Metalpower, un kāda būtu tava teorija par zemes rašanos?
Aspams, tomēr jāmēģina saprast, ko nozīmē 'šeit(lasi - xc.lv forumā) es neko neveidošu'.
P.S. Izņēmu rakstu no draugiem, lai neveidotu liekas galvassāpes xc foruma astrologu un gaišreģu brigādei.

Kaspars vēl jauniņš, jāpārdzīvo jaunības maksimālisms, un tad gan jau būs lāga puisis

localhost +1

Čau! Nu tā, pēc ilga laika otrā daļa, jeb piedzīvojumi Čehijā un vakars Polijā.

Kā jau iepriekšējā raksta beigās noskaidrojām, esam Čehijas ciematiņā, Beskidu kalnu pakājē. Esam gatavi startēt! Nedaudz smidzina, bet prieks par priekšā esošajiem piedzīvojumiem liek sirdij tā iesilt, ka lietus uz muguras iztvaiko kā uz karstas pannas.

Noskan pedāļu klikšķi un sākam braukt. Lejā ap 500m v.j.l. un diezgan daudz tūristu. Neliels asfaltēts ceļš līkločos ved augšup kalnā, stāvums ap 10%. Iet baigi labi, izlēmu pabraukt nedaudz ātrāk un pamest ceļabiedrus. Iepriekš gan aprunājām 'vecmāmiņas' collas nepieciešamību, kuru es uzskatīju par galīgi lieku dzelzs gabalu braucot ar 2x9. Izjūtas braucot tik garā un stāvā kalnā ir mm, kā lai to vieglāk pasaka. Jāsaka vien būs James May slavenie vārdi 'fizzing sensation just behind your ...'. Vot, jā. This is it! Ik pa laikam mums pretim lejā brauc skrejriteņotāji, pašus skrejriteņus turpat uz vietas iznomā. Jau vairāk kā pusstunda ir pavadīta braucot tikai un vienīgi augšup, kā jau sāk parādīties uz asfalta uzraksts, kas mums, Latviešiem ko izsaka - 1Km. Žēl, prieki tulīt beigsies. Uzbraucu augšā, kur paverās jauks skats visapkārt. Pāris krodziņi, suvenīru kioski, viesnīca. Lietus jau sāk smidzināt nedaudz stiprāk. Nolemjam turpināt ceļu vēl augstāk kalnā, bet šoreiz jau pa granti, jo asfalts tur vairs nav. Kalna galā ir apmēram 1200m v.j.l. Izpētam vēlvienu grants ceļu augšup kalnā uz otru pusi. Tur arī Radhost piemineklis. Kaspi4 palūdz meitenei mūs nofotografēt pie pieminekļa. Turpat netālu arī atrodam vietu ar burvīgo skatu - apauguši kalni un tie paši čehu miestiņi kalnu pakājēs. Iepozējam Kaspi4a fočukam(fo4ukam , jo šādi skati katru dienu negadās. Sākam ceļu lejup, sākumā par to pašu granteni, vēlāk jau pa asfaltu. Braucot lejā slapjo kreklu pierauj pie krūtīm un jūtas aukstums, taču tas neliedz izbaudīt prieku ar 60Km/h laisties lejā pa nezināmu ceļu, slapju, nedaudz bedrainu asfaltu ar grandiozu krauju malā. Nobrauciens diezgan ilgs, gandrīz 10 minūtes. Samērā nepierasti tik ilgi braukt lejā. Tas tik bija treniņš! Bet ar to mūsu prieki nebeidzas, jo FOX nolemj mūs izvest pa Čehu bezceļiem. Raiters gan izlemj palikt mašīnā un sildīties, jo iepriekš bij saķēris nelielu vīrusu. Sāku arvien vairāk apskaust vietējos. Tur ir tik daudz kalnu, taciņu, tiltiņu. Krasota!

Esam jau gandrīz galā, taču Kaspi4 pazaudējis Garminu, tādu pat kā man. Braucam atpakaļ to meklēt. Slikti tas, ka Garmins ir pelēks, nomaskējies gluži kā akmens. Taču KKTK braucot mums visiem pa priekšu to atrod! Uh, prieks! Braucam atpakaļ uz auto, jo laika trūkums sāk spiest uz papēžiem. Es pat esmu priecīgs ka aizkavējāmies šeit, jo sajūsma par šo pasaules nostūri man nebeidz rimties. Ik pa laikam izskan doma, ka nu i nafig mums to Poliju, tepat ir labi. Taču visi mediji jau ir nobrieduši sekot mūsu aktivitātēm Krakovas maratonā, tāpēc atpakaļceļa nav. Nobraucām apmēram 30Km. Esam jau pie busiņa un velkam virsū sausās drēbes lai dotos uz Poļsku. Esam gatavi doties ceļā, jaucam ārā un krāmējam ričukus. Mums vēl ir aptuveni 3 stundas un pāris kapeikas laika līdz pieteikšanās beigām un aptuveni 2 stundas ceļā.

Jau pēc neilga laika satumst un mēs ķeramies pie slepenā ieroča - avareikām. Mirgodami iebraucam Polijā. Visu ceļu līst, taču tas nav šķērslis lai mēs veiksmīgi sasniegtu Krakovu. Pēc norādēm meklējam Hoteli, pie kura netālu arī jābūt pieteikšanās vietai. Hoteli ieraugam, paliek piecpadsmit minūtes. Ieraugam arī organizatoru telti tālumā liela lauka vidu.

