freire gar zemi, bet brauc tālāk

īri cenšas izslēgt favorītus pa vienam

Noķerts otrivs:( Motja atpakaļ lielajā grupā

Last edited by 4444 (23.09.2012 12:59:13)

Tiešraidē Latvija spīd kā riteņbraukšanas lielvalsts. Visu reportāžu priekšplānā kāds no Latvijas " Milzīgās"  komandas.
Gatis atrāvienā ar vēl sešiem braucējiem, bija 6 minūtes, patreiz atrāvās otrs atrāviens kurš ir 2,5 min aiz Gata grupas.
Savukārt pelotona astesgalā Motja, visu laiku viņu rāda

Motja izstajas, diemzel!

2 apļi līdz finišam un atrāviens ir nodzēsts. peletonā apmēram 60gb.

Kamēr lielajiem rezultu nav, šeit JUNIORU REZULTĀTI:

1 54 MOHORIC Matej SLO19941019 3:00:45 +0
2 91 EWAN Caleb AUS19941107 "  " 
3 168 RUMAC Josip CRO19941026 "  " 

70 170 JANEVICS Peteris LAT19940213 "  "  +12

171 NEILANDS Krists LAT19940818 DNF
172 PODANS Andrejs LAT19950123 DNF

Smukulim (kā komentētāji teica: "smakulis" ) 51. vieta (http://www.limburg2012.nl/upload/docume … _RR_ME.pdf) not bad!

Last edited by Karlito (23.09.2012 20:19:26)

Tik un tā izskaidrojiet:

Kāpēc Gatim vajadzēja iet otrivā un Motjam zīmēties.
Abi 2 brauktu grupā (tobiš - taupītu spēkus) un beigās 10 km no finiša, vai arī grupā mēģinātu kaut ko darīt.

Ne Gilbert, ne Hagens, ne Kolebņevs ne  Degenkolb "nezīmējās", bet beigās uzdeva, jo bija saglabājuši spēkus.

Tik un tā izskaidrojiet:

Kāpēc Gatim vajadzēja iet otrivā un Motjam zīmēties.
Abi 2 brauktu grupā (tobiš - taupītu spēkus) un beigās 10 km no finiša, vai arī grupā mēģinātu kaut ko darīt.

Ne Gilbert, ne Hagens, ne Kolebņevs ne  Degenkolb "nezīmējās", bet beigās uzdeva, jo bija saglabājuši spēkus.

Visiem lielajiem un stiprajiem ir lielākas komandas, kuras varēja viņus veiksmīgi nogādāt līdz tiem izšķirošajiem kilometriem.
Gatis bieži iet atrāvienos, un tieši tādos arī ir izcīnijis panākumus. Viņa izredzes sprintā (pret piemēram Kavendišu) būtu nekādas. Savukārt sēžot pelotonā, var nogulēt izšķirošo atrāvienu, vai arī vispār palikt (ne savas vainas dēļ) ar kādu atpalicēju  grupu. Vakar pat pelotonu pāris reizes sarāva tā, ka likās ka vairs kopā nesavilksies. Es pat nobrīnījos, ka priekšpēdējā aplī tomēr tas pelotoniņš no 60 braucējiem (ieskaitot arī Gati) savilkās kopā.
Ja Gatis un Motja vienkārši sēdētu pelotonā, tad būtu turpat kur brāļi Lietuvieši un Igauņi - t.i. nekādās vietās un vispār nemanāmi. Vienīgo reizi kur manīju Lietuvieti, bija pelotona astē tērzējam ar Gati
Un protams, kurš gan no mazāk zināmiem un jauniem braucējiem nevēlas pazīmēties WC vai olimpiādes atrāvienā... Visa pasaule vēro, arī sponori un komandu menedžeri...  Un ja nu atrāviens izdzīvo (kā vakar, turējās diezgan ilgi, un arī bija vairāki braucēji), ja nu pelotons atrāvienu noguļ un vairs nespēj panākt???
Kaut gan ... gadus trīs atpakaļ Itālijā WC pelotons atrāvienu bija atlaidis uz 18 minūtēm. Bet pēdējās stundas laikā tikuntā nodzēsa visu.

Tik un tā izskaidrojiet:

Kāpēc Gatim vajadzēja iet otrivā un Motjam zīmēties.
Abi 2 brauktu grupā (tobiš - taupītu spēkus) un beigās 10 km no finiša, vai arī grupā mēģinātu kaut ko darīt.

Ne Gilbert, ne Hagens, ne Kolebņevs ne  Degenkolb "nezīmējās", bet beigās uzdeva, jo bija saglabājuši spēkus.

Visiem lielajiem un stiprajiem ir lielākas komandas, kuras varēja viņus veiksmīgi nogādāt līdz tiem izšķirošajiem kilometriem.
Gatis bieži iet atrāvienos, un tieši tādos arī ir izcīnijis panākumus. Viņa izredzes sprintā (pret piemēram Kavendišu) būtu nekādas. Savukārt sēžot pelotonā, var nogulēt izšķirošo atrāvienu, vai arī vispār palikt (ne savas vainas dēļ) ar kādu atpalicēju  grupu. Vakar pat pelotonu pāris reizes sarāva tā, ka likās ka vairs kopā nesavilksies. Es pat nobrīnījos, ka priekšpēdējā aplī tomēr tas pelotoniņš no 60 braucējiem (ieskaitot arī Gati) savilkās kopā.
Ja Gatis un Motja vienkārši sēdētu pelotonā, tad būtu turpat kur brāļi Lietuvieši un Igauņi - t.i. nekādās vietās un vispār nemanāmi. Vienīgo reizi kur manīju Lietuvieti, bija pelotona astē tērzējam ar Gati
Un protams, kurš gan no mazāk zināmiem un jauniem braucējiem nevēlas pazīmēties WC vai olimpiādes atrāvienā... Visa pasaule vēro, arī sponori un komandu menedžeri...  Un ja nu atrāviens izdzīvo (kā vakar, turējās diezgan ilgi, un arī bija vairāki braucēji), ja nu pelotons atrāvienu noguļ un vairs nespēj panākt???
Kaut gan ... gadus trīs atpakaļ Itālijā WC pelotons atrāvienu bija atlaidis uz 18 minūtēm. Bet pēdējās stundas laikā tikuntā nodzēsa visu.

brālis lietuvietis finišēja top 10, tāpēc nav korekti kritizēt  "atsēdēšanas" taktiku.

