Vienātruma MTB Latvijā. Pieredze.

Šajā aprakstā par vienātruma(turpmāk tekstā SS) jeb single speed(nejaukt ar fiksīšiem) MTB braukšanu, ko es no tā ieguvu, plusi un mīnusi.

Lielākajai daļai velobraucēju, kuri paspējuši izprast PSRS laikus ir bijis savs vienātrumnieks, mūsdienu MTB variants visbūtiskāk(neiedziļinoties ģeometrijā) atšķirās tikai ar to, ka bremzē ne ar kāju. Arī man bija savs saliekamais, par ko ir diezgan pozitīvas un nenokaujamas atmiņas(izņemot klaņu stiprinājumus).

Pārlecam uz 21 gadsimtu.
2010 gadā pabraucu SEBu un Baložus ar savu pilsētnieku(pilnā komplektācijā, ar bakažnieku utt.). Āķis lūpā. Kā kārtīgs saimnieks ratus sāku taisīt ziemā.
Bet tā kā mūsdienās ratus nevar uztaisīt tikai no blakus mežā iegūstamā materiāla, tad man aizkavējās tā velodetaļu daļa, kas vajadzīga ātrumu slēgšanai(solīja tik pēc pāris mēnešiem). Braukt ta gribās, nedaudz prāta vētras un tapa SS aparāts. Otro Baložu posmu norakstīju, jo bija kļūda mēģināt aizmugurējo zobratu likt no izārdītas kasetes viena zobrata. Rezultātā ķēde leca pāri, nebija arī ķēdes spriegotāja, horizontālajiem dropoutiem itkā jau nevajag, bet tā kā pakaļējais rats man bija ar ekscentriem, tie nespēja noturēt ratu vietā - spēcīgāk uzminot labā puse aizšļūca uz priekšu.
Ar ķēdes spriegotaju es domāju šādu

Bildē nav manējais.
Nākamais pārbaudījums jau bija nopietnāks, Pļaviņu TP. Tā kā biju sagādājis gan pareizo zobratu aizmugurē(18 zobu, kas der uz ātrumkasetes šlicēm, SS paredzētie ir ar garākiem zobiem un biezāki), gan ķēdes spriegotāju, tad viss noritēja gludi. Pļaviņas deva saprast, ka tomēr vajadzētu lielāku zobratu aizmugurē, kas vēlāk arī tika sagādāts. Rezultātā nonācu pie galējās konfigurācijas 32/20, tas viss uz 29er ratiem.

Plusi, kurus es uzskatu par plusiem:

  1. Samazināts risks kautko salauzt, jo nav ne pārslēdzēju utt.
  2. Kāpumus pārvaru ātrāk, nekā iepriekš ar ātrumnieku(viss ir mūsu galvās)
  3. Ķēdes un zobratu resurs ir lielāks

Mīnusi, kurus es uzskatu par mīnusiem:

  1. Taisnos posmos ātrumu bez nenormālas tīšanas attīstīt nevar, tādēļ granteņu SEBos arī nebraucu :)(Smiltenē vēl var)
  2. ļoti stāvos kāpumos protams, ka netieku, bet tādu nav daudz.

Rezumē.
SS konfigurācija ir viennozīmīgi lietojama LV apstākļos, neesmu nožēlojis, ka tieši šāds ir mans MTB. Izvēloties SS ir jāatrod savs pārnesums, es līdz savam nonācu pēc formulas - gribu uzbraukt un izbraukt visur kur iespējams. Galvenais ko esmu ieguvis ir braukšanas tehnika, kāpumu, šķēršļu pārvarēšanā. Nav jādomā kādu pārnesumu slēgt pirms kāpuma, smiltiņām, dublīšiem, ir 2 varianti vai nu brauksi vai stumsi. Pie tam kautkur www lasīju, ka ar pareiza pārnesuma izvēli pirms šķēršļa pārvarēšana amatieriem(nekā personīga, pieņemu, ka pro braucējiem tas notiek automātiski) tiek noslogotas smadzenes, kas citkārt ļautu risināmu citus jautājumus. Vēl braucot ar SS ir tāda kā papildspēka izjūta, kad tev citkārt grūtas vietas liekas relatīvi viegli pārvarāmas, galvenokārt tas attiecas uz smilšainiem posmiem.

