10.septembrī Jaunpiebalgā jau trešo reizi notiks velotūre „Pāri Piebalgas pakalniem”. Pasākumu rīko Jaunpiebalgas pagasta padome sadarbībā ar Zosēnu un Drustu pagastu padomēm un Latvijas Riteņbraukšanas federāciju.
Piedalīties var visi interesenti sākot no 12 gadu vecuma, kuriem riteņbraukšanā ir pietiekama fiziskā sagatavotība un tiesības ar velosipēdu pārvietoties pa vispārējas lietošanas autoceļiem, ievērojot transporta kustības un drošības noteikumus (SM, VZ, SJ, VJ vecuma grupās vajadzīga arī vecāku atļauja dalībai braucienā).
Dalībnieku reģistrācija starta vietā pie Jaunpiebalgas kultūras nama 10.septembrī no plkst.9.00. Starts plkst. 11.00. Sporta klases distances garums 52 km, tautas klasei – 32km.Kontrollaiks maršruta veikšanai 4 stundas. Norādes: sporta klase – dzeltena krāsa, tautas klase – balta krāsa.
Starta vietā ierobežotā skaitā iespējama velosipēda īre (Ls 3.50) braucienam.
Dalības maksa - pieaugušajiem – Ls 1.50, skolēniem – Ls 0.50.
Sporta klasē esot uzvarējis Normunds Zviedris. Laiciņš bija brīnišķīgs, saulīte, bet ne pārāk karsta. Brauciens notika pa zemes (grants) ceļiem, bija arī nedaudz asfalts, kur daži sporta klases censoņi pamanījās uztaisīt masu kritienu. Piebalgas pusē ir patiešām daudz pakalnu, lielo vairumu no kuriem organizētāji bija ielikuši sporta klases distances otrajā pusē :) Pati brauciena organizācija daudz neatšķīrās no Japiņa organizētajiem pasākumiem - krustojumos nomaldīties nevarēja. Trasē bija vismaz 2 vietas, kur padzerties. (Ja nemaldos, deva atvērtas Mangaļu pudeles.) Tikai elektroniskās laika uzskaites trūka pilnai laimei.
Šis pasākums atšķiras no citiem - Piebalgas pusē vēl var sajust vietējo iedzīvotāju vienkāršību (labā nozīmē) un sirsnību. Organizatori bij parūpējušies par balvām katras grupas pirmajam trijniekam (arī tautas klasē), kā arī daudz dažādu pārsteigumbalvu un beigās plaša loterija. Arī trase atbilstoša nosaukumam, kā nekā tā ir Vidzemes Augstienes daļa, kas saucas -Piebalgas Pauguraine. Ja tas viss sanāk kopā ar labu laiku un sestdienas noskaņojumu, tad rodas pat tāda kā laimes sajūta.
Pievienojos iepriekš rakstītajam. Jau no pagājušā gada man palikušas vislabākās atmiņas par šo tūri. Reti kur mūsdienās var sastapt tik neuzspēletu vienkāršību un sirsnību. Vienīgi, ka nezinātājiem bija pagrūti atrast info laicīgi.
Iedomājieties skatu, vīrs nupat no labības kombaina nokāpis, uzlec uz sava tūrista un laiž trasē :)