un vēl - braucot pāris bīstamos nobraucienos cilvēki kā traki metās man garām, kaut arī redzēja, ka ceļš izdangāts un bīstams, bet taisnā gabalā gāju viņiem garām kā stāvošiem... rodas jautājums - vai bija vērts riskēt ar savu un citu braucēju veselību, cenšoties mani apdzīt nobraucienā???

Jā. Šķiet par šo fenomenu varētu sacerēt diplomdarbu. Kā tepat raks'tija - ka tie kas nevar ar kājām pret kalnu vai pa līdzenu, tie domā baigo rezultātu no kalna lejā, caur krūmiem un uz saprāta robežas braucot kaut ko panākt.
Nekritizēju, arī jaunībā tā darīju. Bet tad tepat vienā LV mājaslapā izlasīju kāda braucēja viedos vārdus, ko arī tagad nododu tālāk jaunajai (pa kalnu lejā ātrajai) paaudzei:

Nobrauciens ir iespēja atpūsties un atgūt spēkus, nevis lai apdzītu sāncenšus. Pārāk ātra braukšnaa nobraucienā ir bīstama.

Vēlējos apjautāties, vai te forumā negrozās tas pusis, kurš kaut kur ~30 kilometrā uz zemes ceļa (uzreiz aiz liela laukakmeņa ceļa vidū) uzbrauca manam pakaļējam ratam, un nokrita...
Ceru ka Tev viss kārtībā. Ļai man piedod, nejūtos vainīgs, jo tā arī nesapratu kas tur aiz muguras notika un kāpēc man uzlidoja virsū. Ceru ka uz mani ļaunu prātu netur. Ceru arī ka pats un tehnika veseli:)

Nu es domāju to bik garāko nobraucienu pēc cilpas. Daži 4.koridora jaunie talantīgie, kas spiegdami "malā, malā"  varonīgi lauzās avangardā, arī nedaudz tautiskas vēsmas ienesa (nez, kas jādara izdzirdot šādu izmisuma saucienu, braucot grupā pa vismaz 6m platu asfaltu?)

1. Nu tad nosauc lūdzu numuru tam kas sauļojās (tobiš -šmaucās)? Vai arī pasaki to, kurš pats savām acīm to redzēja.

vecajā velo forumā viens tā rakstīja! tagad gan tas ir izdzēsts.

Lēnāk braucot, braucēji ieturēs mazāku distanci, tādejādi nebūs īsti vieta kur kādam ielīst un ja būs saķeršanās, tad var iztikt bez kritiena un asinīm.

Nu tad jau tauta koridoros ir perfekti jāsadala pa starta pozīcijām. Skaistas taisnas rindas teiksim pa desmit cilvēkiem rindā un teiksim 50 cm atstarpi starp 1 rindas pakaļējo un nākamās rindas priekšējo ratu

Tā nopietnāk sāku pērn. Tā kā arī es sitos no apakšas uz augšu, radās dažas idejas organizatoriem.
Pirmais posms būtu jānomaina pret tādu, kur nav sākumā jāpsiho ar nobraucieniem, lai turpmāk tiktu pie labāka koridora. Galu galā ļoti daudz izsaka tieši pirmais posms. Būtu jāļauj jaunajiem talantiem kādus 15-20km ieskrieties. Vai tik Ērgļi nebija tādi? Teikšu kā ir. 3-4 koridorī braukt tomēr ir patīkamāk Mazāk stresaino. Kultūras vairāk. Ar Cēsīm varētu pat nobeigt sezonu. Daudzi atsijājas.. Īsti arī nevienam nepatīk tas, ka finišs nav startā.

Man gan ir jautājums par šmaukšanos! Vai tikai tas nav mīts, jo dodoties starta koridorā, ir jāatdod starta "žetons" ar koridora Nr. Ja šmaucējs ir trases vidū, tad kādā veidā pie tiesnešiem nonāk šis "žetons", jo, kā es saprotu, finišā laiku apstiprina pēc šīs mazās lapiņas.

Last edited by Ponchiks (29.04.2008 02:15:37)

Man gan ir jautājums par šmaukšanos! Vai tikai tas nav mīts, jo dodoties starta koridorā, ir jāatdod starta "žetons" ar koridora Nr. Ja šmaucējs ir trases vidū, tad kādā veidā pie tiesnešiem nonāk šis "žetons", jo, kā es saprotu, finišā laiku apstiprina pēc šīs mazās lapiņas.

Ieej koridorā, atdod savu lapiņu, un tad pa lielo jūkli, vēsu prātu pārbībies ~2koridorus augstāk... shēma vienkārša! Iegāju savā 4 koridorā mierīgi pa otro pusi aizgāju pačurāt atgriezos atpakaļ i neviens man pat nejautāja, kas es tāds un kāpēc lienu pāri barjerām... tikpat labi varēju ielīst dažus koridorus augstāk.

Uzskatu ka šāda veida šmaukšanās:
1. neko daudz finišā nedod!
2. liecina par braucēja debīlismu,
3. normāli braucēji, kas trenējas un tur cieņā sportisko godīgumu tā nerīkojas, šmaucās nīkuļi, kas grib pastiep savu krāniņu garāku

http://www.velo.lv/sacensibas/rezultati/?id=126&gid=111

jebšu - rezultāti > pa distancēm

Esmu tas, kurš uzrīkoja lielo priekšgala zavalu 3-4km...uz gludas, jaukas zemītes nokalnītē avotaina vieta, ko automobīļi izdauzījuši dziļu un asu- kurš tur ietrāpīja, tam bija jākrīt...lidoju ilgi un tālu, savu mūžu tādu orgasmu nebiju jutis.:) Piebildīšu, ka galīgs velonepraša neesmu...vnk tā bedre bija neizbēgams crash. Šodien mani operēs- skrūvēs plāksni atslēgas kaulā. Atā visiem, līdz citai reizei!:)
Paldies tam līdzcietējam, kurš pēc mūsu kopkritiena savācis mana auto izbirušās atslēgas un atdevis organizatoriem.

Last edited by Kalpax (29.04.2008 18:55:37)

Žēl, viss sagatavošanās darbs cūkām.

un vēl - braucot pāris bīstamos nobraucienos cilvēki kā traki metās man garām, kaut arī redzēja, ka ceļš izdangāts un bīstams, bet taisnā gabalā gāju viņiem garām kā stāvošiem... rodas jautājums - vai bija vērts riskēt ar savu un citu braucēju veselību, cenšoties mani apdzīt nobraucienā???

Atzīšos, ka man patīk arī kā trakam braukt visiem garām nobraucienos. Man tas sagādā vislielāko prieku. Un tie bīstamie un izdangātie ceļi ir tāds relatīvs jēdziens. Pašam liekas, ka tu ļoti ātri brauc lejā, bet kādam citam, kas no aizmugures brauc, ka tur gan viens galīgi sēņo.

Diskutējama lieta - no vienas puses drošība ir patiešām ļoti svarīga un īpaši daudz jau neievinnēsi, bet no otras puses nobraucieni ir labākais, kas MTB ir. Ja ir piemērots ritenis un prasme to novaldīt, tad var arī apdzīt citus lēnākus braucējus.