Ne jau Tu vienīgais, kuru tas besī ārā...
Der atcerēties, ka jebkurš bērniņš, kurš braucot skatās nevis uz priekšu, bet uz savu priekšējo riteni, ir potenciāls sadursmes izraisītājs. Kad viņš pamana pretimbraucēju (ja vispār pamana), pieredze rāda, ka viņam no izbīļa sabloķējas koordinācija un viņa tālākā trajektorija ir neprognozējama. Starp citu, es atceros, kad man bija kādi 5-6 gadi, pašam sanāca līdzīgi. Neskatoties uz to, ka 9 gadu vecumā es jau biju ļoti veikls braucējs.

vienreiz pavēroju jūrmalas "veloceliņu" pa vilciena logu un sapratu, ka uz šosejas ar riteni būs drošāk... tā arī braucu pa koplietošanas ceļiem un mērojos spēkiem ar autovadītājiem. tas veloceliņš labākajā gadījumā ir paredzēts ģimenes izbraucieniem (ar vidējo ne ātrāk par 20 km/h). un tāpat vēl ir jābūt ļoti uzmanīgam. sportistiem (nu tiem, kas vēlas braukt ar vidējo virs 28 km/h - kas patiesībā arī vēl nav nekāds lielais ātrums) tur nav ko darīt (patiesībā - būtu pat jāaizliedz...). pārāk jau liela ātrumu starpība un izpratne par kustības drošību... (nu "nesportisti" nez kāpēc domā, ka viņi ir vienīgie, kas brauc ar riteni un pa malām nav jāskatās un trajektorijas izvēle arī ir brīva lieta - kā gribu, tā braucu...)

Kā jūs sacensību burzmā braucat, ja pa veloceliņu grūti izmanevrēt? Astē sēdēt tur tiešām nav prātīgi, bet citādi - pirksts vienmēr gatavībā uz bremzes un var ripināt arī uz 30, bērnus un ratiņu stūmējus drošāk apbraukt pa zāli ar lielāku loku. Pie stacijām un dažos nepārredzamos līkumos gan labāk ātrumu samazināt. Varbūt brīvdienās tur ir biezāks, bet vakaros nav ne vainas -uz saulrietu jūrā un tad pa puskrēslu atpakaļ . Pa vairākiem gadiem bijusi tikai viena nepatīkama situācija, kad iereibusi kompānija "joka pēc" mēģināja vienu no savējiem uzgrūst man virsū.

piemēram Vācijā gājēji nedrīkst staigāt pa veloceliņu, bet pie mums..

Jaa, es arii secinu ka velocelinjsh ir kluvis nelietojams velisipedistiem. Vakar ari braucu Riga - Bulduri. Beigaas sachakareti nervi un dusmas. Arii balsi naacaas pacelt, lai kautkaadus krieeveenus pie malas noliktu, kas kompaanijaa pa visu celinju zigzagaa mochiija, nenjemot veeraa, ka kaads brauc aatraak par vinjiem. Nu omas ar suniishiem utt jau laikam pat piemineet nav veerts...
Ja grib adrenalina devu nokert, tad var to izmantot. Tieshaam uz shosejas juutos droshaak.
Atpakal devos ap desmitiem -vienpadsmitiem vakaraa - vismaz briivaaks bija, bet taapat gadiijaas planeejoshie objekti pa celinju. Un - diemzheel redzeeju tikai vienu pretimbraucoshu velo ar priekshaa degoshu lukturiiti...
Nez, kas jaadara, lai LV celtu vispaareejaa velobrauceeja brauksanas kultuuru....

Valeocelins jau kadus 8 gadus ir mana regularā treninu vieta, tā arī sāku nodarboties ar riteņebraukšanu. Braucu pa vakariem peldeties un priecaties par saulrietiem. Tad ta jau kluva par nepieciesamimibu. Pa visiem gadien nekas traks nav piedzivots. Brivdienas gan vairak tautas, bet nu jau katrs likums un neparskatama vieta no galvas zinama. Zvanins un drusku uzmanibas - tad jau viss bus kartibā.

Kaut kas gan tuvākā nākotnē gan būtu jādara ar asfalta segumu. Tikai ne tik prasti kā noasfaltēts posms no Priedaines līdz Lielupes tiltam. Sķiet, ka tur kāds sadzēries asfalta rullētājs vienkārši norullējis pa gājeju celiņu un drusku sabēris asfaltu. Saja posma gan ir tādi interesanti neparredzmi likumini pie maju iebrauktuvem, kur pretimbraucosajiem nesaskrieties ur vienkarsi neiespejami.

Izbraucu pa Riga - Jurmala velocelinu turp un pa vienu no ieteiktajiem marsrutiem (gar Lacupes kapiem) atpakal. Velocelins ir tiri ciesams, ja nekad neesi braucis ar riteni arpus Latvijas (piemeram, Holande, Vacija). Minimalie darbi butu ievilkt vidusliniju un bultas, ka ari regulari atgadinat, ka neesi viens uz sis asfalta joslas. Citadi cilveki saprotosi, ja laikus bridina ar zvaninu.
Alternativais marsruts ir interesants, tacu pilnigi nepiemerots pilsetas riteniem ar saurajam riepam. Es no savas sievas gandriz "dabuju pa mici" par so ideju, jo vinai kadu 1km iznaca stumt riteni, nevis elegatni ripot, ka turpcela. Bet ar MTB bija ok. :-)