Interesanti fakti ka riteņbraukšana ietekmē veselību

http://cyclehelmets.org/1015.html

Mīli savu sirdi   

Šoreiz par fiziskajām aktivitātēm.

Speciālisti norāda - regulāras fiziskās aktivitātes paātrina vielmaiņu, uzlabo vispārējo veselības stāvokli un pašsajūtu, uzlabo sirds un asinsvadu veselību un novērš liekā svara veidošanos. Tāpēc ieteicams veikt kardiotreniņus skrienot, braucot ar velosipēdu vai ātri ejot vismaz 30 minītes dienā.

Uz jautājumiem par sirds veselību veicinošajām fiziskajām aktivitātēm atbild Armands Sukuts, sporta centra DCH Studija treneris.

1. Kā jūs vērtējat proteīna lietošanu? Vai tam ir kāda negatīva ietekme uz sirds veselību?

„Olbaltumvielas ir vajadzīgas, lai nodrošinātu vairākus fizioloģiskos procesus mūsu organismā. Tās ir mūsu ķermeņa būvmateriāls, bez tām iztikt nevar un nedrīkst. Dienā pilnīgi pietiek, ja uzņemsi 0.8-1 g olbaltumvielas uz katru sava ķermeņa kilogramu, tas problēmas veselībai neradīs. Atceries, lai olbaltumvielas uzņemtu pilnvērtīgi, pārtikā lieto gan augu, gan dzīvnieku valsts olbaltumvielu avotus. Pārmērīga olbaltumvielu uzņemšana vairāk var radīt nieru un aknu darbības problēmas. Uz sirds un asinsvadu sistēmu tā var atstāt iespaidu acidozes veidā. Ja smagi trenējies un vēlies palielināt muskuļu masu, tad Tev nāksies uzņemt palielinātu olbaltumvielu daudzumu, aptuveni 1,5 g olbaltumvielas uz katru ķermeņa kilogramu. Tādā gadījumā neaizmirsti dzert daudz ūdeni, tad tas problēmas Tavai veselībai neradīs. Bet atceries, ka ir jāuzņem pilnvērtīgs un sabalansēts uzturs.”

2. Kā pārvērst taukus muskuļos?

„Taukus muskuļos pārvēst nevar. Muskuļi veidojas no olbaltumvielām. Bet taukus var izmantot, lai iegūtu enerģiju. Ja vēlies palielināt muskuļu masu un samazināt tauku daudzumu ķermenī, es Tev iesaku uzsākt spēka treniņus. Efektīvākais treniņu veids, lai palielinātu muskuļu masu ir spēka treniņi, kur katru spēka vingrinājumu izpilda 8-12 reizes līdz muskuļu atteicei. Tas nozīmē, ka Tu nevari pārvarēt pretestību vairāk par 8-12 reizēm. Jo lielāk muskuļu masa, jo vairāk enerģijas ir nepieciešams patērēt, lai to uzturētu. Šādā veidā tiks izmantoti tauki, lai iegūtu enerģiju. Neaizmirsti savus muskuļus pabarot ar olbaltumvielām, jo savādāk tiem nebūs no kā augt/veidoties.”

3. Esmu 55 gadus jauna. Mani interesē, ar kādām sporta aktivitātēm jūs rekomendētu nodarboties, kas ir vislabākās sirds veselībai. Lūdzu, miniet piemērus gan ziemai, gan vasarai, vēlams, neskaitot sporta zāles un dārgu maksas aktivitāšu apmeklēšanu.

„Vislabākās fiziskās aktivitātes sirds veselībai ir aerobās jeb kardio slodzes. Slodzes, kuras ir 60-70% intensitātē no Jūsu maksimālā sirds ritma. Jūsu gadījumā sirds ritmu vajadzētu turēt aptuveni 99-115 sitieni minūtē. 30-60 minūtes 3-6 reizes nedēļā šajā slodzes diapazonā. Vispieejamākā aktivitāte noteikti būs soļošana. To var veikt gan vasarā, gan ziemā. Vēl varu ieteikt nūjošanu. Vasarā tā var arī būt braukšana ar velosipēdu un peldēšana, bet ziemā distanču slēpošana.”

4. Mammai pēc insulta nekustīga ir kreisā puse. Lai gan pirms tam bija aktīva sieviete, tagad pilnībā atsakās kaut ko darīt, visu dienu guļ. Ko darīt? Ar kādām kustībām sākt? Kā motivēt?

„Gribētos nedaudz zināt precīzāku situāciju (nekustīga kreisā roka vai kāja, abi, utt.). Bet katrā ziņā šī vairāk būs psiholoģiska "cīņa". Ir ļoti grūti cilvēkam palīdzēt, ja viņš pats to nevēlās un atgrūž. Pirmām kārtām jāmēģina pārliecināt, ka visu vēl ir iespējams labot, ir tikai jāiegulda smags darbs. Jābūt pacietīgai un neatlaidīgai. Vajadzētu censties turēt mammu sabiedrībā, neatstāt vienu, lai nevar pie sevis žēloties. Ja ir iespēja ņemt pēc iespējas vairāk visur līdzi. Uzticēt kādus mazus darbiņus, ko viņa spēj izdarīt, likt kaut ko prātot un domāt. Par fiziskajām aktivitātēm vajadzētu griezties pie fizioterapeita. Latvijā ir speciāli centri, kuros strādā ar cilvēkiem pēc insulta.”

5. Cik ir minimālais laiks, ko katru dienu vajadzētu pavadīt aktīvi kustoties? 15 minūtes – vai tiešām pietiekami?

„Minimālais laiks ir atkarīgs no katra cilvēka atsevišķi. Gan vecuma, fiziskās sagatavotības, utt. Ieteiktu dienā veltīt vismaz 30 minūtes fiziskajām aktivitātēm. Atceries- pārāk augsta fiziska slodze var radīt pārslodzi, savukārt pārāk zema slodze dos ļoti minimālu efektu, vai arī vispār to nedos.”

6. Vai nodarbojoties ar Bikram jogu (joga karstā telpā) sirdij tomēr slodze nav par lielu?

„Es neieteiktu nodarboties ar šo jogas veidu, ja ir kādas sirds un asinsvadu sistēmas problēmas. Ja šādas problēmas ir, ieteiktu apmeklēt savu ģimenes ārstu un sekot tālāk viņa norādījumiem. Ja ārsts dod atļauju (Jūsu problēma nav tik nopietna), tad variet doties uz nodarbībām. Ir ļoti daudz vietu, kur apmeklēt šāda veida nodarbības un šādās nodarbībās ir savi noteikumi, kuri jāievēro, lai nenodarītu pāri savam organismam, tāpēc pirms tam vajadzētu kārtīgi izpētīt un pameklēt atsauksmes par vietu, uz kuru grasāties doties, lai tā atbilstu visām prasībām un tiktu ievēroti noteikumi. Ja dosieties vingrot pie zinoša un augsti kvalificēta meistara, tad problēmām nevajadzētu būt.”

7. Vai maratona skriešana sirdij nekaitē?

„Ja esat fiziski labi sagatavots un trenēts, tad maratona skriešana sirdij nekaitē. Ja ikdienā ar sportošanu esat uz Jūs, tad 42 km distanci pievārēt skriešanas tempā Jums neizdosies, un tas var kaitēt Jūsu veselībai. Lai noskrietu maratonu ir ilgi un pareizi jātrenējas. Maratona skrējējiem ir ļoti spēcīga un izturīga sirds. Iesākumā vajadzētu izvēlēties savām spējā atbilstošu distanci.”