Kādu laiciņu atpakaļ tieka apskatīta šī teorija no šosejas velo viedokļa. Tur tika meklēts optimālais (kompromiss) risinājums - rites pretestība, gaisa pretestība. Mtb jomā gaisa pretestība nespēlē (vismaz riepas "pieres" laukums) noteicošu lomu patērētās jaudas ziņā. Toties par rites pretestību gan notiek šķēpu laušana. Resno riepu virziens aizsākās jau ~3 gadus atpakaļ, kad Hutchinson paziņoja ka viņu Phiton ir ar vislielāko ārējo riepas rādiusu (starp 26"), tādejādi samazinot rites pretestību. Nākamais solis bija atbalsta laukuma samazināšana. Vēl nākamais solis ir dažādu gumijas sastāvu pielietojums vienā riepā (citiem vārdiem sakot pieļaut riepas deformāciju tur kur to vajag, un nepieļaut tur kur tā nav vēlama).

Manuprāt ļoti svarīgs ir riepas ārējais diametrs, kopā ar resnumu nāk arī lielāks ārējais dia (to ka lielāks rats vieglāk ripo, šaubas nerada). Pūstošie kapitālisti, jau nepārprotami ir uzņēmuši kursu uz resnajām riepām (neskatoties uz svara pieaugumu, XC WC sačos tās ir nospiedošā vairākumā). No tā visa laikam tomēr izriet, ka resnās riepas tos plusus savāc vairāk.

"Pūstošie kapitālisti, jau nepārprotami ir uzņēmuši kursu uz resnajām riepām"

LOOK, nevajag aizmirst, ka pūstošie kapitālisti ir lieli meistari modes u.tml. tendenču jomā ar domu no mērķauditorijas izspiest pēc iespējas vairāk naudiņas. Tagad viņi popularizē resnās riepas, braucēji tās sapirks. Ļoti iespējams, kad šis tirdzniecības krējums būs nosmelts, uzņems kursu uz šaurajām riepām... tā no mērķauditorijas tiek kačāta nauda - jebkurš sakarīgs ekonomikas students to saprot.

Vēl kas - ir naivi iedomāties, ka par optimālo riepu platumu (pāreju uz platajām) ir tikuši skaidrībā tieši tagad:) Es vismaz neticu... es nojaušu, ka viņi apzināti šūpojas ap optimumu.

man ir gan 2.1 Racing Ralph, gan arii 2.25
aizmuguree aizvien biezhaak "uzliekas" 2.25
pie vainas laikam buus tas, kaa man patiik braukt.
ar plataaku riepu aizmuguree feinaak iet paari sakneem un akmenjiem, drusku labaaka sakjere raapjoties augshaa kalnaa.
liikumos (pie pareiza spiediena) labaaka sakjere. mazaaks spiediens- gruutaak paardurt. lielaaks balons - gruutaak paarsist.

sliktaak gan ripo, bet nevareetu teikt ka ir nenormaala atshkjiriiba starp 1.9 un 2.25.

Par to naudas dzīšanu negribētu piekris (studēju ekonomiku maģistratūrā) - riepas nav modes prece un tai nav sezonāla rakstura arī modes skates riepām nav un modeļi mainās reti! Nav arī cenu atšķirība starp resnajām un tievajām! Pircējs riepas izvēlas pēc kvalitātes. Normālam lietotājam nav iespēja kvalitatīvi notestēt visus pieejamos produktus un tāpēc viņš intresējas ko lieto citi un kāda ir pieredze, skatās protams arī uz profiem uz ko gan citu lai skatās? Profi jau nelietos resnās riepas zinot ka ar tievajām var pabraugt ātrāk! Kādreiz lietoju corratec 2.3 riepas, skrienot pakaļ gramiem uzliku Twister - vienu varu pateikt droši kritiens komfortā ievērojams, par ripošanu grūti spries nekādu ievērojami vieglāku ripošanu nejutu...

Pirms Ansis ir uzmeklējis savus exp.rez. Ielikšu 10 gadus vecus rites pretestības testa rezultātus 26" ratiem, kuri diezgan skaidri norāda, ka riepas resnumam nav nekāda sakara ar rites pretestību (netā tiek pielietots termins: CRR-coefficient of rolling resistance).

Varbūt šodien jau viss ir savādāk???

p.s. avots atrodams šeit: http://bike.terrymorse.com/rolres.html

Last edited by LOOK (27.12.2006 16:23:59)

Aplūkosim kaut vai vienu māla piku uz tās ideālās virsmas. Tas, ar cik mazu pretestību riepa iziet cauri māla pikai, ir tieši atkarīgs no virsmas lieluma, kas spiežas cauri mālam. Vienāda diametra riepām no riepas platuma, un tāpēc šajā gadījumā šaurā riepa testos uzvar.

