Es braucu ar izslegtu lock-outu tb daksha staigaa, ja var noreguleet un daudz palielas bedres var likt ar leenaaku reboundu.

2 lietas braucot no kalna.(ko es kaa iesaaceejs esmu noverojis) iespejams profinji spes precizaak pastastiit.

1.piecelies kaajaas
2. parnes smaguma centru uz aizmugurejo riteni.

Last edited by Kaspi4 (25.02.2008 15:32:18)

Vismaz es krietni drošāk un stabilāk jūtos braucot no kalna ar mīksto dakšu. Lock-out man ir paredzēts tikai kāpumiem. Neesmu drošs, bet lieli triecieni dakšai, kurai ieslēgts lock-outs varētu nebūt ieteicami! Varbūt kāds var nokomentēt?

Nu nobraucienos šādas bedres kurās rats var ielekt būtu jāpārvar ar pēcpusi gandrīz strīķējoties gar aizmugurējo riepu. Izklausās, ka vienkārši jāpilnveido braukšanas tehnika.

tieši tā. atceros te pat forumā šī tēma jau tika cilāta - pameklēju, bet tomēr neizdevās atrast. bet varbūt tas bija kur citur, bet doma bija tāda: "jāpārliek smaguma centrs uz aizmuguri, tā, lai galva atrastos apmēram tur, kur parasti atrodas dibens".

Praksē man tas līdz galam vēl nesanāk, jo pie normālas uzsēdes beņķis ir diezgan augstu pacelts un mazliet traucē ātgāzties uz aizmuguri. tāpēc krosos beņķi parasti leiku nedaudz zemāk, nekā maratonos.

Pie tam ieslēgtais lockouts nobraucienā nebūs tas labākais kombinācijā ar akmeņiem, saknēm, nelielām pagalītēm utt., ko mīkstā dakša diezgan veiksmīgi noslāpē.

Vismaz es krietni drošāk un stabilāk jūtos braucot no kalna ar mīksto dakšu. Lock-out man ir paredzēts tikai kāpumiem. Neesmu drošs, bet lieli triecieni dakšai, kurai ieslēgts lock-outs varētu nebūt ieteicami! Varbūt kāds var nokomentēt?

Es uzskatu, ka jebkurā MTB disciplīnā ir jāapgūst velo pārvaldīšanas tehnikas pamati: bunny hop, nu vismaz 20cm augstumā vajadzētu mācēt uzlekt (ar klipšiem jau vispār nav nekādu problēmu), būtu labi, ja saprastu, kas ir wheelie un no tā izrietošais manuālis, ko var izmantot bedru pārvarēšanai un ātrākai, drošākai nelīdzenumu pārvarēšanai. Ir lietas ko varam mācīties no BMX sacīkšu braucējiem, piem. kā gūt paātrinājumu neminot pedāļus. Tas noder šaurās un tehniskās vietās. Daudzi top DH brācēji saka, ka ļoti svarīgi ir iemācītos kontrolēt riteni sānslīdē, just cik ilgi var turēt kājas uz pedāļiem un saprast, kad līdzsvars tiek zaudēts un ir iekšējā kāja jāizklipsē.

Nevajag aizmirst, ka MTB nav šoseja. Ir jātrenē izturība, bet ļoti svarīgi ir iegūt tehniskos skilus un "kačāt" ķermeņa augšdaļu. Vismaz reizi nedēļā der aizbraukt uz kaut kādu tehnisku, stāvu taciņu ar akmeņiem vai saknē, nenāks par slikt aizbraukt uz kādu BMX trasi vienkārši paripināties un Latvjas DH trases arī nav nekas traks, ja xc ritenim ir amortizatora dakša, nebūs problēmu, tikai vajag domāt ar galvu un braut ar piemērotu ātrumu, jo stāvās vietās būs grūtāk savaldīt, XC un DH velosipēdu ģeometrijas tomēr ļoti atšķiras.

Man domāt regulāri braucot lejā no kalna ar noslēgtu vai pusnoslēgtu dakšu ir lielas cerības to ātri vien nokaut...

OK. Sāku apjaust ka lokautam labāk nepieskarties:)

Baltā un Egila iteikumus par atsēšanos aiz sēdekļa zinu un šo tehniku parasti lietoju. Tie kritieni iegadījušies momentos, kad bedres izrādījušās negaidītas (apslēptas zālē vai dubļos).

Kasio teiktais par rāmja izmēru arī varētu būt no svara. Tas scott bija īsu rāmi un garu, zemu iznesumu priekšā. Iespējams arī tas bij no svara, jo smaguma centrs sanāca izvirzīts uz priekšu.

