Lielākā daļa mūsējo brauc pirmajos 20-25% - malači! Turās.
Līgo, Līgo!

Esam mājās, sveiki un veseli , pa lielo
Patīkams nogurums.
Rezultāti šeit :

http://www.sportchallenge.cz/extra11/mtbtrophy/

stāsti un pasakas vēlāk.3
Gan jau bildes arī būs.
Bij  labi ....

Te lūk mans sacerējums/apcerējums par mūsu braucienu uz Poliju! Ņemiet par labu kāds, atvainojos par kļūdam.

Tā lūk! Ir pienacis atkal tas brīdis ka ir jāraksta "maza atskaite"par izdarito kārtējo varoņdarbu manā velo dzivē. Ir nobraukta lidz galam viena no grūt;akajām MTB daudzdienām centrāleiropā-Beskidy Trophy.
Pagāšgad jau ar tika izlūkota un ar lielām grūtībām pabeigta ši sacīkste. Ņemot vērā pagājušā gada kļudasgan sagatavošanās procesā, gan tehnikas izvēlē tika ievestas korekcijas jau laikus.
1 korekcija.-papildināt treniņplānu ar kā man šķita svarigiem treniņelementiem-nūjošana un skriešasna. Te japiebilst ka nekāds skrejējs, ne nūjotājs neesmu bijis. Kāpec skriešana? Beskidos katrā etapā ir gari kāpieni kur nevar uzbraukt pat ļoti fiziski spēcigi brauceji, un tamdeļ nākas kāpt kalnā un vēl stiept līdzi savu rumaku. Ja tavu kāju saites un locitavas pie tādām slodzēm nav pieradušas, tad tadi pārgājieni ātri beidzas, kā man 2010 gadā 4 etapā.Pēdu locitava labajai kājai tā sapampa ka ne paiet ne pabraukt ar riteni, īpaši lejā no kalna.Baigās sāpes. Knapi pierunaja mani pabeigt mana sieva(paldies viņai par to) Tamdēl visu ziemu un pavasari 1 rez nedeļā centos iet+ skriet pa stundiņai. Izpildiju iecerēto uz 70%
2 korekcija.-vairāk pievērst uzmanību MTB braukšanai pa bezceļu, nevis gludos šosejas gabalus. Un tuvāk pašai sacikstei (2 men) pa retam taisit ultra garos treniņus ar baiku 7-10h.Izpildiju ar uzviju, pieļauju ka ar pa daudz.
3 korekcija- velo tehnika, baiks.Jau no pirmajiem aizrobežu sackšu apmeklejumiem(2005 g, Grāca, Eiropas čempis veterāniem MTB) sapratu, ka gribu fulliti(full suspension) .Nebiju ne mēģinājis , ne braucis , bet gribeju. Pēdejo punktu pielika pagašgada Beskidy gonka.Ja kalnā es ar savas grupas konkurentiem braucu kā lidzigs ar lidzigu, tad lejā viņi lidoja, bet es dudinaju,klunkureju. Ja meģinaju viņa ātrumā tad jau bij uz lielas riska robežas.
Sapratu ka veselu velo jaunu es nevaru"pacelt", nolēmu meklēt tik rāmi. Pirmais gājiens taču ir pie sava atbalstitāja un sponsora Gandrs, kurš ir velo brenda Merida izplatitājs, un kura komandu GANDRS-MERIDA man ir tas gods pārstāvēt. Īsāk runājot - jā ir tādi rāmji pasutiti2 gab. Es uzreiz vienu aizrunaju. Saku, -noteikumus, cenu aprunasim pec tam, bet viens ir mansOK!
Pārliecibu par savu pareizo izveli pastiprināja tik gadījums, ka treniņā Priedaines kāpās, vai kā viņu ar sauc Baltā kāpadabuju ritigi izbraukt ar koleģa fulliti, labā komplektācijā. Es biju pārsteigts, biju "vostorgā" Cik ar viņu bij viegli braukt, bet …...jutās velo smagums, tomēr 1,5-2kg klāt .Nekas , uztrenešu cisku , nodomāju.
Pēc ilgas gaidišanas nervozešanas mans ilgi gaiditais brinums bij klāt. Un te nākamais pārsteigums - komandas vadība man uzsauc šo rāmi! YES!!