Secinājums nav pareizs, jo MTB nav braukšana pa cietu segumu ar dažām māla pikām uz tā. Ja trasē ir māls, dubļi vai pielijušas pļavas, resnās riepas  visas kā viena ies visiem s--iem pa virsu un dos iespēju braucējam ar daudz mazākām pūlēm pārvarēt šo posmu. Riepas iegrimšana dubļos dramatiski palielina rites pretestību. Līdzīga situācija ir smiltīs, un resno riepu priekšrocības ir neapstrīdamas. Jo vairāk būs tādi SEB posmi kā Siguldā šogad, jo vairāk tas pierādīsies praksē. Uz cieta seguma, šaurā riepa varētu gūt nelielu pārsvaru, taču pirmajās smiltīs vai dubļos to visu ļoti viegli ir pazaudēt, vienkārši nogrimstot tajos.

p.s. augstāk minētajā testā segums ir ciets (asfalts).

sakjerei jaa, riposhanai nee.

ja skatamies kaut vai DH, tur dulblju riepas is 2.1 un 2.2, kameer sausaas ir 2.3-2.5
visu nosaka pielietojums.

tomeer praksee reti kura XC riepa ar dubljiem piemeerotu protektoru buus zem 2.1

Riteņa svars mainās atkarībā no apstākļiem, piemēram, braucot pa dubļiem, protektorā ieķērušies māli mēdz ceļot kopā ar riepu ne vienu vien apgriezienu. Jo riepas diametrs lielāks un jo blīvāks protektors, jo "pievienotā" masa lielāka.

Starpcitu, velobraukšana nav dragreiss tikai pa taisno, braucot jāņem vērā ne tikai viegla ripošana, bet saķere līkumos! Kas dažbrīd varbūt ir svarīgāka lieta par to cik viegli riposi pataisno...

Es tagad šķirstu to eksperimentu pierakstu kladi... nebūtu viegli to korektā formā nopublicēt. Rezultāti nav pārrēķināti uz kaut kādām vispārpieņemtām vienībām (pretestības grami v.tml.), tāpat ir ļoti daudz "krosslinku", kur viens riepu komplekts tiek izmantots kā graduējošais citam citos laika apstākļos:(

Cita starpā es atradu vienu ierakstu, kuru gribētos izklāstīt. Tātad, kad mums pa TV sāka rādīt pietiekoši garus fragmentus no Parīzes-Dakāras rallija, varēja brīnīties, kāpēc močukiem (vēlāk arī sporta vieglajiem auto) priekšējās riepas liek šauras. Pat ļoti šauras, ņemot vērā, ka ar tādām tika braukti arī smilšu posmi.
Es aptuveni nojautu, kas tur slēpjas, bet tad Dabas māmuļa man sagādāja iespēju pārliecināties par to praksē. Bija janvāris, uzpūta stiprs Z vējš, viļņi apskaloja Jūrmalas pludmali. Kad vējš iegriezās R, viļņi atkāpās, un gludi noskalotā pludmale ātri apledoja. Kā uz pasūtījumu, smalkām pārslām uzsniga sniegs, ko R vējš pa apledojušo pludmali sapūta sanesumos. Rezultātā izveidojās apledojusi pludmale ar dažāda lieluma sniega sanesumiem ik pa kādiem 50...100 m. Ar stipru R vēju mugurā pa šiem 50...100 m viegli varēja uzņemt ātrumu 35-40 km/h un piļīt sanesumam cauri. Es saprotu, ka SEB'os tādi apstākļi nav, bet mani vairāk interesēja tas, ka tie bija visai tuvu Dakāras smilšu sanesumiem.

1. Tests. Priekšā uzliku lielo plato Tioga (ārējais platums 51 mm). Triecoties iekšā sniega sanesumā, sanāca kārtīgs sitiens, un bija jāuzmanās, lai ietriektos visai perpendikulāri sanesuma priekšējai kraujai, jo savādāk stūri sita uz otru pusi. Braucot lielā ātrumā sanesumam cauri, tā platā riepa vietām cēlās uz augšu, vietām gribēja stūrēties, kas sagādāja tikai problēmas. Kad stūres sagriezums neatbilda divriteņa sānsverei, varēja just rokās lauzienu.

