man ir rokas, dēļus staipīšu cēlā mērķa vārdā, bet ar naudām gan kā parastam mirstīgam, liekas drusciņ neiespējami riteņbraucējiem (tiem kuri gribētu un vajadzētu braukt pa treku ) saziedot , tie kam ir nauda nesēž forumos uzrakstīt Lembergam ? Šļeseram, piemēram Lemberga velotreks , nu labi drusku samurgojos, maksas ziedojuma tālrunis ? ik pa laikam uzzvanītu, bet lai uzreiz summu ziedotu, kaut tos 100Ls ... tukšā tara nepalīdzēs

man ir rokas, dēļus staipīšu cēlā mērķa vārdā, bet ar naudām gan kā parastam mirstīgam, liekas drusciņ neiespējami riteņbraucējiem (tiem kuri gribētu un vajadzētu braukt pa treku ) saziedot , tie kam ir nauda nesēž forumos uzrakstīt Lembergam ? Šļeseram, piemēram Lemberga velotreks , nu labi drusku samurgojos, maksas ziedojuma tālrunis ? ik pa laikam uzzvanītu, bet lai uzreiz summu ziedotu, kaut tos 100Ls ... tukšā tara nepalīdzēs

100 - nav obligāti. Kaut vai 5. Pēc iespējām. To var darīt vairākkārt, galvenais, izrādīt savu attieksmi. Dēļus mēs visi varam staipīt, gan jau Lembergs arī atbrauktu pastaipīt, ja palūgtu atbraukt. Bet tos dēļus vēl vajag no kaut kurienes dabūt. Kad mums būs valsts, pašvaldības vai sponsoru nauda, neviens nevar pateikt... lemšana var būt pat ļoti ilga. Un ir tikai vairs 50% varbūtība, ka tā ēka būs vēl pieejama. Tad.. dabūsim krāt vēl vairāk un sākt ieceres skicēšanu no jauna.

Last edited by janx (08.12.2011 17:17:38)

Tik pat labi var teikt AAŠ vai Pauls varētu(-ja) katrs pa trekam uzcelt jau sen...

ja 400 cilvēku gribētu izmantot treku 1x nedēļā, tad dienā sanāk ~57 cilvēki izmantos treku un ja katrs pa stundiņai to dara un treks vaļā 16h tad vidēji katru stundu trekā būs 3,5 cilvēki pie nosacījuma, ja visu ir iespējams sashēmot ar vienmērīgu noslodzi. dzīvē tas diez vai iespējams. Cik ir max cilvēku skaits, kas var trekā trenēties?

100 - nav obligāti. Kaut vai 5. Pēc iespējām. To var darīt vairākkārt, galvenais, izrādīt savu attieksmi. Dēļus mēs visi varam staipīt, gan jau Lembergs arī atbrauktu pastaipīt, ja palūgtu atbraukt. Bet tos dēļus vēl vajag no kaut kurienes dabūt. Kad mums būs valsts, pašvaldības vai sponsoru nauda, neviens nevar pateikt... lemšana var būt pat ļoti ilga. Un ir tikai vairs 50% varbūtība, ka tā ēka būs vēl pieejama. Tad.. dabūsim krāt vēl vairāk un sākt ieceres skicēšanu no jauna.

300... 350...nu ok ,400 ļautiņiem interesētu treka izmantošna LV līdz ar to tie būtu potenciālie ziedotāji.Pieņemam,ka parastais vulgaris homo latviensis vidēji ,uzsveru vidēji ziedo 20 LVL. 400x20 = 8000LVL
Pēc iepriekšminētā saprotu,ka tas sedz trīs mēnešu īres un apsaimniekošanas maksu.....
Kolēģi,iedzeram glāzi aukstu ūdeni un nolaižamies uz grēcīgās Latvijas zemes.Tas mans subjektīvais viedoklis.Lai paliek ''enkuri'',ģenerālsponsori,lieltirgotāji, sporta funkcionāri ,pašvaldības un citi mūdži...
Jautājums,cik izmaksā (ja ir zināms) vidēja līmeņa bmx trases būvniecība?Cik saprotu,bmx gadījumā, nav vajadzīgs īrēt halli,to apkurināt,apsargāt,etc...?

