Šlekam diskābelis? Par ko? Iebūvēja motoru

Šleks trasē apdzina Kaiseru:) Org-iem nekas neatlika ka iedot DSQ:)

Bet ja nopietnie, tad briestam iet un orgu-s atskaldīt par tādu nekaunību.

Merfija-Sleka likums, sodien polijaa spiid saule:)
Esam celja juutiis atpakalj.
(Sleks atsaacis runaat. Buus atguvies pec vakardienas sagraaves).

Lūk arī mūsu varonis, 18.vietas ieguvējs, Polijas dubļu arājs - FOX
http://picasaweb.google.com/zenek.marat … 9142975618

P.S. Poļu forums pilns ar linkiem uz galerijām.

Jā, tas nav sēdēt mājās pie TV/interneta!
Bija labi/interesanti palasīties un pasekot līdzi!

Ps. Raiter, kādi kluči tev izbeidzās distancē - bija jauni/lietoti, kāds materiāls?

Last edited by MrKey (30.08.2010 09:43:29)

Kad atiesiet ,lūdzu arī analīzi ar secinājumiem un ierosinājumiem! Būtu prieks mācities no citu kļūdām!

Šitādā laikā tak jāliek dubļu riepas. Tas ir to vērts. Nebremzēja jau tik ļoti uz asfaltiem, bet toties saķere ir kautkādā stabilā līmenī. Man tur poļos sanāca sagriezt aizmugurējo riepu, un par cik līdzi bija dubļinieces, tad liku dubļinieci. Biju patīkami pārsteigts, pa saķeri. Pēdējais posms mums tur arī bija dubļaināks, litutiņš smidzināja. Bet tik kādus ~20km. Bet jus te izskatās gandrīz visi 100 tādi kā arumi??
Karbona vietā jāliek alumīnijs, tad nebūs tik žēl, ka uz kāda akmentiņa dabū skrambu uz skaistā karbona. Ķēdes arī visem droši vien ārā metamas Jā, un interesanti palasīt atsauksmes par klučiem. Ja kāsam db kluči izdzīvojuši, tad lai padalās kādu  modeli, marku lieto
Šturnts par dzelžiem, galveniais, lai pašiem viss OK un velosezona nav jāpārtrauc dēļ kādas traumas!

Tīzerim trīs bildes, pārējās (man viņu daudz nav) kaut kad dziļi šovakar/naktī...

Jā ... esmu šokēts par klučiem. Kā pārējiem, arī tikpat slikti? Tad jau reāli izmaksas uz detaļām, vien sanāk kādi 100Ls (Diski, kluči, ķēde, kasete), ja nakas lielāks nav noklājies.

Velosipēds virspusēji apskatīts, pēc nomazgāšanas izskatās normāli.
Vispārējs izsmeļošs brauciena apraksts, ja būs laiks, taps šodien vai nekad, taču teikumi galvā jau rindojas.

Tehniskais kopsavilkums:
Velosipēds kopumā noripoja godam.

Visi ātrumi līdz pat finišam pārslēdzās bez iebildumiem, beigās mazliet pretojās priekšējais pārslēdzējs pret iešanu uz mazo zobratu, taču uzsišana ar dūri visu atrisināja.

Trosītes: jātīra, normāla apkope

X.O pārslēdzēja rulīšos (pirmā sezona), šķiet, vairs nav gultņu. Jāmaina.

Chainsucks vai ķēdes raušana piemetās uz pāris minūtēm kā sīkas šķavas, taču pēc kaut kā piedilšanas pazuda uz neatgriešanos. Nekādas ķēdes čīkstēšanas! Uzsitu sev uz pleca par rūpīgu eļļošanu: Joe's chain lube for DRY condtions - divreiz! rūpīgi iesmērēta ar 6 stundu starplaiku. Pēc tam pa virsu ar StarBluBike WET lube.

Riepas Geax Saguaro http://www.geax.com/en/products/?cat=2&prod=4 (smagas, toties baltā krāsā). Uzliku kā notubes ar Geax PitStop TNT šķidrumu: četras zvaigznes no piecām, ņemot vērā, ka tās tomēr nav domātas slapjam laikam. Jau pirmajos kāpumos biju krietni un patīkami pārsteigts par saķeri.

Bremzes.... nepārtraukta šņākoņa jau kopš pirmajiem kilometriem. Nepatīkamas sajūtas, kad nopietnā nobraucienā rokturi atduras stūrē. Ap četrdesmito kilometru aizmugurē skaņa kļuva ritmiski melodiska un piecdesmit piektajā kilometrā bremžu vairs nebija vispār. Apgriezu riteni otrādi un pakaļējo ratu varēja pagriezt tikai ar spēku, viens no klučiem pilnībā pārdilis un sabirzis un ieķīlējies, rotors rīvējas gar bremžu cilindrīti. Turpmāk ar varu apspiedu instinktus spiest pakaļējo bremžu rokturi. Priekšējās bremzējās tikai ar metālu, kliedzot tā, ka raudāt gribējās. Kluči, protams, pirms sacensības tika uzlikti metāliskie un jauni.
http://fotki.lv/lv/armancs/comments-31699269/

Rotori, tādi švīkaini. Laikam jāmaina.

