Kā tur bija, kā ne, bet sanāca tur pabraukt. Zināmā mērā iespaidojos no Lauvas cildinošajiem komentāriem iekš to velo.lv un nolēmu "paostīt gaisu".

Lai paspētu uz startu 11:00, jāceļas agri un no Rīgas jāizbrauc pirms deviņiem. Ierados apmēram 10:35, fiksi reģistrējos, dalības maksa tīri simboliska 1 Ls. Iespējas reģistrēties sporta un tautas klasēs. Attiecīgi jābrauc 53 un 23 km, dalībnieku skaits virs 150, sporta klasē brauc 66 dalībnieki, tautas 86 (ja pareizi sadzirdēju). Braucēji visdažādākie, sākot no svētdienas braucējiem līdz veterāniem.

Es braucu sporta klasē, jo baidos, ka ar 23 km man būs par maz un pēc medaļām nekāroju. Asfalts tikai pirmos kilometrus, pēc tam "pa granteni".  Tiek dots starts, fiksi aizspraucos līdz sākumam un "iesēžos" pirmajā grupā. Kādu brīdi abas klases brauc kopā, tad sadalās. Temps diezgan augsts, ap 33-35km/h. Sākas pirmie pakalni un es saprotu, ka nosaukums gonkai trāpīts desmitniekā. Faktiski visa trase rit pa pakalniem, augšā - lejā, augšā - lejā. Pēc 10 km un pirmajiem kalniņiem, grupa atraujas no sekotājiem. Temps saglabājas. Ciešams. Atrāvienu no grupas nav, izņemot vienā mazā asfalta pleķītī pa kaut kur pusceļā, notiek pāris mēģinājumu saraustīt grupu - uzbraucot uz asfalta, grupa nevis uzņem ātrumu, bet piebremzē, tad seko rāviens uz kuru reaģē visa grupa, tad atkal visi piebremzē un tas pats atkārtojas, jautri. Asfalts ir tikai pārsimts metrus, tālāk atkal sākas pakalni. Cenšos turēties grupā, bet 33. km tomēr nāk lūziens un atpalieku - temps tomēr bijis man par augstu. Grupa, nu jau mazākā skaitā kā no sākuma, palēnām atraujas. Drusku pamokos, tad atgūstu elpu un tālāk braucu viens. Braucu savā tempā, un tā arī finišēju. Vidējais ātrums 32.12 km/h. Priekš manis tas ir samērā labs rādītājs 53 km distancei.

Pēc finiša seko ilga pauze, kurā distanci paveic pēdējie dalībnieki un tiek apkopoti rezultāti. Pēc tam notiek sagatavošanās darbi apbalvošanas ceremonijai un loterijai. To gaidot, tā vien gribas iekrist zālītē un aizmigt. Laiks velkas nežēlīgi. Apbalvošana notiek samērā sirsnīgi, apbalvo pirmos trīs no katras vecuma grupas + vēlreiz apbalvo gonkas absolūtos uzvarētājus. Pagastu runasvīri (precīzāk -sievas) uzstājas ar pārsteiguma balvām. Pēc tam seko loterija, ar milzum daudz balvām, to es diemžēl nespēju izturēt, nogurums dara savu, tāpēc dodos atceļā, nesagaidot beigas.

Pāris vārdi kā kopsavilkums dienai. Ar gonku esmu ļoti apmierināts. Par sacensību organizatoriem arī gribu teikt tikai siltus vārdus. Zināt, bija tāda sajūta, ka viņi šai gonkai būtu gatavojušies mēnešiem. Kā svētkiem, un tas tiešām ir aizkustinoši. (Un ļoti kontrastē ar Unibankas mačiem vai Vienības braucienu. Protams, mērogi atšķiras un lielos pasākumos grūti izvairīties no bezpersoniskuma.)
Domājams, ka nākamgad braukšu atkal. Labi pavadīta diena.

p.s.
Gan jau Lauva naktī te atkal ienāks un arī iemetīs kādu labu vārdu.