Par šo tēmu atbilde ir jau sniegta. No tautas naudu īsā laikā reāli nesaziedosim, tas drīzāk dotu vairāk gandarījuma pašam ziedotājam, ka "redz divi metri no margas ap treku" ir mans ieguldījums. Protams, ka mēs meklējam un aicinām sponsorus un atbalstītājus ar lieliem makiem. Ziedojums no tautas ir paralēls pasākums, lai pašai tautai prieks, ka iesaistījusies un aicina iesaistīties citus. Varbūt bannāli, bet ļoti simboliski - manuprāt.

Neviens neziedojiet, ja uzskatāt ka treks Latvijā, Rīgā nav vajadzīgs, bet ja esat par treku un pat nevarat sagaidīt, tad tas būtu tikai normāli un saprotami kaut niecīgi atbalstīt šo projektu. Ja neizdosies realizēt treku tieši prezentētā veidā, mēs tik un tā iesim uz priekšu un ziedojums nekur nepazudīs.

Piemēram: konkrēts projektēšanas uzņēmums jau ir sniedzis mums pakalpojumu ap Ls500 vērtībā. Lai gan tā ir neliela daļa no visa projekta, tomēr, šis ieguldījums ir patiešām būtisks. Tik pat šis uzņēmums varēja neticībā sēdēt malā un vērot.

Mūsu platumu grādos ir vajadzīga arī nopietna formāta slēgtā BMX trase, tāda kāda ir gan Saranskā, gan Manchesterā. Tā taps Ventspilī. Tas viss prasa ne mazāk naudas kā slēgs velotreks. Toties atklātais velotreks varētu būt dārgāks par BMX trasi. Ļoti atšķirās izmaksas ja treks ir no betona vai no koka karkasa tā pat kā zem jumta.

Last edited by janx (09.12.2011 13:17:01)

Klau draugs es tev iedeu linku kur ir redzams kaa saziedo 50 000 doljiku
Kur es redzu cik vajadziigs ziedot un cik saziedots?
Kad uztaiiisi aizmmetishu savu dalju, yo!

Mājaslapā velotreks.lv sānā ir redzams cik saziedots.

Ieteiktu pārāk nesacerēties uz milzīgu vistautas ziedošanu. Personiski es neziedošu tādēļ, ka uzskatu - ir simtiem cilvēku un projektu, kam mans ziedojums ir daudz vairāk nepieciešams. Šis tomēr ir tikai (potenciāls) hobijs mums - cilvēkiem, kam dzīvē viss pa lielam ir ļoti ok, ja jau varam atļauties šādu diezgan materiāli- un laikietilpīgu izklaidi - riteņbraukšanu... Nedomāju, ka iemaksa potenciālā savā hobijā atbilstu ziedojuma būtībai, tad jau kāda jauna velodzelža, slēpju vai kroseņu iegādi, baseina vai trenažieru laika apmaksu sev arī var uzskatīt par ziedojumu?
Esmu gatavs pirkt velotreka pakalpojumus tāpat ka jebkuru no iepriekš uzskaitītajiem. To ka treks ir 'zaļā bise', zinu ne tikai no jūtubes, daudz gadu atpakaļ Ventspilī pat ir sanācis kāda dienas pariņķot...

Reku Amerikā arī domā par trekiem un uzcelšanas izmaksas arī diezgan līdzīgas
http://www.bikerumor.com/2011/12/11/was … mor+RSS%29

"Brivibas piemineklis - Celtniecības darbi sākās 1931. gadā un tos finansēja ar tautas ziedojumiem" Tas taa informaacijai.

Tgad atskirba no toreiz ir daudz vairak informaacijas, kas aiznjem cilveku galvu.- piemeram doma kaadas firmas karbona rami nopirkt
Varbut var uz katriem sachiem apstaigaat katru un prasiit iemet diviiti.
Var jau tepat uzdot jautaajumu - vai tu ziedosi diviiti ja pie tevis pienaaks personiigi sachos?

Cits jautaajums kaa ir mainijushas celtniecibas izmaksas kopsh 31 gada, vienoziimigi buveet ir palicis dargaaak un birokraaatiskaak.

Varbuut vertiigi ir dabuut projekta izmaksu orienteejoshu un pakonsulteeties pie rubijoshiem arhitekt-buvinzenier-celtniekiem kaa izdarit letaaak ar analogu rezultaatu (ietaupiisi 5 gadus ziedojumu vakshanas hehe)
Ir shad tad tadi sastopami - tautaa vinjus sauc par zelta rokaaam-galvaam etc (dazhus tadus zinu)
Shada kompleksa buve protams prasa daudz vairaaak dazhada profila informaacijas specialistu (mosh pat milziiigu daudzumu )

...