Crossmax priekšējā rata vismaz vienu gultni jutu bēdājamies, šķiet, bēdājas arī pakaļējā rata gultņi. Iespējams, ka jāmaina, bet varbūt arī ne. Kad izjauks, redzēs.

Brīvrumba: bija padilusi jau iepriekš un kustējās, tādēļ kāpumos ķēde nedaudz lēkāja pāri diviem lielākajiem kasetes zobratiem. Dubļi palīdzēja vēl nedaudz. Jāmaina

Monobloka gultņi: jāpajauc, varbūt sasmērēšana atveseļos

Pedāļu gultņi: kustas, bet griežas. Šo sezonu vēl nobrauks

Ķēde: izmetam, pēc sacensības tik un tā bija paredzēts mainīt

Kasete: kad uzliks jauno ķēdi, tad redzēs.

Rāmis: Vietalvā iegūtās rētas aizlāpītas ar jaunu karbona šķiedru un izskatās vīrišķīgi.  Kārtīgi jānomazgā un jānospodrina.

Secinājums - būs ar ko vakaros nodarboties:)

Dažas bildes (caur telefona vāro objektīvu) no pirmās dienas treniņbrauciena Beskidos un tūlīt pēc sacensībām
http://fotki.lv/lv/armancs/761160/

Last edited by Armancs (30.08.2010 15:12:47)

Šis nav topiks ar ieteikumiem "ja es būtu zinājis, tad paņemtu DH riepas.... ah jūs, paši vainīgi ka ar nepareizo proķi braucat....".
Ja kāds sekoja līdzi šim topikam, vai laika prognozēm, tad vēl līdz piektdienai krakovā solīja +22 un saulīti .
Lietus pārsteidza pat poļus un čehus.

Un vispār: Man KURJERS (paldies viņam) aizdeva NobbyNic - priekšai: ar stūrēšanu nekādas problēmas, idēali. 30min pirm starta aizmugures RR pārmainīju uz Corratec FatMan 2.3. Un tāpat slīdēja, bet jutos stabili...
Ja vēl tik bremzes būtu un ātrumi slēgtos...

Last edited by raiter (30.08.2010 16:50:03)

Nu Anglju winters pa lielam musu rudenis ar ir.

