Vot shito es nekaadi nevaru saprast - velobrauceeji jau by default ir zalji domaajoshie, nu kaa kaadam vispaar celjas roka izmest kautko aaraa kur tam nav vietas - tieshaam tik gruuti piemeeram, shokolaades batoninja iepakojumu iebaazt kabataa un veelaak to izmest miskastee???
Starpcitu, reiz taadu izmestu plastikaata suudu (iepakojumu no shokolaades) braucot pa Mezjaparka takaam ieraavu rotoraa un taalaak suportaa,  nu liels paldies tam maaksliniekam, kursh man sagaadaaja shiis superjaukaas izklaides!

Nu stipri šaubos, ve te letiņi pie vainas. Kāds jau droši vien arī ir, bet vairumā - neticu. No Latvijas uz Haanju tomēr brauc pārsvarā nedārzeņi. Dalībnieku skaits bija lielāks un tas dārzeņu procents attiecīgie pieaug arī pašiem igauņiem.

Braucu es  Toure de Rouge šovasar. Es braucu tā otrās puses sākumā. Man ir tāds niķis ne tikai kur riepa iet skatīties, bet ar apkārt,  un tad es pāris vietās distancē gan saskaitīju vecas 1,5l Pet pudeles, bet ne izmestas želejas papīrus.  Izņemot vienu Magnija kapsulu vienas dienas pašā sākumā un vēl ar Balto vēl apspriedu šo objektu, kamēr stūmos pret kalnu, jo sādas lietas tajā līnijas pusē tiešām ir retums. Igauņi Tur brauc daudz, letiņi bija tiešām visi man ļoti pazīstamie.
Pēc pusostra mēneša minot Apes posmu gan atkritumi bira kā traki. Piefiksēju atlaišanas brīzus reizes piecas . 3x vismaz no personām virs 25 gadiem, tādiem kam kautkam galvaskausa iekšienē tākā vajadzētu būt jau attīstijušamies.

Manuprāt šeit ir vainīga vienkārša nezināšana (ne tikai Haanjā). Dalībnieki ir samaksājuši dalības maksu un viņiem šķiet,ka organizatori savāks visu drazu pēc viņiem. Nu piemēram tā kā olimpiskajās spēlēs

Attieksme, nezināšana, un, kā nu kurā galā pieņemts, kas "skaitās normāli".
Reiz tā visai jocīgi sajutos braucot kluba braucienā zaļajā zemē Īrijā. Forši, draudzīgi, pieredzējuši braucēji kopumā. Gadījās dabūt caurumu riepā, bet pašam nebija līdzi ne rezerves kameras, ne rīku. Divi onkas piestāja un izpalīdzēja, bet procesā kamerai kaut kā gadījās, ka nolūza ventilis, līdz ar to kamera metama. Un tad nu paliku ar vaļā muti, kad šie beigto kameru -- slaidā lokā pāri žogam pļavā...

uiiii, kāds paliek mežs pēc vienības brauciena (mtb trase)!! un tikai nesakiet, ka atbrauc ļaunie igauņi un piemētā mums mežu. sortiments ir visdažādākais - gan želeju un enerģijas batoniņu iepakojumi, gan tūbiņas. un ir skumji un kauns redzēt to skatu, kas paveras.

iepakojumus vajadzētu marķēt individuāli pirms starta ar kādu uzlīmi vai tml., lai pēc tam var piedzīt no vaininieka sodu

