http://www.iauto.lv/viewtopic.php?topic=23892&forum=20
Palasi šo te topiku.
Tavā gadījumā neticu,ka apdrošinātāji cels regresa prasību,jo to (pēc likuma) viņi var darīt tikai pēc rupja ceļu satiksmes noteikuma pārkāpuma. (likumā aprakstīts kas tas ir)
Tā kā uztraukumam nav pamata!

No OCTA likuma, ja ir vēlme palasīt..

41.pants. Apdrošinātāja un Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja regresa prasība

(1) Apdrošinātājs ir tiesīgs iesniegt regresa prasību pret:

1) transportlīdzekļa vadītāju, kas ceļu satiksmes negadījumā nodarījis zaudējumus trešajai personai, ja tas:

a) vadījis transportlīdzekli, būdams alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotoksisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu iespaidā,

b) vadījis transportlīdzekli bez tiesībām vadīt attiecīgās kategorijas transportlīdzekli,

c) pēc ceļu satiksmes negadījuma, neievērojot šajā likumā vai citos normatīvajos aktos noteiktās prasības, atstājis notikuma vietu vai izvairījies no noteiktā kārtībā izdarāmās pārbaudes alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotoksisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu iespaida konstatēšanai, vai šīs vielas lietojis pēc ceļu satiksmes negadījuma līdz attiecīgajai pārbaudei,

d) nav iesniedzis aizpildītu saskaņoto paziņojumu šajā likumā noteiktajā kārtībā vai nav sniedzis informāciju par ceļu satiksmes negadījuma apstākļiem apdrošinātājam pēc tā pieprasījuma;

2) ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieku vai — transportlīdzekļa līzinga gadījumā — līzinga ņēmēju, ja:

a) tas apdrošināšanas līgumā noteiktajā termiņā nav samaksājis apdrošināšanas prēmiju,

b) transportlīdzekļa vadītājs, kas ceļu satiksmes negadījumā nodarījis zaudējumus trešajai personai, nav iesniedzis aizpildītu saskaņoto paziņojumu šajā likumā noteiktajā kārtībā vai nav sniedzis informāciju par ceļu satiksmes negadījuma apstākļiem apdrošinātājam pēc tā pieprasījuma un zaudējumu piedziņa no transportlīdzekļa vadītāja nav iespējama,

c) transportlīdzekļa vadītājs, neievērojot šajā likumā vai citos normatīvajos aktos noteiktās prasības, atstājis notikuma vietu un konkrētā persona, kura vadījusi transportlīdzekli ceļu satiksmes negadījuma brīdī, nav noskaidrota,

d) transportlīdzeklim nav noteiktajā kārtībā izdarīta valsts tehniskā apskate un ceļu satiksmes negadījumā nodarītajam zaudējumam ir cēlonisks sakars ar transportlīdzekļa tehnisko stāvokli;

3) ceļa īpašnieku (pārvaldītāju), ja apdrošinātājs tā vietā ir atlīdzinājis ceļu satiksmes negadījumā nodarītos zaudējumus;

4) personu, kura zaudējumu nodarījusi ar ļaunu nolūku;

5) tirdzniecības uzņēmumu (komersantu), ja tas nav ievērojis šā likuma 5.panta pirmās daļas 3.punktā noteikto kārtību, kādā pārdošanai paredzētie transportlīdzekļi piedalās ceļu satiksmē.

(2) Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs ir tiesīgs iesniegt regresa prasību pret:

1) ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieku vai — transportlīdzekļa līzinga gadījumā — līzinga ņēmēju, ja tas nav apdrošinājis īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai pret šā transportlīdzekļa tiesīgo lietotāju;

2) transportlīdzekļa vadītāju, ja transportlīdzeklis iegūts ar prettiesiskām darbībām;

3) apdrošinātāju, ja tiek noskaidrots transportlīdzeklis, kas nodarījis zaudējumu, un pienākums izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību bija apdrošinātājam;

4) apdrošinātāju, ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksāta šā likuma 51.panta piektajā daļā minētajā gadījumā un pienākums izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību bija apdrošinātājam;

5) Eiropas Ekonomikas zonas valsts garantijas fondu (kompensācijas iestādi), ja triju mēnešu laikā no šā likuma 36.panta ceturtajā daļā minētā rakstveida pieteikuma saņemšanas dienas ārvalsts apdrošinātājs, kurš apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai tā pārstāvis nav nosūtījis rakstveida informāciju apdrošināšanas atlīdzības pieprasītājam (Latvijas Republikā dzīvojošai personai, kura cēlusi prasību pret ārvalsts apdrošinātāju sakarā ar šajā valstī notikušo apdrošināšanas gadījumu);

6) Eiropas Ekonomikas zonas valsts garantijas fondu (kompensācijas iestādi), ja šīs valsts apdrošinātājs nav iecēlis pārstāvi Latvijas Republikā un šajā valstī notikušā apdrošināšanas gadījumā ir cietusi Latvijas Republikā dzīvojoša persona;

