Domāju, ka velosabiedrībai uz laiku, kad paliks siltāks un mazāk slidens, vajadzētu sasparoties uz kādu sociālu akciju, lai paceltu to idiotismu, ka Rīgā, tūrisma mekā, sabiedriskajā transportā ir aizliegts pārvadāt velosipēdu.
Vēlējos padalīties ar velobraucēju sabiedrību atgadījumā, kadā man sanāca iekļūt vakar, 3.janvārī, mēģinot Rīgā autobusā vest velosipēda rezerves daļas.
Atvainojos, ka ar saitēm, vnk tur jau viss tā kā daudzmaz aprakstīts.
Nu, ja Rīgas satiksme līdz pavasrim nebūs pārdomājusi vai radusi kautkādu citu normālu risinājumu, meklēšu sabiedrotos klavieru pārvešanai ar sabiedrisko autobusu.
Līdzpaņemta rezerves kamera un pumpis atbrīvotu no tik jaukas izskaidrošanās ar visiem ciema idiotiem un nepieciešamības pēc daudzburtu daiļrades socialajos tīklos (ja vien tas nav tīkams hobijs) ;)
Protams, cīņa par patērētāju tiesībām, likumību un Satversmē noteiktajām brīvībām, kā arī sociāli aktīva pozīcija ir cool, bet personīgi es īsti neizprotu problēmas kā tādas aktualitati - kādēļ man tik ļoti vajadzētu tiesības pārvadāt vienu transporta līdzekli citā transporta līdzeklī…
Pasažiera-velobraucēja rakstā neredzēju norādi, ka viņš ir iepakojis detaļas, lai tās nenosmērētu drēbes citiem. Tikai nevajag apgalvot, ka “man tas ritens tīrs”.
Netīras, neiepakotas detaļas nedrīkst vest. Jāvadā līdzi rezerves kameru, vai lielu maisu, kurā ielikt netīrās velo detaļas.
Riteni, kā vienu veselumu, pārvadāt drīkst, ja to atļauj pārvadātājs (RS). Tikai jāiepako. Arī netīras velo detaļas drīkst. Tikai jāiepako.
MK noteikumi:
“61. Velosipēdus par maksu pārvadā sabiedriskajā transportlīdzeklī, kurā ir speciāli velosipēdu turētāji. Ja šādu turētāju nav, pārvadājamo velosipēdu skaitu un to atrašanās vietu sabiedriskajā transportlīdzeklī nosaka pārvadātājs.”
Rīgas domes noteikumi:
“2.7. Pasažierim aizliegts pārvadāt:
2.7.4. smērējošus vai smakojošus priekšmetus;
2.7.5. bagāžu, kuras izmēru (garums, augstums, platums) summa pārsniedz 300 cm.”
Rīgas Satiksme:
“3. Sabiedriskajā transportlīdzeklī atļauts pārvadāt velosipēdu:
3.1. ja tas ir iesaiņots vai iepakots pārvalkā, kastē, plēvē u.tml. tā, lai nesmērētu citus pasažierus un transportlīdzekļa salonu;”
Transportā, kur ir speciāli velosipēdu turētāji, var vest velosipēdus arī neiepakotus. Tādi laikam ir tikai dažos vilcienu vagonos.
Pielikšu šo to no sevis.
Kad 4. datuma rītā kolēģu atskaitē ieraudzīju ierakstu, ka bijis izsaukums uz transportlīdzekli, kur izsēdināts pasažieris ar velosipēdu, uzreiz sāku šķirstīt internetu. Jo atcerējos ka dome tiešām šo jautājumu gatavojās risināt (Andris te jau rakstīja). Pēc tam vēl sarakstījos ar R-Satiksmi, vai kas nav mainījies, bet atbilde bija, ka spēkā ir tie paši vecie noteikumi, un ka nekādas pielaides vai skatīšanās caur pirkstiem pret jebkādiem velo paveidiem nav.
Bet ir tā, ka gan Domē, gan Rīgas satiksmē par šo bija pāris sapulces. Galvenais arguments - velo aizņem vietu, bojā un smērē pasažierus un jaunos glaunos tramvajus. Un tas ir tiesa, jo mēnesī izsēdinām (pēc atskaitēm) vidēji 3 riteņbraucējus (un droši vien daudz vairāk ir gadījumu kad vadītāji paši izdzen laukā). Un no tiem gadījumiem, kur sauc apsardzi, tiešām tur ir dubļaini, eļļaini velo (nu galīgi nekādi komandas tehniķa nopulētie karbonnieki :D ) un bieži arī pats velosipēdists kunga prātā. Kaut kad Oktobrī formējām ar velo daļu pārplēstu busa sēdekli… Resp. problēma pastāv.
Tiešām nezinu kā to risina citās valstīs. Dome pateica ka nekādus turētājus ārpusē transportam nekarinās.