Tā ka atlika tik tādi sīkumi kā piepirkt iztrukstošo - bremzes(sapratu ka vajag jaunas), parsledzeju grupu(biju par SRAM), klaņus sturi, ķedes, kasetes. Rati un dakša vecie, bet normālā stavoklī(tā likās vismaz). Kad saliku un nosveru- biju šokā, uz pa....as, -12kg. Ārprāts , kā es tadu dzelzi dabūšu kalnā.!!! Atpakaļ ceļa nav , tik jāmoči ar savu sapņu aparātu.Godigi jāsaka sanaca smuks, glauns-netišām bet tikai trijās krāsās balts melns un tuč sarkans.
Pēdejā brīdi apvienojamies trīs seniori vienā komandā zem neitrāla nosaukuma, jo šeit Latvijā pārstāvam dažādus klubus. Brokāns+Baranovskis+ Celmaraugs pārtapa par Latvian Senior Team, bet es vēl nez kura darboņa kļudas dēl sāku pārstāvēt Afganistanu(AFG). Domaju biju pirmais afgānis kuram ir MTB ritenis un brauc eiropā tadā līmenī.!
Nakstmītnes jau tika pasūtitas un daļēji apmaksātasmēnesi pirms. Buss noīrēts no Smiltenes Lielā Raimja. Busa ietilpiba vēl ļāva lidzi ņemt Ati, kurš ar jau ar Polijas trasēm ir pazistams un manu lielāko sponsoru un atbalstitaju- savu sieviņu Daigu.
Par pārbraukšanu neko īpaši nav ko stāstit, 16 h nonstopā ko varonigi atstrādāja guntars Baranovskis, turpmāk Gunča.Mēs pārejie mazliet atslābinājamies!
1 etaps, starts pl 12,00. Kā izrādās esmu pirmajā koridorī, kā ne kā jau"nopelniem bagatais", pagašgad braucis. Un tā bij viņu liela kļuda pret mani. Kārtējo reizi uzkāpu uz to pašu grābekli - startā parāvu lidzi lideriem, turejos lidz 15am kilometram. Pulss iestrega pie 170 atzimes, tā man jau sarkanā zona, un netaisijās krist lejā. Ap 15to km man iestājās velo koma, jau sāka rādities multenes,, Nu pagaidi! 5 serija.Pieliku pilnus vaigus tā ka nespējo to visu sagremot atlikušo distanci. Neko no distances neatceros, karsts, mitrs, sutigs, vieni kāpumi pēc otra, nobraucienus neatceros, man likās nebija.Vārdu sakot ritigi pārķeru.
Ā, jā, stūre atskruvējās, beņķi 2x dabuju pārregulēt, spieķis pakaļējam ratam izplīsa distances sākuma, astotnieks nepajokam. Rezultatā es 117, grupā 19, komandām 11 no 34 viru komandām .Visi nobrauca švaki.
2diena, uz startu 10,00, stājos arlielu apņēmibu braukt akurāti, ar vesu prātu, nepārķert, nu ar 70%.Pakaļejo ratu esmu ielicis rezerves, kam "dūc"suņu bloks. Nebija ticibas viņam ne mirkli.
Jau no paša starta iesežos astē specigai vacu braucejai Ivonnai Kraftai. Viņa ir atzimējusies pasaules trasēs viss augstākajā līmenī.. Viņa brauca ļoti gudri , rezervēti. Katru kāpumu sāka lēnāk nekā biju gaidijis, bet tuvāk virsotnei pieliek ātrumu, tā ka bij ko turēt. Viņa ar bij starp tiem kas brauc ar 29col aparātiem. Vienā brīdi likās, nu jau varu ātrāk, un aizbraucu no viņas.Trases vidū viņa tik un tā garām un "atved man 5 min. Es esmu pārsteigts par savu rezultātu - 62, grupā 9. Apdzinu pat savas M-4 grupas uzvaretāju igauni. Laikam kāda ķibele, vai ar tā pat kā es - pārcentās pirmajā dienā. komanda jau 10 vieta, Brokāns malacis -27, Gunča -142, komas diena bij viņam.
Ar laika apstaklīem ar jau bij labāk, tadi kā man patīk- vēsi, brīziem pat pilināja.
Tikai to labako varu teikt par savu jauno riteni Nekad nebij domājis, ka ar viņu ir ļoti feini un vieglāk pārvarēt ļoti stāvus un garus uzbraucienus. Pieslēdz visus amortizātorus, iesēdies ērtāk ar taisnu muguru, un griez tik augšā.Viņš tik maigi pāripo visus nelidzenumus, ka pak ritenis nemaz i nedoma kaut reizi izbuksēt, kas ļoti izjauktu ritmu. Tik jātur lidzsvars un stūre taisni. Sāku lēnām pierast un jau patīk. Jo pēc 1dienas biju satraukts, nesapratu, Varbūt dēļ jaunā riteņa tā neiet!!!Viss Ok, vaina galvā!