7) Eiropas Ekonomikas zonas valsts garantijas fondu (kompensācijas iestādi), ja zaudējumus nodarījis šajā valstī reģistrēts transportlīdzeklis, kura īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošinātāju nav iespējams noskaidrot divu mēnešu laikā pēc apdrošināšanas gadījuma, kurā ir cietusi Latvijas Republikā dzīvojoša persona;

8) Eiropas Ekonomikas zonas valsts garantijas fondu (kompensācijas iestādi), ja šajā valstī ir noticis apdrošināšanas gadījums, kurā cietusi Latvijas Republikā dzīvojoša persona, bet transportlīdzekli nav iespējams noskaidrot;

9) Eiropas Ekonomikas zonas valsts garantijas fondu (kompensācijas iestādi), ja zaudējumus Latvijas Republikā dzīvojošai personai sakarā ar attiecīgajā valstī notikušo apdrošināšanas gadījumu nodarījis ārpus Eiropas Ekonomikas zonas valstīm reģistrēts transportlīdzeklis, kura īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošinātāju nav iespējams noskaidrot divu mēnešu laikā pēc ceļu satiksmes negadījuma.

(3) Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs ir tiesīgs iesniegt regresa prasību arī starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.09.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2007.)

likumi.lv un t.t.

Ja iesi pāri kājām tad jā, citādi iestājās situācija "nepamanīju / strauji uzbrauca uz ceļa"

vaardusakot, totaalaalaa velobrauceeju diskriminaacija jau ceļu satiksmes noteikumu līmenī.

227.Vietās, kur velosipēdu vadītāju braukšanas trajektorijas krustojas ar pārējo transportlīdzekļu
braukšanas trajektorijām un velosipēdu vadītājiem ir priekšroka, velosipēdu vadītāji drīkst turpināt braukt tad,
kad tie novērtējuši attālumu līdz transportlīdzekļiem, kas tuvojas, kā arī novērtējuši to braukšanas ātrumu un
pārliecinājušies par drošību.

Likuma kalpi un rakstītāji ir autovadītāji taapeec uzrakstiits ir baigi viltiigi, ja braucamā daļa ir tukša, tad brauc paari, ja nē tad gaidi brīdi, kad vari šķērsot ielu stumjot riteni ....

Last edited by muza (29.05.2008 23:37:18)

Vieta, kur veloceļš šķērso brauktuvi nav krustojums un tur priekšroka ir automašīnām.

siguldā gar šoseju ir izbūvēts "gājēju un velosipēdu ceļš", taču vietās, kur tas būtu jāšķērso brauktuve, tas vienkārši izbeidzas ar zīmi (tāda kā 415., bet ar svītru pāri), pārvēršas par zebru, un tad atkal atsākas (ar 415. zīmi). tātad, ievērojot csn, katrā šādā vietā velosipēdistam būtu jākāpj nost un jāstumj. un tā katrā krustojumā, pat pie visniecīgākas šķērsielas. jē jē jē.

Jaa kretiinisms ir uz katra soļa arī vecrīgas veloceliņi 10 metru garumā...

Vecrīgā nav veloceliņu - Tur ir vieta(iela) ,kur drīkst pārvietoties gājēji un velosipēdisti. /Ja domātas ceļazīmes ar gājēju un velosipēdu/

vispaar interesanti... man atkal liekas, ka pa trotuaru viennozimigi var parvietoties ka vien tiik... un automashinam ir jadod celsh gajejiem un velosipedistiem.

martas iela ir vienvirziena, tiesham?

Martas iela ir vienvirziena. Es pa trotuāru pārvietojos pretējā virzienā. Tai brīdi uz ietves biju vienīgais.

trotuāriem virzienu nav. ja tu man atsūtītu protokola kopiju, es painteresētos kas un kā...
kur tev būs jāiet rakstīt paskaidrojumu?

vienvirziena zīme attiecās tikai uz braucamo ceļu. Tā kā policistam nebija taisnība, resp. var arī kompensāciju dzīt par izčakarēto laiku un moraļņiku + policistam administratīvo/rājienu par "paviršo darbu"   [nu tas laikam ja ir labs advokāts + kontakti + TV un t.t.]

Ja jau dzīvo tiesiskā valstī ir jāizmanto savas tiesības.

Kādreiz CSN bija punkts, kurā bija aprakstīts, ko uzskata par mehānisko transportlīdzekli:
Mehāniskais transportlīdzeklis - pašgājējs transportlīdzeklis, arī traktortehnika, kas pārvietojas pa ceļu ar savu enerģiju, izņemot mopēdus un sliežu transportlīdzekļus.
Tagad tas ir svītrots.

Redz, teicu tak, ka neesmu jurists. Jā... velosipēds neskaitās "mehāniskais" transporta līdzeklis, bet transporta līdzeklis tas ir un paliek.

Ceļu satiksmes noteikumi.
1. Pants, 23. punkts
Transportlīdzeklis — ierīce, kas pēc savas konstrukcijas paredzēta braukšanai pa ceļiem ar motora palīdzību vai bez motora;