Ja nemaldos, trase būs gandrīz tā pati, kas Siguldas posmā Unibankas mačos. Atsauksmes būs pēc gonkas, no pagājšgada varianta atceros tikai to, ka bija diezgan ātra. Lielākoties pa granteni.

Vienības brauciens parasti ir baigais sviests, liels masveida pasākums, ar masveida kritieniem un organizatoriem tas viss ir pie kājas. Pag.gad vismaz palaida pa Unibankas trasi pretējā virzienā, citādi jau galīgi bija piegriezies katru gadu mīt uz mālpili un atpakaļ. Taču gaisotne nav mainījusies. Var jau man nepiekrist, taču man ir šāds viedoklis. Gadus četrus atpakaļ, kad vēl bija handikapa sistēma bija daudz interesantāk.

Man piemeeram shitiem lielie machi patiik (Riigas maratons, Vieniibas brauciens). Unibankas machos ir taada nopietnaaka gaisotne, bet shitajos personiigi man ir interesantaaks, kad sportinieki ir kopaa ar tautiniekiem. Par to ka biistamaaka braukshana, par to piekriitu. Sho Vieniibas braucienu gaidiiju, bet svariigaaku pasaakumu deelj izskataas ka nesanaaks. Nekas, pataupiishos Smiltenei!:)

tad saliec vinu kopa un nezelojies!marš pie darba sliņķi tāds!he-he!

ko sakiet par riepaam mtb trasei? ir veerts mainiit no parastajaam 50/50 kalninieceem uz riktiigajaam?

uzliec parastās (universālās, jeb semislikus), bet paņem līdzi arī pumpainās, gad.ja baigi līst lietus.

Last edited by Biker (03.09.2004 19:27:35)

Nu ko. Laiks bija braucējiem žēlīgs, pat netipiski silts un saulains. Piedalījās ap 1500 braucēju, MTB klasē aptuveni trešdaļa. Trase - tā pati, kas pagājušgad un Unibankas Siguldas posmā. Netradicionāli citiem gadiem, šoreiz organizatori mēģināja izvairīties no iepriekšējo gadu kļūdām un izmainīja MTB klases starta procedūru. Proti,  tradicionāli MTB starts pēc pārdesmit metriem pagriežas lejup pa kalnu uz Gaujas tiltiņu un jau par negatīvu tradīciju bija kļuvuši asiņaini "zavali" kalna piekājē. Lai no tiem izvairītos, organizatori piemēroja t.s. tehnisko startu. Svinīgais starts tika dots tur pat kur ierasts, braucējus laižot lejup no kalna atsevišķi pa 3 starta grupām ar pāris minūšu intervālu, bet tehniskais starts tika nozīmēts kalna lejā, kur visus braucējus atkal apturēja un tikai tad visus palaida trasē. Ideja tiešām atzīmējama, bet jāpieslīpē, jo diemžēl, šogad bēdīgi tradicionālie zavali neizpalika. Pārējā trase bija diezgan ātra, zemes un grants ceļi, drusku dubļu, pietiekami daudz smilšu, kilometrs pļavas un deviņi km asfalta.

Bet nu vairāk par startu. Tehniskais starts, manuprāt, bija tiešām teicama ideja, lai arī ne līdz galam realizēta. Kā jau teicu, startā bija 3 grupas. Pirmās divas grupas, kurās bija profesionāļi un spēcīgie braucēji, protams, nobrauca bez īpašiem ekscesiem (domāju, ka arī citus gadus tas viņiem īpašas problēmas nesagādāja), kamēr trešajā grupa, kurā biju arī es, starta emociju uzkarsētie prāti darīja savu. Varbūt tauta nebija sapratusi šī tehniskā starta jēgu, varbūt kāds gribēja "pazīmēties" braucot lejā pārgalvīgi ātri un pārējie negribēja atpalikt, nezinu. Faktiski radās iespaids, ka daudzi no 3 grupas braucējiem šajā nobraucienā saskatīja iespēju uzlabot savu starta pozīciju. Būšu atklāts, un teikšu, ka arī man pašam sākumā bija tāds pats nolūks. Kalna sākumā viss bija normāli, pamazām virzījos uz priekšu, bet ātrums tikai turpināja pieaugt un pieaugt un bija skaidrs, ka neviens īpašu piesardzību neievēro un baidās atpalikt no tiem, kas brauc pa priekšu. Gaisotne bija diezgan nervoza, bet īpaši piesardzīgs paliku pēc tam, kad kalna lejasdaļā viens varonis nespējot sasinhronizēt savu ātrumu un distanci no priekšā braucošajiem, lika "pa mēmajiem", bremzējot tikai ar pakaļējām bremzēm, rezultātā šim aizmugurējo ratu sanesa par pusmetru, viņam gan izdevās noturēties nekrītot, bet atstājot uz asfalta pamatīgu švīku un degošas gumijas smaku. Tālāk ik pa brīdim jau bija dzirdama bremžu švīkstoņa, dusmīgi izsaucieni. Un tad pa priekšu braucošajā grupā notika kritiens un zavals. Aiz viņiem braucošie izmisīgi mēģināja bremzēt, bet lielais ātrums neļāva izvairīties no kritiena. Otrais zavals notika tieši tāpēc, ka visi sabremzējās pie pirmā zavala, bet tie, kas brauca aiz viņiem, to laikus nepamanīja un sāka bremzēt tikai pēdējā mirklī, sākās haoss un kritieni. Tas ir tas, ko es pats paspēju samanīt tajā mirklī, jo pats biju braucis gabaliņu aiz pirmās grupas, kurā notika zavals un pašam bija jādomā kā normāli to apbraukt. To arī pa maliņu izdarīju un noskatījos kā viens nabags līda ārā no krūmiem, kur bija ielidojis, ar baiku uz pleca.