3 diena. Grūta diena. Pazīstams etaps. Zināju visus grūtos kāpumus kuri jau no paša sākuma un tas arī mani pārāk bramzēja.Taupijos, tik nezin kam.Ap 30 km sākas apm 8km garš kāpums, kurā braucam ar max vieglajiem pārnesumiem-22priekšā, 32/34 pakaļā.Liela daļa brauceju šo kāpumu pārvar kājām, stumjot savus rumakus.Ritigs rakstura pārbaudijums. Pagāšgad 2 reiz pasēdēju, šogad izturēju.Bet beigās tik un tā nācās kāpt, baigoe akmeņi bij.Aizmirsu pieminēt ka pirms šī garā kapiena bij tehniskais+ēdinašanas punts kurā kāmēr stuķēju mutē arbūzu ar rozinēm tehniķi ielika kartējo izluzušo spieki , pieriktēja , saeļoja ķēdi un mans rumaks atkal bij gatavs man kalpot.
Godigi sakot laikam biju pārak sataupījies. Pēdējos 10km, kur bij daudz asfalta kāpumu, pārvareju diezgan ātra tempā un ar smagu lielu parnesumu. Kāja turēja, bet neko īpasu vairs saglabt neizdevas-98, grupā 15, Gunča-74, Brokāns-37, komanda -7
4 diena, pēdējā.Šo dienu atcerēšosilgi.Šī ir diena ka neviens vairs netaupās, iet uz visu. Bet....ieksā jau ir palicis maz kas no pulvera.
Atkal distances sākumā sēdēju aiz vacietes, bet tad sākas man tehniskas bērnišķīgas problēmas - krita nost somiņa ar rezerves kamerām, kēdes izspiedeju, nu visam vajadzīgām lietiņām. Negribējās zaudēt, stajos riktēju, atkal stajos, atkal riktēju. Beigas sapratu ka nekr vina pazust nevar, turpinaju ar tadu pašu -karajošos.Lai karajas, ja labi karājas! Jutu ka kāja ir tada svaigaka,vakardienas sataupījums ir nostradajis. Kāpienos braucu ar tādu collu ka pašam bail - cik ilgi ta spēšu! Bet saku just jaunibsdienas traumau sekas, sāk šausmigi sapēt labas rokas plaukstas locītava. Ta ka katrs nobrauciens man ir baigās mocības, sāp, šausmigi sāp.Bet doma par izstašanos ne reizi nepiezogas, tas ir pozitīvi. Pēdēja dzersanas punkta , 14 km pirms finiša vienlaicigi gadamies vairaki latvieši Fox, Egils Vidžus un es. nu ko , jauztaisa mini gonka. Pirmo nobraucienu izturu godam, no Egīla daudz neatpalieku, šamais arī brauc ar fullīti. Tad sakās mana stihija -gari kāpieni, bet ne tik tehniski. Varu likt smago collu un ņungā-ņungā augšā.Uzturu diezgan lielu tempu, Ir atnācis vaļā, tikai ta drusku par vēlu. Nekas , baudu tos pasus pēdejos km. Rezultata esmu saķēris un apdzinis daudzus braucējus. Finišā Egīlam esmu atvedis 5 min, Foxam 10min
Brokans-38, es -70, grupā -11, Gunčam grūti gāja-170, kom- 10
Kopvērtējums Brokans-33, Celmaraugs-79, grupā-14, Baranovskis -103. Komanda-8. Labi. 
Sīkaki rezultāti -http://www.mtbtrophy.com/
Vai nākam gad brauķšu- nezinu.Godīgi, bij ļoti grūti.Paliek ar vien grūtāk sevi motivēt šādiem parbaudījumiem. Bet tas ātri aizmirstas, paliek tik feinas atminas. Laikam jau nekur nepaliksu - brauksu.
Tikai pozitivu varu teikt par savu jauno rumaku Merida Ninety Six 3000 D. Braukt ir kaifs.Janomaina tik beņķis, vecais nav domats ka uz viņa tik ilgi sēž.
Iesaku arī aizbraukt uz šo gonku katram kas ko lidzīgu grib izmēģinat. Samēra lēta, ja piesakas laicīgi,(ap 90 ls), dzivosanu atradam pa 5,50 no cilvēka par dienakti.       

