Vakar diemžēl ulc dabūjis DNF. Tur jābūt kādai ļoti nopietnai ķibelei lai viņš nefinišētu. Cerams, ka ar veselību viss kārtībā.

http://www.sportchallenge.cz/extra10/mt … id_zavod=4

ja , solitā atriebība no kurjera puses vaciešiem laikam ir izpalikusi:), jabrauc vien pašam jūlija beigas tik ar viņiem tikt  gala. Tomer laikam tas bezmaksas alus ir vajadzīgs .
Man ar neoficāla informacija - tur esot dubļi, dubļi un velreiz dubļi. Kalni , kalni un velreiz kalni. Daudz staigajamo gabalu. Kurjers pirma posma nomaldījies. Otra sadūries. Treša cīnījies par izdzivošanu, vietējās lauku sētās meklējot ūdeni. Par ceturto info naf, bet viegli izskatās nav bijis.

http://www.sportchallenge.cz/extra10/mt … id_zavod=4

ja , solitā atriebība no kurjera puses vaciešiem laikam ir izpalikusi:), jabrauc vien pašam jūlija beigas tik ar viņiem tikt  gala. Tomer laikam tas bezmaksas alus ir vajadzīgs .
Man ar neoficāla informacija - tur esot dubļi, dubļi un velreiz dubļi. Kalni , kalni un velreiz kalni. Daudz staigajamo gabalu. Kurjers pirma posma nomaldījies. Otra sadūries. Treša cīnījies par izdzivošanu, vietējās lauku sētās meklējot ūdeni. Par ceturto info naf, bet viegli izskatās nav bijis.

Tieši tāpēc arī Beskidus VAJAG braukt. Tur neviens haļavu nemeklē - viskārtīgākais MTB

http://www.sportchallenge.cz/extra10/mt … id_zavod=4

ja , solitā atriebība no kurjera puses vaciešiem laikam ir izpalikusi:), jabrauc vien pašam jūlija beigas tik ar viņiem tikt  gala. Tomer laikam tas bezmaksas alus ir vajadzīgs .
Man ar neoficāla informacija - tur esot dubļi, dubļi un velreiz dubļi. Kalni , kalni un velreiz kalni. Daudz staigajamo gabalu. Kurjers pirma posma nomaldījies. Otra sadūries. Treša cīnījies par izdzivošanu, vietējās lauku sētās meklējot ūdeni. Par ceturto info naf, bet viegli izskatās nav bijis.

Tieši tāpēc arī Beskidus VAJAG braukt. Tur neviens haļavu nemeklē - viskārtīgākais MTB

man gan labāk patīk, ja velo kalpo braukšanai, nevis kļūst par priekšmetu pret kuru atstutēties un par smagumu kas jāvelk kalnā.....

Esmu veiksmīgi mājās. Vakar 1400 km pie stūres, gandrīz noķēru alni, utt,utt.  Čaļi, es i šokā!! Kaut ko tādu nebiju gaidījis!!
Ir pirakstīta kladīte ar ta brīža sajūtām.Domāju ar mazām korekcijām pārakstīt šeit to.Tur neta nav!!
Līdzība ?? Pagašā gada LČ, pa akmens karjerām , dubļiem, skriešana ar riteni padusē.4-6h

Jā, es arī ar nepacietību gaidu aprakstu!

Ļaujat tak viņam atpūsties un rakstīšana nav pedāļu mīšana...

Bildes jau ir tikai no tām vietām, kur fotogrāfs ar mašīnu tiek klāt.
Foršākās vietas "tiek turētas slepenībā"- tikai braucējiem.

Nu re, nepagāja ne pusmēnesis un mans apraksts ir gatavs. Kladīte bij labi nolikta.
Un foto arī ir iepirktas no Sportogrāfa šeit  http://picasaweb.google.lv/d.darzniece/ … rophy2010#