Žēl, ka atkal jārunā par šo jautājumu, bet labi, ka mēs par to runājam...
Pats muļķīgākais, manuprāt, būtu mēģināt noskaidrot, kuras valsts pārstāvji izmeta atkritumus distancē. Ticu, ka vairums no dalībniekiem tukšos iepakojumus neizmet distancē. Tas ir tikai normāli. Bet manu sajūtu tas neuzlabo, ja ieraugu kaut vienu izmestu želejas paciņu, tāpēc kategoriski nepiekrītu tiem, kuri šo lietu vērtē pēc principa "nebija jau tik daudz to atkritumu..." Nav svarīgi cik, jo bija vismaz viens! Ja nevaram saskatīt problēmu dabas piesārņošanā kaut ar vienu nomestu papīrīti, tad aicinu padomāt mums saprotamākā veidā. Tikai viens nomests tukšas želejas iepakojums uz privātās zemes var pārvilkt svītru sacensību organizētāja iecerēm šo posmu izmantot arī turpmāk. Nu to taču vajadzētu saprast arī tiem nedaudzajiem "dārzeņiem", tāpēc aicinu jūs visus aktīvi iesaistīties cīņā ar šiem tomēr nedaudzajiem dalībniekiem, neatkarīgi no tā, kas viņi ir. Principam jābūt vienkāršam - nekāda veida atkritumus distancē izmest nedrīkst, izņemot gadījumus, ja sacensību nolikumā atrunāti izņēmumi, piemēram, "100m zonā aiz uzkodu/dzērienu punktiem". Nekautrēsimies aizrādīt, ja kāds no mums nezinās vai būs piemirsis šos pamatprincipus. Un varbūt pēc dažiem gadiem Latvijas velomačos pēc finiša ēdot putru dzirdēsim sarunas: "...arī šoreiz distancē neredzēju nevienu izmestu tukšu želejas vai batoniņa iepakojumu". Zinu jau zinu - skan banāli, bet tomēr...

Braucu apmēram pa vidu vai tālāk un pabrīnījos par lielo drazu daudzumu. Vairāk acīs krita ampulas un batoniņu iepakojums.
Reiz, liekas Mona-X piedzīvojumu sacensībās pirms starta bija jāuzrāda visi iepakojumi, saskaitīja un nomarķēja - pēc finiša bija jāatrāda pareizais skaits. Protams normāli būtu, ka pat nejauši nenokrīt.

Man Maira vārdi skanēja visu brauciena laiku, tamdēļ cītīgi bāzu iepakojumu atpakaļ kabatās. Trasē pārsvarā redzēju sarkanas "magnum" mēģenes vai baltas tūbiņas (zobu pastai līdzīgs iepakojums). Abi iepakojumi ir riktīgi nedraudzīgi videi. Domāju ka pirms katrām sacensībām par to būtu jāatgādina, un ar laiku situācija varētu uzlaboties.

Nākošreiz nofotagrafē un cūkmena stilā pirms starta lielu plakātu:
"Neesi cūka.. Ja pieķers, DSQ uz sezonu".

Sīkajiem tas noteikti nostrādās, ja pat aizmetīs un dabūs DSQ, tad nakamajā sezonā vairs tā nedarīs.

Last edited by Delfins (07.10.2010 14:49:24)

Par lielu plakātu pie starta tā ir laba doma. Man liekas, ka ir arī tādi, kas vienkārši par to neaizdomājas.

Piekrītu, ka šādos gadījumos vajag vienkārši cilvēkiem visu laiku BORĒT: "Tas ir ļoti slikti, tā darīt nevajag ..." utt. Plakāti starta-finiša zonā, mutisks atgādinājums no pasākumu org-vadītāju puses - tā labi skaļi!!!
Dzīves pieredze rāda, ka tik tiešām ļoooti liela daļa cilvēku nedomā par savas darbības sekām!
Spriežot pēc tā, ka šajā tēmā ir jau izteikušies diezgan daudzi no XC.lv biedriem un visi noliedzoši pret šādu rīcību. Varam secināt, ka starp mums neviens apzināti TO nedara. Tātad šī informācija un sašutums ir jānogādā līdz citiem sacensību dalībniekiem - tādiem, kuri atbrauc, nobrauc un aizmirst! Tie kuriem riteņbraukšana visdrīzāk nav dzīvesveids/hobijs, bet vienkārsi ir azarts piedalīties sacensībās.
Par ļaunu noteikti nenāktu arī par šādām lietām pieminēt dažādās intervijās presei, ja tādas notiek pēc sacensībām.