2. Tests. Priekšā uzliku savu šaurāko baika riepu IRC Mythos XC (43 mm). Situācija mainījās ļoti jūtami, likās, ka šai riepai "viss ir vienalga". Varēja triekties iekšā sanesumos arī slīpi, iegāja kā nazis sviesta klucī. Braucot sanesumam cauri, riepa necēlās uz augšu, stūrēties negribēja, rokas nelauza. Braukšanas virzienu varēja visai labi noturēt ar divriteņa sasvēršanu ar visu ķermeni.

Ko no tā var secināt? Platā riepa irdenā vidē tiešām labāk stūrējas (vai vismaz grib stūrēties), bet tas prasa precizitāti un roku piepūli. Ja tas tiek likts lietā, platai riepai ir priekšrocības.
Bet Dakārā acīmredzami uz to nepaļaujas. Zinot, cik lielā noguruma pakāpē tur brauc, un cik grūti tad koncentrēties uz precīzu izstūrēšanu ar rokām un saglabāt spēku rokās, viņi dod priekšroku šaurās riepas koncepcijai - lai tā riepa vnk. "iet cauri", neprasot piepūli no rokām un pleciem, un stūrēšana notiek vairāk ar visu augumu.
Būtu interesanti uzzināt Jāņa Vintera skatījumu par šo tēmu; bet vai 50+ ZS motora īpašnieks sapratīs 1- ZS braucēju?:...

100% piekrītu, ka dubļos un sniegos, priekšā vajag šauru riepu, tieši tāpēc, lai viņa iegrieztos tajā zaņķī bez sitiena un kautkur tur apakšā ieķertos.
Bet piemēram tajā pašā Treka pēdējā posmā pa slapjo Riekstukalnu, braucu ar 2.1 ezi priekšā. Un sapratu ka tas ir ideāls! JO varēja no kalna braucot nebīstoties un nebremzējot ierakstīties līkumā - platākai riepai bija lielāka saķere. Ja izslīd 4x knobiņi, vēl 4x notur, bet šaurajai varētu būt arī bēdīgāk, ja kas izslīd, pat ja tas spiediens uz vienu knobiņu būtu lielāks...

Jakas - kautkad sen sen 2004. gadā fubar velolistē uzsita textu pa riepām - vēl tagad glabāju kā enciklopēdiju

jo miikstaaka gumija riepai, jo labaaka sakjere, taapat arii lielaaka rites pretestiiba un aatraak dilst

lielaaks riepas tilpums un/vai mazaaks spiediens arii ir labaaka sakjere, taapataas lielaaka pretestiiba.

augstaaks prokjis- labaaka sakjere irdenaakaa/shkjidraakaa segumaa, sliktaaka uz asfalta.

protektora profils skatoties no augshas-  ideaali "eziitis"-vienmeeriigs protektora izvietojums, labaaks liikumos. iznjeemums ir irdens sniegs,smltis un dublji- tur labaak "grebene"-prokjis koncentreets viduu, riepa shauraaka. shaadas riepas funkcija ir nogrimt liidz dibenam un dabuut sakjeri un saakt peldeet tikai pie lielaaka aatruma.
klasiskaas dublju riepas ir ideaalas sniega riepas.

shipenes- tikai uz tiira ledus, shipene uz asfalta vai brugja ir pilniigs pii.

prioritaates sakjerei- nekad nedriikst pieljaut, ka izsliid prieksha, savaakt gandriiz neiespeejami. taapee priekshaa nevajag likt paaraak plikas riepas. pakalju var upureet labaakai riposhanai, bet ja prioritaate ir uphill, tad labaak lai ir niknaaka riepa. taapat arii tehniskaakas trases ar nobraucieniem.

krosaa parasti ir vismaz 2 riepu kompl. ar 4 konfiguraacijaam attieciigi. 2 niknaakas un 2 plikaakas. nu un tad peec gruutiibas pakaapes:
viegla sausa liidzena trase: prieksha plikaa, aizmugure plikaa
slapja liidzena, slapja tehniska: prieksha niknaa, aizmugure plikaa
pilniigs pii, pilniigs pii ar kaapumiem: abas niknaas
sausa ar kaapumiem: priekshaa plikaa, aizmuguree niknaa.

Varbūt šodien fubar var ko piebilst vai papildināt

Last edited by KKTK (29.12.2006 15:28:14)

nu es sarkstu 8) mani skribelejumi- enciklopeedija...

ar taam riepaam ir pietiekoshi sarezhgjiiiti, lai vareetu teikt -muuzhu dziivo- muuzhu maacies.

konkreetais jautaajums (tieva vai resna dublju riepa) ir ljoti gruuti atbildams, vismaz man.

ljoti daudz ko nosaka citi apsveerumi, ko var apvienot grupaas: konkreetaa uzdevuma specifika.

apskatiisim DH kaa pietiekoshi ilustratiivu, daudz tuvaaku XC specifikai kaa motokross, un kaa laucinju, kur man bez teoreetiskaam zinaashanaam ir arii praktiska pieredze.