Pēc nelielas drūzmēšanās tika dots tehniskais starts, centos līst uz priekšu, cik varēju un cik atļāva sirdsapziņa , jo pēc maza gabaliņa asfalts beidzās un sākās smiltiņas un šaurs celiņš, - nelieli sastrēgumi, kuros var pazaudēt gana daudz laika. Tālāk trasē atlika tikai braukt. Pēdējais 7km asfalta posms pagāja gandrīz nemanot, pateicoties komandai Raimaks, kuri mani noķēra pēdējos zemes ceļa kilometros, un kuru aizvēju es izmantoju, lai atpūstos. Pēdējais kalns izrādījās smagāks nekā biju iedomājies, spēka bija atlicis maz, tāpēc augšā braucu sēžot un tikai beigās piecēlos kājās un pieveicu atlikušo.

Kopumā gonka bija forša, guvu daudz labu iespaidu, ar visu esmu apmierināts. Ceru, ka Jūs tāpat.

Ir ievietoti rezultāti:
http://www.velo.lv/index.php?selected=1 … 004&goes=r

Nu acīmredzot liela daļa aizvakar emigrēja uz Tautas šosejas grupu un es tai skaitā. Nebiju ilgi braukusi, kā arī atceroties to mežonīgo mīšanos pa smiltīm Unibankas posmā, tomēr izlēmu par labu Tautas braucienam.
Protams, savlaicīga nepieteikšanās atsaucas uz vietu starta koridorā. Nācās startēt no pašām beigām, pirmās minūtes pēc starta tā arī pagāja riteni stumjot pie rokas, pilsētā visi brauca samērā mierīgi un nekur nesteidzoties, kā jau īstā svētdienas braucienā. Bet nebija nekādu problēmu ar apdzīšanu.
Nu un kad jau tikām uz šosejas, tad tik visa vaina mīšanā:). Sajūtas jau patīkamas, kad liela daļas šosejas tiek bloķēta dēļ mums:).
Arī Tautas braucienā bija pāris kritieni, vienu vismaz noteikti redzēju. Pareizāk sakot redzēju gan tikai kā ritenis aizlido, jo kritiens notika man aiz muguras.
Dzirdināšanas punktam gan pabraucu garām un pamanīju to tikai pēdēja brīdī. Cik atceros, tad tas bija ierīkots diezgan nejēdzīgā vietā, kalna nogāzē, kad visiem bija liels ātrums.
Nu un pie Krimuldas jau trases saiet kopā un pēdējais posms tāds pats kā MTB klasē.
Mans lielākais iespaids bija nobrauciens no Turaidas kalna:). Tādu ātrumu vēl nekad ar savu riteni nebiju sasniegusi. Labais:).

es arī biju to emigrējušo skaitā. brauciens ok, ja ņem vērā faktu, ka mēnesi baiks bija redzēts tikai sapņos un fiziskais stāvoklis nebija nekāds spīdošais.
manī nebeidz gruzdēt doma, ka jāsakrāj naudiņš un jānopērk šosejnieks. varēs vismaz 2x gadā kā cienīgmāte pa šoseju norullēt:)

To "emigrējušo" uz asfaltu, vismaz starp sievietēm, izskatās diezgan daudz. Man jau arī patīk vismaz 2X gadā izspiest no sevis maksimāli iespējamo bez liekas piesardzības un bakstīšanās kādam aiz muguras ar pirkstu uz bremzēm. Un kur nu vēl prieks, ka nedēļu nav sapuvušie apavi jāžāvē un vakarā var arī normāli apsēsties. Šosejnieka man arī nav, bet riepas uz Rīgas maratonu un Vienības braucienu gan tiek nomainītas. Vai ir vēl kādas sacensības, kur būtu tautas klase šosejā?