tur ir tris dazadi treneri..var apstaigat visus un izdomat, kas sirdij tuvaks   izdevigi nopirkt reizhu abonementu, ja velas iet tikai uz baikiem ( tad viena nodarbiba var izmaksat 2ls - 30ls/15reizes )

ziema būs silta, tik jābrauc ārā

Reaktorā droši var iet pie Imanta un Dzintara !

Last edited by tumšais (29.11.2011 21:14:54)

Varbūt kāds var pastāstīt, ko savādāku liek darīt treneris, kas ir arī riteņbraucējs. Piemēram, daudzi te labi izteicās par pagājušā gada nodarbībām Reaktorā, ko vadīja Ivanda. Varbūt var pāris vārdos aprakstīt nodarbības ilgumu un kas konkrēti bija jādara. Interesanti būtu salīdzināt.

Šogad ar pirmo reizi sāku apmeklēt BB nodarbības. Cenšos visu nodarbību , visas slodzes mīt ar augstāku kadenci. Cenšos attīstīt pedalāžu.Nu un tek arī ārā iekrātie grēciņi.

Vienkāršojot visu teoriju - ja BB nodarbība tagad nesezonā nespiež tevi braukt virs anaerobā sliekšņa, tad pa lielam viss būs labi. Varbūt viens instruktors attīstīs tev spēku un pedalēšanas tehniku vairāk kā otrs, tas ir cits jautājums. Pārsvarā BB nodarbības iedzen "sarkanajā" zonā.

Kā noteikt anaerobo slieksni? Visprecīzāk jau laboratorijā. Plus mīnus to var iegūt apskatoties savus vidējos pulsus sacensībās. Tas varētu būt dažus sitienus virs sliekšņa, ja nav sačkots.

Vairumam no BB apmeklētājiem, ja saliktu pulsometrus un mēģinātu iestāstīt kādā pulsā ir visefektīvākais treniņš cīņā ar bulciņkūciņām, tad sāktos protesti-kas tas pa treniņu,ja tā beigās nejūties galīgi izpumpējies?!  Bet nu BB nodarbības nav izņēmums-katrs pats savas laimes kalējs!

Treneri dažādi un viņu izpratne par Pareizu slodzi tāpat.
   Drīzāk iet runa vai gribās kaut ko pamēģināt starpsezonā citu vai nē. Vai tas būtu Body bike, peldēšana, skriešana vai slēpošana - visos šajos veidos var strādāt "sarkanajā"zonā.  Body bike nodarbībā treneris dod uzdevumus(piem . intervālus),laiku, tempu(biežumu). Slodzi parasti iesaka orientējošo un katrs dalībnieks pats to pieliek vai noņem.  Arī braucot ar ričuku, lielais vairums noteikti domā, ka"vairāk ir labāk" un tikai ar laiku nonāk pie pareizās slodzes un kopējā apjoma sev. Tāpēc Pulsometrs kā minimums ieteicams jebkurā gadījumā;)
     Droši vien šajā forumā dalībniekiem interesantāk būtu iet pie trenera, kas ir pats iekš velo gan sacensībās, gan ikdienā. Jo kā jau te augstāk tika jau minēts "ir par ko parunāt"".  Vai tas būtu Dzintars, piem.Reaktorā vai Jeļena Activ Life vai Ivanda,kura gan šogad pagaidām nekur nevada. Noteikti,ka ir vēl citi daži sacensībās startējošie "spēlējošie treneri".
   Katram pašam jānonāk pie sava trenera. Kas attiecas uz Reaktoru, tad 1 nodarbība 3Ls. Baikiem ir SPD pedāļi kā arī ir iespēja mainīt uz šosejas vai cita tipa pedāļiem uz nodarbības laiku.

Man lai normāli iesildītos, vajag ~45 min. Tas radikāli maina treniņu un pašajūtu pie 170 BPM. Neiesildoties var pirmajā minūtē uzlekt līdz tādam un turēties 1h. Iesildoties ar 120-140 var gadīties tā, ka sākot tempa darbu jau otrajā minūtē ar 170 BPM gribas nošaut visus, kuru dēļ ir nočakarēts VO2max.

Pārstāvu nosēdētos dibenus - biroju tautu

Varbūt kāds var pastāstīt, ko savādāku liek darīt treneris, kas ir arī riteņbraucējs. Piemēram, daudzi te labi izteicās par pagājušā gada nodarbībām Reaktorā, ko vadīja Ivanda. Varbūt var pāris vārdos aprakstīt nodarbības ilgumu un kas konkrēti bija jādara. Interesanti būtu salīdzināt.

Biju uz pāris nodarbībām pavasarī. Vairāk nesanāca dēļ lielā attāluma līdz Reaktoram. Īsi sakot, 2d - spēka darbs (pedāļi jāgriež ar lielu pretestību), 4d - ātruma darbs (pedāļi jāgriež ļoti ātri). Domāju, piestaigāt nenāks par sliktu. Varēsi redzēt, kas ir kas un tad jau katrs pats spēj izsecināt, vai ir vajadzīga bodybike nodarbība dēļ tā, ka rāda priekšā vai dēļ tā, ka regulāri, vai varbūt turpināt patstāvīgi uz riteņa.