Piekrītu Look, ka īstenībā trūkst tehiskas braukšanas skolotāju. Trenēt izturību un ātrumu daudzi prot. Pārējo reāli nākas mācīties katram pašam (no savām sāpēm un zilumiem )

Un, protams, ar svara pārnešanā uz aizmuguri nevajag pārcensties - zudīs stūrējamā rata saķere, īpaši līkumos jāuzmanās dabūt gripu atpakaļ

kādu laiku atpakaļ meklēju i-netā info par līkumu braukšanu. vienā vācu forumā džeki diezgan smalki aprakstīja tehniku (cik nu tas ir iespējams). tur tieši tika uzsvērts, ka līkumos svars ir jāpārnes uz priekšu - faktiski ir jāgāžas ar visu ķermeni līkuma virzienā. praksē man ir grūti pārvarēt bailes no izslīdēšanas un te tiešām varētu palīdzēt kāda praktiska nodarbība ar lietpratēju.

bet jautājums par citu - a ko darīt, ja līkums ir nobraucienā?

Par līkumu ņemšanu ar klipšiem nezinu, neesmu pētījis ne sevi ne citu uzvedību, bet noteikti tur savādāka tehnika, liekas pat trajektorijas.

Par to jau arī stāsts, ka tad kad ritenis pie kājām "pielipis" viss ir citādāk.
Vienulaik mēģināju, pirms bīstamas vietas vai nobrauciena laicīgi noāķet kājas nost... Arī gluži nebija īstā tehnika. Nobraucienā, ja pedāļi pie kājām pieklipsēti, ritenis stabilāks un vieglāk kontrolējas, kājas no pedāļiem nelec nost.
Tiklīdz atāķējos, tā bail pazaudēt kontaktu ar pedāļiem... nu un tad tur visādi gājis: vai nu kājas pašā nepiemērotākajā brīdī pa bedrēm pašas ieāķejas atpakaļ, vai arī kājas noslīd no pedāļiem, un bedrē ar visu svaru uz sēdekļa ar o*@m
Arī atāķējot vienu (pagriezienā iekšējo) kāju jēgas maz, jo ja zūd līdzsvars, un aizmet uz otru pusi, tad tajā pusē kāja vēl ieāķeta... un aidā krūmos

Droši ka lieta jau ir riteņa pārvaldīšanā un līdzsvara izjūtā. Taču trenējoties uzsvars tiek likts uz fizisko un nedaudz arī šķēršlu pārvarēšanu. Bet kritiena tehniku atstrādāt nav baigā azarta. Pie tam, ko līdz trenēties braukt pa kalnu, līkumu bedrēm vienā zināmā vietā, ja sacensības trasē tā vieta pienāk pēkšņi un ļoti lielā ātrumā...

mnja, laikam trenēties ar ieklipsētām kājām būtu prātīgāk ar volejbolistu aizsargiem uz locītavām...

saprotama Tava ironija ...
bet uz viena ceļa lieku... un likšu uz otra arī...

Last edited by Yeti (27.02.2008 11:33:24)

bez ironijas
viegli nebūs, uzreiz saku. bet sajūta, ka tu tu VARI, ir labs atalgojums.

tehniku nav ko žēlot, tas ir tikai inventārs, paredzēts lai tu izklaidētos. nu varbūt būs skrāpējumi, bet tādas lietas ir jāmācās meža taciņās, ne jau uz betona vai asfalta. ja salieksi riteņus, tad nu nafig tādus, uzbūvē normālus.

Es labprāt arī bez ironijas pamestu nedaudz teorijas.
Pieaugot MTB entuziastu skaitam arvien vairāk ar velo brauc bijušie un esošie motokrosisti. Domāju ka visi kā viens piekristu ka braukšana ar velo nav pielīdzināma braukšanai ar moci. No tā izriet ka šeit pieminētie motobraukšanas paņēmieni nav pielietojami uz velosipēda. Tas protams nenozīmē, ka atsevišķi braukšanas elementi ar moci nevarētu tikt adoptēti braukšanai ar velo, taču visai nosacīti.
Pieminētā kājas likšana pie zemes braucot ar velo ir ļoti neefektīva un tas norāda uz braucēja vājo līdzsvara izjūtu. Braucot ar moci kāja no kāpšļa tiek noņemta tikai sēdus pozīcijā. Braucot DH ar velo, braucējs sēdeklim NEPIESKARAS, tātad arī kājas noņemšana no pedāļa ir visai nestabils risinājums (fubars pieminēja arī citas probl. kas ar to saistītas). Visa iepriekš minētā jēga ir tur, ka braucot ar velo, kājas ieklipsējam startā un izklipsējam finišā (tikai kritiens vai nepārbraucams šķērslis var būt par iemeslu kājas noņemšanai no pedāļa). Līdzsvara izjūta ir jātrenē regulāri, tā nav kumulatīva iemaņa, kuru reiz apgūstot var pēc ilgāka pārtraukuma cerēt uz tik pat labu rezultātu kā pirms tam.

Labas braukšanas iemaņas braucot no kalna, ļaus ietaupīt kaudzi enerģijas, ko varēs lietderīgi izmantot braucot augšā!

Galvenais, mazāk ar priekšējo bremzi spēlēties

man liekas, ka tieši ar to arī ir jāspēlējas, tikai prātīgi. bremzēt vajag ar abām bremzēm, savādāk pakaļu viens-divi sametīs (bremzējot, smaguma centrs pārvietojas uz priekšu un pakaļējam ratam zūd saķere).

Last edited by egils13 (27.02.2008 15:06:58)