DE FACTO ieksh DH tiek lietotas 2.2 dublju riepas ar dubultaam sienaam un ljoti garu, reti izvietotu protektoru:

mana versija par to, kaaapeec tiek izmantotas dubultaas sienas- shaads supergarsh protektors bez nopietna riepas struktururas atbalsta, pilniibaa zaudee savu jeegu, zem slodzes nolocoties- riepa izsliid.

kaapeec tam ir jaabuut tik garam- riepa "izspiezh" visu iespeejamo sakjeri no miiksta un irdena seguma, ieceertoties un/vai nogrimstot tajaa.

kaapeec tik reti izvietotam- riepa mazaak piekjep ar dubljiem vai "cementu" (skujas+dublji)
riepai ir jaaspeej pashai sevi attiiriit. tas notiek pieaugot aatrumam, visi dublji izlido aaraa (brauceejam sejaa protams )
un protams ka  shaadi piikji speej iecirsties, tur kur plataaks, strupaaks protektors nespeej.

ljoti uzmaniigi meegjinaashu apgalvot, ka shaads prokjis noveersh planeeshanu "makro" liimenii.
ja akvaplaneeshana ir plaana uudens pleeviite starp riepu un asfaltu, tad te mums ir darishana ar dublju, smilshu un kaa-tik-veel-ne dalinjaam starp riepu un cietu (cietaaku) virsmu, ja nu taa tur kautkur apakshaa vispaar ir, tuvak par zemes kodolu

nemaaku iisti izskaidrot, bet prakse raada, ka shaadas riepas ir vieniigais kas speej daudzmaz tureeties uz "ziepiites" -maala/ cietas zemes kaartas ar slapju,plaanu, neticami slidenu kaartinju pa virsu.
var jau buut, ka tur nenotiek taa pati planeeshana? varbuut riepa speej vismaz drusku iecirst cietajaa slaanii?

tagad par to triekshanos iekshaa "kupenaas"
nu taas ir ljoti interesants fenomens, un manupraat pamatiemesls, kaapeec DH izmanto shauras dublju riepas.

ne reizi vien ir veerojami skati, ka pat labi brauceeji zaudee kontroli shaadaas situaacijaas.
pietiek ar kuudru, nemaz nevajag  dubljus. ietriecoties shaadaa materiaalaa pietiekoshi lielaa aatrumaa (protams tikai perpendikulaari) trieciens ir pamatiigs (ja brauceejs nav sasveeries uz aizmuguri un sagatavojies, vinjsh taalaak lido viens pats), riepas saak peldeet, un velo paarstaaj buut vadaams.
ja riepas ir plataakas, trieciens tieshaam ir lielaaks, un peldeeshana iipashi nestabila. palielinaataa pretestiiba riepu kaut kur "aizmetiis"- ja nevarees uz augshu (brauceejs tam pretojas tieshi un netieshi), aizmetiis uz saanu = kritiens.

ko dod shaads rets, garsh protektors situaacijaa, kad sakjeres ar cietu virsmu nav, un riepa peld pa "galertu"?
manupraat pilda taadas kaa stabilizatora funkcijas, kaa bultai, rakjetei, utt.

ko dariit ja shaada situaacija ir liikumaa, un vai var runaat par vadiibu?
manupraat nekaada vadiiba shiet vispaar nefiguree.
prasmiigi izmantojot, shaads "galerts" ir izbraucams arii liikumaa, bet taa nu ir augstaakaa pilotaazha.
brauceejs pashaa procesaa neko daudz nespeej ietekmeet, trajektorija tiek "ieprogrammeeta" pirms iebrauskhanas dubljos, izkalkuleejot ietriekshanaas punktu, lenkji, sasveershanos uz liikuma iekshpusi un svara sadaliijumu uz abiem ratiem.
tad vai nu izmet tur kur vajag, vai nu kaut kaa savaadaak prasmiigi brauceeji izmanto shaadas dublju bedres liidziigi kaa virazhas/shpuures, neitralizeejot centrbeedzes speeku (lasi: nesliid aaraa no liikuma)

luuk kaapeec pie DH specifikas dulbju riepas ir taadas kaadas taas ir.
maksaats par to tiek ar sliktu sakjeri uz cieta, sausa seguma un dramatisko rites pretestiibu.
taapat arii ar shaadaam shauraakaam riepas pie adekvaata spiediena ir relatiivi vieglaak paarsist kameru.

vai mees to 1:1 varam paarnest uz XC? protams ka ne.