https://picasaweb.google.com/i.celmarau … link-dažas bildites.

Kurjer, ko ieteiktu, kas no trenētā Tev šķita vis vērtīgākais, Kādam treniņam ieteiktu pievērst uzmanību pirms kalniem.... ?

Kurjer, paldies par kvalitatīvu un interesantu ieskatu pasākumā!!! Domājošiem cilvēkiem noteikti noderēs. Arvien vairāk pašam arī prasās šo velomurgu pamēģināt

Ja man kāds uzsauktu labu spāņu vīnu ,sieru , olīves ,  tad es aprakstītu šo pasākumu no sava skatu punkta:)

Mūsu atbalsta grupa bija novērojusi interesantu lietu. Dzeršanas punktā Powerade noteikti paņems polis. Latvietis neņems powerade, bet uzēdīs arbūzu, greifrūtu. Es arī tos powerade neņemu.

Tad mans sacerējums.
Jābrauc ~1100km līdz starta vietai Istebna, Polija. Atrodas Polijā, pie Čehijas un Slovākijas robežas. Izbraucām tā, lai pa nakti brauktu, bet no rīta puses jau būtu tur. Tad tas viss iet raitāk, mazāk sastrēgumu. Tad diena tur izgulēties, pabraukāties.
Sākās viss ar diezgan sliktu pašsajūtu, jo pa ceļam aiz gara laika bijām patukšojuši pāris vīna pudeles Dienu pirms 1.strata tā arī nogulēju. Vakarpusē uzsēdos uz velo no kalna pulss 125, pa līdzenumu 150, kalnā ... Secinājums, ka sports un dzeršana laikam tomēr nav savienojamas lietas.
1.posms. Naktī bijis stiprs negaiss. No rīta sāk atkal līņāt. Ints saka, ka būs slikta trase. Neesmu te vēl braucis, nobīstos arī un uzlieku līdzi paņemtās Bontrager Mud-x dubļu riepas. Tagad mans velo pēc skata kā krosa mocis. Kad riepas uzliktas, sāk spīdet saule. Bet neko, nekrītu panikā, dodos uz startu. Brauciens arī ar lielu pulsu visu laiku. Vidējais distancē bija 173bpm. Biju pārsteigts, ka varēju ar tādu nobraukt vairāk kā 4h. Laikam pie vainas tomēr bija vīns.
Trasē viss likās kā parasti poļu kalnos. Salīdzinot ar Sudety MTB Challenge, kur esmu vairāk kārt piedalījies, Nekā super sarežģīta nebija. Pa lielai daļai nelieli meža ceļi visu laiku kalnā un lejā, ar izskalojumiem. Vietām takas, kur var braukt tikai 1 braucējs. Tad jāgaida, kad taka beigsies, un tad tikai var apdzīt citus braucējus. Līdzīgas trases bija arī pārējos posmus. Principā visi nobraucieni bija braucami, atkaitot varbūt dažus grāvjus, kuriem bija jāpārnes velo pāri. Retās vietās bija tik stāvs kāpums, ka vienkāršāk bija stumt. Grūtības ir tieši tajā, ka trase visu laiku iet kalnā vai lejā. Līdz ar to kalnā braucot ātrums ir 4 .. 10 km/h. Lejā, protams, ātrāk, bet jārēķinās, ka ir jābremzē un vietām stipri jāsamazina ātrums, lai izvairītos no iespējamiem nepatīkamiem kritieniem. Trase 1.posmā gan bija diezgan sausa. Pēc nostāstiem citu gadu esot bijusi daudz dubļaināka. Bet tur laikam vajag, lai kādu nedēļu pēc kārtas līst.
Finišēju vēl normālā kondīcijā. Pēc finiša, kā to mēdzu darīt, atvizinos ap 20min, tad pastaipos, iedzeru recovery (atjaunošanās) dzērienu. Zinu, ka jāievēro noteikta kārtība, režīms, lai justos labi visas dienas, nevis tikai pirmajā. Arī vitamīns no rīta tiek iedzerts.
Rezultātos redzams, ka pārējie arī nav īpaši taupījušies. Ivars turpat priekšā, Egīls nedaudz aiz manis.
2.posms. No rīta ienesās istabā mūsu atbalsta grupa (Daiga) un saka, ka šodien starts 6km aiz kalna, Čehijā. Nu jā, varētu tā būt, jo vakarā jau uz apbalvošanu neejam, bet atpūšamies, ēdam visādus labus ēdienus mūsu vietējā krogā, kura jumta stāvā esam arī apmetušies. Līdz ar to neesam informēti. Tā tik vien paspējam uz 10:00 (tas ir starta laiks) pārbraukt pa asfaltiņu 6km kalnā un lejā līdz startam.
Šodien distance pie 90km. Atderoties vakardienas vidējo pulsu un to cik kilometri lēni vilkās, palika tādas kā nelielas šaubas. Bet nu domāju, braukšu prātīgi, vismaz kalnā
