Viena Latvijas komanda finišēja:) MBA Racing Team - Platacis Janis [LVA], Miončinskis Andis [LVA], Apsitis Oskars [LVA]. Neko vairāk nerakstīšu, kas tur nav bijis nekad to nesapratīs.
http://mtbtrophy.com/

Varbūt kaut ko ne tā uztvēru, bet man šķiet ka tā īsti pareizā attieksme pret lietām. Reps., tie kas tur nav bijuši man šķiet ļoti labprāt izlasītu KAUT KO VAIRĀK. Tas taču nav tikai intrešu un diskusiju klubiņš priekš tiem kas tur ir bijis?

Tas ko vēlos pateikt ir ka būtu interesanti dzirdēt kā gāja citiem.

Viena Latvijas komanda finišēja:) MBA Racing Team - Platacis Janis [LVA], Miončinskis Andis [LVA], Apsitis Oskars [LVA]. Neko vairāk nerakstīšu, kas tur nav bijis nekad to nesapratīs.
http://mtbtrophy.com/

Respekts, džeki! Mēs pēc katra finiša domājām par Jums, diez kā Jums tajā ellē gājis, tāpēc vēl jo lielāks prieks, ka izdevās nofinišēt, jo šogad nebija tā vieglākā versija. Bet ar iespaidiem un info gan padalieties - piemēram, mums ļoti noderēja arī šeit forumā izlasītais par Beskidy gonku iepriekšējo gadu pieredzi, lai varētu labāk sagatavoties.

Tehnikas taupīšana, nesalaušana, braukšana pa iespējamo, nevis pāris spējām arī ir viena būtiska daudzdienu sacensību īpašība. Nepietiek, ja esi vienkārši ātrs. Protams, vajadzīga arī veiksme, bet veiksme savus lutekļus neizvēlas uz dullo.

tirst jau ir viegli. pamēģini pats tur nobraukt kaut vienu etapu. tur katrā etapā katram dalībniekam ir loterija. skaidrs, ka ir jābrauc prātīgi un tehnika jātaupa, bet neviens nav pasargāts no neveiskmes. pagājušajā gadā man paveicās - nenokritu nevienu reizi un 3.posmā sprungulis pārslēdzēja troses apvalku izrāva ar saknēm tikai nepilnu km no tehniskā atbalsta vietas, līdz ar to zaudētas padsmit minūtes, bet finišs veiksmīgi sasniegts. šogad trešais posms atkal liktenīgs, bija ļoti slidens un arī ļoti prātīgi braucot pāris reizes biju maigi novēlies. šis liktenīgais kritiens bija šķietami nevainīgā vietā. prncipā var teikt, ka arī paveicās, jo "nošķīlos"  ļoti lielā ātrumā - līkumā izslīdēja ritenis. FOX noteikti zina, kā tas notiek, jo viņš līdzīgi nolikās pagājušajā gadā 4.posmā. viņam paveicās, ka tas bija 4.posms, man tādā ziņā nepaveicās - 3.posma finišu vēl sasniedzu, bet jau tās pašas dienas vakarā pat sulas paku nevarēju pacelt ar kreiso roku. 4. posmu vēl mēģināju braukt, bet pēc 13 km pieņēmu lēmumu, ka ar šādu roku tomēr labāk neriskēt pa tiem nobraucieniem - spriežot pēc džeku atsauksmēm pēc finiša, tas bija pareizs lēmums.
un vēlreiz - tas pasākums ir pa skarbo un ja tur nav būts, labāk paturēt pamācošos komentārus pie sevis.

tirst jau ir viegli. pamēģini pats tur nobraukt kaut vienu etapu. ... un vēlreiz - tas pasākums ir pa skarbo un ja tur nav būts, labāk paturēt pamācošos komentārus pie sevis.

Esmu Beskidus braucis. Visus etapus, nevis tikai vienu.

