principā jau pilnīgs offtopiks, sou ielikts Poligonā, ceru, ka Administrācija un Members++ man piedos par šo offtopiku savā ķermenī nodarbinu ne tikai kājas ar velo, bet šad un tad arī ķermeņa augšdaļu cenšos izkustināt - šoreiz viens laivošanas pasākums. Ceru, ka pasākuma apraksts liksies daudz maz interesants

28.08.2007 saņēmu no Agates piedāvājumu piedalīties vienā inčīgā pasākumā, saucās tas par Salacas maucienu.. biju par to dzirdējis, bet tā kā nav tās laivošanas līdz šim bijis tā ļoti daudz, tad detaļās neko nezināju... Pareizāk sakot, nezināju, ko nozīmē noairēt 96km, jo savā dzīvē kopā nebiju tik daudz kopā noairējis, bet nu cik bija airēts, nelikās nekas grūts, piedzīvojumu sacensībās arī ir ņemta dalība --> ilgi un pa nakti arī ir sportots.. visi šie argumenti noveda pie manas atbildes Agatei – MAUCAM!!!

Maza atkāpe - kas ir Salacas mauciens?? Nolikumā ir jauki nodefinēta atbilde - Pasākuma ideja ir vienkārša kā slepkavība bez iepriekšēja nodoma - 95km pa Salacu no viena gala līdz otram, vienā naktī, bez atpūtas vietām, bez nakšņošanas, teltīm. Datums 04.09 starta laiks 21.oo

Sākas nelielā sagatavošanās.. laivu sameklējam ātri, pēc 2 dienām tā jau ir pie Agates.. 2 reizes pat pamēģinām izbraukt pa Mazo juglu – nu nekādas vainas, var kapāt, vaig tik aprīkoties ar apgaismošanas ierīcēm un viss būs baigi ok, nodomāju es..

Ak jā, pa vidu vēl jaukais nosaukuma domāšanas process, kopējiem spēkiem tiekam līdz „stresa nav”
Esam klāt Vecatē, vietā kur iztekot no Burtnieka sākas Salaca... sākam gatavoties.. ģērbties un gatavot laivu startam. Gatavot nozīmē, aplīmēt to ar snikeriem un Enervit želejām (kopā trasē vismaz 11 ar pus stundas, ēst noteikti sagribēsies), un uzinstalēt apgaismes ierīces: Viens lukturītis uz paaugstinājuma pielīmēts uz laivas, otrs uz pieres. Šeit parādījās pirmā atziņa, arī tādi sīkumi, kā, lukturīša novietojums uz laivas ir jāizmēģina pirms, lai redz, ko tieši tas izgaismo un cik ērta instalācija ir „ieslēgt/izslēgt un pieregulēt” lietošanā!  Mums sanāca pavisam muļķīgi, power podziņa palika 2cm attālumā no galējās manas rokas iztiepšanās iespējas...stulbi, bet nu nekas, stresa tak nav!!!
Sākam ar lielām ovācijām braukt.. neliela draudzīga grūstīšanās.. sākumā paliekam pa vidu bet pamazām tauta mūs nodzen, bet tas sākumā ir forši, jo tomēr tumsā ir forši, ka kāds brauc pa priekšu.. Ar laiku esam spiesti piestāt, lai saregulētu tās gaismas, cita braukšana, nav jau perfekta, bet labāka.. tumsā tā upe ir +/- mierīga, tik daudz, ka ik pa brīdim kāds nolūzis koks un laukā izlīdis akmens (mums laiva no stiklaplasta vai kkā tāda, kas reāli arī var saplīst pie triecieniem un tas tur spriedzīti... redzēt tos akmeņus var tik daudz kā 2-3 metrus uz priekšu, jo ir migla, kas rezultējas vairākās sadursmēs un arī vienā  „uzkārienā” uz akmeņa. Nakts ir arī auksta un salīdzinoši gara – gaišs paliek tikai sešos no rīta, lai arī gaismas vēsmas gaidām jau kopš 4iem!!!

6os esam Staicelē pie papīrfabrikas tilta (pēc kilometriem tas ir pusceļš), kuram cauri izbraukt nevar, laiva jānes un ir arī organizatori priekša ar siltas tējas atbalstu!!! Esmu nosalis un tas ir tieši vietā.. gaisma ar beidzot ir, upi pārmaiņas pēc var redzēt cik vien tālu grib!!! Airējam tālāk, upe joprojām salīdzinoši mierīga, atskaitot dažas mazas krācītes, kuras problēmas nerada sāk nākt miegs, mazajos dažu minūšu atpūtas brīžos mēģinu pat iemigt tai laivā, bet nu nesanāk.. pēc pāris stundām sākas garākas un straujākas krācītes, kas noved pie vairākām sadursmēm ar akmeņiem, pie vēl viena uzkāriena, bet arī mūsu ātrums palielinās un tas priecē!!! Un arī miegs pa tām krācēm tik ļoti nenāk, arī tas man ļoti patīk, rezultātā, aiz katra upes līkuma, gaidu jaunas krācītes!!! Kādus 18km pirms finiša sākas viena no skaistākajām upes vietām – sarkanās klintis (kkas līdzīgs kā ir arī gaujā un amatā (zvārtes iezis) upe tek tiešigar un ap to, tas ir skaisti apaudzis ar mežu un tas viss ir vairāku kilometru garumā.. perfekti!!! Pēdējie atskaites punkti, ko ļoti gaidām ir vecais un jaunais Salacgrīvas tilti... kad vecais tilts sagaidīts, liekas, ka nu jau viss, tik mazliet jāpairē vēl un būs jūra, bet, starp šiem tiltiem ir zivju tači – vieta, kur platajā upē ūdens tek tikai pa 3 šauriem vārtiem labajā pusē, straume ir liela un diagonāla un tas rezultējas arī manā pirmajā skaistajā „overā” saduroties ar tača kāju.. bija patīkami atvēsinoši, vismaz beidzot vairs nenāca miegs un līdz galam nosalt arī nepaspējām ar slapjajām drēbēm!!! Un beidzot finišs arī un viss ir beidzies!!

Pasākums ir palicis ar ļoti pozitīvu pēcgaršu, jau galvā ir idejas par to, kā izlabot pieļautās kļūdas un mēģināt labāk nobraukt citu gad!!!