Vienā nobraucienā jūtu tā kā ritenis peld. Nevar saprast. Tad pēkšņi skatos priekša tukša! Nobrauciens, ap 30km/h, ceļš iet līkumā, rats aizpeld un es noveļos un apmetu kūleni. Tas viss tik pēkšņi un ātri notiek, ka tiešām nepaspēju savākties. Par laimi tikai neliels nobrāzums uz kājas. Taciņa izrādījās sausa, mīksta, ar skujām, un bez akmeņiem. Tīrais brīnums. Tādas taciņas tiešām tur ir retums. Nu montēju riepu, nomainu kameru. 10 min paiet, kamēr vēl līdz 3 ... 3.5 atm. sapumpēju. Izvelku vēl zaru, kurš ieķēries starp muguru un dzeramsomu. Kameru ņemu līdzi, jo nevar taču mežu piemēslot. Distancē pavadītas vairāk kā 6h. Tās pašas 10 min. Arī zaudēju Ivaram, Egīlam u.c. Pie, kam 10minūtēs ir satilpušas ~20 vietas. Bet no 1.vitas 1:39:03. Interesanti. Secinājums, ka priekšgals ir ļoti spēcīgs, bet tādi hobija braucēji kā es ir ļoti daudz un spēki ļoti līdzīgi. Atsildīšanās tos pašus 6km atpakaļ. Gara diena kopumā sanākusi.
Vakarā meklēju caurumu kamerai, bet nevaru atrast! Stulbums. Nekas cits nevar būt kā vienīgi ventilis. Tad atcerējos, ka pirms starta biju mazliet niekojies ar spiedienu riepā un nenovelkot cimdus laikam nebiju īsti aizskrūvējis ventili. Nekādi citi varianti tur laikam nevar sanākt. Nu labi, ka viss labi beidzās. Atklāju arī riepā, no iekšpuses izdauzītu robu, kuru aizlīmēju ar Inta iedoto speciālo ielāpu. Arī pozitīvi.
3.posms. Starts pa asfaltu pret kalnu. Pieceļos kājās, ieslēdzas citi muskuļi un eju visiem garām. Jūtos labi, par spīti iepriekšējām divām grūtajām dienām.
Vakar norautais un salāpītais jauniegādātā pulsometra/spidometra vads ir salāpīts un viss atkal strādā. Bet ilgi tā nav un pēkšņi vairs pulsu nevar redzēt. Bet vakar jau bija labs (152bpm) un zinu kāds apmēram ir un būs. Tā ka daudz neraizējos. Kautkā neveicas man ar to elektroniku.
Kad trase iet uz finišu satieku Guntaru un Ivaru. Kā jau starp latviešiem, rodas īsts sacensību gars. Pēdējā asfalta kalnā mums ar Guntaru izdodas aizbēgt no Ivara. Forši sastrādājamies ar Guntaru. Finišā ir laba sajūta .
4.posms. Nu jau pēdējais. Šodien braucu jau ar drošu sirdi, ka nav nekam daudz vairs jātaupās. Bet nu ar mēru tomēr. Vēl jau dzīvam jāpaliek un Latvijā arī šur tur gribas labāk nobraukt. Vispār labi iet. Pirmajā garajā kāpumā jūtu, ka ir iekšā. Paeju garām visiem saviem konkurentiem (latviešiem)
Vienā kāpumā es stumjos, tad viena meitene paiet man garām! Es tā kā gribu nobraucienā 1.doties, bet viņa liek manīt, lai pabīdos malā, ka viņai jābrauc. Nu un aizlido arī ātri vien. Tā gan traki dzenās. Izskatījās, ka iet uz visu. Kur viņai tā jāskrien?! Tāpat jau stabili pa 1.vietu savā grupā brauc. Paskatījos, tiešām viņa spēcīgi brauc arī pārējos posmos.
Trāpās viens garš, garš nobrauciens braucu, braucu. Ieeju azartā vienu apdzenu jau ne pa trasi, bet pa mežu, tad nolecu no malas atpakaļ uz akmeņiem. Ātrums baigs. Visu laiku domāju par riepām – galvenais nepārsist. Sāku jau neatšķirt lielākos akmeņus no mazākajiem. Secinu, ka brilles ir sū...s, jo pa lētu naudu pirktas, stikli mazi. Kāds dublis ielido aiz stikla, tas vēl sīkums. Bet, kad asaro acis, jo vējš velk garām kaut kā, tad gan ir štruntīgi, jo akmeņi izplūst un vairs neredz tos lielos brauc tik visam pāri, cerot, ka visu paņems amortizatori. Tā nu kaut kā sanāca, ka palika stāvāks, akmeņi lielāki, stāvāks, lielāki. Es tikai bremzēju, bremzēju ... un tā arī līdz nullei nepaspēju nobremzēt. Kautā tomēr nostiepos uz tiem akmeņiem. Ātrums nebija liels, bet pietika, lai sasistu/sastiepu roku plaukstas locītavā. Trauma izrādījās diezgan nejauka, jo braucot mājup, sapampa. Tagad, pēc nedēļas tikai sāk atlaist un var puslīdz droši braukt.