Mana skatijumaaa pashlaik ari nesapratiigi ir buveet lietas, kuram ir lielas uztureshanas izmaksas... es protams saprotu ka dargais *pasivas majas* standarts ir moderni, bet tomeer buvnieciba ir Maslova piramidas topaa. Neizskatisim variantus kad aiz buvobjekta stav labi maksatspejigs ipasnieks vai dumja valsts.

1. Paša treka izveide ir tikai daļa no kopējiem izdevumiem, kuru lielākā daļa sastāda komunālie pakalpojumi un ēkas īre. Būvēt atklāto treku kaut kur lauku teritorijā, prom no cilvēku acīm?- kāda jēga? Tāpēc arī jārēķinās ar tādām izmaksām. Rīgas centrā varētu būt bariņš ar riteņbraucējiem, kuri varētu gribēt jebkurā klimatā un gada laikā braukt bez automašīnām, bez šķēršļiem, ātri un patīkami.
2. Lētāk nevar, jo paredzēts izmantot brīvprātīgo darbu, ekonomiskāko apkures veidu, savus darbagaldus, minimālu projektēšanu izmantojot birojus - tikai tur, kur tas nepieciešams. Konsultācijas un informācijas ievākšana notiek aktru dienu.
3. Protams, ja atbalstītājus nepiesaistīsim līdz aktīvajai sezonai, tad vāksim līdzkļus sacensībās.
4. Tam, kurš savam augstajam sniegumam spēj atrast naudu priekš karbona rāmja, patiešām, ir pietiekams pamats atbalstīt arī treka tapšanu lai savu izaugsmi pietiekami ērtā veidā var turpināt arī ziemā.

Kaada jeega stuukjeet visu smirdiigajaa Riiga? Uzbuuveejiet piemeeram, Muriaanjos, svaigs gaiss, leeta zeme un ir tauta kas brauks, bet barinsh gribeetaaju no Riigas arii varees aizkusteeties liidz turienei. Pat ja buutu Riigaa, taapat visi brauks ar auto uz turieni.
Ja tagad liekas, ka telpas buus un ir izdeviigas. Vajadzees kaadam bandiitam tur biznesu, njems un sakrukjiis cenas taa ka vareesiet kravaat treku atkal kastee. Bet buuveejot neRiigaa un neJuurmalaa, iespeeja, ka kaadam to vietu baigi savajadzeesies, ir krietni mazaaka.\
Jaa Valmieraa arii nee, tur Shkjeele pakamps un tad paardos nelatvieshiem.

Lai popularizētu sportu, nepietiek, ka pirmais treks top kaut kur. Tam jātop ērti pieejamā vietā, kur ir daudz potenciālu lietotāju. Es ņemšu savaus vārdus atpakaļ, ja vien iepazīstināsi mani ar sponsoru, kuram šis faktors nesatrauc... arī ar tiem ziedotājiem, kuri ziedos trekam, kurš atradīsies 40km no mājām, skolas un darba. Vieni no potenciāli biežākajiem treka lietotājiem varētu būt sporta skolas(RRS) audzēkņi... kāda jēga viņiem no tāla treka? Murjāņu skolas liktenis jau sen karājas diegos.

Last edited by janx (13.12.2011 20:53:52)

RRS nākotne karājas vēl plānākos diegos. Kopš likvidēja Marsu tas vairs nav nopietns pasākums. Garākās runās neieslīgšu, kas zin, tie paši sapratīs. Drīz no visiem bērniem prasīs naudu par treniņiem un kāds tur vēl treks viņiem spīd?

RRS status, šajā gadījumā, nav tik būtisks. Būtisks ir tas, vai neskatoties uz padomijā ieviestās sistēmas(kad viss par velti) pastāvēšanu vai nē, Rīgā joprojām dzīvotu aktīvas ģimenes, kurām ir būtiski būt pietiekami aktīvām ekonomiski lai vēlamā sportošana atvasēm nebūtu problēma. C'mon! Mēs dzīvojam buržuāzijā, tirgus ekonomikā... civilizētās valstīs ģimenes maksā par bērnu nodarbēm.
Tomēr, kamēr nepārtraukti tiek aizstāvēta un bīdīta "nauda seko skolēnam" sistēma, tad nav pamats domāt, ka valsts taisās atteikties no jaunatnes sporta un cita veida interešu izglītības atbalsta. Tam, kuram ir dūša, nevajadzētu maksāt ne kapeiku vairāk kā noteikts Rīgas domes lēmumā, kuru var atrast veloskola.lv mājaslapā.
Viss ir mainījies. Klubi darbojas autonomi, bet RRS darbojas tikai kā pašvaldības pabalsts un koordinators. Mana pieredze ir BMX-ā. RRS iespējas izmanto jau divi BMX klubi, kuri savu darbību pārsvarā nodrošina paši un pie šāda režīma ir pieraduši, jo līdz tam BMX nav lutināti. Arī pārējos riteņbraukšanas veidos iniciatīva sen jau jāuzņemās atsevišķajiem klubiem un nodaļām uz pašvaldību naivi nepaļaujoties.