Eduard, ja esi nobraucis Beskidy, tad visu cieņu, nav vārdam vietas. Egīls ieguldīja milzīgu darbu pasākuma noorganizēšanā, komandas saliedēšanā, ziedoja savu atvaļinājumu, arī manis iesaistīšanā ir viņa nopelns, tāpēc jebkuru ieteikumu "vajadzēja braukt prātīgi" viņš šoreiz uztvers ļoti saasināti. Egīls jau nu nav tas, kurš galvu atsāj mājās, kad kāpj uz velo. Komandas rezultāts ar visām neveiksmēm, kritieniem un trases stāvokli bija cerīgs, lai varētu cīnīties par augstu vietu - pat ceturtā nebija neaizsniedzama. Lietā tika likts viss - pretsāpju līdzekļi, vietējo ārstu palīdzība, konsultācijas ar komandas ārstu (mums tāds ir un ir pats labākais), plāksteri, improvizēta teipošana, elastīgā saite,  bet viņa roka vienkārši neklausīja. Tas bija bīstami. Mēs neviens neizdarījām spiedienu uz Egīlu, kaut arī gribējās pierādīt savu varēšanu komandai. Egīlam bija visdraņķīgāk saprotot, ka turpinot braukt 100 % viņš kritīs smagi un sekas varētu būt prognozējamas. Jau pats apstāklis, kad viņš izgāja uz starta un brauca līdz pēdējam, liek cienīt un apbrīnot viņa gribas spēku un saņemšanos. Šoreiz ir tā kā ir. Kad veiksme būs mūsu pusē, tad svinēsim.

tirst jau ir viegli. pamēģini pats tur nobraukt kaut vienu etapu. ... un vēlreiz - tas pasākums ir pa skarbo un ja tur nav būts, labāk paturēt pamācošos komentārus pie sevis.

Esmu Beskidus braucis. Visus etapus, nevis tikai vienu.

kurā gadā Tu brauci? vismaz rezultātos Tevi nevienā gadā neatrodu.