Tagad sākas gonka, tagad sākas akšens! Fonā varētu palaist 'We are the champions' un video atskaņot palēninātā režīmā. Skrienam uz telti, pa ceļam pārvarot dažādus šķēršļus. Es divreiz aizķēros aiz novilktajām lentēm, kas nostriprina starta koridorus, Kaspi4 iekāpa klucī, pārējiem arī vieglāk negāja. Pie telts pāris poļi ar velosipēdiem un teltī iekšā pāris poļu meitenes. Turpat arī Gržegoržš kurš laikam sapratis ka ieradušies Latvieši. Uh, atelpu dabujuši sākam saukt savus uzvārdus un izdala mums numurus. Monitorā parāda ka esam atzīmējušies pirmajā checkpointā. Esam trīs Kaspari un kā jau Armands minēja, poļos tas radīja izbrīnu. Pēc mūsu šīsdienas piedzīvojumiem mums vairs nekas nerada izbrīnu. Nākamajā dienā 100Km maratonu jābrauc? Tikai? Phe! Easy! Kā divus pirkstus! Visi izņemot Kaspi4u tiekam pie sarkanajām uzlīmēm uz numuriem, kaspi4 pie zilās uzlīmes. Nē, tā nav diskriminācija no poļu puses, Kaspi4 brauks 'tautas' klasi. Pieteikušies esam, teltis pēc mums jau taisa ciet.

Braucam meklēt mūsu Hotel Deco. KKTK, jeb mūsu GPS mūs veiksmīgi aizved līdz viesnīcai. Šoreiz jau vairs nesteidzamies. Atraduši viesnīcu esam, varam čekoties iekšā. Izskatās jauki. Brokastīs būšot viena maizīte un sausās pārslas. Nospriežam, ka tas tak ir priekš kaķiem un mēs jau no tā nepaēdīsim pirms gonkas. Atrodam mūsu istabiņu, kas nosaukta Coco vārdā. Jauka istabiņa, divas atsevišķas gultas un divas divstāvīgas. Iepriekš laikam esot bijusi meitu māja, uz sienām gleznas, dažas no tām nevajadzētu rādīt bērniem, kā arī istabiņu nosaukumi, kuri ir sieviešu vārdos. Interjerā arī kautkas no franču gaumes. Viesnīcas administratoram uzjautājam vietas, kur pavakariņot kā arī nolikt busiņu. Galu galā busiņu ar velosipēdiem un daļām, kuru vērtība ir uh uh uh!, nevēlamies atstāt poļu acīm.

Atrodam stāvvietu kas izrādās ir arī kāda naktskluba vai kroga stāvvieta. Nosauc mums ciparu - uz dienu - 180 zloti ja nemaldos. Nesaprašanā pārprasam ciparu vēlreiz. Točna itk daudz. Mēs tak par viesnīcu visi kopā tik esam samaksājuši(35zl uz katru par vienu dienu), bet te mums tādu ādu plēš nost par stāvvietu. Apgriežamies un noliekam auto turpat pie viesnīcas un dodamies meklēt ieteikto vietu kur pavakariņot. Ilgi nenācās meklēt līdz atradām restorānu. Apsēžamies pie galda, iedod mums meņjū. Neko no ierastās riteņbraucēju virtuves tur neatrast. Ko nu kurš pasūta, es pasūtīju zupu, kartupeļus ar vistas fileju un salātiem. Zupa smagi atgādināja veikala pulverīšzupu ar pāris šķēlēm desas, kartupeļi viņiem izrādās vairs tik vēlu neesot. Galu galā viss kas atlika bija salāti un vistas fileja, katrs uz atsevišķa šķīvja. No tā visa man ēst gribējās vēl vairāk, taču izdoti 30 zloti. Biedriem meitene nešķita jauka, taču man bija vienalga. Ēēēēēst! Mazliet pablandījāmies pa Krakovas vecpilsētu. Iegājām veikalā, sapirku rītdienai ēdienu un batoniņu čupu. Vēlāk arī mcdonaldā lai apmierinātu savu ēstgribu. Dodamies atpakaļ uz viesnīcu. Dažas ielas gluži līdzīgas mūsējām.

Esam viesnīcā, uzjautāju administratoram wlan paroli. Esam istabiņā un varam beidzot atpūsties un nomazgāties siltā dušā. Bet ak vai, siltais ūdens nāk no boilera, kurš nespēj sasilt pietiekami ātri un dažiem nākas mazgāties aukstā ūdenī. Man gan tika silts Matracis jauki mīksts, te tiešām forši! Kā par pārsteigumu sev, datoru vispār redzēt negribu, dotu to citiem. Jocīgi, bet tas viss šajā dienā piedzīvotais liek man domāt tikai un vienīgi par miegu. Pulkstenis pēc poļu laika ir aptuveni viens naktī, astoņos jāceļas, desmitos starts. Mīksta gulta, sega, miegs! Beidzot! Uh!

Šeit arī otrā daļa beidzas. Drīz būs trešā, stay tuned.

Apraksts labs! Gaidām trešo daļu!

Sākās.............

Domājams brauksim. Ja FOX nedos savu milzīgo busu, tad varu noorganizēt mazāku.
Doma ir Augusta beigas- Septembra sākums. Iespējams tā pati Krakova (jo tur ir tāda ekstra ka pirms tam var aizšaut uz Tatriem Čehos vai Slovākos un pavizināties prieka pēc).
Nāks tuvāk, tad jau sarosīsies...

Last edited by raiter (06.06.2011 20:44:23)