Līst,līst,līst. Ar tādiem vārdiem varu iesākt savu atskaiti par mūsu braucienu uz Beskidiem, uz 4dienu MTB sacensībām. Mūsu mašīnā (Raušmobilis) mēs esam trīs. Es , mana sieva Daiga un Andris Fūrmanis.
Tas ir pašos Polijas dienvidos- Tatros. Nezko poļi ir tā nogrēkojušies pret to mūsu Visvareno? Pie tam ņemot vērā viņu lielo dievbijību! Negadījums ar limašīnu, tad tie ūdens plūdi. Tagad  lieti, kas jau 3šo dienu  nepārstāj. Bet ceram. Ceram ka no gaisa vismaz pārstās nākt, jo tas kas notiek kalnos, meža takās, to nevar izmainīt. Nekāda saule to neizžāvēs pa 2-3 dien. Psiholoģiski nobriestam uz dubļiem, uz daudz, daudz dubļiem. Un te sākas mana lielākā dilemma - kādas riepas likt. Īpaši tad, ja ir tāda izvēle.  Gandra pieķirtās šīm sacensībām Maxxis Crossmark tubeless, bet sausam laikam, kurš tuvākaj'laikā šeitan nav gaidāms. Un tad pa vienai no Schwalbes lieliskajām -Noby Nic, Rocket Ron un R.Ralph tubeless. Vēl viena Hutchinson Bulldog - nopietna enduro riepa, bet pasmaga-760g. Vēl ir otrs ratu komplekts, kur uzmontētas Conti Explorer, lētās kamernieces ar dzelzs kordu sānos. Nez no kuriem laikiem stāvēja un gaidīja savu brīdi. Jā, un pieminēšanas vērts ir manas sievas  KTMs ar ir līdzi kā donors, kam ar stāv virsū kaut kādas pabrauktas Michelin tubeless (smuki zaļas). Piestāvētu manai formai, bet ir trešdienas rīts ,un ir laiks izmaiņām.
Dzīvošanu atradām diezgan veiksmīgi. Netālu no start/ finiša zonas. Pāri ktustojumam ir skola, kur notiek visas reģistrācijas un tam līdzīgas lietas. Citā stūrī benzīntanks un picērija. Vēl pretī lielveikals. IDEĀLI! Mūsu mītne tāda kā vietējais kroziņš - dzertuve, bet ir otrais stāvs kur ir 5 istabiņas pa 2-3 gultiņ katrā. Pa 25 zloti no galviņas uz nakti (10 zl = 1,70 Ls) ....nu baigi lēti. Ar saimnieci sarunājām ka laidīs pat virtuvē pašus saimniekot. Makaroni, auzu putriņa, taisīsim paši, tobiš Daiga.
Ap pusdienu tuč skaidrojas un mēs kāpjam uz ričukiem.Iebraucam pa asfaltiņu kalnos, iebraucam arī netīrumos. Nolēmu par riepām un spiedienu. Gan jau pēc 1 posma sapratīšu. Atstāšu Maxxis Crossmark.
Atbraucot no treniņa mūs sagaidīja liels pārsteigums. Aizgājām pie saimnieces ar lūgumu vai nevar atļaut nomazgāt riteņus alus dārza stūrī. Mums ne tikai atļāva, atritināja šļauku pa taisno no kurtuves, pa kuru tecēja....KARSTS ūdens. Pēc tādas apkopes mana Merida bij pat tīrāka nekā pirms treniņa. Pagaidām par dzīvošanas apstākļiem un visu kas ap to esam ļoti apmierināti.
Vakarā saņēmām numurus, man 223. Satiku savu konkurentu vācieti, kuru zinu jau no iepriekšējām Polijas gonkām. Satikām pazīstamos leišus, baru ar baltkrieviem, igauņi ar tur pat kaut kur ir. VISS NOTIEK!
