Šajā aprakstā par vienātruma(turpmāk tekstā SS) jeb single speed(nejaukt ar fiksīšiem) MTB braukšanu, ko es no tā ieguvu, plusi un mīnusi.
Lielākajai daļai velobraucēju, kuri paspējuši izprast PSRS laikus ir bijis savs vienātrumnieks, mūsdienu MTB variants visbūtiskāk(neiedziļinoties ģeometrijā) atšķirās tikai ar to, ka bremzē ne ar kāju. Arī man bija savs saliekamais, par ko ir diezgan pozitīvas un nenokaujamas atmiņas(izņemot klaņu stiprinājumus).
Pārlecam uz 21 gadsimtu.
2010 gadā pabraucu SEBu un Baložus ar savu pilsētnieku(pilnā komplektācijā, ar bakažnieku utt.). Āķis lūpā. Kā kārtīgs saimnieks ratus sāku taisīt ziemā.
Bet tā kā mūsdienās ratus nevar uztaisīt tikai no blakus mežā iegūstamā materiāla, tad man aizkavējās tā velodetaļu daļa, kas vajadzīga ātrumu slēgšanai(solīja tik pēc pāris mēnešiem). Braukt ta gribās, nedaudz prāta vētras un tapa SS aparāts. Otro Baložu posmu norakstīju, jo bija kļūda mēģināt aizmugurējo zobratu likt no izārdītas kasetes viena zobrata. Rezultātā ķēde leca pāri, nebija arī ķēdes spriegotāja, horizontālajiem dropoutiem itkā jau nevajag, bet tā kā pakaļējais rats man bija ar ekscentriem, tie nespēja noturēt ratu vietā - spēcīgāk uzminot labā puse aizšļūca uz priekšu.
Ar ķēdes spriegotaju es domāju šādu
Bildē nav manējais.
Nākamais pārbaudījums jau bija nopietnāks, Pļaviņu TP. Tā kā biju sagādājis gan pareizo zobratu aizmugurē(18 zobu, kas der uz ātrumkasetes šlicēm, SS paredzētie ir ar garākiem zobiem un biezāki), gan ķēdes spriegotāju, tad viss noritēja gludi. Pļaviņas deva saprast, ka tomēr vajadzētu lielāku zobratu aizmugurē, kas vēlāk arī tika sagādāts. Rezultātā nonācu pie galējās konfigurācijas 32/20, tas viss uz 29er ratiem.
Plusi, kurus es uzskatu par plusiem:
- Samazināts risks kautko salauzt, jo nav ne pārslēdzēju utt.
- Kāpumus pārvaru ātrāk, nekā iepriekš ar ātrumnieku(viss ir mūsu galvās)
- Ķēdes un zobratu resurs ir lielāks
Mīnusi, kurus es uzskatu par mīnusiem:
- Taisnos posmos ātrumu bez nenormālas tīšanas attīstīt nevar, tādēļ granteņu SEBos arī nebraucu :)(Smiltenē vēl var)
- ļoti stāvos kāpumos protams, ka netieku, bet tādu nav daudz.
Rezumē.
SS konfigurācija ir viennozīmīgi lietojama LV apstākļos, neesmu nožēlojis, ka tieši šāds ir mans MTB. Izvēloties SS ir jāatrod savs pārnesums, es līdz savam nonācu pēc formulas - gribu uzbraukt un izbraukt visur kur iespējams. Galvenais ko esmu ieguvis ir braukšanas tehnika, kāpumu, šķēršļu pārvarēšanā. Nav jādomā kādu pārnesumu slēgt pirms kāpuma, smiltiņām, dublīšiem, ir 2 varianti vai nu brauksi vai stumsi. Pie tam kautkur www lasīju, ka ar pareiza pārnesuma izvēli pirms šķēršļa pārvarēšana amatieriem(nekā personīga, pieņemu, ka pro braucējiem tas notiek automātiski) tiek noslogotas smadzenes, kas citkārt ļautu risināmu citus jautājumus. Vēl braucot ar SS ir tāda kā papildspēka izjūta, kad tev citkārt grūtas vietas liekas relatīvi viegli pārvarāmas, galvenokārt tas attiecas uz smilšainiem posmiem.