Nu sacensība beigusies. Dzeram alu, ēdam un braucam mājās.
Secinājumi. Ja ir ielikts labs pamats ziemā / sezonas sākumā, tad tas pasākums ir kā labs kalnu treniņš. Varbūt paveicās ar laika apstākļiem, jo, gandrīz iztikām bez lietus. Negribētos gan braukt dubļainā trasē pa tām vietām. Tehniski ir smagas trases, bet nav nekas pārāk advancēts. Atceros, ka Sudetos bija viens nobrauciens pa akmeņainu / stāvu birstošu kalnu lejā, starp kokiem. Ar grūtībām, bet braucams. Kā arī pāris nebraucami nobraucieni. Šeit nebraucamu nebija vispār, atkaitot dažas vietas, kur bija jāpārceļ ritenis pāri, bet tie pat nebija nobraucieni. Tā, ka sanāk pēc būtības labs MTB un labs kalnu/spēka treniņš, kā arī labs atvaļinājums.
Braucamais arī nepievīla pa lielam. Labi man viņš turās, jau ceturto gadu. Prikšroka tur tiešām ir FS – velosipēdam ar aizmugurējo amortizatoru. Kur gan citur, ja ne tur. Var jau braukt ar cieto mierīgi. Tikai pašām grūtāk, aizmugures ratam, riepai lielāka slodze, lēnāks ātrums nobraucienos. Bez kārtīgas dakšas gan labāk nebraukt.
Nākošgad, domāju, ka braukšu atkal, ja apstākļi atļaus. Varbūt ne tieši uz šo, bet  citu, bet gan jau braukšu.
Varbūt gari sanāca. Ceru, ka bija interesanti un noderīgi palasīt.

http://foto2.inbox.lv/satis/Beskidy-2011/DSC01105.jpg
http://foto2.inbox.lv/satis/Beskidy-2011/DSC01960.jpg
http://foto2.inbox.lv/satis/Beskidy-2011/DSC02137.jpg
http://foto2.inbox.lv/satis/Beskidy-2011/DSC02312.jpg

Tie kas bija varbūt kādā bildē atpazīs sevi.

Es pat verētu teikt, ka labākas nekā visiem poļu fotogrāfiem:) Dikti fošas bildes.
Bija vērts tik ilgi gaidīt.

Stage 1 http://vimeo.com/33097269
Stage 2 http://vimeo.com/33098108
Stage 3 http://vimeo.com/33099254