Pirmā diena.  Liels izbrīns bij kad uzzināju ka ir saīsināta trase uz 40 km. Kautkā nepareizi. Jūtos apšmaukts.Tautas klases attālums. Ātri vien trase mani nolika pie vietas. Nevienas līdzenas taisnas vietiņas. Uzrāpies 6-8 km garā kāpiena/uzbraucienā, tad lido lejā. Viss pārsvarā pa šauriem meža celiņiem un taciņām, pa strautu gultnēm. Dubļi un akmeņi. 2reiz nomaldījos. Pats vainīgs. Uzticējos priekšā braucošajiem, vilku tik pakaļ nobraucienos. Beigās man trase +7km. Pabiju vienreiz arī "uz muti". Crossmark riepiņas šiem laika apstākļiem neder. Uz kāpšanu - rāpšanos augšā diezgan labas.Viņu smalkie protektori spēj aizķerties aiz katrā mazā izcilņa. Bet nobraucienos galīgi garām. Pa slapjo granti, zāli bramzējot viņas dabū pat paātrinājumu.Vakarā nomainīju priekšā uz Noby Nic, pak Hutchinson Bulldog. Sapratu - sportiskās ambīcijas jānoliek malā, jādomā par drošību.
Itkā trasē taktiskajā ziņā visu darīju pareizi. Pirmajos km aizspraucos līdz pašam galvgalim, sameklēju sev dažus pazīstamos, sava vecuma līderus un turējos ar šiem.Vienu brīdi biju pat viņiem priekšā. Pazīstu 2 vāciešus no iepriekšējo gadu BCH. Ta ar laiku mani sāka apdzīt. Pētīju visus kas iet garām, mēģināju vizuāli noteikt viņu vecumu. Bij sajūta ka eju pa 3 vietu. Tad 1 nomaldīšanās. Tu esi dusmīgs, mēģini noķert iekavēto. Ej kādu brīdi virs savas pulsa zonas. Nobraucienā vairāk riskē - līdz ar to kritiens. Notrūka pat somiņa ar rezerves kamerām, 6kantēm un rezerves ķēdi. Otrajā dzeršanas punktā biju ap 40 vietu (Daiga skaitīja), bet neredzēju zīmes velreiz, nobraucu kādus 2-3 km pa zemu, nācās atpakaļ burtiski kāpt. Finišā 94, vecumā - 9.diezgan neapmierināts ar savu rezultātu.
Otrā  diena. Visu nakti lijis. Pieļauju ka atkal saīsinās distanci. Ritenis būs" cūkām". Jāvelk tumšākas drēbes, gaišās pēc šādām dubļu peldēm nav dabūnamas tīras.
Neko nesaīsināja, 67 km, 2,7km kopējais kāpums. Distances laiks 4,45.  45 vieta, 5 savā vec. grupā. Nu jau cita lieta, gāja daudz vieglāk. Pirmo trases trešaļu gāju kopā ar savas grupas līderi. Jāatzīst- stipri maitas. Lai labi brauktu kalnos , ir jātrenējas kalnos( to es sev attaisnojumam). Tik daudz stāvu kāpumu vienā dienā man vēl nebija gadījies. Nedomā neko lielāku par 22-30/32, un turi tik līdzsvaru, jo ātrums ir 4-6 km/h, un min tik, 20-30 min. Atraut skatu no savas trajektorijas nevar (atslābināties, izstaipīties), visu laiku jāapbrauc akmeņi un citi šķēršļi. Tā varētu vismaz uzmest aci brīnišķīgajiem dabas skatiem, kuru šeit ir milzum daudz. Neticās ka tā var būt Polija, drīzāk velk uz Austriju, Itāliju. SMUKI!!
Šodien ar pa pilno bij to trako nobraucienu, kuri iet pa strauta grunti, kur pavasaros plūst lejā ūdens kūstot  sniegam. 3-4 m plata grava, visa nosēta ar akmeņiemlīdz pat futbolbumbas lielumam, un kuri ir "kustībā". Tu brauc šim pāri, a šamais var sprukt uz jebkuru pusi no riteņu apakšas. Vienā no tādiem atlaidu pa šerpu, un pārsitu pakaļējo riepu, Hutchinson Bulldog par ko es biju baigi izbrīnīts. Diezgan ātri samontējos, kādas 5 min, apdzina ar tik 5 braucēji. Vakarā pak. riepai pēc  1dienas brauciena konstatēju trešdaļas nodilumu.Te netur nekas.
Mana Merida tik pedantiskas apkopes ir pieredzējusi tik1-2 reizes gadā, kad tiek pie mehāniķa Dzalba, vai Naura. Eļlas, silikons te netiek taupīts.Tika nomainīti pr bremžu kluči, pr bremžu šķidrums. Jau bija uzvārījusies, nāca ārā vieni duļķi.Te nu ar lieliem pateicības vārdiem jāpiemin Andris Fūrmanis (xc -Fanis). Vinš ar savu LIELO instrumentu kasti un profesionālajām mehāniķa iemaņām spēja visu. Andrim distancē iet ....nedaudz švakāk, ilgāk, bet feini. Baigā starā pats par sevi. Pirmo reizi šādā pasākumā,( bij tik Tako pabijis). 120-140 vietas no 370 dalībniekiem.