1.neviens negribees ciiniities ar tik slikti ripojoshaam riepaam kaa piemineetaas.

2. pat ja mees XC richukam uzliekam shadas riepas un taadaa pashaa aatrumaa triecamies dublju bedree, izredzes to veiksmiigi paarvareet ir mazaakas. es esmu meegjinaajis.
situaacijaa kad 20 kg DH velo iziet dubljiem cauri kaa nazis sviestam, XC richuku visticamaak jau saaks nekontroleejami meetaat. brauceeja poziicija buus neizdeviigaaka ritenja novaldiishanai.

3. ja pashi nemekleesiet shitaadus paarbaudiijumus, nez vai jums XC gonkas (pat kaartiigaas) ar taadiem uzmaaksies.
tomeer formaats "nedaudz" atshkjiraas.

4.pat ja shaada vieta buus- vai jums pietiks aatrums taas paarvareeshanai "triecienaa"? reaalaaka situaacija- kuudras purvs vairaaku kilometru garumaa. buus ilgi un nogurdinoshi jaaminaas. vai taka, klaata ar plaanu dublju kaartinju.

kas tad paliek liidziigs?

(iznjemot labu, cietu segumu) - sakjere!  vai tie buutu liikumi, vai staavs dubljains nobrauciens, vai arii taads pats kaapiens- rets, garsh prokjis noderees.
liikumos to jutiis iipashi labi.
jo retaaks prokjis, jo riepa mazaak aizkjep.
vissliktaakais piemeers - Hutchinson Python. protektora ziimeejums liidzinaas tiiklam, nu lielisks dublju savaaceejs. paaris apgriezieni un mums jau ir ieziepeets sliks.

resnaaka vs. tievaaka? atkariigs kaada ir riepas struktuura, kaads spiediens ir tajaa, un kaads ir protektors.
nav nekaadas jeegas no resnas riepas ar paaraak zemu spiedienu, tomeer visumaa resnaakas riepas ljauj braukt ar nedaudz zemaaku spiedienu, kas nodroshina labaaku sakjeri liikumos. svariigi ir lai protektors buutu izvietots arii riepas malaa, vislabaak vienmeeriigs "eziitis" taadeejaadi rites pretestiiba buus adekvaata, jo uz cietas virsmas ripos tikai riepas vidus, bet liikumos piesleegsies paareejaa dalja. protams riepas kontakta daljai ir jaabuut pietiekoshi stingrai, lai kontakta laukums ripojot neveidotos nejeedziigi liels. taapat arii buutu veelama divkomponentu gumija - viduu cieta, gar malaam miiksta. malas- sakjerei, vidus- labai riposhanai.

dziljas smiltis, kuudra vai dublji uz liidzenas vietas (kaa ieprieksh mineeju n-to kilometru garumaa)- gan labi, gan slikti. sakjere buus vajadziiga aizmugureejai riepai, lai vispaar vareetu tikt uz priekshu. ja ir iespeejams notureet inerci- to veel taa nejutiis, bet ja vajadzees atsaakt no vietas, ar gludaam riepaam var droshi kaapt nost un taalaak stumties.
tomeer taaas buus elles mociibas braukt garaakus gabalus ar "niknaam" riepaam pa shadu segumu.
mans viedoklis- labaak gludaakas riepas un proveet tikt cauri uz inerci, ja nesanaak, paskraidam ar kaajaam.

ja mees pienjemam, ka ir vajadziiga iipasha dublju riepa XC, meegjinam izteeloties kaada taa vareetu buut- nu ne lielaaka par 1.9, driizaak jau 1.75-1.8, biezaaki borti kaa parasti, un ne tik garsh protektors kaa DH, jo nav strukturaalas stingriibas lai taadu balstiitu.
apmeram shaada:

tomeer tai buus visai shaurs pielietojums. nu piemeeram krosinjsh Kandavaa, kad lietus gaazh straumeem.

lielaakoties var normaali rullet ar universaalaaku riepu, kaa piemeeram mans iemiiljotais Racing Ralph:

kas ir gjeniaals iznjeemums, jo apvieno labu riposhanu un labu sakjeri.

"normaalai" riepai ar labu sakjeri buutu jaaizskataas apmeeram shaadi:

(IRC MYTHOS XC)

ripos attieciigi sliktaak.

izmeers- nu driizaak 2.1
1.9 lai paliek otram riepu komplektam- sausaam, aatraam traseem. vai pat veel tievaakas.

nu jau pietiks drukaat

Last edited by fubar (29.12.2006 17:52:31)