Vienīgais ieteikums - liels polietilēna maiss virsū, un velo skaitās iepakots. Un problēmu nav. (Kas protams Plavinska gadījumā tā uzreiz nebija pieejams).
Te ir jāsāk saprast atšķirību starp velosipēdu un sporta inentāru. pagājušā gada aprīlī pats vedu savu ričuku un kaļosos somās ar sabiedrisko, ārā lietus un negribēju smērēt ričuku. Toreiz šis likums nebija pieņemts, bet tā vietā lai kāds man ko aizrādītu(ritenis pirms gonkas ir tīrāks par ķirurga skalpeli) puse autobusa blenza uz ričuku un daļa no tiem aiz muguras to apsprieda. Vilcienā vedot nekad ričuku nekabinu, būtu tas gonku ričuks ar karbona kaļosiem, kuru visiem zināmu iemeslu dēļ nemaz nav iespējams kabināt, vai būtu tas zieminieks.
Vienreiz gan braucot uz gonku un vedot ričuku vilcienā viena tante teica - ‘riteņus jāpakar uz pakaramā’, tad nu uz atbildi ‘Ej pati pakaries’ apklusa :) Nevienam nekad neesmu traucējis. Un, domāju, ka arī autors nevienam netraucētu, problēma ir tikai tajā, ka katrs grib būt ļoti gudrs un par katru cenu pierādīs likuma taisnību pret to nabaga velosipēdistu, kurš ar vislabākajiem nodomiem nevienu netraucēdams grib tikai savu ričuku aizvest uz mājām ķibeles dēļ.
Runājot par akcijām… Ja piemēram protestētāji sadomā pīķa stundā iejāties sabiedriskajā ar vairākiem velo, tad ar šādu gājienu iegūs sev vairāk pretinieku nekā atbalstītāju. Cita runa ja tiešām cilvēkam juglā salūzt fellis, bet dzīvo šis āgenī,tad nu nevajadzētu vadītājam uzstāties un ļaut nokļūt mājās. Pa lielam jau pie visa vainīga cilvēku neiecietība vienam pret otru, jo kā zināms,tad visiem patīk draudzīgie un izpalīdzīgie rietumi un dienvidi, pat paši tur nokļūstot tādi ātri kļūst,tik nez kādēļ dzimtenē jārejās kā šakāļiem?!
Tāda ir latviešu daba. Plēsties citam ar citu gandrīz ne par ko.
Pagājušo vasar (kad spēkā jau bija jaunie velo pārvadāšanas noteikumi) braucot ar ģimeni sieva divas reizes pārdūra kameru (= vienreiz pārdūra, jo uzbrauca uz stikliem, bet otreiz kamera pati pārdūrās, jo es pats kā muļķis nebiju apskatījis riepu un mazo stikliņu ārā izvilcis). Lūk tad arī savu vienīgo līdzpaņemto rezerves kameru biju iztērējis un piedevām vēl nobeidzis, un līdz mājās 3 km ritenis bija vnk jāstumj (autobusā iekšā nelaida). Mans secinājums pēc tā visa bija tāds, ka esmu idiots, jo paņēmu līdzi tikai 1 maiņas kameru uz diviem velosipēdiem un ka vēl neko nesajēdzu no kameras nomaiņas, ja jau nebiju spējīgs atrast riepā palikuši sīko stikla gabaliņu. Tā bija laba mācība man pašam. Nākamajām reizēs zināšu un jau zinu, ka jāņem vēl viena kamera un vēl ielāpu komplekts. Un vai tad tāpēc man būtu jānolamā autobusa šoferis, jāizsauc apsardze vai valsts policija? Nu nav tam ritenim reāli vietas tai autobusā. Tā taču ir. Paskatās, kas notiek, kad jau bērnu ratiņus pilnā autobusā iestumj. Noteikumus vajag ievērot, nevis interpretēt pa savam. Ja jau vestu pāris ratus, rāmi atsevišķi, tad neviens neko arī neteiktu.
Galvenais iemesls kādēļ eju sabiedriskajam transportam ar lielu līkumu ir mūžīgā
ņemšanās un razborkas pāris santīmu dēļ, piedevām tu tiec iespundēts kopā ar šiem jukušajiem,
un dažreiz tas var vilkties diezgan ilgi.
Viss tas notiek pārgrieztām acīm, ar putam uz lūpām.
Pārņem kauns līdzpilsoņu vietā. Tieši šādu situāciju Ļ. C. Autors ikurāt aprakstījis.
Stulbums. Priekš kam tev ritens, ja tu ar to nebrauc.
Nu tad tie dauņi no RS nevar iedot šoferim kaudzīti ar tiem maisiem? Ja ir notikusi šaize un velo ir jāpārvadā sab.trans. tad šoferis, varētu iedot, es pat pieņemu, ka pārdot maisu kurā iepakot to cilvēces biedu velosipēdu.