tad jau laikam notikumi ir nedaudz aizmirsušies, ka šāda filozofēšana nāk ārā. piekrītu, ka uz šāda veida gonku ir jābrauc ar perfekti sagatavotu tehniku un jābrauc ar galvu, taču šo abu saskaitāmo summa nebūt nenozīmē veiksmīgu finišu. pie tam tas būs spēkā gan cīnītājam par medaļām, gan simto vietu braucējam, gan vienkāršam tūristam, kas trasē pavada astoņas un vairāk stundas. protams, ir arī nedaudz jāmāk braukt. bet te nu droši var teikt, ka tie, kas nobrauc vairāk par vienu posmu, vairāk vai mazāk māk braukt. tie kas nemāk, tie nositīsies (apdauzīsies) jau pēc pirmā posma.
šogad pirmais posms bija netipisks Beskidiem - salīdzinoši daudz asfalta un granteņu, tiesa gan ar 9-12% kāpumu, bet tomēr.
otrais posms sākās un beidzās Čehijā, uz starta vietu bija kopīgs 10 km pārbrauciens grupā. varētu teikt, ka laba iesildīšanās, bet augstummetri tika savākti arī pa šiem 10km. kopējais posma garums (bez pārbrauciena) 80km. posms bija jau atbilstošs Beskidu formātam. pa vidu bija viens ~2km ļoti sarežģīts nobrauciens - bremzes smirdēja un pats stājos malā reizes trīs, lai varētu atpūtināt rokas, jo vairs nespēju pilnvērtīgi nobremzēt - rokas sāpēja. bremzes pārkarsa, rotori šobrīd ir zilimelni, laikam metami ārā. 2.posms izcēlās ar to, ka visa distance bija no 4 lieliem kalniem, t.i., starts no ~450m vjl, uzbrauc uz ~1050m vjl. un atkal lejā uz 450m vjl.
trešais posms bija pilnīgi jauns (nav bijis iepriekšējos gados). tā kā naktī lija, meža taciņas un ceļi bija slapji un slideni. viens nobrauciens gāja pa pamatīgu māla reni, ar grūtībām, bet lejā tiku. pārsteidza vietējo meistarība, kas gāza lejā kā pa sauso. posmā bija ļoti bīstami posmi ar taciņām pa kalna kori gar pašu kalna malu. viss jau neko, bet taciņa pilna ar slapjām saknēm un glumiem akmeņiem ar asām malām. vienā vietā pat stāvēja trases tiesniesis un lika visiem kāpt no riteņa, jo priekšā taka bija izskalota un iebrkusi, t.i., bija reālas iespējas novelties pa kalna nogāzi lejā (dažus km).
par ceturto posmu neko nevaru pateikt, jo nobraucu tikai 13km no 75. pie tam šie pirmie 13km bija paši vieglākie. pa vidu esot bijušas dzīvās šausmas.
nedaudz par lietām ap gonku. šogad jutos ļoti labi un to skaidroju ar vairākām lietām:
1) gatavojos mērķtiecīgi šim pasākumam, marta vidū speciāli ņēmu 2 nedēļu atvaļinājumu, lai sakrātu bāzi. ņēmu vērā pagājušā gada kļūdas un šogad 2 nedēļas pirms Beskidiem nometu apjomu un paliku uz uzturošiem treniņiem, lai daudzdienu uzsāku "uzlādēts". nedaudz cieta rezultāti vietējās gonkās, bet tas bija tā vērts (te gribu atsevišķi pateikt paldies mūsu "komandas ārstam", forumā zināms kā Vains - ļaudis, ja šis cilvēks jums ko iesaka, ziniet, ka tas ir zelta vērts).
2) ieradāmies sacensību vietā divas dienas pirms starta. pirmajā dienā atpūtāmies, otrajā - uztaisījām gandrīz 2,5stundu treniņu pa vietējiem kalniņiem. man tas bija tiešēm vērtīgi.
3) lielāku nozīmi pievērsu ēšanai un dzeršanai - pilnībā atteicos no zilās žļuras vārdā powerrade, ko dalīja dzeršanas punktos (apldies Jānim par atbalstu trasē, laicīgi mainot pudeles), augsti novērtēju Vains un DION cilvēku padomus par uzturu daudzdienu laikā. ļoti vērtīgs bija tieši DION recovery drinks un citas uztura piedevas, kas palīdzēja pilnvērtīgi atjaunoties.
par tehnikas sagatavošanu ir atsevišķs stāsts. mans personīgais viedoklis - tikai bezkameru sistēmas, tikai disku bremzes, vēlams 3x9 (ar ne mazāk kā 11-32 kaseti), ja 2x10, tad ar kasetes lielāko zobratu ne mazāku par 34, vēlams - FS ritenis. var arī bez šī visa un arī ar fullrigid un 2x9 ar 11-27kaseti, bet tas jau robežojas ar mazohismu.
tas tā - īsumā. nepretendēju uz eksperta viedokli, tikai dalos ar savu pieredzi. ja braukšu arī nākamgad, tad pieturēšos pie šī gada plāna, jo, manuprāt, tas strādā.

Nav jau tā, ka uzdevums ir konkrēta vieta vai augstāk. Džeki vienkārši ir gatavi atzīmēties šajā formātā ar ļoti labu sniegumu. Tāpēc arī brauc cīnīties pa pilnu programmu. Pēc pirmā posma viss sagriezās savādāk. Viktoram pēc kritiena ne tikai iznīcināts aizmugurējais kaļoss, bet atklājās plaisa rāmī. Tāpēc arī viņa uzdevums bija vienkārši nobraukt līdz galam. Abi pārējie turpināja braukt uz rezultātu. Azartu uzsita tas, ka pēc otrā posma bijām ceturtie. Kā jau Egīls rakstīja, šādos apstākļos kritiens varēja gadīties jebkuram un vārtījās visi. Egīlam tas gadījās šķietami nevainīgā vietā un lielā ātrumā.

