Uz plastmas rulli bija tapat, notiriju veltņus un riepas ,palika klusāk.Paskaties cilindrs bus tads lipīgs ,tādēl ari skaņa kā braucot aršosejnieku pa mīkstu asfaltu.

OK, pamēģināšu nomazgāt gan riepas, gan cilindrus un tad pateikšu rezultātus.
Bet kā, lai pareizi noregulē attālumus starp cilindriem?

man kādu laiku bija čīkstoņa arī ar gandrīz plikām riepām - maza skujiņa, tāpat bija - sapratu, ka pavisam izbēgt no tās nevar, nemainot riepas. piepumpējot stingrāk gan mazliet samazinājās - tīri tehniski domājot, čīkst gumija, beržoties gar rulli tajā vietā, kur rullis riepu iespiež. Sanāk, ka riepām tiešām jābūt zvērīgi (mazliet pat virs max atļautā), jo spiediens tajos pāris centimetros ir daudz lielāks, nekā uz asfalta, tāpēc riepa ieliecas un tajā vietā čīkst. tad nomainīju ar Trekā iegādātām pavisam plikām Bontrager 1.3 collu, laikam - un nekādas čīkstoņas, minies un šalc. Atceros, kad vēl bija vecās, mēģināju rulli ieziest ar cepamo eļļu (nu ekskluzīvi būtu ar vīnogu kauliņu eļļu, bet var ar parasto, rapša vai saulespuķu) - tā kā ar šo ričuku braucu tikai "pa iekšu", un riepas bija tīras, tad šis vēl mazliet palīdzēja pret čīkstēšanu. Tomēr nevajadzētu eksperimentēt ar šādu pašdarbību, ja tas pats ričuks ar tām pašām riepām tiek izmantots arī laukā - tad rullis drīz vien būs tik netīrs, ka pārvērtīsies par kvadrātu