ehm, a kādēļ vispār šo lietu bīdīt uz ziedojumu/brīvprātības principa? ja jau to pasākumu apmeklēs maksātspējīgie klienti, kuriem treks ir vitāli nepieciešams, varbūt vēl var kaut kādu projektu izbīdīt par jevropas naudām, taisam sia mia, rakstam biznesa plānu, ņemam kredītu bankā un atkritīs čakars un peripētijas ar naudas vākšanu ziedojumu veidā? Sia mia risinājums izklausās daudz reālāks. Slinkums meklēt, bet vai kāds zin, kā tiek finansēts treks lietuvā?

- Arēnas apsaimniekotāji, visticamāk ir pašvaldības SIA. Jāatgādina, ka treks Panevežas arēnā ir tikai daļa no funkcijas. Iespējams, daudziem tas pat traucē.
- "Cido" nosaukumā nav bez iemesla.
- Šādus Eiropas fondu objektus, jebkurā gadījumā, valstij vai pašvaldībai jālīdzfinansē.
- Mūsu gadījumā, treks paredzēts bez peļņas gūšanas, tatad, apmeklētāji maksā ne tikai par to, lai kāds taisītu sev naudu, bet gan tikai par treka uzturēšanu. Pretējā gadījumā, cena var būt arī no SIA amatpersonu vēlmes vairāk nopelnīt, popularitāte var kristies.
- Lieta netiek bīdīta uz ziedojumu un brīvprātības vien. Ziedotāji tikai tiek aicināti piedalīties ar savu pienesumu projekta veicināšanai. Patīk - ziedoju, nepatīk - neziedoju, nav naudas - neziedoju.
- Ja SIA variants šķiet labāks, tad man personīgi nav skaidrs kāpēc tad tāds objekts sen nav realizēts.

Last edited by janx (14.12.2011 12:57:11)

Eiropas naudu lai dabūtu vajag pašvaldības vai valsts līdzfinansējumu?? kā tad ar bēdīgi slaveno lāzeršovu Kombuļos?

Varbūt SIA variantā tas nav realizēts tādēļ, ka trūkst pieprasījuma, lielas sākotnējās izmaksas, neredz iespējas gūt minimālu peļņu tuvāko 5 gadu laikā vai strādāt pa nullēm vai nelieliem zaudējumiem, bet veicinot kādu blakus biznesu?
Kas apakšā ir monsterparks.lv ? tur arī ir telpas, kaut kāda ieejas maksa, šiem gan laikam ir sponsors? bet nekur nevaru atrast, vai tas ir sia vai kāds cits veidojums

Ja fondu naudu ņem SIA, tad līdzfinansē SIA. Kā tas notiek realitātē - tā ir cita runa.
Monsterparks ir daļēji saistīts ar sabiedrisko labumu un pārsvarā tam ir izklaidējoša funkcija.
Blakus biznesam ir visas iespējas partneriem. Lūdzu, piesakās! Tirdzniecība, serviss, pakalpojumi. Kāds grib rezervēt sev vietu sporta bāram, kafejnīcai? - Ideāli! Gribi izvietot kafijas vai enerģijas dzērienu automātu - lūdzu! Tik piesakās - sarunāsim tikšanos, aizbrauksim uz vietu, apskatīsimies, novērtēsim... par to jau runāts.
Biedrības iniciatoru plānos nebūt neietilpst vēl kāda uzņēmuma dibināšana, kura adaministrēšana atkal paņem papildus līdzekļus. Biedrībai šādu rūpju ir mazāk.
Arī potenciāliem sponsoriem ir lielāka jēga sadarboties ar sab.labuma organizāciju, jo tad var ieteupīt nodokļu naudu.

Last edited by janx (14.12.2011 15:16:57)