personiskā izvēle par labu t.s. Elitei, jeb garajai distancei ir tā, ka ir iespēja salīdzināt sevi uz sportistu fona un garāka distance - ja reiz maksāju gana lielu dalības maksu un braucu tālu uz šīm sacīkstēm, tad gribas ''atpelnīt'''to naudiņu      un izbraukāties uz pilnu klapi..un stundiņu, pusotru gana labi var savam priekam izbrsukāties arī vienatnē, nemaksājot par to naudu. Apmēram tā.

Šī tēma ir jau izskanējusi un uzjundīta tiek katru gadu, padalīšos ar savām pārdomām par šo tēmu. Atkāpei, - lūdzu nesaprast nepareizi (par labu kādai no grupām), viss manis rakstītais ir bez jebkādas ironijas.

Lūdzu nerakstīt – “nu tad rīko pats savus maratonus”, jo mans mērķis nav neproduktīvi kritizēt, bet, iespējams, mudināt aizdomāties šo populārāko sacensību organizatorus, jāņem vērā, ja šis forums tiek lasīts no viņu puses, ka šeit (foruma kopumā) smeļamas bezmaksas idejas kā padarīt šīs sacensības vēl interesantākas un masveidīgākas jo jāatzīst, ka Igo Japiņa sporta aģentūras rīkotie SEB Unibankas MTB maratoni ir kļuvuši par visu Latvijas MTB iemiesojumu.

Iebildīšu iepriekš rakstītajam jo manuprāt iedalījums "īsā/garā distance" attiecināms tikai uz tradicionāli 1.posmu Cēsis - Valmiera,- pārējie SEB Unibankas maratona posmi notiek apļos un Elites grupai ir jāveic vairāk apļu nekā pārējiem,- tādējādi precīzāk būtu Tautas un Veselības distanci saukt par "vienu apli" un iedalījums sanāk "viena apļa braucēji" - Tauta un Veselība un "vairāku apļu braucēji" - Elite.
Šajā situācijā tālākā Latvijas MTB attīstībā saskatu divas problēmas (-iņas):
1.    Latvijā šādi pasākumi nav masveidīgi kā, piemēram, Igaunijā;
2.    Braucēji netiek motivēti braukt garās distances un pasaules braucēju līmenis ir neaizsniedzams.
Abu šo problēmu cēloņus saskatu tieši šajā maratonu organizēšanas veidā – apļos, jo braukt divus un vairāk apļus (Kandava) ir reljefa ziņā garlaicīgi kā arī psiholoģiski daudz grūtāk (tieši šī iemesla dēļ daudzi braucēji nepiedalās OX formāta krosos), patīkamāk taču būtu braukt visu distanci ar dažādu reljefu un nedomāt par to kā trešajā aplī uzbraukt paugurā X. Ja sacensību distance būtu garāka un citādāka, nevis lielāks apļu skaits spēcīgākajiem no tagadējās Tautas grupas braucējiem parādītos motivācija trenēties, jo nav nekāds noslēpums ka lai daudz maz pieklājīgi nobrauktu 30-35 km distanci nav regulāri jātrenējas, jāievēro sportiskais režīms, pareizi jāēd utt. un braukt Elites grupā, kaut vai tāpēc lai brauktu kopā un sacenstos ar sportistiem, nevis ar vecāka gadagājuma braucējiem un māmiņām kas brauc kopā ar bērniem.
Neliela atkāpe no tēmas – brutāli  pirmos piecdesmit (spēcīgākos) Tautas grupas braucējus piespiest braukt Elitē var saīsinot Tautas un Veselības braucienu distances līdz, piemēram, līdz 15-20 km, - tādējādi tas tiešām būs Tautas un Veselības brauciens un tos kas šaubās mudinās piedalīties “sacensību” katrā seriāla posmā, nevis ieraugot to kas saucas un kā izskatās “tauta” (tehnika, tekstils u.c. inventārs) nobīties un  pieņemt lēmumu turpmāk priekšroku dot mierīgiem izbraucieniem ģimenes lokā gar jūru, tā rezultātā zaudētāji ir sacensību organizatori un MTB sports kopumā, jo nenotiek “svaigo asiņu” pieplūdums.

Neapšaubāmi ir vairāki plusi par labu šādai sacensību organizēšanai, un kā galvenie un lielākie ir arguments ka nav jāmeklē un sevišķi jāmarķē papildus “cilpas” (viena ja ir divi dalījumi un) dažādām distancēm, bet viena trase visiem, dalībnieku ērtība transportlīdzekļu novietošanā,  komandu un sponsoru teltis atrodas vienā ģeogrāfiskajā punktā.

Tas tā ātrumā, varbūt mazliet haotiski un atvainojiet ja kādam graužas acis no gramatikas kļūdām.

Last edited by Kārlis (16.05.2005 20:33:26)