Tik un tā izskaidrojiet:

Kāpēc Gatim vajadzēja iet otrivā un Motjam zīmēties.
Abi 2 brauktu grupā (tobiš - taupītu spēkus) un beigās 10 km no finiša, vai arī grupā mēģinātu kaut ko darīt.

Ne Gilbert, ne Hagens, ne Kolebņevs ne  Degenkolb "nezīmējās", bet beigās uzdeva, jo bija saglabājuši spēkus.

Labāk pataupi spēkus pats un neprasi muļķīgus jautājumus ja nav saprašanas par riteņbraukšanas elementārām lietām.

Īsumā par junioru  startu 2012. gada Pasaules šosejas čempionātā. Latvijas izlases komandu pārstāvēja  Pēteris  Janevics ( NN Sporta klubs / RRS ), Krists  Neilands ( NN Sporta klubs / MSĢ ) un Andrejs  Podāns ( Daugmale/MSĢ/RRS ). Pēteris  un Krists startēja  abās disciplīnās, Andrejs  tikai  grupas  braucienā. Individuālais brauciens nav mūsu abu puišu pamata disciplīna kurai viņi specializētos īpaši, viņi vienkārši šobrīd ir Latvijā pārliecinoši labākie, tādēļ arī startēja ITT. Zaudēt 2 minūtes 27 kilometros Pasaules labākajiem šosejas braucējiem, no kuriem daudziem šī ir pamata disciplīna, nav nemaz tik necili kā varbūt daži šī foruma lasītāji  domā. Daļa ITT līderu arī junioru  vecumā savai disciplīnai specializējas tik ļoti, ka grupas braucienā pat   nepiedalās, dodot iespēju startēt citiem savas valsts pārstāvjiem. Savstarpējās ,,attiecībās”  šoreiz par  5  sekundēm  ātrāks  bija  Krists, rezultātā  48.  un 51. vieta.
Tie, kuri  sekoja  Pasaules čempionātam  televīzijas ekrānos, noteikti ievēroja abus kalnus  grupas  brauciena aplī. Reāli  ikdienā – nekas īpašs, savā tempā var normāli  uzbraukt  jebkurš, taču sacensību režīmā šie  kāpumi  sagādāja problēmas ļoti  daudziem ne vien junioru bet arī  visās pārejās  kategorijās. No mūsējiem distanci pabeidza vienīgi Pēteris, abi pārējie, diemžēl, bija spiesti izstaties. Arī Pēterim vis negāja pilnīgi gludi, distances otrajā aplī ( junioriem 8 apļi  x  16,2 km. ) ļoti nepiemērotā vietā, tieši garākā kāpuma sākumā viņa ritenim plīsa riepa.  Tanī brīdī Pēteris brauca pašā grupas priekšā, bet nu bija spiests 3 kilometrus garo kāpumu braukt ar tukšu riepu un palaist garām visus  pārējos  braucējus. Pēc riteņa maiņas veiksmīgi, paša spēkiem, izdevās atgriezties grupā. Tad vēl 2 apļus pirms finiša, reālas  nepieciešamības  brīdī ņemot no kabatas magnija stobriņu, tas izkrita no rokas un aizripoja. Iespējas padot citu vairs nebija, jo pēdējā aplī no malas vairs neko nedrīkst dot. Finiša kalnu Pēteris  uzsaka grupas priekšā, taču abu kāju muskuļi sāka vilkties ,,krampjos”  un par kaut kādu finiša spurtu vairs pat nebija  ko domāt. Rezultātā  70. vieta  12  sekundes  aiz uzvarētāja ( sacensības  uzsāka  180 juniori ).

Ar cieņu Normunds  Noreiko, Latvijas MTB ( reizēm arī  šosejas ) izlases komandas vecākais  treneris.

Tik un tā izskaidrojiet:

Kāpēc Gatim vajadzēja iet otrivā un Motjam zīmēties.
Abi 2 brauktu grupā (tobiš - taupītu spēkus) un beigās 10 km no finiša, vai arī grupā mēģinātu kaut ko darīt.

Ne Gilbert, ne Hagens, ne Kolebņevs ne  Degenkolb "nezīmējās", bet beigās uzdeva, jo bija saglabājuši spēkus.

Labāk pataupi spēkus pats un neprasi muļķīgus jautājumus ja nav saprašanas par riteņbraukšanas elementārām lietām.

Arī Tev to pašu varētu ieteikt.

Interesanti, kur tad varētu uzdot šādu jautājumu? Varbūt delfi komentāros? Ir tikai apsveicama vēlme uzzināt kaut ko vairāk nekā tiek parādīts sporta ziņās pēc Panorāmas. Gan ar Kurdjukova, gan ar Monvida sniegto informāciju esmu ieguvis daudz interesantu lietu par velosportu, kuras tādam tipskam, uzsveru, skatītājam speciāli nerokoties nav pieejamas un tādējādi interese par lielo velosportu ir tikai pieaugusi.