Ļoti labi un saprotami uzrakstīts, tikai grūti saprast šo:
“man aizkavējās tā velodetaļu daļa, kas vajadzīga ātrumu slēgšanai (solīja tik pēc pāris mēnešiem)”
Tad nu gan piegādātāji… eksotiku, piem. hidraulisko, taču nebiji pasūtījis?:)

[quote=Ansis]… tikai grūti saprast šo: "man aizkavējās tā velodetaļu daļa, kas vajadzīga ātrumu slēgšanai (solīja tik pēc pāris mēnešiem)"Tad nu gan piegādātāji… eksotiku, piem. hidraulisko, taču nebiji pasūtījis?:)[/quote] Negribētu gan to šajā topikā apspriest, jo tas gandrīz ir kā jau cits projekts. Nebija plānots ar ārējo pārslēdzēju un kaseti, bija plānots ar pārslēdzēju rumbā, bija problēmas ar pašu šifteri, kura krājumi bija beigušies.

sanāk, ka sākotnējais velo bija ar pārslēdzēju rumbā? jebšu kāds bija tas sākotnējais velo ar kuru pirmajā SS sezonā brauci? pēc apraksta noprotu, ka tagad ir SS v2

Šis ir pirmais un vienīgais SS, kas tapa 2011. gada pavasarī. Iepriekš bija tikai pilsētnieks.

No savas pieredzes, vēl varu piebilst autoram - lai arī taisnos posmos nežēlīgi jāgriež, bez pārslēdzēja tas notiek plūstošāk - ķēde nelēkā, nesabīdās starp zobratiem un smuki iet pa taisnu līniju ar nemainīgu sajūtu uz pedāļiem. Var griezt daudz ātrāk, jo Ātrumniekam, varētu pat nolekt.

Kāpienos nav problēmu pielikt vardarbīgu spēku, spiežot augšā līdz pēdējam, arī tā nedaudz paplašinot dotā pārnesuma lietojamības diapazonu.

2. ļoti stāvos kāpumos protams, ka netieku, bet tādu nav daudz.

kas būtu neizbraucams tavā skatījumā no pēdējā siguldas seba ar tavu SS.

SEBos, kā jau minēju nebraucu. Turaidniekā un Siguldniekā esmu braucis ārpus sacenēm, tur nav problēmu, bet tie arī nav stāvi, vairāk gari. Viss jau ir relatīvs un nesalīdzināms, kas man ar šo pārnesumu ir neņemams, citam tīrā spēle. Ja esi braucis Baložu krosu, tad es tur tieku visos kāpumos, ja neviens netraucē, protams, nejau bezjēgā spiežot, bet ar inerci. Baloži bija tāds kā stūrakmens manā SS braucēja “karjerā” :), kur viens otrs kāpums pirmstam ar ātrumnieku likās neņemams

makaroni, nu es jau tā arī daru, ka spiežu cik iekšās un līdz galam :)

Es arī pēdējos divus rudeņus sezonas beigas braucu ar SS- atslodzei. Man patīk tā sajūta, ka nav jādomā par slēgšanos, visas domas veltītas vienkārši braukšanai. Kalnos- vai nu uzbrauc, vai ej mājās. Parasti uzbraucu. Mana pārnesumu attiecība ir 40/17. Ja jāsalīdzina ar Siguldas SEBu, tad visa trase 100% izbraucama. Velo taka no Līgatnes līdz Siguldai izbraucama visā garumā nepieliekot kāju zemei (izņemot dubļaino kalniņu pie pašas Siguldas, kas stumjams augšup ar jebkuru velo).

Par zobratu attiecību tiešām tāda prioritāšu lieta,jo ir jāizdomā,ko gribas panākt.Pusceļš īsti nav labākais,jo ne īsti augšā tikt,ne ātri braukt taisnēs … Pats pagaidām esmu apstājies pie 38-18 uz 29 ratiem. It kā Jurmalā pa kāpām braukt var un pat ļoti labi,bet tiklīdz tieku smiltīs tā arī viss… varbūt protams vainīgas riepas,bet SS noteikti ir braucams + vienkāršiba )))