Ir arī "eksotika" - nepālietis. Maziņš, tumšs - nu ne vairāk 40 kg, bet tas jau ar visu formu,.....un riteni. Tāda maza kalnu kaziņa.
Trešā diena. Rīts labs , saulīte, daudz saulītes. Būs karsti. Šodien sola grūtāko- 73 km, 2,8 km kāpums.
Sāp visas maliņas, takā būtu ne ar riteni braucis, bet regbiju spēlējis. Pirms starta ar Andri apmēram 40 min iesildāmies. Bez tā nevar. Organisms ir jāpamodina.
Startu paņēmu labi. Pirmos 2 kāpumus uzbraucu kopā ar savas grupas līderi, vācieti Edvardu Šnauceru, kurš brauc ar Cannondale fullīti. Kopējā burzmā biju ap 20-25 vietu. Bet tad sākās nobraucieni, šie ar vien lielāku un lielāku atstarpi uztaisa, un prom ir. Kā zūd vizuālais kontakts, tā prom ir.
Trase bij mega grūta. Daudz stāvu kāpumu, kuri bij tik pārvarami nesot, vai stumjot riteni. Viss mitrs, mīksts, brīžiem lieli dubļi. Nācās pat nolaist riepu mīkstāku. Netur nobraucienos, nav saķeres. Pakaļai ir tendence apdzīt priekšu. Centos braukt uzmanīgi, lai nenomaldītos. Ja lido lejā tuvu maksimumam, nav laika skatīties uz bultiņām. Zilo šilti redzi ar acs kaktiņu, bet bultiņas virzienu vari palaist garām. Akurātāk braucu nobraucienos. Nu baigi negribējās pārsist riepas. Rezultāts -5,48h, 49 vieta, vec grupā 5 vieta. Līdz 4 vietai 12 min, tas ir daudz.
Tomēr ar galvu "ietādīju" klintī. Grants ceļa nobrauciens, tāds taisnāks posms, es tik piemin. Un tad nezkāpēc ass pagrieziens. Izlidoju grāvī, aiz grāvja klints siena, kurā es ar atsitos ar kasku. Veiksmīgi.
Vakara velo apskatē konstatēju ka pak riepas Hatch.Buldog nodilums ir 50%, pie tam vēl izsists caurums. Slinkums ko montēt , uzliku rezerves ratu ar Conti Explorer, te nav no svara riepas svars, bet izturība (ātri vien es mainīju domas par šo riepu)
Andrim šodien grūti gāja, Uldis Sedliņš nomaldījās tā, ka nebeidza pat distanci. Nekas, rīt atkal varēs turpināt. Ar to šā gonka ir feina, tu vari kaut katru dienu nobraukt pusdistanci, bet nākamā rītā tevi atkal pielaiž pie starta. Uz kopējo rezultātu tu vairs nepretendē, bet par atsevišķu posmu tu vēl vari cīnīties.
Ceturtā  diena - pēdējā. Sajūtas draņķīgas, sāp visas maliņas. No lielas staigāšanas sāp labā potīte, "jaunībsdienu" traumas jūtās. Delnu locītavas ar sapampušas. Bicepsu un tricepsu muskuļi gatavi atrauties no kauliem dēļ lielās un ilgstošās kratīšanās. Visa vīrišķā mantība ir tā saberzsta un cietusi, ka jau divas dienas tiek "iepakotas" zem biezas leikoplasta kārtas.