Last edited by ktn (01.12.2011 22:21:16)

Arī "sarkanajā" zonā sanāk iebraukt, bet tas pārsvarā ir sprintos un uz īsu brīdi. Problēmas varētu rasties tad, ja "sarkanajā" zonā mauc visu treniņu.
Sporta laboratorijā man demonstrēja BB nodarbību pulsus trenerim un 2 nejauši izvēlētiem nodarbību dalībniekiem. Viens mauca 45 minūtes ar pulsu virs 170

Tie;si anaerobajā zonā tiek trenēts spēks. tas, ka aerobajā zonā visu laiku tiek maukts neko nedod, tik pat labi vari nemaz nebraukt jo no tā ir jēga tikai čaiņikiem ar 30+% bodyfat. Tauki deg pie nelielas slodzes, tāpēc tos vislabāk dedzināt aerobajā zonā. Ja nav vēlme neko nedzināt, bet iegūt ātrumu un jaudu, tad 20-30min iesildamies un tad kādus 5 intervālus pa pusminūtei satīt maksimāli ap 1kW, 5 min viegli patīt un atkal uz pusminūti nokapāt. Pēc intervāliem 10 minūtes atsildamies. Intervālus var arī pamainīt uz 2x 10min, 3x 5min pie augstas slodzes, lai interesantāk. Atnākt un vienkārši stundu aerobajā zonā mīt pedāļus ir fufelis un tik pat labi var sēdēt mājās.

Kaspar, tev ir pilnīga taisnība, taču tu pats piekritīsi, ka nebūs labi VISU laiku maukt tikai anaerobajā zonā, un diez vai tu tā pats dari. Tāpēc jau tu raksti "5 minūtes viegli patīt starp intervāliem".

Problēma jau tajā, ka bodybaikos lielākā daļa mauc sarkanajā non-stop. Starp citu, arī aerobikā pie dažām "trenerēm" mēdz būt līdzīgi. Bet kāda starpība, kaloriju patēriņš deg, svari krītas, cilvēki nāk, naudiņu atnes. Kas par to, ka pēc tam klientam veselība čupā. Būs tak citi klienti.

Pazīstu puisi, kas daudzus gadus brauca motokrosā. Uz moča pulss visu distanci ir sarkanās zonas pašā augšā. Viņa paša vaina, ka neveica papildus zemās intensitātes fiziskos treniņus, aerobo bāzi. Tagad sirds sačakarēta, uzkāpjot uz 2. stāvu pa trepēm pulss 160-170. Gandrīz uz mūžu. Tas pats arī velosportā. Visu laiku dzīvojoties tikai pa sacensībām un bodybaikiem vien ar laiku būs problēmas.

Piekrītu, ka stundu aerobās zonas apakšā (pulss 110-130) mīt ir vienkārši "fufelis". Laiks ir vienkārši par īsu. Ar piebildi- ja esi kaut nedaudz trenējies. Pilnīgi netrenētiem subjektiem pat nelielas slodzes dod pozitīvas izmaiņas, taču visai ātri organisms adaptējas un attīstība apstājas.

Kā noteikt anaerobo slieksni?... Plus mīnus to var iegūt apskatoties savus vidējos pulsus sacensībās. Tas varētu būt dažus sitienus virs sliekšņa, ja nav sačkots.

Kaut kas neticams. Anaerobais slieksnis (AnS) tiek pārsniegts tad, kad viss organisms (elpojošās muskuļu šķiedras + kardiovaskulārā sistēma) nespēj nooksidēt visu pienskābi. Pārsniedzot AnS, strauji pasliktinās pašsajūta. Vidējās vērtības no literatūras avotiem ir tādas, ka labas klases 'ķerpaks' treniņā ar sakostiem zobiem AnS var izturēt līdz 20 min, sacensībās, kur sakopo visu gribu, līdz 30 min. Tas, ka amatierītis Latvijas MTB mačos varētu izturēt 45-90 min pāris sitienus virs AnS, nav ticami.
Treniņi ap un drošības pēc mazliet zem aerobā sliekšņa (AeS) ir vajadzīgi, lai atjaunotu mitohondrijus muskuļu šķiedrās, kas gājuši bojā varoņa nāvē plosīgos treniņos un sacensībās ap un virs AnS, oksidējot pienskābi. Šie atjaunojošie treniņi nav domāti kā sirds L veida hipertrofēšana.

Girc, lieta tāda, Latvijas laboratorijās ir pieņemta nepareiza AnS definīcija. Piemēram šī no vipsport.lv:
http://www.vipsport.lv/literatura/index.php?jautajumi=1
"Anaerobais maiņas slieksnis ir moments enerģijas producēšanas sistēmā, kad palielinoties slodzes intensitātei, enerģijas ražošana beidzas jauktajā režīmā, kad tā tika radīta vienlaikus ar aerobajiem un anaerobajiem mehānismiem, un enerģija tiek ražota tikai anaerobā režīmā."

Latviešu literatūrā pareiza AnS definīcija ir labi zināmajā "Trenera rokasgrāmatā", 111. lapp.:
"... sākumā pienskābe oksidējas elpojošās muskuļu šķiedrās, tad ar asins plūsmu nonāk sirdī un diafragmā, kur tiek izmantota kā avots ATF veidošanai miokarda un elpošanas muskuļu vajadzībām. Iestājas dinamiskais līdzsvars - cik daudz pienskābes izveidojas, tik daudz arī oksidējas. Šo līdzsvara stāvokli sauc par izturības (anaerobo) slieksni." Šī līdzsvara pārkāpšana nozīmē AnS pārsniegšanu, kuras neatņemams simptoms ir smagas pašsajūtas parādīšanās.
(Ja kas, mūsu diplomētie "Trenera rokasgrāmatas" autori to ir pārtulkojuši no Selujanova.)

Starp 1. un 2. veidā definēto pulsu ir liela zona.
1. definīcija ķermenim kopumā vispār neko nenozīmē, jo sporta veidos muskuļi tiek nodarbināti nevienādi.