https://www.youtube.com/watch?v=C5cIQ1D8la0&t=7s

laifhaks ar galošām piefiksēts ))

Galošas izskatījās noderīgi, bet daudzslēpotājam - lai nodeldētu zābaku zoles, briesmīgi daudz jānostaigā

Problēma šobrīd ir tāda, ka pret kalnu persona slēpo tāpat kā pa plakni, nemainot tehniku, un rezultātā brīdī, kad kalns kļūst gana stāvs vai nogurums ir klāt, vairs nesanāk uzslēpot un nākas kāpt augšā skujiņā.

fiziskai sagatavotībai nepiemērotu kalnu izvēle.

Man radās sajūta, ka neprot uzslēpot kalnā tieši tāpēc, ka neizmanto pareizu kalnā slēpošanas tehniku. Teiksim tā, ja es arī censtos slēpot augšā kalnā tāpat kā pa plakni, arī es kaut kādā brīdī pārietu uz "iešanu". Respektīvi, varbūt fiziskas grūtības rodas tieši no nepareizas tehnikas.

fiziskai sagatavotībai nepiemērotu kalnu izvēle.

Man radās sajūta, ka neprot uzslēpot kalnā tieši tāpēc, ka neizmanto pareizu kalnā slēpošanas tehniku. Teiksim tā, ja es arī censtos slēpot augšā kalnā tāpat kā pa plakni, arī es kaut kādā brīdī pārietu uz "iešanu". Respektīvi, varbūt fiziskas grūtības rodas tieši no nepareizas tehnikas.

Tad mums vajadzētu saprast par cik stāvu kāpumu mēs runājam.  Piemēram vai Ogrē ir kāds kāpums, kurā ir jāsoļo?

Madonā bija sniegs? Jautāju pēc slēpju slīdvirsmas spriežot

Ogrē no karjera ceļa kāpums virzienā uz starta laukumu ir ņemams, bet, piemēram, Madonā no šautuves uz mājiņām - jau nu tā, fifty-fifty.

Spriežot pēc manas personīgās pieredzes - vienkārši pietrūkst fiziskais. Kā jau te iepriekš teica - nevajag plēst pušu pakaļu, lēnā garā jāslēpo pa mērenas grūtības vietām. Pietiekami regulāri slēpojot uz sezonas beigām progress būs redzams.
Var izvēlēties trases ar mazāku reljefu vai mazāk cilvēkiem, lai tie, kas spēj uzslēpot kalnā, nesēdina morālo stāju.

Tad mums vajadzētu saprast par cik stāvu kāpumu mēs runājam.  Piemēram vai Ogrē ir kāds kāpums, kurā ir jāsoļo?

Viens no kāpumiem uz torni. Oficiālā trase gan tur neiet. Kāds Rastorgujevs moš i uzslēpotu. Arī nobraukt ar distancenēm tur ir diezgan izaicinošs pasākums.
Otrs kāpums (Kamielītis) varētu būt uzslēpojams, ja labi saņemās.

Ja Tu domā to kalnu, kas ir no torņa uz pilsētas pusi, tad jaunības trakumā ar distancenēm tur ir braukts lejā. Tagad, kad ir 40+ vecums, vairs tur nebrauktu:) Ja domā tos, kas uz purva pusi, tad tur gan, ja vien ar ragavām nav sačakarēts, var diezgan mierīgi nobraukt. Ja būtu kvalitatīvi sagatavota trase, varētu mēģināt arī uzslēpot bez soļošanas. Pirmajam kāpumam no purva puses uz torni pirms dažiem gadiem vēl gatavoja trasi, tur varēja uzslēpot, otrajam kāpumam varētu būt jau grūtāk.

Ja Tu domā to kalnu, kas ir no torņa uz pilsētas pusi, tad jaunības trakumā ar distancenēm tur ir braukts lejā. Tagad, kad ir 40+ vecums, vairs tur nebrauktu:) Ja domā tos, kas uz purva pusi, tad tur gan, ja vien ar ragavām nav sačakarēts, var diezgan mierīgi nobraukt. Ja būtu kvalitatīvi sagatavota trase, varētu mēģināt arī uzslēpot bez soļošanas. Pirmajam kāpumam no purva puses uz torni pirms dažiem gadiem vēl gatavoja trasi, tur varēja uzslēpot, otrajam kāpumam varētu būt jau grūtāk.

Jā, laikam jau ka sanāk uz pilsētas pusi. Viena stiga ir no karjera, uz otras ir kāpnes, tad ir Kamielītis (beidzas starta laukuma stūrī), un vēl viena ar stāvumu.
Kamielīti lejā braucot, uz trases ir jānoliek kāds regulētājs, citādi var sanāk nelabi. Gan Kamielītis, gan stāvums pēdējos laikos ir izbraukāti ar ragavām.

Pa lielām šaibām - nekādas atlaides. Jo mēs paliekam vecāki - bet ne gudrāki! Vismaz attiecībā uz mani tā ir

Es kad pats tikko sāku slēpot slidsolī pašmācības ceļā, pa plakni gāja OK, tik cik līdzsvaru bija grūti noturēt, bet kalnos augšā vispār netiku - pat lēzens, 15m garš kāpums, kura dēļ šobrīd pat nemainītu slēpošanas soli, sagādāja lielas problēmas, bet garākos, stāvākos vispār nesapratu, kā var tikt augšā. Turpināju būt āzis un pēc kaut kāda mēneša jau sanāca un tad jau vairs nesapratu, kāpēc vēl nesen nevarēju uzslēpot augšā. Bet noteikti tas nebija fiziskais toreiz, jo tas tik ātri nemainās. Vēl atceros, ka kaut kad vēlāk pamēģināju slēpot augšā tā kā soļojot - atsperoties ar pārmaiņus vienu nūju, nevis uzreiz abām - un tā bija krietni vieglāk tikt augšā. Bet tas ir tikai mans pieredzes stāsts. Protams, fiziskajam arī ir liela nozīme, lai gan tieši man asimetriskā slēpošana kalnā ārkārtīgi atvieglo uzslēpošanu, tāpēc domāju, ka varbūt labs pamācības video varētu palīdzēt.

Last edited by averza (28.01.2021 14:20:56)

Tad mums vajadzētu saprast par cik stāvu kāpumu mēs runājam.  Piemēram vai Ogrē ir kāds kāpums, kurā ir jāsoļo?

Viens no kāpumiem uz torni. Oficiālā trase gan tur neiet. Kāds Rastorgujevs moš i uzslēpotu. Arī nobraukt ar distancenēm tur ir diezgan izaicinošs pasākums.
Otrs kāpums (Kamielītis) varētu būt uzslēpojams, ja labi saņemās.

Abi ir uzslēpojami, bet vai to vajag ikdienā - domāju ka nē. Nu vismaz pats jau gadi 5 to nedaru.
Atbildot tēmas autoram, tad jāpiekrīt JanisRo komentāram, ka tomēr pie vainas fiziskais vai arī nogurums, tomēr tas jau ir atpakaļceļā no Ikšķiles. Tomēr tur pa ceļam ir pāris pauguri, kas noteikti ir pakausējuši tavu līdzbraucēju. Pieminētais pauguriņš ir ar savu odziņu, no sākuma nedaudz pakausē pa lēzeno daļu un beigās še tev kaut kas stāvāks.

Paldies! Būs vien jāpiekrīt, ka gudras lietas sarakstījāt.