Saprotu, ka dubļi arī Āfrikā ir dubļi, bet šie ir Beskidy pēdējā posma dubļi. Tā lai dalībniekiem emocijas atsvaidzinās.

http://content21-foto.inbox.lv/albums/g … G-5390.jpg

Tīri interesei, kā šādu velo tīra - jauc arā pa daļām un katru detaļu atsevišķi vai lielumu nomazgā ar ūdenstrūklu un pēc tam ar zobu birstīti visas praugas.

Sviests jau tie Beskidy ir, tur dubļi laikam tur  ir pielaulāti . Vienīgo reizi laikam tas nebija pagājušo gad uz Jāņiem, tad jau pasākums likās +- ok . Bet vienalga cepuri nost džeku priekšā , kas to uzdrīkstējās,  un paveica un aprakstīja ! Veiksmi turpmāk ! Tiekamies Sydetos !

Patiesībā tā gonka nav nemaz tik briesmīga, ja tiek veikts nopietns sagatavošanās proces, pirms sacensībām un sacensību laikā tiek ievērots režīms, pareiza ēšana un atjaunošanās un, ja trasē iespējams atbalsts no malas. Tā ir nedēļa laika, kas tiek veltīts tieši šim mērķim - nobraukt Beskidy. Protams, jābūt formā uz šo brīdi, savādāk ceramā baudījuma vietā var iegūt murgu ar izdzīvošanas elementiem. Jārēķinās ar izdevumiem, bet tas, manuprāt, ir tā vērts. Tiem, kas plāno domāt par piedalīšanos nākamgad, nedaudz, iespējams, noderīgas informācijas. Līdz Istebnai ir 1067 km, braucot nesteidzīgi, var aizbraukt kādās 16 stundās. Dzīvošana uz vietas ir ļoti lēta - sākot ar kādiem 5 Ls diennaktī. Pārējie tēriņi atkarīgi no savām ambīcijām un ierastā komforta līmeņa. Dalības maksa no 150 - 200 EUR.  Tas par naudām.

Organizācija visaugstākajā līmenī, visi atsaucīgi - sākot no administrācijas līdz pat mehāniķiem. Starp citu, tehniskais atbalsts ir par velti, to nodrošina organizātori. Mehāniķi (čehi) ir super, tiešām sava amata meistari. Viens no viņiem ir kiborgs, jo novinnēja gonku savā vecuma grupā un pēc finiša aktīvi mehanizēja līdz pat melnai tumsai. Rezerves daļas var nopirkt arī uz vietas - sākot ar kamerām, beidzot ar ratu komplektiem. Mēs gan visu ņēmām līdz savu.

Prognozēju, ka sacensību līmenis tikai augs, jo, palasot ārzemju forumus, visi dalībnieki slavē organizāciju, norises vietu un apstākļus, tāpēc dalībnieku meistarības līmenis būs arvien augstāks un konkurence nopietnāka, jo arvien jauni MTB cienītāji no visas Eiropas par to uzzina un grib ņemt dalību. Piemēram šogad 405 dalībnieki bija no šādām valstīm: POL: 192, CZE: 49, GER: 27, BEL: 24, RUS: 21, UKR: 17, GBR: 16, BLR: 12, DNK: 11, SVK: 9, LVA: 9, AUT: 5, NOR: 3, LTU: 3, NLD: 3, SWE: 1, EST: 1, ZAF: 1, NPL: 1.

Ja interesē citas detaļas, tad droši rakstiet, mēģināšu palīdzēt. Iesaku šo pasākumu nepalaist garām, tas būs kaut kas, ko visu mūžu atcerēsieties un mazbērnu priekšā būsiet lepni par paveikto

Last edited by QQ (16.06.2012 13:26:33)