Sanāca gari, bet nolēmu padalīties ar sajūtām:
Sākšu ar to, ka uz Poliju izbraucu ar temperatūru un pamatīgām iesnām. Pa ceļam norītās zāles lika sevi manīt Čehijas kalnu treniņbraucienā, jo pēc ilgiem laikiem atkal sāku just savu sirdi , un pulss lēns:(. Taču tieši tādēļ ka jutos slims,  uz gonku uzvilku 2 kārtas un  kreklu ar garām rokām, un tā bija pareizā izvēle Nr1.
Rīgā man priekšējam ratam NobbyNic aizdeva Kurjers. Savukārt līdzi biju paņēmis Corratec FatMan (ja nu pēkšņi kas...).  Uzliku to aizmugurei 30min pirms starta. Riepa domāta vairāk smiltīm, bet vija ļoti ok (pariazā izvēle Nr.3).
Taktika bija vienkārša: Pirmo reizi kalnos (lilos pauguros ), pirmo reizi 100km un vēl pēc slimošanas – nolēmu sākumu pietaupīt, lai spēku atliktu beigām. Vienojāmies, ka tā kā iespējams braukšu pēdējais, vedu kameras/ pumpjus/ rīkus (tobiš esmu tehniskais transports)
Līdz ar vārdiem „Starts" no debesīm sāk gāzt lietus. Sākam braukt pa pļavu-vannu. Sparīgi turos aiz Foxa, līdz kādam asvalta pagriezienam, kur nobyNic priekšā parāda „veco triku  ar lielajām gumijas pumpām pa slapju asvaltu". Savācos, noturos, ... bet Fox gabalā. Pirmajā kalnā uz slīpas takas tā kā „nogūlos uz sāniem", garām aizbrauca KKTK. Tālāk pa grantenēm un ceļiem piekopu X-sporta gonkās atstrādāto „klasisko atsēdēšanas skolu". Kalnus pārcietu, taisnajos izpaudos, nobraucienos -  ar prātu...
Šur tur pa malām jau vīri maina riepas, kāds čāpo atpakaļ. 
18 km (pie lidlauka) ieragu Šleku (Kasparu) ar kameru rokā un pārdauzītu celi.(!!!) Ķēros pie „tehničkas" pienākumu pildīšanas, sapumpēju riepu, salēju viņam uz brūces dzērienu. Pa šo laiku mums garām aizbrauc visi, pat meitenes... Kamēr ņemos ar riepu, salīstu un sāku salt...
Dodamies ceļā, Šleks demoralizēts, centos uzmundrināt... Puisis pārslis, nav pieradis braukt pa beigām. Man ne pirmā reize . Lēnām ķeram pa vienam polim, bet  kopumā trase baisi tukša. 25.km nobraucienā labi nolikos. Šleks pārjautāja vai neko nepazaudēju. Pārtaustīju kabatas –nācās desot atpakaļ kalnā un meklēt Armanda pumpi (būtu manējais, nemekētu ).
40-tie kilometri bija paši pretīgākie. Kāpšana augšā un šļūkšana lejā pa pilnīgiem māliem. Sāk salt. Šleks saka ka jākustas ātrāk, lai nenosaltu.
Mūs panāca Mega (60+km) distaneces elite. Visi brauca samērā izretojušies. Saksaitīju kādus 10 kas mums aizgāja garām... Kamēr piestāju uz WC, Šleks pazuda skatienam.
Pamazām iepraktizējos bīstamos nobraucienos braukt pa mežu, nevis pa dubļaino taku. Pāris reizes trāpiju uz krūma vai celma, bet vismaz braucu, kamēr citi kāpa lejā pa dubļeim ar kājām...
50 tajos Km pazuda bremzes. Aizmugure pirmā. Nobraucieni pārvērtās eksperimentā ar apdrošināšanas polisi Vairākas reizies pakritu, nepaņēmu līkumus. Kādā nobraucienā netrāpiju pagriezienā, knapi izvairījos no policista, kurš izmisīgi man rādīja ka jāgriezās pa kreisi, un norāvu uz acīm kukurūzu laukā. Ritenis palika pie kājām, viena kāja kā pēc cīņas ar tīģeri, sāns zils (to konstatēju tikai pirmdien). Pēc šī kritiena sapratu ka vairs neriskēšu.
Nesagaidīju barošanas punktu, rāpjoties kalnā iekodu kazenes, kukurūzas vāli. Pēdējā barošanas punktā polis prasa – vai braukšu tālāk. Es saku, ka nav jau izvēles – atbraucu 1000km lai piedalītos, jābrauc līdz galam. Viņš saka, ka būs buss, kas „kritušos" aizvedīs uz Krakovu.
Tikai šajā brīdī, es pirmo reiz sāku domāt, vai tomēr nepaņemt vilinošo „DNF medāli".  Ilgi domāju, grauzdams arbūzu un banānus.... Sapratu, ka pārsalis, bez bremzēm, bez slēdžiem un daļēji ejot kājām, atlikušos 30 km pieveikšu līdz ar tumsu:( Ilgi apdomāju, bet pieņēmu škiet pareizo lēmumu, ka gonka jābeidz.
„Līķu vedējs" – vecss Transit buss, bija jāgaida 40 min, tad savāca 6 kritušos. Braucām ilgi...

Jau viesnīcā, Kaspičs prasa – vai ja es zinātu kāda būs trase, vai tomēr brauktu 100km vai tomēr 60km. Es atbildēju, ka laikam tomēr pirmai reizie paņemtu 60km distanci.
Nu ko, 70 km es biju pievarējis, ...nefinišēju – tas slikti. Būs tagad gadu skrobe, un tad nākošgad jādodas 100-nieku pieveikt

Ieteikumi:
1.    Pirms kalnu gonkas jauna kasete, ķēde un bremžu kluči.
2.    Līdzi jāved kamera, pumpis, seškanši, laikam jau arī bremžu kluči.
3.    Obligāti līdzi papildus jaka (vieglprātīgi pēdējā brīdī izņēmu no kabatas un atstāju).
4.    Jāģērbjas pēc saviem ieskatiem, ne citu ieteikumiem.
5.    Labāk niknākas riepas. (Vēlreiz paldies PALDIES Kurjeram par Nikiem)
6.    Nepārvērtēt spēkus ar distances garumu (nepareizā izvēle Nr.1  )

Secinājumi:
Es piepildīju vairāku gadu sapni, pabraukt pa kalniem. Pēcpusdiena Čehijā-Slovākijā bija super !!!!!.
Pieredze no gonkas – nenovērtējama (uc LV „parketa" tādu iegūt nevar).
Paldies Foxam par uzaicinājumu braucienam,  un Kaspi4am, Šlekam (Kasparam), KKTK (a.k.a. Magelānam ) un Armandcam par SUPER-KOMANDU!

Tiekamies nākošgad Krakovā !!!

Malači puikas, forši bija pasekot jums līdz, vakar skatījos bildes un tecināju garo siekalu, baigi pa kalniem gribas pabraukt...katrā ziņā ir prieks, ka mazās neveiksmes un cietusī tehnika nav mazinājusi cīņas sparu:)