Sākums kā vienmēr labs, velku līdzi stiprajam galam, turos ap 25 vietu. Bet tad sākas garš uzbrauciens pa ļoti akmeņainu pamatni. Bieži sāk parādīties plakano akmeņu takas , kuras ir ne tikai stāvas horizontāli, bet ar ar lielu slīpuma grādu.Te savu nepiemerotību šādiem apstākļiem parāda lētā Conti Explorer riepa. Lētais, līdz ar to arī cietais gumijas sastāvs neturās uz slīpās slidenās akmens virsmas. Var teikt - plasmasas riepa. Bieži izbuksē, nākas likt kāju pie zemes, bet tas nav tik vienkārši. No lielās staigāšanas velo kurpju dzelzs klipši ir tā savādi "atkodušies". Kāju izklipsēt no pedāļa var tik ar lielām pūlēm.To visu procedūru apgrūtina piepampušā un sāpošā potīte - sanāk smieklīgi nomalas bet man sāpīgi man tizli lēni kritieni  uz akmeņiem. Lai kau cik uzlabotu saķeri nolaidu gaisu . Līdz pārsistai riepai nebij ilgi jāgaida, pirmais nobrauciens un gatavs. Te atklājās mana CO2 pumpīša defekts. Adatiņa kurai ir jāpārspiež baloniņa virsma ir izkustējusies un nobīdījusies, un mans pumpis nefunkcionē!! Drīz mani noķer Uldis, iedod savu pumpi. Tālāk ceļu turpinam viens otra tuvumā. Man sāk uzdot nervi , sāk viss tracināt. Sāku bieži pieļaut sīkas kļūdiņas, krītu vienkāršās situācijās.Viena kalna korē izstāvu rindu pie mehāniķa, saeļoju ķēdi, piepumpēju riepu, saleju pilnas fļagas un vēderu ar dzērienu, un saprotu- man gonka ir cauri. Braukšu līdz galam mierīgi, saglābšu tehniku, sevi, baudīšu dabu. Tik un tā vienā ļoti garā nobraucienā pamanos pārmest salto. Bet maigi, zālītē.Neieraudzīju zāle apaugušu celmu..Lejā ir dzeršanas punkts, kur sagaida Daiga. Es ar vienu aci lūru uz mūsu Rausmobili, moš kāpt iekšā un nemocīt sevi?? Daiga ir kategoriska- nē, turpini vien . Štrunts vien palicis. pašam ar tad būs baigā neapmierinātības sajūta. Daiga piedāvā paņemt līdzi fotoaparātu, tā teikt baudot dabu pafotogrāfē!. Atsaku ar tekstu - jūtos ļoti nestabils - žēl aparāta.
Turpinu, bet bez uguntiņas. Pie viena avotiņa sagaidu igauni. To ka viņš ir igaunis saprotu pēc lamāšanās krievu mēlē bet ar raksturīgo igauņu akcentu. Abi kopistiski pasmejamies, nomazgājam galvas un turpinam. Otro reizi šajā gonkā bij asfalta gabaliņš, kādi 6km kāpums. Uh, tur varēju izpausties. Baigais kaifs, braukt kalnā, nekas nekratās. Drīz jau ar finišs. Ar visu dabas vērošan -96 kopējā finišā, 12tais svā vecuma grupā. Beigās kopsavilkumā 63. kopējā, vec grupā 6.
Prieks par tehniku , izturēja godam. Foxa gādātie rati Fulcrum Red Metal vispār bez problēmām.
Daži secinājumi:
    Nevajag uzstādīt sev augstus mērķus, skatīt pēc situācijas uz vietas.
    Uz šādu gonku cits sagatavošanās proces-svaru zāle, skriešana pa kāpnēm, utml.
    Riepas-tikai pārbaudītas vērtības(piem Schwalbe).
     Jaunas nelietotas velo bikses.
     Dubults retāk plīst-otru pumpīti līdzi (vieglo).
     Mazāk alu dzert (+2kg).
Varu jau tagad teikt, nākamgad braukšu atkal!
          ,

Dažas atziņas :            kurjers labs rakstnieks
                                  kurjers sācis dzert alu
                                  tomer uz šadu pasākumu laikam vēl neesmu gatavs
                                  vācieši stipri

Piedzīvojumiem bagāts pasāciens bijis! Jautājums - tur visi braucēji megagonšķiki ar četru gadu treniņu cikliem, jeb ir manāmi arī tādi parasti mirstīgie (fizkultūrieši)?

Last edited by MrKey (25.06.2010 22:55:22)

Toties es nākamgad Jāņus svinēšu tieši šai gonkā!

jau kuro gadu ?

MrKey - štingrie ir tik pirmais desinieks, pārējie ir fiskultūrieši, tik ar dažādu sagatavotību.